1972.gada 6.jūnijā iznāca leģendārais Deivida Bovija albums "The Rise and Fall of Ziggy Stardust and the Spiders from Mars" - tāda diezgan, kā mūsdienās modīgi teikt, "sarkana līnija" starp divām ērām mūzikā. Bovijs, vairāk kā jebkurš viņa priekšgājējs, īpašu uzmanību pievērsa albuma teatrālajam stilam, pieskaņojot gan apģērbu, gan uzvedību uz skatuves. Šim albumam bija, un ir joprojām, milzīga ietekme modernās mūzikas attīstības garajā ceļā. Un, lūk, viens no šīs ietekmes vēstnešiem - angļu melodiskās psihedēlijas paraugkomandas "The Moody Blues" septītais albums "Seventh Sojourn", kas iznāca akurāt pusgadu pēc Zvaigžņputekļa albuma, un jau pati pirmā albuma dziesma "Lost In A Lost World" nodod tā galveno iedvesmas avotu.
Vispār "The Moody Blues" klausīties allaž ir patīkami. Ne velti īsā laika sprīdī te arhīva skapī aiz pirkstiem aizķērusies jau otrā viņu plate, pirmā pirms pāris mēnešiem bija "On the Threshold of A Dream". Bija žēl no tās šķirties, taču "The Moody Blues" gadījumā - met vienu plati prom, trīs nākamās jau gaida rindā; gandrīz kā pasakā par pūķi un viņa ataugošajām galvām. Ražīgi vīri bija. Un ir. Nosacīti. Jo jau četrus gadus klusē kā ksilofonu norijuši.
"Seventh Sojourn" ir dzīvespriecīgs, varētu pat teikt, - himnisks albums, kura ietekmēs vainojams ne tikai Bovijs, bet arī 1972.gadā vēl "zaļie" brāļi Gibi jeb "The Bee Gees". Kaut gan teikt "zaļie" būtu neprāts - uz to brīdi brāļu trio jau bija izdevis desmit albumus un ar savu dziedāšanas manieri ne tikai pasauli izbrīnījis, bet arī ieguvis miljoniem fanu. "Isn't Life Strange" - šo "The Moody Blues" Džona Lodža dziesmu tikpat labi varētu piejaucēt kādam "The Bee Gees" albumam, un tikai vislielākais brāļu fanāts ieburkšķēsies: "Va ta fak?" Un arī ar ne izteiktu pārliecību par savu taisnību. "Seventh Sojourn" - pilnīgi noteikti neatņemama septiņdesmito gadu mūzikas kolekciju sastāvdaļa. Un tā skan arī pēc četrdesmit gadiem. Un kā vēl skan!
2013, www.musicstories.lv
