Kāpēc izjuka jaukais popmūzikas trio "fun.", īstas skaidrības nav. Pēc viņu 2012.gada plates "Some Nights" lieliskajiem panākumiem (albums tika pārdots vairāk kā 1,6 miljonos ekesmplāru) "fun." atvērtas bija visas skatuves! Taču notika pavisam savādāk. Trio - Neits Ruess, Džeks Antonofs un Endrjū Dosts - jau aptuveni gadu iet katrs savu ceļu un, kā stāsta zinātāji, pat nesarunājas savā starpā. Šie paši zinātāji dod mājienus, ka "fun." dalībnieki vienkārši vairs nav spējuši vienā kopīgā telpā ietilpināt katrs savus ego.
Skatuves gan tukšas nepaliek. Tieši otrādi - tagad viena kolektīva vietā tās dala veseli divi. Antonofs ar savu lielisko projektu "Bleachers" un nu arī Ruess ar savu solo izgājienu debijas albumu "Grand Romantic" (trešais dalībnieks Dosts nodevies filmu mūzikas sacerēšanai). Varētu domāt, ka nedalīta publikas uzmanība vairāk pievērsta tieši Ruesa daiļradei, viņš kā nekā bija "fun." līderis, taču jāatzīst, ka "Bleachers" debijas albums "Strange Desire" bija ne tikai pirmais, bet arī kritikas tik labi uzņemts, ka, iespējams, Ruesam bija divreiz ko pārdomāt, pirms savu varējumu nodot publiskai vērtēšanai. Un te nu tas ir.
"Grand Romantic" vēlreiz apliecina, ka toni "fun." noteica Ruess. Plate ir nosēta fanisku (no "fun.) dziesmu, kuru atšķirība no trio laikiem varbūt ir vienīgi manipulēšana ar simfonisko mūziku un kordziedāšanu ("Grand Romantic"). Škietami garlaicīgs un neinteresants albums var likties, pavirši to klausoties pirmo reizi, taču maldīgi ir domāt, ka Ruess platē nebūs iekodējis "fun." mūzikas popularitātes formulu - uzbāzīgus, korītī izpildāmus piedziedājumus un pēkšņus instrumentālus uzplaiksnījumus, kas jebkuru Ruesa dziesmu padara atšķirīgu un, jā, pat interesantu.
Lai arī šis ir stāsts par Ruesu, nevar tam klāt nepievilkt Antonofu un viņa "Bleachers". "fun." sadalīšanās rezultātā pasaule varbūt pat vairāk ir ieguvusi no "Bleachers", taču arī Ruess, jaunu apstākļu dzīts, ir bijis spiests būt ļoti aktīvs, piedaloties neskaitāmos projektos (kaut vai "The Beach Boys" Braiena Vilsona jaunajā solo platē "No Pier Pressure", dziesmā "Just Give Me A Reason" (Pink) vai "Headlights" (Eminem)). Un nu katrs var izvēlēties, kura no "fun." dalībnieku ego sekot.
"2015.gadā es esmu dzīvs, un sajūta ir laba," intervijā žurnālam "Billboard" saka grupas "The Beach Boys" līderis Braians Vilsons (72). "Esmu lepns, ka izdzīvoju. Sasodīti lepns. Lepns par to, ka pārdzīvoju ne tikai vienu vētru, bet veselu vētru mūžu." Tas, protams, sacīts par pārvarēto "galvas kaiti", par trakulībām, kas sadarītas jaunībā, arī par grupas biedriem un brāļiem Karlu un Denisu, kas jau aizgājuši mūžībā. Droši vien tas sacīts par visu Vilsona dzīvi, par kuru nupat uzņemta arī mākslas filma "Love & Mercy" (pasaules kinoteātros no 5.jūnija). Tomēr vairāk par jebkuriem vārdiem pasaka darbi, un arī šajā ziņā Vilsons nav sēdējis, rociņas klēpī salicis.
Pirms pāris dienām, 7.aprīlī, klajā nāca Vilsona vienpadsmitais solo albums "No Pier Pressure", kurā savu artavu, dziesmas iedziedot, devuši arī tādi mākslinieki kā Zoeja Dešanela ("She & Him"), Neits Ruess ("Fun.") un Keisija Masgreiva. "Šis ieraksts ir par mīlestību un sapratni", atklāj Vilsons, norādot, ka "No Pier Pressure" sākās un beidzās ar lūgšanām, attecīgi, dziesmām "This Beautiful Day" un "The Last Song". "Tas beidzās ar cerību," albuma noskaņu skaidro Vilsons, arī pašam cerot vēl realizēt kādu sen lolotu sapni - ierakstīt Čakam Berijam veltītu plati. "Tas bija Čaks [Berijs] un harmonijas, ko iemācījos no [kvarteta The Four] "Freshmen", kas palīdzēja mums ["The Beach Boys"] izveidot savu skaņu." "Braians ir izdzīvotājs," iepazīstot Vilsona dzīvi, spēlējot to filmā "Love & Mercy", saka aktieris Džons Kusaks. Savukārt, pats Vilsons neslēpj pazemību, sakot: "Paldies, Dievs, par vēl vienu dienu!" Tāds ir arī albums "No Pier Pressure" - izdzīvojuša cilvēka pateicība par iespēju radīt. Ar aizrautību uzklausāma.
Pēc 2013.gadā iegūtās "Grammy" balvas nominācijā "Labākais mākslinieks" (šajā gadījumā vairāk tā kā "Labākā grupa") no amerikāņu trio "fun." pasaule gaidīja lielas lietas. Viņu 2012.gada plate "Some Nights" tika pārdota 1,6 miljonos kopiju, un publika puišus dievināja. Bet kas notika tālāk? Burtiski, nekas. Mūzikas žurnālam "Billborad" kāda "iekšēja persona" apliecinājusi, ka, pēc visa spriežot, ar "fun." ir cauri grupas dalībnieku "ego sadursmju" dēļ. Jaunieši savā starpā vairs pat nekomunicējot. Pirmās aizdomas jau pērn vasarā sēja "fun." ģitārists Džeks Antonofs, zem nosaukuma "Bleachers" izdodot kritikas labi uzņemto solo albumu "Strange Desire". Zinātāji ir informēti, ka darbu pie savas solo plates uzsācis arī "fun." solists Neits Ruess. "Viņš ir sarakstījis daudz dziesmu," žurnālu "Billboard" apgaismojis tā informācijas avots, turklāt, atšķirībā no Antonofa, pie Ruesa debijas plates strādā "fun." producents Džefs Baskers, un tas tikšot izdots "fun." ierakstu kompānijas "Atlantic" paspārnē. Laiku lieki nešķiež arī trešais grupas dalībnieks Endrjū Dosts, sakomponējot mūziku filmai "The D Train" ar Džeku Bleku un Džeimsu Marsdenu galvenajās lomās.
"Esmu dzirdējis dažas jaunas dziesmas, ko sarakstījis Neits [Ruess], un tās ir muzikāli lieliskas," atzīst "Grammy" balvu pasniegšanas ceremoniju izpildproducents Kens Ērliks, sakot, ka vienalga, vai kā solo māksliniekus vai kā grupu "fun.", puišus viņš vienmēr paturēšot prātā, jo tiem esot liela nākotne. "Es mīlu "Bleachers" disku ["Strange Desire"]," piebilst Ērliks. Vienīgais, kas trio atkal varētu apvienot, ir nauda, žurnālam "Billboard" atzīst kāds mūzikas industriju pārzinošs avots, sakot, ka ierastā tendence ir acīmredzama - veiksmīgu grupu dalībnieku solo projekti vairumā gadījumu ir lemti neveiksmei (piemēram, "Fall Out Boy" pārtraukuma laikā tās dalībnieka Patrika Stampa solo plate "Soul Punk" tika pārdota tikai deviņos tūkstošos kopiju). Tieši tāpēc, teiksim, viens miljons dolāru varētu būt labs kārdinājums uz kādas no lielo festivālu skatuvēm šiem bijušajiem draugiem atkal sanākt kopā.
Grupas "fun."albuma "Some Nights" (2012) koncerttūres laikā tās ģitārists Džeks Antonofs brīvākos brīžos strinkšķināja savu instrumentu, sacerot dažas dziesmiņas, dažas tēmas. Darīja viņš to viens, katrā ziņā paslepus no grupas biedriem, jo liels bija visu pārsteigums, kad šā gada februārī klajā nāca Antonofa projekta "Bleachers" debijas singls "I Wanna Get Better", bet jau jūlijā gatava bija vesela plate "Strange Desire". "(..) "Strange Desire" ir ļoti spēcīgs [albums], dažbrīd saviļņojot ar mūsdienu nostaļģiju, kuras kļūst arvien vairāk ar katru klausīšanās reizi," raksta "Allmusic.com". Palīdzējis ar dziesmu komponēšanu gan Sārai Berelesai, gan Teilorei Sviftai, Antonofs radījis albumu ar mūziku, kas neprasa kompromisus, ja nu vienīgi ar sevi. Un varbūt tieši tāpēc "Strange Desire" izklausās kā tīrradnis, kas ilgi slēpts no citu acīm, radītāja pulēts un lolots, nu pārsteidz pasauli ar savu nosacīto vienkāršību, zem kuras jaušami dučiem emocionālu slāņu. Taču jāņem vērā - lai arī Antonofs ir ģitārists, šis nav ģitārmūzikas albums. Iepazīšanos ar "Strange Desire" ieteicams sākt ar dziesmu "Like a River Runs". Un vēl "I'm Ready to Move On / Wild Heart Reprise" - kopdarbs ar Joko Ono. Dziesma, kuru klausoties, sapņot slapjos sapnīšus var acīm vaļā...
Pastāvēs, kas mainīsies. Tā reiz teica slavens latvju vīrs ar amizantu bārdu. Mēs neesam nekādi regresīvie, arī maināmies, un tas nemaz nav grūti, jo desmit dziesmas, kā esam izcēluši līdz šim, ir krietni par maz, lai atskatītos 2012.gada mūzikas karuselī.
Šis gads atkal lutinājis ar daudz labām platēm. Par sevi atgādinājuši gan vecie buki Brūss Springstīns, Poli - Vellers un Makartnijs, jaunos pat uzskaitīt nav iespējams. Varbūt tikai tā šķiet, bet ir tāda sajūta, ka pārāk jau nu bieži 2012.gads ir tapis arī pēdējais dažu izcilu personību biogrāfiskajos datos - Vitnija Hjūstone un "The Monkees" balss un seja Deivijs Džounss ir tikai divi no daudziem. Burtiski nupat šajā melnajā rāmītī vietu radis arī Ravi Šankars - 92.gadus vecais Noras Džounsas tētis. Bet tāds jau laikam tas dzīves plūdums ir, un patīk mums tas vai nē, arī pēc gada skaitīsim dzimušās un kritušās zvaigznes.
Šim dziesmu izkārtojumam nav absolūti nekādu ambīciju jautājumā: "Kura ir labākā 2012.gada dziesma?" Jebkura no šīm 20 dziesmām varētu būt labākā, un tikpat labi jebkura dziesma, kas nav šajā sarakstā, varētu būt labāka par jebkuru, kas tajā ir. Vienkārši bez šīm dziesmām aizejošais gads būtu bijis citāds. Labāks? Sliktāks? Visticamāk - vienkārši savādāks.
1. "The Shins" - "It' s Only Life" ("Port of Morrow", 2012)
Kad pavasarī iznāca Džeimsa Mersera & Co meistarstiķis albums "Port of Morrow", singls, kas deva pasaulei ziņu par to, bija "Simple Song" - arī lielisks skaņdarbs. Taču, kad pirmie plates radītie putekļu mākoņi bija nosēdušies, skatam atklājās šī liriskā kompozīcija "It' s Only Life". Starp citu, eleganta dziesma depresiju nomāktiem psihoterapeitu apmeklētājiem. Nav ko iespirngt, šī ir tikai dzīve!
2. "Band of Horses" - "Slow Cruel Hands of Time" ("Mirage Rock", 2012)
Amerikāņu "Zirgu ansamblis" kļuvis popsīgāks, veikalu plauktos vairāk ieredzēts. Un, lai arī daļu no "Band of Horses" agrākā skanējuma grupa ir zaudējusi, tās spēja iepīt savās dziesmās to, ko var nosaukt par sirsnību, nekur nav zudusi. "Slow Cruel Hands of Time" ir tam apliecinājums caur un cauri.
3. "Islands" - "This is not a Song" ("A Sleep & A Forgetting", 2012)
"Mīlestība ir viena no draņķīgākajām lietām pasaulē," tā gada pirmajā pusē šeit pļāpājām, apspriežot Losandželosas (ASV) kvarteta "Islands" jaunāko veikumu - singlu "This is not a Song". Grupas līderis Nikolass Torburns ir pamestais, gluži kā Adele savulaik, kad mīlestības un pretmīlestības vektori varbūt arī gāja paralēli, bet nekad tā īsti nekrustojās. Un šīs dvēseles mokas ir bijušas galvenais iemesls brīnišķīgu dziesmu radīšanai. Nežēlīgi, bet fakts!
Trīsdesmit vienu gadu vecās amerikāņu dziedātājas un komponistes Reičelas Platenas otrais albums "Be Here", pateicoties singlam "1,000 Ships", gaidījās kā svaiga popmūzikas vēsma. Taču kaut kāda ķīmija visā albumā īsti nav nostrādājusi. Šī dziesma mēnešiem stāvēja publicēšanai rubrikā "Singli bez albumiem", bet, domājams, šī raksta kontekstā tai ir īstais brīdis parādīties prožektoru gaismā visā tās pilnībā.
5. "Rosco Bandana" - "Time to Begin" ("Time to Begin", 2012)
Kāds par grupu "Rosco Bandana" ir sacījis - lūk, kas notiek, kad bērni tiek pie tāla rādiusa darbības ieročiem. Domājams, nav lielas atšķirības, vai pie šādiem ieročiem piekļūst bērni vai pieaugušie, - lai arī kurš nospiestu sarkano podziņu, tā teikt, bise uz skatuves izšaus. "Rosco Bandana" izpildītā dziesma "Time to Begin" ir jautrs skaņdarbs ar savādu noslēgumu, viens no 2012.gada dzīvespriecīgākajiem. 6. "Fun." feat. Janelle Monae - "We Are Young" ("Some Nights", 2012) 39 gadus vecā Neita Ressa karjerā trio "Fun." nebūt nav pirmā apvienība, kurā, tā teikt, radoši iztaisīties. Taču tieši šī kompānija izrādījusies veiksmīgākā. Grupas otrais albums "Some Nights" nesis ilgi gaidīto popularitāti, taču šobrīd izskatās, ka viss balstās uz vienu dziesmu - "We Are Young". Un atklāts paliek jautājums - vai pat tā "rullētu", ja vien dalību tajā neņemtu R'n'B dziedātāja Žanele Monē? Vismaz dziesmas akustiskā versija ir galvas tiesu pārāka par tā saucamo oriģinālo. 7. Elton John vs. "Pnau" - "Sad" ("Good Mornig to the Night", 2012)
Ne gadu bez Eltona! Mūzikas dūži šo Eltona fanu gluži vai lāstu uzklausījuši un ņēmuši vērā. Viens no interesantākajiem šā gada projektiem - vecais Eltons un nedaudz jaunākie Niks Liltmors un Pīters Meizs jeb Austrālijas duets "Pnau". Vienas dziesmas izveidošana no daudzām citām mūsdienu mūzikā jau ir pāris gadus diezgan iecienīts žanrs (kā piemērs lai kalpo projekts "57 Splits"), bet tik eleganti kā "Pnau" to, šķiet, nav spējis paveikt neviens.
8. "Feist" - "The Bad in Each Other" ("Metals", 2011)
Ja nākamā gada 13.augustā sanāk būt Tallinā netālu no "Kadriorg" vēstures muzeja, obligāti jāignorē pēc nedēļas Tallinas Dziesmusvētku estrādē notiekošā Robija Viljamsa koncerta lielformāta reklāmas, tā vietā naudu ieguldot kanādiešu dziedātājas Leslijas Feistas jeb "Feist" koncerta apmeklējumā pieminētā muzeja Ziedu dārzā. Lai arī albums "Metals" iznāca 2011.gada rudenī, Feista ar to koncertē joprojām. Ir pilnīgi skaidrs, ka vienaldzīgs no šī koncerta prom neaizies neviens. "The Bad in Each Other" - lūk, kas ikvienu tur sagaida!
9. Bill Fay - "Be at Peace with Yourself" ("Life is People", 2012) Par vīnu saka, ka tas paliek labāks, jo kļūst vecāks. Arī labs viskijs jānotur gadiem, pirms izliet pa izsalkušajām rīklēm. Bils Fejs "marinējās" vairāk kā četrdesmit gadus, un šajā, 2012.gadā izdeva plati "Life is People". Aizsteidzoties priekšā notikumiem un jau saknē nogriežot jebkādu intrigu, atzīstam - šis ir 2012.gada labākais albums! Un dziesmas arī - patiesībā ņem, kuru gribi, visas ir perfektas. 10. "First Aid Kit" - "Emmylou" ("The Lion's Roar", 2012) Šķita, ka māsas Džoanna un Klāra Zoderbergas visu vai liekāko daļu pulvera izšāva savā 2010.gada debijas platē "The Big Black & The Blue", ņemot vērā, ka pasaule vai juka prātā no šī zviedru dueta. Ne vella! Meiteņu šā gada albums "The Lion's Roar" sit pušu visus līdzšinējos rekordus. Tas nominēts sešām šā gada Zviedrijas "Grammy" balvām, kā ziņo dueta ieraksts tviterī. Un, ņemot vērā, ka māsu Zoderbergu uzstāšanās laikā koncertā kājās ir cēlies pats Pols Saimons, kā mazu, bet mīļu divkosībiņu var uztvert šī paša tvitera paziņojuma turpinājumu: "Lai paustu pārsteigumu un prieku: WOOHOOOOOOOOOOOOHOHOHOHO!!!" Dziesma "Emmylou" - šīs plates pērle. 11. "Dry the River" - "New Ceremony" ("Shallow Bed", 2012) Šķiet, šogad blakus "Mārupes" gurķim pavasarim būs arī cita smarža - tā marta nogalē čivinājam par angļu "Dry the River" debijas plati "Shallow Bed". Pagājusi gan vasara, gan rudens, un pat tagadējā 1/2 vasara kombinācijā ar 1/2 rudeni, ko sinoptiķi šobrīd sauc par ziemu, bet šim kvintetam smeķis nav zudis nemaz. "New Ceremony" - plates esence! 12. "Low Roar" - "Friends Make Garbage (Good Friends Take it Out)" ("Low Roar", 2011) Ir pilnīgi skaidrs, ka īslandiešu "Low Roar" debijas albums nepaliks bez ievērības arīdzan šā gada labāko albumu listē, jo gandrīz visas tā dziesmas ir sirdi un ausis plosošas. Sāpes, ko izjūt sieviete dzemdību laikā, ne tuvu nestāv tām, kuras dvēselē piedzīvo ikviens, kuram liek izvēlēties tikai vienu dziesmu no šīs plates (nu man kā džekam, protams, par dzemdību sāpēm ir zināms viss tāpat kā deputātam Parādniekam par abortiem un sievietes izjūtām to laikā). "Friends Make Garbage (Good Friends Take it Out)" bija pirmā dziesma, kas ievilināja šajā platē. 13. Jason Mraz - "93 Million Miles" ("Love is a Four Letter Word", 2012)
Čehu izcelsmes amerikāņu dziesminieks Džeisons Mrazs šajā gadā laida klajā vieglu un skaistu albumu "Love is a Four Letter Word". Mrazs allaž bijis melodisku dziesmu meistars, ko ar uzviju viņš pierāda savas piektās plates taktīs. "93 Million Miles" ir viss, kas nepieciešams romantiskam hītam - lirisks ievads, pieklusināts sākums, sirdi plosoša atzīšanās iztirzājumā un visbeidzot samierniecisks noslēgums. 14. Rocky Votolato - "Start Over" ("Television of Saints", 2012) Rūdīta rokera dēls, kas uzstājas baletā. Aptuveni kaut kā tā varētu nosaukt sarakstā nākamo amerikāņu dziesminieku Rokiju Votolato. Tiesa, ar tēvu puika nedzīvoja kopā jau kopš bērnības, kad ar māti un brāli no zirgu fermas pārcēlās uz Sietlu. Un lūk, kas sanāk, kad dēls izaug bez tēva - lielisks dziesmu autors un izpildītājs, kam sirdī tuvs miers, labestība un viss mīļais... Jēziņ, kur ir siļķe?! Vai kāds boksa mačs tiešraidē!... 15. "Dark Dark Dark" - "Tell Me" ("Who Needs Who", 2012) Nona Marī Invī ar savu miniorķestri "Dark Dark Dark". Šis amerikāņu kolektīvs 2012.gadu pavadīs ar savu trešo albumu "Who Needs Who". Dziesma "Tell Me" ir vizītkarte platē valdošajai instrumentu un noskaņu pārbagātībai. 16. Brandi Carlile - "That Wasn't Me" ("Bear Creek", 2012) Trīsdesmit vienu gadu vecā Brendija Kārlaila redzeslokā parādījās aptuveni gadu atpakaļ, kad atzinīgus vārdus par šo jauno talantu sacīja sers Eltons Džons. Kārlailu ar Eltonu vieno ne tikai skaista mūzika galvā, bet arī netradicionāla seksuāla orientācija, kas, izrādās, cilvēkiem civilizētākās zemēs nav nekāds kaku mešanas iemesls. Kārlailas piektais studijas albums "Bear Creek" - vienkārši: rokas gaisā, bikses nost! Nostaļģiskais skaņdarbs "That Wasn't Me" kā ilustrācija. 17. "Among Savages" - "Forgive Me Lord" ("Wanderings of an Illustrative Mind", 2012) Pīters Bārbijs savos divdesmit četros var būt lepns. Viņa projekta "Among Savages" debijas albums "Wanderings of an Illustrative Mind" ir labi ieredzēts, un kā nu ne - tas spēj uz elektroniskās mūzikas bāzes veidotu skaņdarbu kopumu iebarot pat ne tiem atsaucīgākajiem šī žanra klausītājiem. "Forgive Me Lord" - viena no šīs vasaras pašu beigu himnām. 18. Patrick Watson - "Into Giants" ("Adventures in Your Own Backyard", 2012) Patrika Vatsona ceturtā plate ir ievērojama ar to, ka pavisam nejauši ar piecu mēnešu laika nobīdi (maijā un oktobrī) divas reizes, tā teikt, izveicām albuma "Adventures in Your Own Backyard" apskatu, un abas reizes rakstu galvenais vienojošais elements bija migla un dažādas tajā darbojošās transpersonas. Tas nozīmē, ka šī plate no prāta pēc klausīšanās izdzēšas un, klausoties to pēc laika atkal no jauna, liekas - o, kaut kas līdz šim nedzirdēts! Dziesmai "Into Giants" arīdzan piemīt šis īpašību komplekts. 19. "Pet Shop Boys" - "Winner" ("Elysium", 2012) No angļu dueta "Pet Shop Boys", kas bāzējas šīs vasaras Olimpiskajā pilsētā Londonā, sagaidīts vienpadsmitais studijas albums un dziesma, kas tik ļoti piestāv dungošanai uz sacensību uzvarētāju augstākā pakāpiena. 20. Diana Krall - "Let it Rain" ("Glad Rag Doll", 2012) Vecuma marasms! Tā gribas sev sacīt, skatoties spogulī, par šo pēdējo no 2012.gada "obligāti jānoklausās!" dziesmām. Nekad neesmu bijis Krollas fans, bet šī vienkāršā, lēnīgā un pat kaut kādā ziņā apcerīgā balādīte par lietutiņu ņem un neatlaiž! Bet gan jau pāries. (Gandrīz) visas dziesmas vienā strīpā!
Foto raksta ievadā grupa "Rosco Bandana" no www.zimbio.com. 2012, www.musicstories.lv
"Kad kāds atnāk pie tevis sapnī un saka, ka jāieraksta albums par savu dzimto zemi - Orknija salām -, vai to var ignorēt? Sevišķi, ja šis kāds ir Betija Korigala, meitene, kas 1770.gadā tika izraidīta no sava ciema, jo bija kļuvusi grūta no kāda caurbraucēja jūrnieka un kas tādēļ izdarīja sev galu," šis nedaudz baisais stāsts iedvesmojis trio "Magnetic North" radīt savu debijas plati "Orkney: Symphony Of The Magnetic North", kas klajā nāca pirms divām nedēļām. Visa plate vēl jāievērtē, bet šis singls "Rackwirk" ir izcils!
Pēc nedēļas Sāra Džoisa jeb "Rumer" laidīs klajā savu otro albumu "Boys Don't Cry", kuras priekšvēstnesis ir dziesma "P.F Sloan" - medus maize visiem "The Carpenters" faniem, jo "Rumer" vokālu ir grūti atšķirt no Karenas Karpenteres siltās un pie ausīm ķīpošās balss.
Un, visbeidzot, par 27 gadus veco angļu dziesminieku un komponistu Ņūtonu Folkneru. 9.jūlijā viņš būs aizdziedājies jau līdz savai trešajai skaņuplatei "Write It On Your Skin". Pieļaujams, ka tā būs nupat iznākušā singla "Sketches" manierē - tāpēc gaidīsim, rociņas berzēdami!
NEDĒĻAS SINGLS! "The Magnetic North" - "Rackwick"
"The Balck Keys" - "Dead And Gone"
"Deaf Havana" - "Little White Lies"
"Fiction" - "Careful"
Newton Faulkner - "Sketches"
"Of Monsters And Men" - "Dirty Paws"
"Pitbull" - "Back In Time"
"Rumer" - "P.F Sloan"
"School Of Seven Bells" - "The Night"
"Spector" - "Celestine"
"This Many Boyfriends" - "(I Should Be A Communist)"
"We Are Augustines" - "Juarezx"
Paul Weller - "When Your Garden's Overgrown"
Šonedēl iznāk šādi albumi:
"Admiral Fallow" - "Tree Bursts In Snow"
"Children Of Bodom" - "Holiday At Lake Bodom"
"Cold Specks" - "I Predict A Grateful Explosion"
Eric Prydz - "Eric Prydz Presents Pryda"
"Exitmusic - "Passage"
"Firewind" - "Few Against Many"
"Fixers" - "We'll Be The Moon"
"Fun." - "Some Nights"
"Gaz Coombes" - "Here Come The Bombs"
"Hardline" - "Danger Zone"
"Headspace" - "I Am Anonymous"
Heather Pearce - "Fairy Tale"
John Mayer - "Born And Raised"
Paul Buchanan - "Mid Air"
"Saint Etienne" - "Words And Music By Saint Etienne"
"Sonata Arctica" - "Stones Grow Her Name"
"Smokie Fairies" - "Blood Specks"
"Soulsavers" - "The Light The Dead See"
"The Cult" - "Choice Of Weapon"
"The Enemy" - "Streets In The Sky"
"The Temper Trap" - "The Temper Trap"
Tom Jones - "The Spirit Room"
Ko nedrīkst palaist garām un kāpēc?
"Saint Etienne" - "Words And Music By Saint Etienne"
Pēc septiņu gadu pārtraukuma atgriezies angļu "mīkstās" elektroniskās mūzikas trio "Saint Etienne". Sāra Kreknela ar kolēģiem ir radījusi plati, kas gan nav tik enerģijas pārpilna kā, piemēram, 1995.gada ārpus albumiem izdotā dziesma "He's On The Phone", taču noklausīšanās vērta tā ir noteikti.
"Fun." - "Some Nights"
Amerikā plate iznāca jau februārī, tāpēc tā gluži pavisam nav jaunums. Un tieši tāpēc, tai iznākot mūsu kontinentā, mēs jau zinām, ka "Some Nights" ir viena no brīnišķīgākajām 2012.gadā iznākušajām platēm. Kaut vai kopdarbs ar Žaneli Monē dziesmā "We Are Young".
Tom Jones - "The Spirit Room"
40.albums!!! Šis ir Toma Džounsa 40.albums! Un, lai arī savā 71.gada vecumā vecais zēns vairs nav tik sprigans kā laikos, kad uz skatuves bija jāizvairās no dāmu mestajām apakšbiksēm, pat šāds albums bez īpašas pievienotās muzikālās vērtības ir ievērības cienīgs fakts.
Foto raksta ievadā grupa "The Magnetic North" no www.manchesterscenewipe.co.uk.
Viens pēc otra Latvijas festivālu turētāji paziņo savu šīs vasaras pasākumu galvenos un pārējos māksliniekus. Kā jau parasti, ārpus konkurences ir "Positivus" festivāls, piedāvājot ko sapnim līdzīgu - britu trio "Keane". Pārējie vēl birdina pa kādai vietējai vai tepat blakus kaimiņos esošai grupiņai, bet, domājams, viņiem manevru iespēju vairs nav diez ko daudz. Ja vien pretī neliek "Coldplay" vai "U2"...
Bet nedzīvosim pa mākoņiem. Pārsvarā jau viss pārējais "vietējais fons" ceļo no viena festivāla uz otru, tur tās dažādības maz. Taču arī ne vienmēr festivāla "hedlaineri" izrādās pasākuma naglas - tiem tur vienkārši ir jābūt masas nodrošināšanai. Daudz interesantāks izpētes objekts ir tā sauktās jaunās grupas. Šajā rakstā piedāvājam desmit dziesmas no desmit šādām grupām, ko patiešām gribētos dzirdēt Latvijas ārēs un pludmalēs notiekošajos mūzikas festivālos šajā vasarā. Divus tādus - "King Charles" un "Niki and The Dove" -, ko būtu likuši šajā sarakstā, "Positivus" atkal ir nocēluši. Apsolām būt prātīgi izvēloties.
Un tātad, festivālu turētāji, tauta prasa šos:
1. "Bengtsarvet" - "Slutet" (Zviedrija)
Par cik "Positivus" sevi pozicionējis kā festivāls, kurš "atklāj mums rītdienas zvaigznes", zviedri "Bengtsarvet" būtu pašā laikā. Vēl bez albumiem, vēl bez fanu tūkstošiem, bet AR KĀDU mūziku! Šajā vasarā ir paredzēts izdot grupas debijas albumu.
2. "The Shins" - "Simple Song" (ASV)
Tikai pāris nedēļas atpakaļ Džeimss Mersers ar kolēģiem izdeva savu ceturto studijas plati "Port of Morrow" - brīnišķīgu ierakstu. Grupa var spēlēt gan pirms, gan pēc "hedlaineriem" - cilvēkiem viņi patiks.
3. "Delta Spirit" - "California" (ASV)
Mums ļoti patīk kaimiņpuikas "Ewert And The Two Dragons", tos aicinām visos festivālos spēlēt. Viņu lielākais hits "(In The End) There's Only Love" iekarojis ne tikai radio topus, bet arī daudzu skaudīgo latviešu ("atkal tie igauņi mums priekšā") sirdis. Un te "ot kuda ņebiris" uzrodas amerikāņu kvintets "Delta Spirit", kura dziesma "California" ir kaut kas nu ļoti līdzīgs igauņu slavenajai dziesmai. Tāds pa lielam otrais studijas albums, kas nosaukts grupas vārdā, klajā nācis burtiski nupat - tā ir viena no labākajām līdz šim šajā gadā iznākušajām platēm. Tad, festivālu turētāji, kāpēc tā nevarētu rast vietu jūsu programmās?
4. "First Aid Kit" - "Emmylou" (Zviedrija)
Šis ir īstais laiks, kad zviedru māšeles Zoderbergas varētu nodēvēt par "jaunām un daudzsološām", taču viņu vieta noteikti būtu uz kādas no lielajām skatuvēm. Lielā skatuve un celms mežā, uz kura Džoannu un Klāru iepazina visa pasaule, ir divas dažādas lietas. Taču "First Aid Kit" varētu būt viens no emocionālākajiem priekšnesumiem - viņas ir vienkāršas meitenes: nevajadzēs nedz specefektus, nedz transvestītus - fona dejotājus. Bet lēti, domājams, viņas vairs nemaksā...
5. "Grouplove" - "Lovely Cup" (ASV)
Jautro dziesmu skumjie izpildītāji, kā viņus reiz nodēvēja kāds "BBC" mūzikas apskatnieks, jo amerikāņi "Grouplove" tiešām prot pat izteikti jautru dziesmu nodziedāt tā skumji nedaudz... Viņi derēs lielajai skatuvei, koncertu iesildot pašā sākumā.
6. "Perfume Genius" - "Hood" (ASV)
Maiks Hedrīss jeb "Perfume Genius" ir radījis vienu no pēdējā laika dvēseles stīgas visraustošākajām platēm "Put Your Back N 2 It". Visticamāk, dziesmu "Hood" Hedrīsam nevajadzētu dziedāt, vizuāli 1:1 atkārtojot klipā redzamās epizodes, taču ir skaidrs - uz kādas nelielas, bet mājīgas skatuvītes šis puisis radītu emocionālu orkānu.
7. "Fun." - "We Are Young" (ASV)
Piedaloties dziedātājai Žanelei Monē, trio "Fun." ir radījis vienu no brīnišķīgākajām akustiskajām versijām kādai dziesmai, ko nācis vispār dzirdēt. Protams, Monē kundze vienas dziesmas dēļ jau šurp nebrauktu, taču iemesls aicināt puišus ir gan - februārī viņi izdeva savu otro studijas plati "Some Nights". Viņi ir labi!
8. "InWhite" - "Море" (Krievija)
Jūliju Krjukovu ar visu grupu vajadzētu aicināt nevis tāpēc, ka latviešiem un krieviem būtu jāintegrējas vienam otrā, bet gan tāpēc, ka "InWhite" ir, iespējams, labākais, kas pēdējā laikā parādījies krievu mūzikā. Jēziņ, viņa taču ir galvastiesu pārāka par visiem mūsu gačo-smačo un kas tik vēl tur nelien uz skatuves! Puikas, nu saņemās un paaiciniet Jūliju!
9. "The Hawk In Paris" - "Put Your Arms Around Me" (ASV)
Ja šie vīri uzstāsies jūsu festivālā, garantēju - vienalga, vai tas notiek mežā, vai jūras krastā, - vienaldzīgo nebūs! Mežā pie dziesmas "Put Your Arms Around Me", droši, cilājot gaisā ķepas, skatuves priekšā fanotu vietējo lāču ģimene, bet jūras krastā šīs pašas dziesmas laikā pat mencas mestos aizraujošā sinhronās peldēšanas priekšnesumā.
10. "Blackfield" - "Far Away" (UK, Izraēla)
Viens no šā gada atklājumiem - britu/izraēļu kopprojekts "Blackfield". Pirms gada iznākusī plate "Welcome to My DNA" slēpj sevī daudz pārsteigumu, tai skaitā dziesmu "Far Away", kas, baigi iespringstot, varētu kļūt par strīdus objektu autortiesību prāvā no grupas "Linkin Park" puses. Šiem vīriem vajadzētu rezervēt vietu teltī "Tiem, kas iekšā vēl ieiet var paši...".
Cilvēks ir būtne, kas savas domas pakārto emocionālam stāvoklim, pārdzīvojumiem, savām vērtībām un kaislībām. Ja kādam garšo un tas dievina sutinātus vaļu mātes klitorus, viņš tādus saskatīs pat parastajās lielveikalu kotletēs, kuru izejas materiāls pirms brīža, labākajā gadījumā, klukstēja vai kvieca, sliktākajā, - rēja vai ņaudēja. Šī stāsta ievads, gluži kā lielākajā vairumā citu šajā vietnē, nav nekādā sakarā ar tā turpinājumu jeb apraksta objektu; tā doma bija - katrs lietās sev apkārt saskata to, ko viņš grib ieraudzīt.
Vakar Neits Ress nosvinēja savu 39.dzimšanas dienu. Parasts amerikāņu puisis, vīrietis, pēc vecuma mērot. Taču, sit mani nost, es viņā redzu Tomu Veitu - pēc vaiga un līdzības viņš ir Veits jaunībā! Bet, iespējams, manī ir tas vaļu māšu sindroms. Ress reiz dibināja grupu "The Format", taču tā 2008.gadā vienkārši izbeidzās. Bet daba, kā zināms, nemīl tukšumu - tajā pašā 2008.gadā tapa jauns Ressa projekts "indie-popa" trio "Fun.". Ņujorkas Trio, kas koncertos pārvēršas vismaz par kvintetu. Šiem pašiem amerikāņiem ir teiciens "Made my day!" jeb, abstrakti latviskojot, "kaut kas, kas padarīja man šo dienu tik gaišu". "Fun.", nešaubos, gaišu padarīs pat visdepresīvāko dvēseles nostūri - enerģija, kas plūst no viņu dziesmām, liek asinīm ar krietnu skābekļa devu piepildīt ik šūnu. Debijas plati "Aim & Ignate" "Fun." izdeva 2009.gadā. Tā sauktajiem mūzikas intelektuāļiem, kas garīgo baudu gūst no "nopietna brieduma" mūzikas, šis albums likās par vienkāršu un popsīgu. Savukārt otra ļaužu grupa, kuras vidū esmu arī es, "Fun." ģīmī (mūzikā) atrada ilgi meklēto viegluma sajūtu, ko spēj radīt tikai patiešām laba popmūzika.
Pagājušā nedēļā "Fun." laida klajā otro plati "Some Nights", no kuras pirmais singls "You Are Young" iznāca 2011.gada septembrī un ir teicams kopdarbs ar R&B dziedātāju Žaneli Monē. Šeit zem raksta iespējams novērtēt šī kopdarba akustisko versiju, kas ir aizraujošāka kā oficiālais video. Pēc tam "Fun." debijas plate "Aim & Ignite". Par šo "iTunes" bodē nobalsošu ar savu maciņu!
Papildus resursi:
http://www.ournameisfun.com
http://www.facebook.com/ournameisfun
http://www.myspace.com/fun
http://itunes.apple.com/us/album/some-nights/id486040153
Foto raksta ievadā no "Fun." profila portālā "Facebook".
