James Bay - "Chaos and the Calm" (2015)

"Man ir iespēja, un es to gribu izmantot," tā par savu gaidāmo ASV koncerttūri, kura sāksies 13.novembrī, žurnālam "Billboard" saka britu dziesminieks Džeimss Bejs (25). To, vai Bejam būs panākumi Jaunajā kontinentā, rādīs laiks, bet sākums dzimtenē ir iespaidīgs.

IZPLESTIES AR VĒRIENU

Tas gan neko daudz nenozīmē, jo, piemēram, Lielbritānijā pirmā lieluma zvaigznei Robijam Viljamam iekarot ASV tirgu tā arī neizdevās. Beja debijas albums "Chaos and the Calm" ir līdz šim 2015.gada labāk pirktā debijas plate Lielbritānijā - saskaņā ar "Nielsen Music" datiem, pārdotas vairāk kā 350 000 kopijas, tajā pašā laikā ASV tikai 83 tūkstoši. "Teksasa vien ir piecas reizes lielāka par Lielbritāniju," saka Bejs. "Es vienmēr esmu vēlējies izplesties... nu, apkārt plaknei," viņš piebilst, liekot nojaust, ka muzicēšana viņam padodas labāk par runāšanu.

"Chaos and the Calm", kas tapis plecu pie pleca ar "Kings of Leon" producentu Džekvairu Kingu, ir ar izteikti "amerikānisku" skanējumu, klausītājam ar spilgtāku iztēli un bagātīgāku dzīves pieredzi, atsaucot atmiņā astoņdesmito gadu Brūsu Springstīnu. Tas nav britpops tā klasiskajā izpratnē, tas ir viens vilnis mūsdienu britpopa paisumā, kurā plecu pie pleca kopā ar Beju pret krastu triecas tādi vārdi kā Eds Šīrans, Sems Smits vai Džordžs Ezra.

PĀRLIECINOŠIE ĻAUDIS

Iespējams, albums no citu mājinieku veikuma atšķiras tāpēc, ka tas ierakstīts "štatos", ASV mūzikas galvaspilsētā Nešvilā. "Losandželosa ir viens vienīgs pops, Ņujorka ir smilšaina, netīra un tumša, bet Nešvila -  tā ir pašā laikā," Bejam ir savs vērtējums dažādām Amerikas pilsētām. Un, iespējams, dzīvojoties pa Nešvilu, "ļaudis" Beju pārliecināja, ka viņam būtu vieta arī amerikāņu mūzikas ierakstu kolekcijās. "Dažādi ļaudis domā, ka man ir jāmēģina kļūt populāram arī ASV, tāpec es to darīšu," līdz naivumam sirsnīgs ir Bejs, ļaujot arī "Billboard" žurnālistam Nikam Durdenam pasmaidīt par vārda "ļaudis" (folk) pielietojumu Beja stāstos.

Bejs Amerikai nav pilnīgs svešinieks. Viņš ir iesildījis "The Rolling Stones" Amerikas tūres koncertus. "Stounu" ģitārists Ronijs Vuds, kurš amatu apvienošanas kārtībā ir arī Beja ģitārspēles elks un kurš kā pārsteiguma viesis piedalījās vienā no trim pilnībā izpārdotiem Beja koncertiem Londonā, pēc uzstašanās "Billboard" žurnālistam neslēpa savu saviļņojumu: "Viņa publika bija kā koris - viņi zināja visus [dziesmu] vārdus!"

AMERIKĀŅU TESTS

Aksesuārs, kurš atšķir Beju, ir viņa hūte. Bez tās viņš nekur! Iespējams, pat gulēt iet ar visu neērto galvas rotu. Bet, visticamāk, Bejs šobrīd neguļ vispār, jo lieliski apzinās - novembrī gaidāmā ASV koncerttūre ir pagrieziena punkts viņa karjerā. Mums, eiropiešiem, jācer, ka viņam izdosies, jo nereti mēs par labu uzskatām tikai to, ko par tādu atzinusi Amerika publika. Un, ja šīs publikas verdikts būs pozitīvs, nav šaubu, Džeimss Bejs būs biežāks viesis ēteru viļņos un straumēšanas dziesmu listēs arī mūsu platuma grādos.

2015, www.musicstories.lv

Igaunis Robijs Viljams

20.augustā Tallinas Dziesmusvētku estrādē notiks droši vien šā gada lielākais (bet varēja, ui, kā tas varēja būt arī "The Killers" Rīgas koncerts!) muzikālais notikums Baltijas valstīs - Robija Viljamsa koncerts. Lai arī fakts pats par sevi patīkams, nekas ārkārtējs vai iepriekš nebijis tas nav - dažāda kalibra, popularitātes un stilu mūziķi šo reģionu savos koncertu plānos pēdējos gados iekļāvuši jo naski. Kas patiesi sajūsmina, pat neskatoties uz tradicionālo latvisko skaudību pret saviem Ziemeļu kaimiņiem, ir igauņu spēja izskaitļot savu lielo laimestu, un tērēt to, tā teikt, neatejot no kases lodziņa.

IGAUNIS LIEK ELKAM STRĀDĀT

14.jūnijā Dublinā uzsāktā Viljamsa jaunākā albuma "Take The Crown" Eiropas turneja noslēgsies 25.augustā ar koncertu Norvēģijā, Tallinu izvēloties par priekšpēdējo pieturas vietu. Un tieši Tallinas koncerts tiks pārraidīts tiešraidē kinoteātros visā pasaulē (sk. video), un tā laikā taps kopš 2006.gada pirmais Viljamsa koncertieraksts DVD formātā "Robbie Williams - Live in Tallin". Brīnišķīga dāvana igauņiem, ņemot vērā, ka koncerta dienā Igaunija svinēs Neatkarības atjaunošanas dienu.

Bet igaunis no laimes nav apjucis. Ko viņš dara? Viņš britu supergrupas "Take That" zvaigzni ne tikai mīļi uzņems, sajūsmināti klausīsies un tad, aicinot atgriezties atkal, sirsnīgi mās atvadas, bet... liks tai arī mazliet pastrādāt. 300 tūkstošus eiro Igaunijas Uzņēmējdarbības attīstības fonds (EAS) pārskaitījis Robija Viljamsa menedžmentam, lai jau pieminētajā DVD tiktu iekļautas Igaunijas ainavas, bet dziedātāja oficiālajos sociālo tīklu profilos nodrošinātu reklāmas laukumus savas valsts popularizēšanai. Viljamsa pieci miljoni "Facebook" sekotāju ir saņēmuši uzaicinājumu piedalīties konkursā, kura dalībniekiem ar video vēstījuma palīdzību jāatklāj pasaulei, kā Robija Viljamsa mūzika ietekmējusi viņu dzīvi. "Pacenties labi, un mēs satiksimies Tallinā," savus sekotājus uzmundrina Viljams, desmit uzvarētājiem piesolot ceļojumu uz grandiozo notikumu Tallinas Dziesmusvētku estrādē.

ALLA UN JOSIF, JŪS PIE MUMS!

Igaunis ir ziķeris. Viņš ir saskatījis iespēju un nav nobijies to izmantot. Aptuveni 99,89% Viljamsa "Facebook" sekotāju par tādu Igauniju un Tallinu droši vien neko nebija dzirdējuši. Teikt, ka sava elka rīcības rezultātā kāds portugālis vai mollīgs amerikāņu tīnis tagad meklēs globusā mūsu reģionu un izstudēs igauņu vēsturi, protams, nevar. Bet Tallinas vārds paliks Viljamsa oficiālajā diskogrāfijā, par to dzirdēs katrs, kas skatīsies uzfilmēto koncertu, un rezultātā 99,89% pie veiksmīgas apstākļu sakritības varbūt samazināsies līdz kādiem 72,36%... "Nākotnē papildus ierastajām kampaņām esam plānojuši izmantot vairāk kultūras un sporta notikumus, kas norisinās Igaunijā, kā arī starptautiski pazīstamas igauņu zvaigznes, kuru teiktajam ir lielāks svars nekā mūsu tradicionālajām kampaņām," aģentūra "LETA'' citē EAS valdes locekli Martinu Hirvoju. Un kas atliek mums? Kārtējo reizi vasaras vidū vilcienā "Maskava - Rīga" sagaidīt mūžam nenovecojošo pārīti Allu Borisovnu un Josifu Kobzonu, kurš daudzo sejas ādas nostiepšanas operāciju rezultātā izskatās pēc ar dermantīnu pārvilkta skolas sporta zāles sola? Droši vien, ka tā. Bet igaunis uzdrošinās. Un uzvar.

Foto raksta ievadā no seatgeek.com.

2013, www.musicstories.lv

Tweet

20 albumi, kas bija jānoklausās 2012.gadā

Diez vai kāds var saskaitīt, cik albumi kopā 2012.gadā tikuši izdoti. Droši vien tūkstošiem visdažādākajos stilos un novirzienos. Šajā sarakstā būs divdesmit plates, kās padarīja krāsaināku šo 2012.gadu. Un atkal - bez nekādām pretenzijām uz "kurš labāks vai sliktāks". Vienkārši albumi, kas skanējuši labi.

1. "White Denim" - "D" (2011)

Laika mašīna ar nosaukumu "White Denim" aizvedīs atpakaļ "advancētos" septiņdesmitajos. Britu "The Guardian" šī Ostinas kvarteta ceturto plati nodēvēja par atgriešanos pirmspanku septiņdesmitajos, savukārt portāls "All Music" ir vēl tiešāks, albumu nosaucot vienā vārdā: "Meistarstiķis!" Piebilde - arī labs ceļabiedrs saturīgai laika pavadīšanai. Gluži kā dzīvs cilvēks, kas sēd blakus un sarunājas - tāds ir "White Denim" albums "D".

2. "Washed Out" - "Within and Without" (2011)

Viens no ""MySpace" bērniem". Bibliotekāra zinībās izskolotais Ernests Grīns savus pirmos panākumus guva, pateicoties slavenajai, bet nu jau ietekmi pamazām zaudējušajai sociālajai vietnei "MySpace". Grīna elektro-"chillwave" projekta "Washed Out" debijas plate "Within and Without" ir pierādījums viņa bibliotekāra aroda blaknei - sistemātiskumam un visu lietu kopsakarību loģikai. Jo tieši tāda ir Grīna mūzika.

3. Andrew Bird - "Break it Yourself" (2012)

Kādus gadus sešus atpakaļ, maļoties pa Endrjū Bērda toreiz aktuālo plati "Andrew Bird & the Mysterious Production of Eggs", biju absolūtā nesaprašanā, ko šis vīrs cenšas ar savu mūziku pateikt. Visticamāk, pats Bērds nav mainījies, vecāks esmu palicis es pats. Un, ja vecums nāk ar spēju atšķirt lētas pelavas no vērtīgām pērlēm, man nav nekādu pretenziju novecot. Jo vairāk, ņemot vērā, ka pēc dabas jau tāpat esmu vecs perdelis. Bet, atgriežoties pie Bērda, runa ir pat viņa 2012.gada plati "Break it Yourself", kas kombinācijā ar briedumu, ir absolūta dzīvesprieka esence!

4. "Maps & Atlases" - "Beware and Be Grateful" (2012)

"Kings of Leon" dubultnieki no Čikāgas (ASV) 2012.gadā izdeva savu otro albumu, liekot sarosīties daudziem "Leonu" faniem: "Kas tad nu? "Kings of Leon" Folovilli taču teicās devušies radošā atvaļinājumā?!" Bet nē, šie nav "Leoni"! Šis ir kvartets "Maps & Atlases", kura priekšvīrs Erīns Elders var ne tikai bez papildus grima un maskām tēlot Ziemassvētku vecīti, bet arī radīt muzikālu atmosfēru, kam raksturīga absolūta ignorance pret visu apkārt notiekošo. "Beware and  Be Grateful" ir absolūts "atslēgšanās" albums.

5. Sinead O'Connor - "How About I Be Me (And You Be You)" (2012)

Būsim godīgi - šis Šainedas Okonoras albums ir labākā "vecajo" atgriešanās 2012.gadā! Pēc visiem privātās dzīves kūleņiem Okonora spējusi savākties jaunai platei, un pēc vairāk kā divdesmit gadiem mēs atkal varam teikt: "Šitā sieva ir zirgā!" "How About I Be Me" ir vienkārši lielisks albums, kurš neprasa daudz - tikai sākt to klausīties. Viss tālākais notiks pats no sevis: tas ikkatru klausītāju ievilks dziļākajos Okonoras sarežģītā prāta nostūros, ļaujot ielūkoties viņas arī ne vienkāršajās domās, pateicoties kurām radītas TĀDAS  dziesmas. 

6. "Yeti Lane" - "The Echo Show" (2012)

Ja slavenais himnisko skaņdarbu meistars Vangelis, ņemot talkā moderno zinātni, uztaisītu kopīgu bērniņu ar Žanu Mišelu Žāru, rezultātā rastos kaut kas līdzīgs duetam "Yeti Lane" (un nekam šajā alegorijā nav sakara ar cilvēciskiem bērniņiem, mani dārgie izvirtuļi!). Franču duets "Yeti Lane" šajā gadā izdeva savu otro albumu "The Echo Show". Tas ir pilns noskaņu, enerģijas un sausais atlikums, to noklausoties, ir radusies atkarība - gan no "Yeti Lane", gan no šī psihedēliskā rok-pop-indī kokteiļa stila vispār.

7. Bill Fay - "Life Is People" (2012)

Noņemam cepuri Bila Feja priekšā. Atgriezies pēc vairāk kā 40 gadiem (iepriekšējais solo albums viņam iznāca 1971.gadā), vecais zēns Bils Fejs sasit lupatās visas aktuālās roka un popa zvaigznes! Ne jau pārdoto albumu ziņā, protams. Un labi, ka tā. Jo stāstus, ko savās dziesmās izstāsta Fejs, nevar klausīties stadionos, standarta radiostacijās vai deju klubos. Viņa stāsti ir kā spogulis, ar kuru katrs var aprunāties, līdz saprot, ka pretī redzamais tēls esi tu pats. "Life Is People" - bez kautrēšanās - 2012.gada vērtīgākais albums!

8. "Grizzly Bear" - "Shields" (2012)

Indīpopa zēnu koris no Ņujorkas (ASV) savā ceturtajā platē pārsteidz ar, tā teikt, "skaņu, gaismu un atmosfēru". "Arcade Fire" un "Muse" ir tikai dažas no "āža kājām", kas lien ārā no albuma "Shields". Tas ir kā pusnomoda/pusmiega stāsts četrdesmit minūšu garumā. Zvaigzne pie 2012.gada indīpopa debesīm!

9. "Low Roar" - "Low Roar" (2011)

Īslande - sapņu un noslēpumu zeme! Vieta uz Zemeslodes, kas neatstāj vienaldzīgu. "Low Roar" - divu brāļu duets no Īslandes ir tieši tāds pats. Viņu debijas albums, nosaukts pašu vārdā, ir viens no 2012.gada lielākajiem pārdzīvojumiem. Kad to noklausās, gribas refleksā sakrustot rokas starp kājām, lai paslēptu, kas nu tur katram ir. Jo "Low Roar" mūzika izģērbj. Liek nomest visu lieko. Un pati rāda ideālu priekšzīmi.

10. "Beach House" - "Bloom" (2012)

Baltimoras (ASV) dueta "Beach House" ceturtais albums "Bloom" ir muzikāla komprese dažādām kaitēm. Vislabāk palīdzēs grūtsirdībai, skumju remdēšanai, taču būtu vēl zinātniski jāpierāda, vai tik enerģētiski spēcīga mūzika patiešām nespēj remdēt arī fiziskas sāpes, piemēram, lauztu kaulu vai sāpošas muguras sāpes. Rezultāti var visus pārsteigt!

11. "Bat for Lashes" - "The Haunted Man" (2012)

Saka jau, ka vīrietim 33 gadi ir liktenīgs vecums - dzīvē kas būtiski mainās (vai prātiņā). Natašai Kānai arī ir 33, un, iespējams, šis ir liktenīgs vecums arī viņai. Piesedzoties ar skatuves vārdu "Bat for Lashes", Kāna aizejošā gadā izdeva savu trešo plati "The Haunted Man", kas ir pierādījums gan viņas muzikālajam un dzīves briedumam, gan varbūt arī zīmīgajam vecumam. Par pirmajiem liecina plates mūzika, par pēdējo - tās nosaukums un noformējums. Bet tas viss kopā radījis emociju un domu kokteili, kas, pārvērsts mūzikā, ir pelnījis atrasties 2012.gada "obligāti jānoklausās" sarakstā.

12. Leonard Cohen - "Old Ideas" (2012)

Citāti par "labākām vietām", kur dzīve šķistu vieglāka, mazāk sāpju nomocīta, pilda kanādiešu vecmeistara Leonarda Koena jaunāko albumu "Old Ideas". Diemžēl šīm "labākajām vietām" Koena zemtekstā nav nekāda sakara ar "dzīvi"... Vecais zēns ir noguris, tāpēc, ņemot vērā intensitāti, ar kādu Koens izdod plates (iepriekšējais "Dear Heather" iznāca 2004.gadā) un viņa ne to labāko veselības stāvokli, uzskatīsim, ka "Old Ideas" stāsti mums skaidros pasaules gudrības vēl ilgi un dikti...

13. "Muse" - "The 2nd Law" (2012)

Te viss skaidrs - Latvija mīl "Muse", un "Muse" puiši mūsu rocības robežās atbild ar to pašu. Par labākās koncertu grupas nodēvētā britu trio jaunākais veikums "The 2nd Law" nes  līdzi dažus pārsteigumus - stilu sajaukums nu kuplinājies ar elektroniskās deju mūzikas elementiem, bet Metjū Belamijs vismaz pāris dziesmās atkāpies no mikrofona, dodot vietu basģitāristam Kristoferam Volštenholmam. Starp citu, viņam ir seši bērni. Un "The 2nd Law" ir "Muse" sestais albums. Vienkārši prasta numeroloģija, kam nav nekāda sakara ar šo, nu jā, atzīstamo trio jaunāko veikumu.

14. Robbie Williams - "Take the Crown" (2012)

Viens no "Take That" "zelta puisēniem" sava jaunākā albuma noformējumā patiesi pārvērties par zeltā klātu. "Laipni lūgts mājās, Robij!" teiks tie, kam jau bija piegriezušies Viljama eksperimenti iepriekšējos pāris albumos. Robijs Viljams ar "Take the Crown" ir atgriezies savā tradicionālā popmūziķa ampluā un ir nolaidies arī no saviem augstumiem, pirmo reizi izsludinot koncertu šeit, mūsu reģionā - Tallinā. Patīk vai nepatīk - tas, protams, ir gaumes jautājums, bet noliegt nevar - tajā augusta dienā pie mūsu vēsajiem Ziemeļu kaimiņiem ies karsti.

15. "Sweet Billy Pilgrim" - "Crown and Treaty" (2012)

Kurta Vonnegūta slavenā romāna "Lopkautuve Nr.5" iedvesmoti, nosaucoties par "Sweet Billy Pilgrim" (romāna varonis bija karagūsteknis Billijs Pilgrims, kas pārdzīvoja Drēzdenes bombardēšanu 1945.gadā), šis angļu kvartets nes sevī šo to no "Elbow", šo to no "Manic Street Preachers", šo to no vēl kāda cita. Rezultātā grupas trešais albums "Crown and Treaty" ir kā noveļu grāmata - ņem tik un lasi visas pēc kārtas! Viens gan - jo dziļāk mežā, jo vairāk koku! Tas par mēģinājumiem saskaitīt "Sweet Billy Pilgrim" ietekmes... 

16. "North Atlantic Oscillation" - "Fog Electric" (2012)

Skotu trio "North Atlantic Oscillation" trešais albums "Fog Electric" ir viens no spēcīgākajiem 2012.gada postroka mūzikas stila pārdzīvojumiem. Protams, šajā stilā spēlē daudzi un, lielākoties, šīs grupas prot lieliski veidot albuma atmosfēru. Taču šiem skotiem blakus nevienu īsti negribētu likt - viņu mūzikas radītās elektrisko daļiņu kustības pa muguru ir apliecinājums, ka melodijas noskaņu spēku sevī kontrolēt nespēj pat pats radības kronis - cilvēks.

17. "Perfume Genius" - "Put Your Back N 2 It" (2012)

To vajadzētu klausīties katram, kurš jūtas kā izslāpis pēc katalizatora, kas atsvabinātu strupceļā nonākušas domas galvā. Šādi savā liekvārdības manierē šeit pavasarī runājāmies par Maiku Hedrīsu un viņa projekta "Perfume Genius" otro albumu "Put Your Back N 2 It". Un pie šīs liekvārdības arī paliksim, jo mainījies nav nekas - nedz mūsu maniere tā izteikties, nedz albuma "Perfume Genius" vienkāršā ģenialitāte.

18. "Best Coast" - "The Only Place" (2012)

"Best Coast" ir parādība mūzikas pasaulē. Tieši tā - parādība! Lai savādāk kāds izskaidro šī dueta sensacionālos panākumus, pirms diviem gadiem izdodot savu debijas albumu, bet tagad tos vēl nostiprinot ar šā gada plati "The Only Place". 

19. "Lost in the Trees" - "A Church That Fits Our Needs" (2012)

Sieviete, kas redzama uz kvinteta "Lost in the Trees" jaunākā albuma vāciņa, ir grupas līdera Ari Pikera māte, kas 2009.gadā pati atņēma sev dzīvību... Protams, šāds albums nevar būt vienkāršs, dzīvespriecīgs, bezpersonisks. Un "A Church That Fits Our Needs" tāds arī nav. Tas ir filozofisku domu pārpilns, un kā tāds tas būtu arī jāuztver, jau apņemoties to noklausīties. Neviennozīmīgs, bet tā savādi pievelkošs albums. 

20. "Keane" - "Strangeland" (2012)

Kā reiz sacīja krievu multfilmas varonis Čeburaška: "Mēs cēlām, cēlām un uzcēlām!" Tieši tāpat ar britu trio "Keane" - mēs ne tikai sagaidījām viņu ceturto plati "Strangeland", bet arī pašus personīgi paviesojamies mūsu piejūras ārēs vasaras festivālos. Lai arī paši saka, ka ar "Strangeland" gribējuši atgriezties debijas albuma "Hopes And Fears" (2004) noskaņās, liekas, tā īsti sanācis nav. Un varbūt labi, ka tā. 2012.gada "Keane" veikums ir vienkārši lielisks popmūzikas albums, un ne uz ko vairāk, domājams, nepretendē. Tā teikt, katram savs - vienam māte, otram kleita, trešam vīratēva brukas pēcoperācijas korsete.

Turpinājumā pa vienai dziesmai no katra albuma. Albumus pilnībā var noklausīties (kur tas pieejams), noklikšķinot uz aktivizētā linka katrā aprakstā.

Foto raksta ievadā Bils Fejs no www.telegraph.co.uk.

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

Robbie Williams - "Take the Crown" (2012)

Roberts Pīters Viljams jeb Robijs Viljamss, kā viņu vairāk pazīst visa Zemeslode, ir arī tas smaguma centrs, ap kuru nākamajā gadā rotēs mūzikas dzīve Baltijas valstīs. 20.augustā Tallinas Dziesmusvētku estrāde varēs sev un citiem pierādīt, cik tad īsti daudz cilvēku tajā var satilpt, jo pirmo reizi šajā reģionā Viljamss stāsies uz skatuves kā dzīvs. Var šķobīties, ņurdēt, bet noliegt nevar - šis būs nozīmīgākais koncerts Baltijas valstīs nākamajā gadā, ja vien, protams, līdz tam šeit neatbrauks "U2" vai "Coldplay". Būdams viens no leģendārās grupas "Take That", Viljamss jau piecpadsmit gadus ir pats par sevi - viņam izdevusies visveiksmīgākā karjera no visiem saviem grupas biedriem, kaut to pamēģināja, šķiet, gandrīz visi no pieciem "Take That" puikām. Grupas ziedu laikos Viljamss ne ar ko īpašu neatšķīrās no pārējiem - tāds pats glīti safrizēts un sapucēts dejoja vienotā solī ar pārējiem, un visa pasaule juka prātā. Kad viņš jau bija uzsācis solo karjeru un "Take That" nolēma atkal apvienoties, Viljamsam savs "sliktā zēna" imidžs bija tā iepaticies, ka savus iepriekšējos grupas biedrus pasūtīja vismaz māju tālāk, sakot, ka Robijs Viljamss un "Take That" vairs nekad nebūs jēdzieni, kas apzīmēs vienu veselumu. Taču gudra paruna vēsta: "Nekad nesaki nekad."...

MĀŽOŠANĀS AR MODERNO

Nupat novembra sakumā iznākusī Viljamsa plate "Take the Crown" ir viņa devītais solo albums, kas seko pēc ne īpaši veiksmīgajiem "Rudebox" (2006) un "Reality Killed the Video Star" (2009), kuros, un jo īpaši "Rudebox", Viljamss nedaudz pārcentās ar modernizēto skanējumu. Varbūt vecums tāds, ka kādam vai, visticamāk, sev kas jāpierāda, tāpēc savu līdz tam perfekto klasisko popmūzikas albumu kolekciju Viljamss nolēma papildināt ar "laikmetīgiem" aranžējumiem un tehnoloģiskajiem risinājumiem, kam rezultāts bija - nekāds (līdzīgu māžošanas gadus atpakaļ veica mūsu pašu "Prāta Vetra", izdodot albumu "Tur Kaut Kam Ir Jābūt" (2008)). Viljamsa 2005.gada plate "Intensive Care" bija viņa augstākā pilotāža - gan satura, gan pārdošanas rādītāju ziņā (visā pasaulē tika pārdotas 6,2 miljoni kopijas). Kad plate iznāca, nevilšus radās jautājums: "'Šis ir perfekts Viljamsa stila popmūzikas albums; ko viņš darīs tālāk, kā pārlēks šai savai augstajai latiņai?" Ne gluži pārlēkt, bet pietuvoties tai viņš ir spējis - ar savu jauno plati "Take the Crown".

Pa šiem pēdējiem gadiem Viljamsa dzīvē notikušas lielas pārmaiņas. Viņš ir apprecējies un... atkal dzied korī "Take That". Kamēr vien Viljamss baudīja pilnvērtīgas un neapstrīdamas popzvaigznes statusu ar visām no tām izrietošajām sekām, viņam "tie memļaki baltajos uzvalkos" nebija vajadzīgi. Kad nu paša karjera pāris ne visai izdevušos albumu dēļ sāka šķobīties, taustāmie labumi no "Take That" pilnvērtīgās apvienošanās (pārējie četri jau kādu laiku bija atsākuši grupas darbību, klajā laižot pat dažus patiesībā atzīstamus albumus) kļuva aizvien vilinošāki. Pārpārdoti atkalapvieošanās koncerti, tikai Lielbritānijā vien 2,8 milj. albuma "Progress" kopiju pārdošana - tās ir tikai dažas redzamākās sekas, kas sekoja Viljamsa lēmumam atkal pievienoties "Take That". Lieku reizi varēja pārliecināties, ka tieši Viljamss grupā ienes kādu asumiņu, jo "Progress" ir visai roķīga plate, salīdzinot ar abām iepriekšējām pēcapvienošanās "Take That" platēm "Beautiful World" (2006) un "The Circus" (2008), kurās galveno toni noteica Gerijs Bārlovs. Jau izsenis zināms, ka viņam vairāk tīk melodiskas mīlas balādes...

ZELTA VĪRS

Šis padziļinātais ekskurss "Take That" vēsturē bija nepieciešams, lai pamatotu secinājumu, ka "Take the Crow", droši vien lielā mērā pateicoties sadarbībai ar vecajiem kolēģiem, atkal noliek Viljamsu vecajā plauktiņā blakus viņa platēm "Intensive Care" un "Escapology" (2002). Šis albums ir labas popmūzikas pārpildīts. Bet ne pārspīlēti. Tajā ir rasts balanss starp liriskām balādēm ("Into the Silence" noteikti ir pēdējā laika labākā Viljamsa dziesma), bezmaz bērnu skaitāmpantiņiem ("Candy") un izciliem duetiem (sadarbībai ar amerikāņu folkmūziķi Elizabeti Maurus jeb Līziju nav nedz ko pielikt, nedz atņemt). Viljamsam patīk dueti ar dāmām - kaut pieminami kopdarbi ar Kailiju Minogu ("Kids") vai Nikolu Kidmenu ("Somethin' Stupid") -, arī šajā gadījumā Viljamss un plates producents Džeknaivs Lī ir atraduši ideālu izvēlētās dziesmas un dueta partneres kombināciju. 

Uz "Take the Crown"  vāciņa Viljamss ir attēlots atliets zeltā. Varbūt kādam tas šķitis pārmēru pašslavinoši. Bet nevar noliegt, ka savā vecuma kategorijā (ap 40) nav tādu spēlētāju, kas spētu Viljamsam turēt līdzi popularitātē - viņš viennozīmīgi ir zelta vērtē savai ierakstu kompānijai "Island" un miljoniem fanu visā pasaulē. Un, lai arī daudziem no viņiem iespēja, ka Viljamss varētu viņam kaut reizi pievērst uzmanību, šķiet kā neaizsniedzama pasaka, iespējams, tā nebūt nav. Kā nesen kādam dzeltenās preses izdevumam tapis zināms, Viljamsa sieva turku izcelsmes amerikāņu aktrise Aida Fīlda ar vīru pastāvīgi strīdoties par to, ka viņš pārāk daudz laika pavada "Youtube" portālā, kurā seko līdzi komentāriem, kas parādās zem visiem viņa video. Tā kā - uz priekšu!

Albuma vērtējums: 9/10

Papildus resursi:

Robija Viljamsa mājaslapa

Robija Viljamsa profils portālā "Facebook"

Robija Viljamsa profils portālā "Twitter"

Iegādājies Robija Viljamsa mūziku legāli!

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

Kolam Porteram - 120 (šī diena mūzikas vēsturē, 1891)

Ieraugot Kola Portera dzimšanas datumu, 1891.gada 9.jūniju, rodas neizpratne, vai tiešām nav sajaukti gaduskaitļi, jo tieši Porters ir bijis viens no tiem, uz kuru balstījās popmūzika pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados. Viņa komponētās dziesmas ir dziedājuši daudzi un turpina to aizrautīgi darīt. Piemēram, Portera 1932.gadā sarakstīto dziesmu "Day And Night" iedziedājuši tādi dziedātāji un grupas kā Bils Evans, Arts Tatums, Billijs Holidejs, Frenks Sinatra, Dionne Varvika, Ella Fidžeralda, Šerlija Besija, Ringo Stārs, Sondre Lerče, Dorisa Deja, Dīna Durbina, Džeimijs Kallums un pat slavenie īri "U2".

Kols Alberts Porters piedzima Indiānas štatā ASV un, pakļaujoties despotiskā vectēva iegribai, par savu profesiju izvēlējās mūziku. Porters sāka strādāt dažādos muzikālajos teātros, pamazām kāpjot pa karjeras kāpnēm, līdz trīsdesmitajos gados viņš jau bija galvenais Brodvejas muzikālā teātra komponists. Jāatzīmē, ka visi viņa lielākie hiti, ko izpildījušas daudzās mūzikas zvaigznes, ir bijušas dziesmas no mūzikliem, piemēram, "I Get a Kick out of You" no mūzikla "Anything Goes", bet "I've Got You Under My Skin" no izrādes "Born to Dance".

Būdams viens no Amerikas mūziklu kultūras radītājiem, Kols ir devis arī neatsveramu ieguldījumu popmūzikas attīstībā, jo viņa dziesmas tiek iedziedātas no jauna atkal un atkal. Liela daļa viņa kompozīciju ir ietvertas divdesmitā gadsimta lieliskāko Amerikas dziesmu izlasē jeb tā sauktajā "The Great American Songbook". Godinot jubilāru, turpinājumā dažas viņa dziesmas Ringo Stāra, Frenka Sinatras un Robija Viljamsa izpildījumā.







Foto raksta ievadā no aceterrier.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet