Jeff Buckley - "You and I" (2016)

Džefs Baklijs ir pērnā gadsimta beigu gala tumšais stāsts mūzikā. Kad viņš 1997.gada 29.maijā līdz šim neizskaidrotu iemeslu dēļ noslīka Misisipī upē, viņam bija tikai 30. Viņš bija izdevis tikai vienu albumu "Grace" (1994), ar kuru pamanījās Leonardam Koenam "nozagt" viņa himnu "Hallelujah". Baklija talants un viņa vokāla izstarotā emociju gamma bija priekšvēstnesis lieliem notikumiem nākotnes mūzikā... Taču viss beidzās savādāk. Misisipī upē kā muļķīgs nelaimes gadījums.

Un nu, 19 gadus pēc Baklija bojāejas, klajā nāk jauns viņa albums "You and I". Tajā iekļautas desmit dziesmas, pārsvarā kaverversijas, kuras Baklijs iedziedāja skaņu ierakstu studijā Ņujorkā 1993.gada februārī. Tajā pavadot trīs dienas, tapa gan albums "Grace", gan "tāpat vien" iedziedātās dziesmas, kas nu pirmo reizi būs pieejamas plašākai publikai, ne tikai "Shelter Island Sound" studijas īpašniekam un ierakstu inženierim Stīvam Adabo. "Viņa balss bija neticams instruments," žurnālam "Billboard" atmiņās par Bakliju dalās Adabo. "'Viņš bez piepūles varēja pāriet no čuksta līdz kaucienam, turklāt saglabājot pilnīgu kontroli [pār savu balsi]." 

Koena "Hallelujah" iekļaušana "Grace" albumā bija tā spožums un arī posts. Baklijs šo dziesmu spēja interpretēt tā, ka to sadzirdēja pat tie, kurus Koena dziesmu izrunāšanas maniere īsti neuzrunā. Visticamāk, ir daudzi, kuri uzskata, ka "Hallelujah" ir Baklija paša sacerēta dziesma. Taču šī savādā slava savā ziņā aizēnoja visu pārējo albumu, varbūt par zemu novērtējot paša Baklija sacerējumus.  

"You and I" šo situāciju īpaši nemaina. Tajā ir gan Boba Dilana ("Just Like a Woman"), gan "Sly and the Family Stone" ("Everyday People"), gan Džoja Grīna ("Don't Let the Sun Catch You Cryin") dziesmu kaverversijas, bet paša Baklija sacerētas ir tikai divas dziesmas, viena no kurām ir "Grace" pirmais studijas ieraksts. Klausīties tā saucamos iepriekš nepublicētos skaņdarbus, kuri tapuši, ierakstot lielus albumus, gandrīz vienmēr ir neinteresanti. Reizēm tie ir tik nenozīmīgi un nekvalitatīvi, ka gandrīz liekas, kāds pie mikrofona purkšķina vai ierīvē ar to (mikrofonu) paduses. Bet šī Baklija plate ir kas pavisam cits! Tas ir uzskatāms un emocionāls vēstījums mums, palicējiem. Vēstījums, ka īsta mūzika agri vai vēlu atradīs ceļu uz klausītāju sirdīm, un ir vienalga, cik gadu būs pagājuši. Un Baklijs to zināja. Un tāpēc mums ir albums "You And I".

2016, www.musicstories.lv.

Neil Young - "A Letter Home" (2014)

Ja viens pieietu pie skaļi spēlējoša skaļruņa vai tumbas, atvērtu pret to muti, bet kāds otrs pieliktu ausi pie šī atvērtās mutes īpašnieka dibena, tad, iespējams, skaņas, ko viņš tur dzirdētu nākam no skandas, ļoti līdzinātos Nīla Janga (68) uz mirkli aktuālākā albuma "A Letter Home" skaņām. Šajā platē ar nostaļģisko nosaukumu Jangs izpilda Brūsa Springstīna, Villlija Nelsona, Boba Dilana un citu savu draugu dziesmu kaverversijas, bet plates sāls ir tās īpašā skaņa - kā caur dibenu skanošs patafons, kas, iespējams, "A Letter Home" padara par "tikai Janga faniem" domātu albumu. Protams, plate ir mūziķa ceļojums atpakaļ laikā, sava veida svītra zem kaut kā. Tika nevajag pārprast - tā nav svītra zem paša Janga. Viņš, tieši otrādi, iedzīvojies otrajā jaunībā, šā gada vasarā šķirot 36 gadus ilgušo laulību ar dzīvesbiedri Pegiju, un, kā ziņo žurnāls "Rolling Stone", nodevies jaunām sajūtām un jūtām pret aktrisi Derilu Hannu, ar kuru Jangs iepazinies abu kopējā hobijā - dažādos apkārtējās vides aizsardzības protestos. Un, iespējams, jaunas attiecības devušas arī jaunus radošus spēkus, jo jau novembra sākumā Jangs laidīs klajā nākamo plati "Storytone" - pirmo savu albumu, kura ierakstā viņš nespēlē nevienu instrumentu, koncentrējoties tikai uz vokālu.

2014, www.musicstories.lv

"Tom Petty and the Heartbreakers" - "Hypnotic Eye" (2014)

Vienīgā vecuma priekšrocība ir dzīves pieredze, mūzikas žurnāla "Uncut" žurnālistam Džeisonam Andersonam atzīst Toms Petijs. Oktobrī viņam paliks 64, bet par to liecina tikai ieraksts pasē. Koncertos, kā stāsta aculiecinieki, Petijs rokenrolu nevis izpilda, bet joprojām izdzīvo. Mūzikai mieru viņš nav gatavs mest, un joprojām ar saviem "hārtbreikeriem" dodas koncerttūrēs. Jūlija beigās "Tom Petty and the Heartbreakers" izdeva savu trīspadsmito studijas plati "Hypnotic Eye". Lai arī Petijam allaž patikuši dažādi projekti, slavenākais no kuriem, protams, bija "Traveling Wilburys" ar Bobu Dilanu, Džordžu Harisonu, Džefu Linni, Roju Orbisonu un Džimu Keltneru, bet pie nesenākajiem "sānsoļiem" pieskaitāms rokenrola-kantrī projekts "Mudcrutch", "Hypnotic Eye" nu reiz ir manta, gredzenota ar pareizo "Petija provi". Rokenrols, kas neprasa paskaidrojumus un kuru savējie sapratīs bez lielas priekšā stādīšanas un garām anotācijām. "Tev jābūt bagātam vai arī tu neesi nekas," Andersonam par mūsdienu pasaules uzskatiem pukojas Petijs. "Ja tu neģērbies kā Kima Kardašiana, tu esi nekas!" Un nosmaida ūsās (jā, Petijam tagad ir ūsas), kad pēc šiem teikumiem Andersons paceļ gaisā abas rokas, norādot uz apkārtni, kurā abi atrodas - Petija villu Malibu pludmalē...

2014, www.musicstories.lv

Conor Oberst - "Upside Down Mountain" (2014)

Pirmais ieraksts kasetē, ko bērnībā savas dzimtās Omahas (ASV) ierakstu veikaliņā nopirka Konors Obersts (34), bija "The Cure" 1986.gada singlu kolekcija "Staring at the Sea". "Man vienkārši patika ["The Cure" solista] Roberta Smita balss. Tā vienkārši labi skanēja," 2008.gadā žurnālam "Rolling Stone" atcerējās Obersts. Izdevums Oberstu intervēja saistībā ar viņa projekta "Bright Eyes" aktivitātēm. Tieši pateicoties šai muzikālajai apvienībai, Oberstu pazīst vai visa pasaule. Bet viņa komponēšanas intensitāte un kapacitāte, acīmredzot, ir pārāk liela vienai grupai, tāpēc Obersts paralēli attīsta savu solo karjeru. "Upside Down Mountain" ir jaunākais Obersta izdotais darbs šajā ampluā. "Albums ir 55 minūtes vienkāršu stāstu, Obersta allaž atpazīstamā vokāla un visai daudz sirsnības," plates "Upside Down Mountain" apskatā atzīmē vietne "Absolutepunk.net". Savukārt žurnāls "Q" ir vēl lakoniskāks, sakot, ka "tēli un stāsti, ko Oberts ir ieskicējis, nekad vēl nav bijuši tik pilnvērtīgi realizēti." Vārds "stāsts" ir šo divu un vēl citu albuma "Upside Down Mountain" apskatu atslēgas vārds. Un dara to (stāsta) Obersts, krustojot visu savu elku labākās īpašības - Roberta Smita un Boba Dilana vokālu vidējo aritmētisko ar Leonarda Koena stāstnieka talantu un Nīla Janga skarbi pievilcīgo muzicēšanas manieri. 

2014, www.musicstories.lv

Bob Dylan - "Tempest" (2012)

Par vecām lauku mājām mēdz teikt, ka tajās mīt savs mājas gariņš. Viņa pienākums ir sargāt māju un mājiniekus, lai nenotiktu nelaime. Šāds pats labais gariņš ir Bobs Dilans, kura uzdevums, šķiet, ir sargāt, lai nekas slikts nenotiek ar populāro mūziku. Un, dīvaini, kaut Dilana vecišķo folkrokblūzu nebūt nevar pieskaitīt pie mūsdienu populārās mūzikas tipiskajiem pārstāvjiem, savā 72. dzīves gadā viņš ne tikai izklausās, viņš arī ir savā elementā. Savā trīsdesmit piektajā (!!!) studijas albumā "Tempest".



Kad es pirms gadiem pieciem sešiem sev jautāju, ko man nozīmē Bobs Dilans, atbilde bija: "Neko!" Nu ko viņš var nozīmēt? Onka gados, kas mikrofonā krekšķ kā baldriānus pārdozējis runcis, kam slinkums ir tik liels, ka viņš pat nejaudā izlaizīt sev kažoku pakrūtē. Toreiz uz popularitātes viļņa bija Dilana mūzika citu izpildījumā - tad arī publiski (ar sevi runājot, sēžot vannā) atzinu, ka citiem pat sanāk labāk kā pašam Dilanam. Kā piemērs kalpoja Keitijas Melua "Blowin' in the Wind" iedziedātā versija. Taču laiki mainās, baldriāni iegaršojas aizvien labāk, un nu, tieši piecdesmit gadus pēc Boba Dilana debijas albuma iznākšanas, ir jāatzīst - viņš patiešām ir ģēnijs!



Kritiķi krīt gar zemi! Vau! Kas par dziesmu vārdiem! Dilans atkal ir topā!... Kaut gan īsteniem mūzikas pazinējiem viņš bijis ikona visus šos gadus. Albumā "The Tempest" ir vairākas atsauces uz citiem popkultūras notikumiem. Piemēram, četrpadsmit minūšu garā tituldziesma "Tempest" ir atsauce uz 1997.gada Džeimsa Kamerona kases grāvēju filmu "Titāniks", savukārt dziesma "Roll on John" ir veltījums Džonam Lenonam un tajā izmantoti fragmenti no Bītlu dziesmām "Come Together" un "A Day in the Life".

Gandrīz katrs mūzikas apskatnieks par goda lietu, aprakstot Dilana "Tempest", min kādu plaši izplatītu baumu, ka šis albums ir pēdējais Dilana daiļradē, jo tā nosaukums ir tāds pats kā pēdējais Šekspīra lugai "The Tempest". Uz to iesirmi kruzuļainais vīrs smaidot atbild: "Šekspīra pēdējās lugas nosaukums bija "The Tempest". To nesauca vienkārši "Tempest". Mana ieraksta nosaukums ir vienkārši "Tempest". Tie ir divi dažādi nosaukumi!" Un vai ir iespējams šim vecajam vīram neticēt?...

Albuma vērtējums: 10/10

Citi vērtējumi:

Allmusic: 3,5/5

The Guardian: 4/5

NME: 7/10

Pitchfork Media: 6,8/10

Rolling Stone: 5/5

Spin: 8/10

Iegādājies albumu legāli!

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

10 dziesmas, ko atrada Osama Bin Ladena laptopā

Pagājušā gada 2.maijā ASV prezidents Baraks Obama televīzijas uzrunā visai pasaulei paziņoja, ka Amerika atkal tai izdarījusi lielu pakalpojumu, likvidējot teroristu Nr.1 Osamu Bin Ladenu. Tiesa, aizmirstot piebilst, ka pašas ASV viņu tādu arī radīja. Bet šoreiz ne par sazvērestības teorijām, kuras vēsta, ka Bin Ladens patiesībā bijis ASV sabiedrotais, mākslīgi radīts "mērķis, kurš attaisno visus līdzekļus", tādējādi atbrīvojot rokas amerikāņu elitei, paplašinot savu "Čikāgas skolas" ietekmi, nosedzot Afganistānu, Pakistānu un citas islama valstis. Daudz interesantāks par šīm teorijām ir fakts, ka pēc terorista likvidēšanas viņa dzīvesvietā izņemtajā laptopā bija atrodama visnotaļ solīda pornogrāfisko filmu un Rietumu popmūzikas dziesmu kolekcija. Šokējoši! Sevišķi Bin Ladena sekotājiem, kuriem vadonis allaž potēja, ka viss rietumnieciskais ir drauds islamam, nemaz nerunājot par filmām, kurās pupi un dibeni nav pārklāti parandžām un kurās i ne tuvu nav ietverts neviens no islama pieciem pīlāriem.

Taču, lai arī pupiem un dibeniem principā jau nav ne vainas, šī tomēr nav vietne "Pupu stāsti" vai "Dibenu pasaciņas". Šeit ir mūzikas stāsti, tāpēc, pateicoties sakariem ar ASV izlūkdienestam tuvu stāvošu personu, nu ļoti tuvu stāvošo personu, mums ir iespēja ielūkoties desmit dziesmās, kuras atrada Bin Ladena "iTunes" katalogā.

Šis ir pilnīgi ekskluzīvi! Vēl neviena cita vietne uz Zemeslodes pie šādas informācijas nav tikusi! Pārpublicējot atsauce obligāta! Ja no manis šeit tuvākās dienās nav ne miņas, visticamāk, izlūkdienesta persona būs pastāvējusi ļoti tuvu arī man.

1. Plastic Ono Band - "Give Peace a Chance" ("Remember Love", 1969)


2. Eric Clapton - "I Shot the Sheriff" ("461 Ocean Boulevard", 1974)


3. Celine Dion - "I'm Alive" (EP, 2002)


4. "Queen" - "Pain Is So Close To Pleasure" ("A Kind of Magic", 1986)


5. "Genesis" - "Land Of Confusion" ("Invisible Touch", 1986)



6. Merle Haggard - "America First" ("Chicago Wind", 2005)


7. "John Paul Young" - "Love Is In The Air" ("Love Is In The Air", 1978)


8. Sonny & Cher - "I Got You Babe" ("Look At Us", 1965)


9. Bob Dylan - "Man Gave Names to All the Animals" ("Slow Train Coming", 1979)


10. Lauris Reiniks - "Sirds Sadeg Neparasti" ("Tik Balti", 2003)




Foto ("Samsung i450" mūzikas telefona reklāma) raksta ievadā no www.coloribus.com.

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV