Iggy Pop - "Post Pop Depression" (2016)

Džeimss Ņūvels Osterbergs Jaunākais jeb Igijs Pops (68) ir kā lakrica. Vieni no melnā kāruma ir sajūsmā un ir gatavi to laizīt caurām dienām, savukārt citiem tā atgādina kaltētus puņķus, kuriem staipīguma uzlabošanai pievienota izkausēta pieaugušo veikalā nopērkama gumijas lelle. 2016.gads, iespējams, lietas mainīs. To palīdzēs nupat klajā nākušais Popa septiņpadsmitais solo albums "Post Pop Depression", kuru producējis "Queens of the Stone Age" līderis Džošs Homme.

Liktos, ka Popa fani ir īpaša komūna, kuru vieno mīlestība pret savu elku, un paraustīt viņu aiz garajām matu cirtām šīs komūnas dalībniekiem ir kas līdzīgs nonākšanai paradīzē 17 jaunavu aplenkumā. Taču, izskatās, "Post Pop Depression" šo komūnu vai nu ir dramatiski paplašinājis, vai arī šis albums ir vienkārši pārlaicīgs. "Post Pop Depression" ir uzspridzinājis "Billboard" topus! Plate ir Nr.1 "Top Rock Albums" un "Alternative Albums" topos, turklāt, pēc "Nielsen Music" uzskaites, ar 18 tūkstošiem pārdoto kopiju nedēļā šis albums kļuvis par paša Popa personīgo rekordu (tiesa, dati pieejami tikai no 1991.gada). Lielajā "Billboard 200" albumu topā Pops nedēļā, kura beigsies 9.aprīlī, ar savu "Post Pop Depression" ieņem 17.vietu (viņa šī topa līdzšinējais rekords - 72.vieta - bija 1977.gadā ar debijas plati "The Idiot", kura tapšanā piedalījās arī Deivids Bovijs). "Post Pop Depression" ir Nr. 1 arī "Billboard" "Vinyl Albums" un "Tastemakers Albums" topos.

Kur slēpjas plates popularitātes noslēpums? Varbūt viss ir pateikts nosaukumā, kurā vārdu "Pop" var tulkot divejādi - gan kā Pops no Igija, gan kā pops no popmūzikas? Varbūt tādi vīri kā Pops, Homme, viņa grupas biedrs Dīns Fertita un "Arctic Monkeys" bundzinieks Mets Helders ir īstie vīri, kam atkal spodrināt nobružātās roka žaketes apsūbējušās pogas? Lai kāda arī būtu atbilde, "Post Pop Depression" ir albums, kuru klausoties nevis skudriņas pa muguru tipina, bet ezīši, biksēs salīduši, šūpojas visā, kas nokarājas gar cisku. Vasarā Salacrgrīvā lai izdotas sajust ezīšus un varbūt pat paraustīt Popu aiz peisākiem!

2016, www.musicstories.lv.

Piektais Bītls Džordžs Mārtins (1926-2016)

"Ja kāds ir pelnījis Piektā Bītla titulu, tad tas ir Džordžs," tā tviterī pirms dažām dienām rakstīja viens no palikušajiem Bītliem Pols Makartnijs, uzzinot par "The Beatles" bijušā producenta Džordža Mārtina aiziešanu mūžībā. Viņš 8.martā 90 gadu vecumā nomira miegā savās mājās Anglijā. Mārtins ir producējis visus "The Beatles" albumus, izņemot pēdējo "Let It Be" (1970), kurā šo darbu paveica Fils Spektors.

SAKLAUSĀMAIS MANTOJUMS

Mārtinu ar Liverpūles zēniem 1962.gadā kopā saveda Bītlu menedžeris Braiens Epsteins. Tas bija brīdis, kad visas Lielbritānijas lielās mūzikas izdevniecības bija noraidījušas "The Beatles" piedāvājumu noslēgt ierakstu līgumu. "Viņi nebija pārāk labi," vēlāk kādā sarunā raidstacijā "BBC" atzina Mārtins, taču kaut ko viņš zēnos bija ieraudzījis un sadzirdējis, tāpēc trim no viņiem (atskaitot bundzinieku Pītu Bestu) piedāvāja līgumu ar kompāniju "Parlaphone" - tā bija Mārtina paša vadīta izdevniecība, kura strādāja ar vienu no lielajām mūzikas kompānijām "EMI". 

Līdz darbam ar Bītliem Mārtins vairāk producēja džeza un kora mūzikas ierakstus, arī satīriska rakstura plates. Šī muzikālās daudzveidības pieredze ļāva Mārtinam pielāgoties. Pielāgoties trakulīgajiem Liverpūles zēniem, tajā pašā laikā  liekot viņiem ieklausīties savā viedoklī - Mārtins bija gluži kā, Makartnija vārdiem runājot, Piektais Bītls. "Kad es sāku darboties mūzikas biznesā, ierakstā galvenais mērķis bija mēģināt iespējami precīzi atkārtot [dziesmas] dzīvo izpildījumu," Mārtins stāsta 2007.gadā iznākušajā Keneta Vomaka grāmatā "Long and Winding Roads". "Bet tad mēs sapratām, ka varam darīt savādāk."

"Viņš ir [mūsdienu] mūzikas ieraksta garīgais krusttēvs," Mārtina ieviestās novitātes ieraksta procesā žurnālam "Billboard" vērtē "Grammy" balvas laureāts, angļu producents Nigels Godričs, kurš pazīstams ar savu ieguldījumu "Radiohead" un Beka karjerā. Mārtins pats bija muzikāli izglītots, viņš spēlēja vairākus mūzikas instrumentus un tādējādi spēja māksliniekiem ne tikai pastāstīt, ko viņš vēlas dzirdēt, bet arī pats nospēlēt. Viņš Bītlu mūzikā savu vārdu ir atstājis, ne tikai nodrukātu uz skaņuplašu vāciņiem, bet arī saklausāmā veidā. Tieši viņš Džona Lenona dziesmā "In My Life" spēlē klavieru solo, tieši viņš pārliecināja Makartniju, ka dziesmas "Eleanor Rigby" ierakstā jāiekļauj stīgu kvartets.

JOPROJĀM NR.1

Vēl pirms "Let It Be" iznākšanas "The Beatles" jau faktiski bija izbeigušies, Mārtins no Bītlu lietām bija atgājis jau albumu iepriekš, bet viņš aktīvi turpināja strādāt. Sava radošā mūža laikā viņš producējis tādus māksliniekus kā Džefu Beku, "America", "The Mahavishnu Orchestra" un Stingu. Pēc aiziešanas no "EMI" 1966.gadā Mārtins nodibināja savu producentu kompāniju un turpinaja darīt savu sirdsdarbu - producēt albumus. Viņš joprojām ir visu laiku labākais "Billboard HOT 100" producents - Mārtina kontā ir 23 dziesmas Nr.1! Un nevienam to vēl nav izdevies pārspēt! Viņa trīsdesmitā Lielbritānijas dziesma Nr. 1 bija 1997.gada Eltona Džona veltījums Princesei Diānai "Candle in the Wind". 1999.gadā Mārtins paziņoja, ka nu ir gana, un devās pensijā. "No dienas, kad viņš parakstīja pirmo ierakstu līgumu ar "The Beatles", līdz pēdējais reizei, kad viņu satiku, viņš bija augstsirdīgākais, inteliģentākais un muzikālākais civēks, kādu man ir bijusi bauda pazīt," saka Makartnijs. Un ir pienācis brīdis, kad Bītli palikuši mazākumā - no pieciem vairs tikai divi...

Foto raksta ievadā no saites.

2016, www.musicstories.lv.

Asaras Kelliju Klārksoni atgiež topos

Kellijas Klārksones (33) aktuālakais albums "Piece by Piece" iznāca pirms gada, 27.februārī. Viņas dzimtenē ASV tas uzkāpa līdz "Billboard" albumu TOP 200 augstākajam pakāpienam. Ne tik labi gāja singliem - "Heartbeat Song" "Billboard HOT 100" spēja uzrāpties vien līdz 21.vietai, bet tam sekojošais "Invincible" simtniekā neiekļuva vispār. Līdzīgs liktenis piemeklēja vēl pērn novembrī izdoto trešo plates singlu "Piece by Piece".

Bet viss mainījās dažas nedēļas atpakaļ. Kā zināms, Klārksone ir talantu televīzijas izrādes "American Idol" pirmās sezonas uzvarētāja. Tas notika pirms 15 gadiem, 2002.gadā. Salīdzinoši zemo reitingu dēļ, līdz ar to arī reklāmas ieņēmumu krituma dēļ,  izrādes veidotāji nolēma pēc šīs piecpadsmitās sezonas šovu slēgt. Protams, no televīzijas tā vienkārši neaiziet, bet rīko grandiozas atvadu svinības. 

25.februārī tajās piedalījās arī Klārksone, kura joprojām ir viena no komerciāli veiksmīgākajām "American Idol" dalībniecēm. Viņai ir iznākuši septiņi albumi, neskaitāmi singli ir ieguvši Zelta un Platīna disku statusus, turklāt viņa bija pirmā! Pirmā "American Idol" uzvarētāja!

Šajās svinībās Klārksone nodziedāja dziesmu "Piece by Piece". Atšķirībā no oriģināla, uz skatuves Klārksone dziesmu izpildīja lēnākā versijā. Šī dziesma ir emocionāls stāsts par viņas attiecībām ar tēvu un vīru, un Klārksonei vairākas reizes nācās apturēt dziedāšanu nevaldāmi plūstošo asaru dēļ. Turklāt ne tikai viņai, bet arī daļai publikas, žūrijas locekli Kītu Urbanu ieskaitot.

Ar to pietika, lai dziesma vienā rāvienā no nekurienes 19.marta "Billboard HOT 100" ielektu 8.vietā! Līdzīgu lēcienu - no 120. uz 6.vietu - piedzīvoja arī viss albums. Lai par efektu būtu pilnīgi droši, Klārksones izdevēji nolēma kalt dzelzi, kamēr tas karsts, 29.februārī izdodot albuma "Piece by Piece" remiksu versiju, savukārt dažas dienas vēlāk iznāca arī plates "deluxe" apkopojums, kurā iekļuta arī "Piece by Piece" dziesmas "American Idol" versija. 

Un lūk, sausais atlikums. Nedēļā pēc 25.februāra "American Idol" sērijas dziesma "Piece by Piece", saskaņā ar "Nielsen Music" datiem, tika lajupielādēta 210 tūkstošu reižu, kas ir par 852% vairāk kā nedēļu iepriekš, raksta "Billboard". Savukārt ASV dziesma tika straumēta 3,1 miljonu reižu, kas sastādīja 969% pieaugumu. Un rezultāts ir, tā teikt, uz pieres: "Piece by Piece" šobrīd ir "Billboard HOT 100" 8.pozīcijā. Un pierāda, cik liela ietekme mūzikas pārdošanā joprojām ir televīzijai.

Foto raksta ievadā no sites.

2016, www.musicstories.lv.

"The Sound of Silence" pēc pusgadsimta atgriežas topos

Pusgadsimtu pēc dueta "Simon & Garfunkel" klasiskā grāvēja "The Sound of Silence" triumfa "Billboard HOT 100" (tas topa tabulas augstākajā pozīcijā pavadīja pirmās divas 1966.gada nedēļas) notikusi vēsturiska atgriešanās - 2016.gadā "The Sound of Silence" atkal ir HOT 100 tabulā! Jaunākajā "Billboard" karstā simtnieka sarakstā (uz 12.martu) 88.vietu ieņem Čikāgas smagā metāla apvienība "Disturbed" ar dziesmu "The Sound Of Silence".

Uzreiz jāsaka, "Disturbed" ir kas pilnīgi atšķirīgāks no slavenā dueta, kura dalībnieki Pols Saimons un Arts Garfunkels vēl pavisam nesenā pagātnē turpināja savu gadus 30 ieilgušo vienam ar otru nesarunāšanos spēli. "Disturbed" albumu vāciņi drīzāk atgādina ainiņas no ārprāta mokām, kuras piemeklē cilvēkus, kas nesamērīgos daudzumos lietojuši kefīru ar pazeminātu tauku saturu. Murgu ainiņas! 

Tomēr šoreiz stāsts nav tik daudz par "Disturbed", cik par faktu kā tādu, ka pasaules ietekmīgākajā mūzikas tabulā joprojām var ielauzties šādas klasisku dziesmu kaverversijas. Turklāt jāņem vērā, ka "Billboard HOT 100" tiek sastādīts, ņemot vērā konkrētās dziesmas pārdošanas un straumēšanas apmērus - tātad tā ir mūzika, par kuru klausītājs balso ar savu maciņu. Šī iemesla dēļ šā gada sākumā, kad mūžībā aizgāja Deivids Bovijs ap simtnieka vidu uz vienu nedēļu parādījās, piemēram, Bovija kopdarbs ar "Queen" dziesma "Under Pressure" (1981) un viņa slavenā "Space Oddity" (1969). Un gan Bovija, gan "The Sound of Silence" "izlēcieni" "Billborad" tabulās lieku reizi dod iemeslu atskatīties uz šo un citu mākslinieku atstāto mantojumu, lai saprastu, ka bez viņiem mūzika nebūtu tāda, kāda tā ir šodien.

2016, www.musicstories.lv.