Conrad Sewell - "All I Know" (EP, 2015)

Aizver acis un kaut ko iedomājies gribam ieraudzīt, tās atverot. Piemēram, pavasari ziemas vidū vai dienu ziņās bez jaunumiem par basketbolistu Porziņģi. Diezgan nereāli, bet pamēģini! Pamēģini, piemēram, aizvērt acis un iedomāties, ka, atverot tās, tavā priekšā stāvēs Maikls Džeksons. Pie labas veselības un ne hologrammās radīts. Un tad savu dziesmu virpināt sāk austrāļu zēns Konrāds Sivils (27). Dziesmas nosaukums ir "Shadow", un, ja vien tu nenocietīsies un neatvērsi acis, tava pārliecība, ka tev dzied Maikls Džeksons, būs nesatricināma.

Ķenguru kontinentā Sivils ir populārs mākslinieks. Viņa ceļš mūzikas Olimpā sākās 2014.gadā, sadarbojoties ar norvēģu dīdžeju Kygo. Viņu kopdarbs dziesma "Firestone" daudzviet Eiropā ieguva Zelta un Platīna statusus. Ar to pietika, lai lielie pasaules vārdi zēnu pamanītu un aicinātu viņu tos pasildīt. Pirms koncertiem. Uz skatuves. Eds Šīrans, "Maroon 5", Džess Glinne - šos popmūzikas milžus un milzīšus Sivils pērn ir pavadījis koncerttūrēs Austrālijā un Jaunzēlandē.

"All I Know" ir Sivila debijas singlplate. To, ka viņš ir lielisks Maikla Džeksona balss atdarinātājs, Sivils pierāda dziesmās "Who You Lovin" un "Shadow", savukārt "Start Again" liecina, ka jaunajam cilvēkam arī sirds ir savā vietā. Ja gribi šajā gadā izdzīvot īstu muzikālu piedzīvojumu, ver tās acis vaļā un uzmanīgi ar tām seko Konrādam Sivilam. Un, garantēti, tu nepalaidīsi garām mirkli, kad maza zvaigznīte uzplaiksnī spožā zvaigznē. 

2016, www.musicstories.lv

Sia - "This Is Acting" (2016)

29.janvārī iznāks dziedātājas un komponistes Sia Furleres jeb vienkārši Sia jaunais albums "This Is Acting". Vērtējot pēc jau publiskotajiem singliem "Alive", "Bird Set Fire" un "Cheap Thrills", sagaidāms, ka "This Is Acting" būs sprādzienbīstams - tik daudz tajā ietvertas enerģijas! Protams, tuvāk plates iznākšanai būs recenzijas, intervijas (gan jau Furleres kundze atkal izdomās sēdēt TV studijā ar papīra turzu uz galvas vai, cerams,  parādīs kamerā savas spalvainās paduses), bet šoreiz, pateicoties žurnālam "Rolling Stone", ir iespeja ieskatīties arī citā Furleres personības šķautnē. Proti, Furlerē - komponistē.

"Es esmu visai veiksmīga [komponiste], jo esmu produktīva," sarunā ar "Rolling Stone" saka Furlere. Izrādās, viņa pagājušā gadā kādu laiku ierakstu studijā strādājusi arī ar Adeli, palīdzot tapt dziesmām, kuras vēlāk pārtapa grandiozajā albumā "25". Furlere atzīst, ka darba procesā var būt īsta "kuce", taču Adele spējusi visus asumus nogludināt. Bet - neviena no abu kopdarba dziesmām albumā "25" tā arī netika iekļauta. "Varbūt dziesmās bija pārāk daudz manas balss, bet nepietiekami viņas," par iemesliem prāto Furlere. 

Bet nav ļaunuma bez labuma. Divas no Adeles izbrāķētajām dziesmām, tai skaitā kosmiskā "Alive", būs atrodamas Furleres platē "This Is Acting". Patiesībā tā būs pilna skaņdarbiem, kurus noraidījuši tā saucamie A klases mākslinieki. "Es jūtu, ka tie ir hiti, bet nevienam tie nav vajadzīgi," par attieksmi pret savām dziesmām nedaudz pasūdzas Furlere. "Un tad es padomāju: paskatīsimies, paeksperimentēsim, vai tā ir taisnība." Eksperiments saucas "This Is Acting" un bez jau minētajām Adeles izbrāķētajām dziesmām, tajā būs atrodamas arī, piemēram, Riannas kā "pārāk jauka" noraidītā "Cheap Thrills" un Bejonsī atmestā "Footprints", jo tā izklausoties "pārāk šakīriska" (no Šakiras). Bet platē tomēr būs viena dziesma, kura nav piedāvāta nevienam citam - "One Million Bullets". Furlere to sauc tā kā par savu albuma "bērniņu".

Savā ziņā bērniņi ir visas dziesmas, ko Furlere vai jebkurš komponists ir radījis. Komponistiem, kuri dzied arī paši, reizēm savu dziesmu atdošana citiem izraisa duālas sajūtas. Taču Furlere, vismaz sakās, par to nepārdzīvo. Jo viņas kā autores vērtība pieaug, līdz ar izpildītāju panākumiem. "Jo vairāk mana vērtība pieaug, jo vairojas jēga šīs dziesmas dziedāt man pašai, nevis atdot tās citiem," saka Furlere. "Un tas ir aizraujoši!". Tātad 29.janvārī elpa jāievelk īpaši dzīļi!

2016, www.musicstories.lv.

"Birds of Tokyo" - "Playlist" (2015)

Ar labāko dziesmu izlasēm ir kā ar meitām precību gados. To tēvi, lai nastu pārceltu uz kāda jaunā cilvēka pleciem, savu tautās laižamo lolojumu uzpucē, saliela un sastāsta visas tās labākās lietas. Jo no viņa daiļrunības ir atkarīgs, vai meitu izdosies izprecināt, un, pats galvenais, varbūt vēl komplektā dabūt kādus dažus aunus un/vai grūsnas teles. Labi, iespējams, mūsdienās, vismaz mūsu reģionā, tā vairs nenotiek, bet šo tēvu piegājiens lietai ir pareizs un racionāls.

Grupa "Birds of Tokyo", lai nemaldina tās nosaukums, nemaz nav no Tokijas, bet Pērtas pilsētas Austrālijas Rietumos. Tā ir aktīva jau no 2004.gada, bet savu debijas albumu "Day One" izdeva tikai 2007.gadā. Kopumā kolektīvs ir izdevis četras studijas plates, vēl arī koncertalbumu un labāko dziesmu izlasi "Playlist". Un lūk, šis labāko dziesmu albums tad arī ir "Birds of Tokyo" jaunavas smiņķis.

"Playlist" ir visa labākā esence, ko grupa no sevis ir spējusi iztecināt šo vienpadsmit gadu laikā. Iespējams, Austrālijā pat ķenguri "Birds of Tokyo" dziesmu ritmā, sadevušies ķepās, lēni šūpojas no vienas ciskas uz otru, no galvas zinot visus pantus. Bet ārpus Austrālijas grupai panākumu nav vispār nekādu. Žēl, jo "Birds of Tokyo" sirsnīgā mūzika ir kā radīta, lai aizķertos aiz jūtīga klausītāja dvēseles stīgām arī šeit, Eiropā. Izlase "Playlist" ir lieliska iespēja iepazīt šos talantīgos zēnus, un, kas zina, varbūt sekot līdzi arī viņu turpmākajām gaitām. Un, kas zina, varbūt kādā brīdī izdosies tikt vaļā no dažiem grūsniem auniem, iemainot tos pret sievu. Vai otrādi. Bet tam jau vairs nebūs nozīmes.

2015, www.musicstories.lv.

No arhīviem: "Bee Gees" - "Main Course" (1975)

Pagājušā gadsimta septiņdesmito sākumā brāļi Barijs, Robins un Maurīss Gibsi (vai kā nu gramatiski pareizi lokās tas uzvārds "Gibb"), kas uz skatuvēm bija pavadījuši jau visu savu bērnību, esot spēku plaukumā, sajuta, ka pasaulei tuvojas kas baiss un milzīgs. Kas tāds, kas pasauli satricinās burtiskā nozīmē. Un tā arī notika - parādījās disko. 1975.gadā iznāca slavenās brāļu grupas "Bee Gees" trīspadsmitais albums "Main Course", un tas bija pirmais, kurā trijotne tik koncentrētā veidā savā daiļradē iepina disko ritmus, pēc kuriem "Bee Gees" būs atpazīstami aš' līdz savām skumjajām beigām jau divdesmit pirmā gadsimta pašā sākumā. 

Izvēloties kādu no grupas agrīnās daiļrades albumiem nevis uz dullo, bet paklausoties dziesmu fragmentus, "Main Course" platē nevar nepamanīt dziesmu skanējuma daudzveidību. Jau pieminētie disko ritmi ("Nights On Broadway", "Jive Talkin'", "Wind Of Change" vispār piedienētos klausīties tikai grupas "Village People" dalībnieku tērpos) ne visai organiski, bet tomēr kaut kā mijas ar teju raudienu izsaucošām balādēm ("Songbird", "Country Lanes"), bet albums noslēdzas ar himnu "Baby As You Turn Away". Mūzikas žurnāls "Rolling Stone" ir tiešs: ""Main Course" ir "Bee Gees" visu laiku vislabāk skanošais albums!" (tiesa, teikts tas tika tūlīt pēc tā iznākšanas 1975.gadā). 

Kā zināms, "Bee Gees" noslēgums nebija lāga. Viens pēc otra mūžībā aizgāja brāļi Maurīss (2003) un Robins (2012), pēdējais grupas albums "This Is Where I Came In", kas, starp citu, skanējumā neko ļoti neatšķiras no "Main Course", iznāca 2001.gadā. Un nu jau vairāk kā desmit gadus "Bee Gees" daiļradi ir iespējams vērtēt "no - līdz". Un plāns sākt apgūt trio atstāto mantojumu ar "Main Course" nav peļams. Katrā ziņā šis albums "Bee Gees" daiļradē dod lielāku ieskatu kā visas tās komerciāli satiražētās grupas labāko dziesmu izlases, kas nereti arī sagrupētas kaut kādās "love songs" vai "disko stars" nosacītajās kategorijās. Un, klausoties plati, vajag paturēt prātā, ka ārā, aiz loga ir 1975.gads...

2013, www.musicstories.lv

Kylie Minogue - "The Abbey Road Sessions" (2012)

Kas reiz bijis lēns, tas tagad ātrs, un otrādāk. Aptuveni šāds algoritms izmantots pirms gada iznākušā Kailijas Minogas albuma "The Abbey Road Sessions" koncepcijā. "One Night Like This" (no 2000.gada plates "Light Years") pretēji jestrajam oriģinālam šajā albumā skan kā sešdesmitgadīgu svingeru saieta sestdienas vakara valsējamā (ko nu katrs šajos vakaros saprot ar valsēšanu) fona dziesma. Tieši tāpat ar "I Believe In You" ("Ultimate Kylie", 2004), "Come Into My World" ("Fever", 2002) un citām, kulmināciju sasniedzot ar "I Should Be So Lucky" ("Kylie", 1987) simfoniskā orķestra pavadījumā.

Kā saka, vecums nenāk viens. Kā Kailijai, tā viņas klausītājiem. Un tam apliecinājums ir šis albums. Jāatzīstas, tiešām būtu jābūt īpašiem apstākļiem (nu kaut kam specifiskam, "force majeure", tā teikt), lai ņemtu un meklētu Kailijas astoņdesmito gadu plates; galīgi roka neceltos slaucīt putekļus no Minogas 21.gadsimta pirmās desmitgades izdevumiem. Jā, paklausīties gan varētu deviņdesmito gadu vidus darbus, piemēram, albumu "Kylie Minogue" (1994), kurā mazā, smukā austrāliete nolēma paeksperimentēt, cenšoties nokratīt no sevis astoņdesmito disko putekļus (albumā bija viena no visu laiku dīvainākajām Kailijas dziesmām "Confide In Me", kas, starp citu, atrodama arī "The Abbey Road Sessions"), bet tā izrādījās tāda īslaicīga māžošanās. Un labi, ka tā. Jo mūsu (jau atkal) mazajai, smukajai Kailijai daudz vairāk, pat savos jau labu laiku 28 gados, daudz labāk piestāv atraktīvi un aktīvi lēkāt un dziedāt pa skatuvi, ko pat mēs savā ciemā esam varējuši baudīt divas reizes.

Albumā "The Abbey Road Sessions" ir arī viena nosacīti jauna dziesma "Flower". Nosacīti, jo sacerēta jau 2007.gadā, bet nu togad Kailijai aktuāls bija popsīgais un elektroniskais albums "X", kurā šitāda puņķošanās kā ar "Flower" nepiedienēja. Kailija jūtas mazliet nogurusi - pēdējais "oriģinālais" albums "Aphrodite" iznāca trīs gadus atpakaļ, un tad tūlīt vienā gadā sekoja labāko dziesmu izlase un šis "paniekošanās ar orķestri" albums. Un, ja godīgi, nav jau kur tai Kailijai arī steigties. Ir jau forši tā paklausīties un secināt - gadi iet, bet mazā, smukā Kailija joprojām ir formā! Tāpat kā tie sešdesmitgadīgie svingeri, kuri, ja "The Abbey Road Sessions" taps atskaņots par skaļu, agri vai vēlu saradīsies ne saukti, ne aicināti.

2013, www.musicstories.lv

No arhīviem: "Midnight Oil" - "Blue Sky Mining" (1990)

Tam, ka tuvojas Lieldienu laiks un galvā iegriezies kaut kas no gandrīz ceturtdaļu gadsimta seniem austrāļu "Midnight Oil" krājumiem, ir tikai sagadīšanās raksturs. Tas tā, ja Pītera Gareta baso galvu, piemiedzot acis, ierauga kā spoži nopulētu Lieldienu olu. Gareta, kurš allaž uzskatīts par kaislīgu dabas aizstāvi, grupa "Midnight Oil" savas slavas augstāko punktu sasniedza pagājušā gadsimta astoņdesmito beigās ar plati "Diesel and Dust" (1987), kuru ievada laikam jau joprojām visu laiku populārākā grupas dziesma "Beds Are Burning". "Blue Sky Mining" sekoja tūlīt aiz tās. Un, lai arī tabulas un grafiki to neapstiprina, uzlēca vēl augstāk. Tabulām un grafikiem svarīgi ir cipari, bet sirds visu mēra savādākās mērvienībās.

Elektrizējošā "Bedlam Bridge", multfilmas "Ezītis miglā" skaņu celiņā iederošā "Mountains of Burma", nolemtības sajūtu radošā "River Runs Red", uz visa iepriekšējā fona pārsteidzoši gaišā "Shakers And Movers" - katrai no "Blue Sky Mining" dziesmām bez lielas apdomas var dot līdzīgu, emocijās balstītu raksturojumu. No visām "Midnight Oil" platēm tieši "Blue Sky Mining" emocionāli ir visplašākā. Vēl teicams bija grupas 1993.gada "Earth And Sun And Moon", un ar to arī ir cauri. Šis "Midnight Oil" septītais albums ir visu Gareta un kolēģu labāko spēku apvienojums, lai radītu plati, kuras dēļ palikt vēsturē uz visiem laikiem.

Vēl pārmaiņu laikos komisijas veikalā šo plati varēja nopirkt vinilā. Un jāpiekrīt tiem, kas saka - neviens CD, mp3 vai kāds cits "saspiestais" formāts nedod tādu klātbūtnes efektu kā vecais, labais, melnais ripulis. Un šī vinila "Blue Sky Mining" plate varētu būt viena no lietām, ko gribētos ņemti līdzi kapā. Ja tikai tai pietiks vietas starp vērpjamo ratiņu, ar hēlija gāzi piepūstu balonu Spandžboba Kvadrātbikša formātā un makšķeri, jo tik daudz tārpus laist garām būtu grēks! Un vēl, protams, vietiņa jāatstāj nelaiķim...

Papildus resursi:

"Midnight Oil" mājaslapa

"Midnight Oil" profils portālā "Facebook"

Iegādājies "Midnight Oil" mūziku legāli!

2013, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

"Dead Can Dance" - "Anastasis" (2012)

Tulkojumā no grieķu valodas vārds "Anastasis" nozīmē "augšāmcelšanās, atdzimšana", un tādu nosaukumu savam pirmajam albumam sešpadsmit gadu laikā devis duets "Dead Can Dance" jeb saskanīgais pārītis Līza Džerārda un Brendans Perijs, kas grupas rašanās laikā astoņdesmito gadu sākumā, šķiet, bija pārītis arī dzīvē. Taču, neskatoties uz ieilgušo pauzi, "Anastasis" ir loģisks turpinājums grupas deviņdesmito gadu albumiem, tāpat kā Perija un Džerārdas solo projektiem, uzskata allaž stingrais mūzikas portāls "Pitchfork". ""Dead Can Dance" vienmēr izvairījusies no puritāniskas pieejas globālajai mūzikai, un tas turpinās arī šeit," teikts albuma apskatā. Melots nav. Āfrikāņu ritmi, gallu folks, gregoriāņu dziedājumi un Tuvo Austrumu mantras - tas ir tikai neliels uzskaitījums, no tā, kas apvienots zem viena jumta, proti, "Dead Can Dance" mūzikas.

"Anastasis", varētu padomāt, muzikālā ziņā pietuvinās grieķu garam - iekarojumi, izgudrojumi, mūsdienu civilizācijas šūpulis. Taču apgalvot, ka Perija gandrīz "jēziskās", no debesīm nākošās balss pārņemtās dziesmas (pat ne dziesmas, bet veseli eposi), ko dažbrīd papildina kā no citām galaktikām iemaldījusies Džerārdas pilnīgi pretējā vokālā pieeja, būtu "grieķisma" caurstrāvotas, īsti nevar (albuma tituldziesma, piemēram, ir Indijas noskaņu pārpilna). Jo "Dead Can Dance" jau pēc definīcijas stāv pāri konkrētu tautu mūzikām, apvienojot visu paņemamo savā neatkārtojamā "world" stilā. Kaut gan arī teikt "neatkārtojams" būtu par skaļu. Ja vien Perijs ar Džerārdu atturētos no savu, nenoliedzami, aizraujošo vokālo sniegumu demonstrēšanas, virkni "Anstasis" eposu varētu noturēt par slavenā lielformāta skaņu meistara Vangeļa darinājumiem. Bet Vangelis ir... grieķis. Tad nu augstāk noliegtais "grieķisms" albumā "Anastasis" varbūt tomēr tapis pārsteidzoties?

Bet lai strīdi par ietekmēm paliek šerpo mūzikas kritiķu darbalaukā. Kā vienkāršam lauku cilvēkam, klausoties "Anastasis", patiesībā rodas vairāk jautājumu, nekā atbilžu. Tā noskaņa, kurā albums ieved, nav tik ierastā komforta zona, kuru nereti meklējam mūzikā. "Anastasis" gan aizrauj un noslāpē ikdienu, bet (ne)realitāte, kurā pamosties, klausoties tādas dziesmas kā "Agape" vai "Kiko", kaut uz brīdi ļaujot tām sevi izraut no īstenības, var uzdzīt tirpas un norasināt pieri aukstām sviedru lāsītēm. Albums noteikti nav ieteicams cilvēkiem, kas jau tāpat mēdz jaukt realitāti ar izdomāto. Savukārt pārējiem lai "Anastasis" kalpo par mērauklu katra spēju robežai saprast un atšķirt, kur beidzas īstenība un kur sākas fantāzija.

Albuma vērtējums: 8/10

Citi vērtējumi:

Allmusic: 3/5

Chicago Tribune: 2,5/5

Paste: 5,4/10

Pitchfork Media: 8/10

PopMatters: 7/10

Papildus resursi:

"Dead Can Dance" mājaslapa

"Dead Can Dance" profils portālā "Facebook"

"Dead Can Dance" profils portālā "Twitter"

Iegādājies "Dead Can Dance" mūziku legāli!

2013, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

"Tame Impala" - "Lonerism" (2012)

Katram, kuram dzīvē nācies būt stāvoklī (lielākajā vairumā gadījumu sievietēm), vai saskarties ar kādu kaiti, kuras izmeklēšanas viena no procedūrām ir ultrasonogrāfija vai ehokardiogrāfija, zina, ka nav pasaulē pretīgākas skaņas par tām, kuras šie aparāti izdod, kad dakteris vēlas paklausīties, kā tās iekšas izklausās vai  arī pēc bērniņa purkšķa skaņas mātes vēderā cenšas noteikt tā gaidāmo dzimumu. Šīs skaņas burtiski iziet caur kauliem un dažreiz gribas tam ārstam krāmēt ar tabureti, ja viņš pārlieku ilgi liek šos trokšņus klausīties. Bet kas to būtu domājis, ka pienāks diena, un šādas skaņas tiks iepītas dziesmās. Liekas, tās varētu būt šausmīgas dziesmas, no kurām pār kauliem pāriet šermuļi, bet, izrādās, tā nav! Jo pastāv tāds šobrīd ļoti iemīļots mūzikas stils, kurš pēdējos gados atdzimis no septiņdesmitajiem, proti, psihedēliskā mūzika. Par to šeit stāsti bijuši daudzi. Šajā nedēļā par kvintetu no Austrālijas "Tame Impala".

Iepriekš pieminētās "iekšu skaņas" dzirdamas "Tame Impala" otrās plates "Lonerism" dažās dziesmās, piemēram, "Sun's Coming Up". Turpat no bada urkšķ vēders un tad kā svaigs vilnis visu noskalo ūdens šalts, un atliek tikai minēt, ko noskalo un no kurienes. "Tame Impala" uz dzimtenes skatuvēm rosās kopš 2007.gada, tās galvenais vīriņš Kevins Pārkers gan uz tām dreifējis jau kādu gadiņu agrāk ar savu iepriekšējo kolektīvu "Dee Dee Dums". 2010.gadā klajā nāca "Tame Impala" debijas albums "Innerspeaker", ko mūzikas portāls "Pitchfork" nosauca par "labāko jauno mūziku". Atšķirībā no šī veiksmīgā debijas ieraksta, grupas otrais albums tapis vienkāršākos apstākļos. "Kad ierakstījām "Innerspeaker", mums bija inženieri, rezervētas vietas, sava māja - viss bija tik oficiāli! Šajā albumā tas biju tikai es un mana mājas studija," tam pašam "Pitchfork" šā gada vasarā stāstīja Pārkers, piebilstot, ka bijis arī vairāk laika eksperimentiem, meklējumiem un jauniem atradumiem mūzikā.

"Lonerism" ir viens no "lidojošajiem" albumiem. No tiem, virs kuriem mūzikas ierakstu veikalos vajadzētu rotāties uzrakstam "Pārlieku ilga klausīšanās var izraisīt halucinācijas vai vismaz neizskaidrojamu labsajūtu!" un kura pircējiem pie kases palūgtu uzrādīt vecumu apliecinošu dokumentu. Mūzika gardēžiem! Ja "Kantoris 04", duets "Sandra" un jebkas no hiphopa būtu salīdzināms ar divlitrīgo "Stipro Apenīti", tad "Tame Impala" vairāk ir kā tāds dārgs konjaks vai ekskluzīvs viskijs. Šai mūzikai būtu jārosina pacelties virs zemiskām (ne ļaunā ziņā, bet atvasinot no vārda "zeme") lietām un problēmām.  

Papildus resursi:

"Tame Impala" mājaslapa

"Tame Impala" profils portālā "Facebook"

"Tame Impala" profils portālā "Twitter"

Foto raksta ievadā no vinylcuz.wordpress.com.

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

Elton John vs "Pnau" - "Good Morning to the Night" (2012)

Šķiet, Toms Grēviņš bija tas, kurš, apskatot šo austrāliešu kopdarbu ar vienu no visu laiku veiksmīgākajiem solo māksliniekiem Eltonu Džonu, ar neviltotu prieku secināja, ka, izrādās, Eltons 2012.gadā varot būt tik pat stilīgs, kāds viņš bija pagājušā gadsimta septiņdesmitajos. Es Grēviņam piekrītu tikai daļēji, jo man Eltons ir stilīgs 24 stundas diennaktī jau kopš (mana) apzinīgā vecuma!... 

Protams, mans Eltons lielākajai daļai publikas asociējas ar saldsērīgajām balādēm vai jestrām popdziesmām, kam neiztrūkstoša vieta ir ikvienā karaokes bārā pat visattālākajos zemes nostūros. Taču Niks Litlmors un Pīters Meizs jeb duets "Pnau" no Austrālijas ir tie, kas Eltona ģeniālajai daiļradei vaigu pagriezt liek pat vislielākajam mūzikas snobam vai hipsterim (iespējams, tas ir viens un tas pats). Astoņās albuma "Good Morning to the Night" dziesmās īstenībā ir kodi jeb taktis no aptuveni trīsdesmit Eltona vairāk vai mazāk (pārsvarā drīzāk otrais variants) zināmām dziesmām no viņa daiļrades sākumiem septiņdesmitajos līdz deviņdesmitajiem. Piemēram, albuma tituldziesma satur fragmentus no tādiem Eltona skaņdarbiem kā "Philadelphia Freedom", "Mona Lisas and Mad Hatters", "Goodbye Yellow Brick Road" un vēl piecām citām. Un tiesa - šī dziesma, pateicoties tās popularitātei deju zālēs, Apvienotajā Karalistē ļāva Eltonam atkal gozēties pārdotāko albumu pašā virsotnē. Starp citu, iepriekšējo reizi tas notika tikai 1989.gadā ar albumu "Sleeping with the Past", lielā mērā pateicoties joprojām vienai no populārākajām Eltona dziesmām "Sacrifice".

Eltons būtu pelnījis, ka viņa attēlu uzdrukā uz 69 eiro banknotes, ja tāda kādreiz tiktu laista apgrozībā. Tas, ko viņš dara; tas, ka viņš mums tāds vispār ir, dod iemeslu no rītiem mosties jaunai dienai, zinot, ka šo pašu gaisu ieelpo Eltons; ka Eltons skata šo pašu sauli, ko mēs!... Vārdu sakot, "Good Morning to the Night" ir jauns, nedaudz savādāks skatījums uz ģēniju.

Albuma vērtējums: 10/10

Papildus resursi:

Eltona Džona un "Pnau" projekta mājaslapa

"Pnau" profils portālā "Facebook"

Iegādājies Eltona Džona un "Pnau" mūziku legāli!

Foto raksta ievadā no thisguysreview.wordpress.com.

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

"Dirty Three" - "Sea Above, Sky Below" (video), "Dirty Three" (1995, pilns albums)

"Labāk vēlāk nekā nekad," sevi iedrošināja mūķene, klostera virtuvē pirmo reizi mūžā palūdzot burkānu nesarīvētā veidā, un, māsu nosodošo skatienu pavadīta, to saņēmusi, aizsteidzās pabeigt nupat savelto sniegavīru, iespraužot oranžo dārzeni tam deguna vietā. Tieši tāpat var teikt par daudzām labām lietām - pat iepazītas vēlāk, tās krāšņo dzīvi daudz vairāk kā tad, ja tās būtu palaistas garām vispār. Trio "Dirty Three" ir mans personīgais nesarīvētais burkāns - kaut apvienība darbojas jau no 1993.gada, tikai tagad, sava vecuma galā, to iepazīstu pa īstam un sajūtos kā bezmaz zaudējis pusi savas dzīves.

Instrumentālais trio "Dirty Three" ir internacionāls, katrs grupas dalībnieks nāk no sava kontinenta: Vorens Elliss dzīvo Parīzē Francijā, Miks Tērners Melburnā Austrālijā, bet Džims Vaits Ņujorkā ASV. Viņu pirmais uznāciens kā grupai notika 1993.gadā Melburnā, un kopš tā laika viņi nemitīgi pārvietojas starp šiem trim kontinentiem, ierakstot plates un koncertējot. 1996.gadā Ellisu uzrunāja Niks Keivs - viņš aicināja Ellisu piedalīties viņa jaunās plates ierakstā. Tā viņš kļuva par daļu no "Nick Cave and the Bad Seeds" un vēlāk arī no "Grinderman".

Uz "Dirty Three" diskiem noteikti būtu jābūt brīdinošai atzīmei, ka šī mūzika izraisa atkarību. Var paņemt jebkuru no grupas desmit līdz šim iznākušajiem albumiem un gluži vienkārši tajos ienirt! Vairs nebūs nedz problēmas, nedz satraukums, nedz stress un viss pārējais - vienkārši jāklausās, jāklausās un jāklausās! Un, lai dies' nogrābstās un stāv klāt tam, kurš iztraucēs šajā nodarbē! Ir cilvēki, kas meditē vai cenšas aizmigt, klausoties delfīnu skaņās vai tārpu purkšķos, vai vienalga kādās līdzīgās glupībās. Tad nu no savas puses es iesaku aizstāt šīs skaņas ar "Dirty Three" albumiem. Un vienalga, vai tas ir grupas otrais, savā vārdā nosauktais albums, ko iespējams noklausīties še zem raksta, vai nupat iznākusī jaunā plate "Toward the Low Sun", ko meklējiet digitālajos mūzikas veikalos. Dziesmas "Sea Above, Sky Below" no plates "Ocean Songs" (1998) videoversijā var novērtēt arī trio sadarbību ar Niku Keivu.

Papildus resursi:

"Dirty Three" mājaslapa

"Dirty Three" profils portālā "Facebook"

"Dirty Three" profils portālā "MySpace"

Iegādājies "Dirty Three" mūziku legāli!

Foto raksta ievadā no grupas "Dirty Three" profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

"An Horse" - "Postcards" (video), "Walls" (2011, pilns albums)

Ne īpaši bieži sanāk rakāties virtuālajās annālēs, skaidrojot dzimumu kādai personai. Pirmo reizi pirms aptuveni gada, dzirdot duetu "An Horse", bija skaidrs, ka tur vokāli izdarās sieviešu kārtas būtne. Kad pameklē papildus informāciju, bildes, sajūties tā kā apjucis - no dueta attēliem uz tevi raugās divi jauneklīgi zēni. Mulsumam beidzoties un parokoties bilžu arhīvos, atrodi, ka intuīcija tomēr bija pareiza - viens no dueta dalībniekiem kādā foto spēlē ģitāru kleitā. Tiesa, mūsdienās tas nav nekāds akmenī kaltais arguments...

Un tātad - iepazīsimies: dāmas un kungi, jūsu priekšā ir Keita Kūpere, kas, visticamāk, kleitā, un Deimons Kokss. Kopā uz skatuves kopš 2007.gada, iesākumā dzimtās Austrālijas faniem, bet nu jau visai pasaulei piedāvājot svaigumu izstarojošas indīpopa dziesmas, kas līdz šim apkopotas divos albumos, otrais no kuriem klajā nāca pirms gada. Žurnāls "Rolling Stone" teica: "Nu jā, plate nav nekāds briljants, bet trīs ar pusi balles no piecām dosim gan." Aptuveni tāpat to novērtēja pārējie kritiķi, kas viss ir pilnīgas pupu mizas, jo galvenais vērtētājs ir klausītājs-"vulgaris" jeb parastais klausītājs. Un šis klausītājs... pa lielam tomēr pievienojas kritiķiem.

"Walls" pilnā skanējumā un "Postcards" - video iepriekšējā albuma dziesmai, kura izmantota "Mercedes-Benz" kāda modeļa reklāmā - še turpinājumā.





Papildus resursi:
http://www.anhorse.com
http://www.facebook.com/anhorse
http://www.myspace.com/anhorse
http://itunes.apple.com/us/artist/an-horse/id277904108

Foto raksta ievadā no www.anhorse.com.

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

"Guerre" - "Darker My Love" (pilns albums, audio)

Tuvojas rudens. Kā uztverot aizvien mazāk spīdošos saules starus, mežā zem tumši zaļām sūnām savu ceļu pretī debesīm sāk bekas un nedaudz vēlāk arī cūcenes; pat tajās mītošie tārpiņi sajūt tuvojošos gadalaiku maiņu. Lācis pilniem vaigiem ēd, lai uzkrātu taukus gaidāmajai ziemas guļai; viņš ēdot meža veltes, tās speciāli negremo kārtīgi, lai vairāk un labāk uzkrātos tauki; viņam tos vajadzēs, kad mēnešiem apkakājies gulēs alā, līdz atkal saule pamazām atgriezīsies savā vasaras orbītā, sildot visu dzīvo dabu. Vispirms sāks pilēt lāstekas, tad "fakuci" saviem speķa barotājiem parādīs zīlītes un dosies barības meklējumos pašas. Visbeidzot kāšos no siltajām zemēm atgriezīsies gājputni; bet lauku ļaudis kāsi ievilks plaušās un dosies laukā art zemi, lai zeltainās rudzu vārpas rudenī atkal nestu maizīti visam nākamajam gadam.

Šis nav fragments no Edvarta Virzas "Straumēniem". Šīs ir vīzijas, halicunācijas - ja gribat, kas rodas, klausoties austrāļu ambientās elektroniskās mūzikas projekta "Guerre" debijas singlplati "Darker My Love". Nekādas biogrāfijas, nekādi albumu uzskaitījumi - tikai mūzika dvēselei un prāta atbrīvošanai!



Papildus resursi:
http://guerreguerre.tumblr.com/
http://www.myspace.com/ripityripity

Foto raksta ievadā no "Guerre" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Gotye" - "Somebody That I Used to Know" (video), "Like Drawing Blood" (pilns albums, audio)

Gotye, īstajā vārdā Vouters De Bekers ir dzimis Beļģijā, bet jau bērnībā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Austrāliju. Šobrīd 31 gadu vecais mākslinieks vienmēr bijis muzikāli ļoti aktīvs, un pirms pusotra mēneša laida klajā savu trešo studijas plati "Making Mirrors".

Jau no bērnu dienām De Bekeru aizrāva dažādi mūzikas instrumenti, un viņš tos visus pēc kārtas apguva - vispirms klavieres, tad bungas, pēcāk vēl šo to. Tīņa vecumā De Bekers kopā ar savu skolasbiedru Lukasu Taranto un citiem nodibināja savu pirmo grupu "Downstares"; Taranto joprojām ir viens no De Bekera pavadošās grupas koncertos. Pēc vidusskolas, protams, grupa pajuka, bet studiju gados radās jauni domubiedri un atmosfēra - De Bekera vecāki pārvācās dzīvot uz citurieni, kur pēc studiju pabeigšanas bija jādodas arī pašam De Bekeram. Tā viņa un daudzskaitlīgo draugu rīcībā nonāca vesela māja, kuras lielākā bagātība bija - plaša skaņu plašu kolekcija.

2001.gadā De Bekers nolēma rīkoties - viņš ierakstīja dziesmu "Out Here in the Cold", pavairoja to piecdesmit matricās, ar flomāsteriem pats izkrāsoja visiem vāciņus, un izsūtīja CD dažādām radiostacijām. Atsauksmes bija pārsteidzoši labas, un tas deva beļģu austrālim iedvesmu un pārliecību, ka ir uz īstā ceļa. "Boardface" sauca De Bekera debijas plati, kas klajā nāca 2003.gadā. Gadu vēlāk viņa vecāki nolēma pārdod slaveno māju, un De Bekers daudzkārt mainīja dzīvesvietas, katrā no tām iekārtojot ierakstu studiju katru labāku par iepriekšējo. Tādā atmosfērā radās viņa otrā plate "Like Drawing Blood" (2006). Šai platei Austrālijā bija labi panākumi. Pa šo laiku De Bekers jau bija iekļuvis muzikālajā apritē - viņš uzstājās festivālos kopā ar tādām grupām kā "Coldplay", "Mogwai".

"Making Mirrors" ir loģisks turpinājums visam iepriekš notikušajam. Klausoties De Bekera plates, brīžiem ir grūti apjaust, ka izpildītājs ir viena un tā pati persona; ka tā ir viena un tā paša mākslinieka plate. Dažbrīd liekas, ka klausies kādu dziesmu izlasi - tik dažāds savā mūzikā ir "Gotye". No "Fatboy Slim" ritmiem līdz sešdesmito gadu noskaņām - klausoties De Bekera dziesmu "Learnalilgivinanlovin", šķiet, ka skan Fila Kolinsa atvadu plate "Going Back", bez paša specifiskā Kolinsa vokāla, protams. Tāpat kā iepriekšējām, arī platei "Making Mirrors" panākumi, galvenokārt, ir tikai Austrālijā. Bet tas jau neliedz ķenguru zemes gaumi iepazīt arī mums, odu un spindzeļu zemē. Skaists kopdarbs ar 21 gadus veco Jaunzēlandes dziedātāju Kimbru video dziesmai "Somebody That I Used to Know" turpinājumā. Tūlīt pēc tam De Bekera jeb "Gotye" pilns albums "Like Drawing Blood".

Gotye- Somebody That I Used To Know (feat. Kimbra)- official film clip from Gotye on Vimeo.

Papildus resursi:
http://gotye.com
http://www.myspace.com/gotye
http://www.facebook.com/gotye

Foto raksta ievadā no gotye.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Mildlife" - "Be More Pacific" (video), "Milk & Wool" (audio)

Dziesma "Milk & Wool" ir pirmais redzamākais darbs no Austrālijas kvarteta "Mildlife" daiļrades. Deils Bordins, Džeims Donalds, Kevins Makdouvels un Toms Šenahans ir skopi ne tikai vārdos par sevi, bet arī savu dziesmu lirikās. "Mildlife" patīk ķimerēties ar elektroniskās mūzikas un "normālās" mūzikas sintēzi. Un tas, ko viņi beigās rada, ir gala interesants.

"Atmosfēriska elektroniskā mūzika ar dzīvā izpildījuma piesitienu," tā "Mildlife" veikumu raksturo mūzikas apskatnieki un viņiem grūti nepiekrist. Jo austrāļi neaizraujas tikai ar sēdēšanu un dziesmu saķipināšanu pie kompja vien, bet drīzāk otrādi - dzīvo izpildījumu pēc sava prāta un patikšanas papildina ar mūsdienu tehnikas sasniegumu priekšrocībām.

Grupai vēl nav savas debijas plates, tikai daži skaņdarbi, bet tos ir jādzird. Jau pieminētā "Milk & Wool" un dziesmas "Be More Pacific" (kas iekļauta arī audio versijā) kaut kas līdzīgs video versijai šeit turpinājumā. Bet papildus resursos aicinu sameklēt "Mildlife" "Facebook" profilu, lai noklausītos vēl divus skaņdarbus - "Cirrostratus" un "Arriving Soon".

Be More Pacific from Mildlife on Vimeo.

Papildus resursi:
http://mildlife.com.au/
http://www.myspace.com/mildlife
http://www.facebook.com/Mildlife?sk=app_178091127385

Foto raksta ievadā no "Mildlife" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbegs.blogspot.com

Tweet

"High Highs" - "Open Season" (video), "Horses", "Flowers Bloom" (audio)

Džeks Milas, kura specifika ir folkmūzikas komponēšana, un Oli Čangs, kas vairāk nodarbojas ar elektroniskās popmūzikas producēšanu, kopā sāka eksperimentēt pavisam nejauši. Viņi abi strādā vienā ierakstu studijā Sidnejā (Austrālijā) un, īsinot laiku, sāka pa abiem veidot kaut ko līdzīgu dziesmām - tikai savam priekam. Līdz saprata, ka tur var izveidoties kas nopietnāks.

Savu projektu nosaukuši par "High Highs", Milas un Čangs sāka darboties jau nopietnāk. Kaut arī projektam bijuši tikai pāris koncertu Sidnejā, viņi ir pilni apņēmības kļūt par īstu grupu, soli pretī tam sperot, pieaicinot trešo dalībnieku bundzinieku Zaku Lipkinsu. Šajā brīdī "High Highs" piedāvā savas pirmās trīs dziesmas, vienai, no kurām - "Open Season" - izveidots arī videoklips. Gaidot puišu debijas plati, to arī aicinu ievērtēt, tāpat kā divas citas dziesmas - "Horses" un "Flowers Bloom".







Papildus resursi:
http://www.highhighs.com/
http://www.myspace.com/highhighs#
http://www.facebook.com/highhighs?sk=info
http://www.spinner.com/2011/03/01/high-highs-sxsw-top-100/

Foto raksta ievadā no "High Highs" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Khancoban" - "Until It Takes You Over", "Limbs May Fall" (pilns albums, audio)

Kānkobana ir neliela pilsētiņa Austrālijas austrumu daļā. Bet valsts otrajā lielākajā pilsētā Melburnā ir tāds vokāli instrumentāls ansamblis ar nosaukumu "Khancoban". "Patiesi unikāli. Lai izpaustu idejas un emocijas, viņi uzskata, ka nepieciešams radīt jaunas [mūzikas] formas. Mēs esam lepni, ka mūsu katalogā ir šādas grupas," par "Khancoban" daiļradi saka grupas ierakstu izdevniecības "Half A Cow Records" menedžeris Niks Daltons.

"Khancoban" spēlē folkmūziku, kas sajaukta ar dažādām ietekmēm un atsvaidzināta ar pavisam oriģinālu skanējumu, ierakstos izmantojot tādus instrumentus kā bandžo un tērauda loksni, kuras odam līdzīgo džinkstošo skaņu var ievērtēt vairākās dziesmās. Viss ir pa vienkāršo - kas skan, uz tā arī spēlē. Tā teikt, tuvāk pie dabas un senču tradīcijām. Un tieši tāpēc "Khancoban" 2008.gadā iznākusī plate "Limbs May Fall" ir baudāma, sagatavojoties miera un harmonijas devas uzņemšanai. Precīzai informācijai - 2006.gadā grupai iznāca "mini" albums, kā viņi to paši nodēvējuši. Tas arī tad skaitās "Khancoban" īstā debija.

Grupa, mainot sastāvu, pastāv jau no 2004.gada, nemainoties tās kodolam - vokālistam un ģitāristam Andre Hūkem un bundziniecei Džemīmai Hūkei. Kas viņi ir - brālis un māsa, vīrs un sieva - to rakstos nemin. Bet, lai arī kas viņi būtu, mūzika, ko viņi rada, vienaldzīgu neatstāj. Par savām ietekmēm viņi min grupas "Wilco", "The Clientele" and "Calexico", bet, ja ar kādu jāsalīdzina paši "Khancoban", pirmais, kas iešaujas prātā, ir "Fleet Foxes". Un tiem, kam "fokšu" mūzika iet pie sirds, droši var ķerties klāt arī austrāliešu dabasbērniem.

Pavisam drīz, šā gada augustā (dažos avotos - jūlijā, katrā ziņā - vasarā) klajā nāks "Khancoban" trešais studijas albums "Arches Over The Sun", no kura jau šobrīd zem šī raksta iespējams noklausīties dziesmu "Until It Takes You Over". Pēc tam albums "Limbs May Fall" visā pilnībā.





Papildus resursi:
http://www.khancoban.net/
http://www.facebook.com/pages/Khancoban/17852571886?sk=info
http://khancoban.bandcamp.com/

Foto raksta ievadā no www.khancoban.net.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet