Kā rūdīts mietpilsonis pret Pītu Dohertiju allaž esmu izturējies rezervēti. Viņa uzvedība, atceļot koncertus, jo labākajā gadījumā aizkulisēs, sliktākajā - vispār citā valstī, pieļurbājies vai sašņaucies tā, ka nespēj uzkāpt uz skatuves, - tas vienmēr licies tā necienīgi kaut vai tikai pret tiem, kas riskējuši uz šo pasākumu nopirkt biļetes. Taču, šķiet, Dohertija fani pieņem šos spēles noteikumus un biļetes arī pērk kā sava veida loterijas kuponus. "Babyshambles" ir viens no Dohertija projektiem (vēl ir viņa "The Libertines" un solo padarīšanas). Ilgi nosodījis allaž pinkainā Pīta nelāgās izdarības, tomēr cenšoties ievibrēt vienā "vibrā" ar "The Libertines", bet to īsti nespējot, jau gadus biju atmetis šim mūzikas subjektam ar roku. Ar tādu kā pārākuma sajūtu, protams: nu tu tur, pļēgur, sēdi savā "līmenī" un nelien mūsu, pārsvarā jau sevis izdomātās "inteliģences" augstumos. Un ilgu laiku šajā jautājumā bija rasts tāds nosacīts miers.
Pirms mēneša, 2.septembrī, dienasgaismu ieraudzīja "Babyshambles" trešais studijas albums "Sequel to the Prequel", un, ko tur liegties, iepriekš gaiši nopulētais inteliģences līmenis ir zaudējis savu orientāciju telpā. Jo tajā tagad lepni sēž arī Dohertijs, šķelmīgi smaidot un liekot līmeņa iemītniekiem minēt - viņi ir nolaidušies līdz Dohertijam vai Dohertijs pacēlies līdz viņiem? Atbilde, protams, ir kaut kur pa vidu. Jo, izskatās, viens otram pretī panākuši ir abi. Bet amizantāk, protams, uztverams Dohertija nāciens. "Sequel to the Prequel" nolaista publiku ar deviņdesmito gadu mūzikas sīrupu "Oasis" stilā (nu jā, abu grupu līderi jau arī ir tik līdzīgi - ninnesbrāļi un skandālu mīļotāji, ne kā mēs, mietpilsoņi). Ja plate būtu latviešu valodā, to, visticamāk, spēlētu arī Latvijas Radio 2, bet dziesma "Picture Me In a Hospital" droši vien cīnītos par labām vietām "Muzikālajā bankā". Bet ir pavisam citādi - labāk. Jā, daudz labāk. Jo Dohertijs mums, mietpilsoņiem, mazliet pamāca īsto dzīvi, bet mēs Dohertijam - pareizi sasiet kaklasaiti un prievīti. Kurš no šīs mijiedarbības ir lielāks ieguvējs? Par cik Dohertijam droši vien ir pilnīgi pie kājas, tad lai nu būtu - mēs, mietpilsoņi!
Ja patīk, noklausies arī šos albumus:
"R.E.M." - "Out of Time" (1991)
"Prāta Vētra" - "Dienās, kad lidlauks pārāk tāls" (2003)
Ak dieniņ tētiņ, šim albumam jau desmit gadu! Cik tad jau pašam Kauperam? Simts, vai?...:) "Babyshambles" savā jaunajā albumā ir muzikāli tikpat savākti kā "Prāta Vētra" šajā platē. Viņiem vajadzētu uzspēlēt kopā. Pēc tam, protams, iedzert.
2013, www.musicstories.lv
"The Wallflowers" - "Rebel, Sweetheart" (2005)
Šī Losandželosas kvinteta priekšvīra uzvārds ir Dilans. Jakobs Dilans. Un, sakritība, arī Dohertijs dzirdēts nosaukts par "savas paaudzes Dilanu". Bez tam arī "The Wallflowers" šajā platē spēlējas ar mietpilsoņu sirdsapziņu, kas apjukumā nespēj izdomāt: uztvert šo par augsto mākslu vai vienkārši šlāgeri?
Pirmais patiesi sekmīgais "R.E.M." albums. Šīs sekmes neapšaubāmi kaldināja albumā iekļautā dziesma "Losing My Religion", kam tik ļoti līdzinās "Babyshambles" izpildītā "Picture Me In a Hospital".
Ak dieniņ tētiņ, šim albumam jau desmit gadu! Cik tad jau pašam Kauperam? Simts, vai?...:) "Babyshambles" savā jaunajā albumā ir muzikāli tikpat savākti kā "Prāta Vētra" šajā platē. Viņiem vajadzētu uzspēlēt kopā. Pēc tam, protams, iedzert.
2013, www.musicstories.lv
