"Manic Street Preachers" - "Postcards From A Young Man" (2010) (albuma apskats)

Briti "Manic Street Preachers" ir viena no tām grupām, kuru daiļradi atdala kāds zīmīgs notikums. Ja, piemēram, "Queen" pārstāja būt "īstie" "Queen" pēc Fredija Merkūrija nāves, tad daudzi uzskata, ka "Manic Street Preachers" pārstāja par tādiem būt 1995.gada 1.februārī, kad bez vēsts pazuda tās idejiskais tēvs ģitārists Ričijs Edvards. Viņu vienkārši vairs neatrada, palika tikai viņa atstātais auto ar personīgajām mantām, un tikai 2008.gadā novembrī Edvards oficiāli tika atzīts par mirušu.

"Postcards From A Young Man" ir desmitais "Manic Street Preachers" albums un septītais, kurā grupas vadību pārņēmis Džeimss Dīns Bredfīlds. Un, protams, netrūkst tādi, kuri saka, ka kopš tā laika tie vairs nav "īstie" "meniki". Šī 2010.gada plate arī nebūt nav viennozīmīgi vērtēta. Mūzikas apskatnieki to ir gan cildinājuši, gan smādējuši - vairāk gan otrais. Jo albums esot "īstajiem menikiem" par popsīgu.



Vispār jau pārsvarā ir tā - jo vairāk kritiķi kādu plati "noliek", jo tā izrādās labāka kā cerēts. Varbūt tas ir arī kritiķu uzdevums? Vismaz viņu izslavētā "Manic Street Preachers" plate "Journal For Plague Lovers" patiesībā bija neliela ktastrofa, bet, kur nu mūsu gaumes sakrīt, tas ir "meniku" 1998.gada albums "This Is My Truth Tell Me Yours" - labākais no viņiem, kas vēl nav pārspēts! Lai vien ir ko vērts "The Everlasting"!



To, ka "Postcards From A Young Man" būs pilnīgi citādāks kā "Journal For Plague Lovers", intervijā mūzikas izdevumam NME apliecināja arī pats Bredfīlds un grupas basģitārists Nikijs Vairs, sakot, ka pēc "Plague Lovers" viņi tagad gribot radīt albumu, kura dziesmas tomēr spēlētu pa radio. Un albuma tituldziesma tam ir īsts apliecinājums.



Kaut arī "Manic Street Preachers" skaņu un "garšu" var sajust un atšķirt no citām jau pa gabalu, mūzikas apskatnieki spriež, ka tieši šī plate ir atkalatgriešanās pie grupas spēles stila pēc paflirtēšanas ar citām ietekmēm. Noliegt nevar - albums ir popsīgs, taču, ko tur liegties - "Manic Street Preachers" jau nekad nav bijuši īpaši avangardisti stilīgi kruzuļainās blondās parūkās. Lielākais, ko viņiem ārpus popa var pievilkt klāt, varbūt ir poproks. Nu labi, varbūt arī tikai roks. Bet nekas vairāk! Un par to jau mēs viņus tā arī mīlam! Neatceros, tieši kurā portālī, bet vienā no tiem dziesma "Some Kind Of Nothingness" tika parādīta kā piemērs, kāds "komerciāls sūds ir palicis "Manic Street Preachers"!" Es atkal tieši otrādi - paskatiet, pie mums ir atkal atgriezies vecais, labais "Manic Street Preachers"!



Kopumā albumā ir divpadsmit dziesmas, no kurām vismaz puse varētu pretendēt uz dziesmu tabulu galvgaļiem, ja vien, kā izskatās, šīs tabulas nebūtu pārstājušas "menikus" mīlēt. Tikai dzimtajā Apvienotajā Karalistē "Postcards From A Young Man" albumu topos sasniedza kādu vērā ņemamu vietu - trešo. Grieķijā tas spēja pakāpties līdz astotai vietai, bet tad nākamā labākā pozīcija ir Somija ar... divdesmito vietu. Bet štrunts ar visām topu tabulām, kritiķiem un visu citu drazu. Kamēr "Manic Street Preachers" vēl dzied, to vienkārši ir jāizbauda! Bet tiem, kas svārstās par Bredfīlda "atbilstību" ieņemamam amatam, silti iesaku viņa soloplati "The Great Western" (2006), ar kuras dziesmu "Still A Long Way To Go" arī liksim šodien šiem puišiem mieru.



2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Frederik Teige - "Elevate" (video, audio, bezmaksas lejupielāde), "Body God" (pilns albums, audio)

Atgriežamies dāņu zemē. Tur slavena ir "indie" grupa ar nosaukumu "Efterklang", kas aktīvi koncertē, un šī kvarteta sastāvā koncertos spēlē arī kāds Frederiks Teige. Viņš ir ne tikai labs ģitārists, bet arī komponists un savu dziesmu izpildītājs. Talants plūda pāri malām, ar piespēlēšanu grupai kļuva par maz, un rezultātā šā gada 14.janvārī pasaule sagaidīja Teiges debijas plati "Body God".

Ceļš uz šo plati sākās jau 2009.gadā, kad kādā "Efterklang" tūres pārtraukumā, Teige saskrējās ar pāris sev tuviem draugiem, kuri spēlē dažādās dāņu grupās. Rezultātā radās albums "Body God", kas ir elektrisko ģitāru un dažādu balss un skaņu efektu piesātināts. Mūzikas kritiķi bija sajūsmā par pirmo singlu no šīs plates "What Is New?", izsakot cerību, ka arī visa plate būs šādi baudāma. Un plate ir baudāma - tiem, kam patīk eksperimenti mūzikā, vīlušies nebūs.

"Body God" ir deviņu dziesmu ceļojums mūzikas iespējās aiznest klausītāju tālu no vietas, kur viņš fiziski atrodas. Dziesmu "Invisible Vampires" vispār nav sacerējis kāds no šīs planētas...


Lovely Hearts Club presents: Frederik Teige - Elevate by Paper Garden Records



Papildus resursi:
http://www.myspace.com/frederikteige

Foto raksta ievadā no Frederika Teiges profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Brothers Of End" - "Beats For You", "Valinge Träsk" (video), "Stare At The Sun" (bezmaksas lejupielāde), "The End" (pilns albums, audio)

"Šo mirkli mēs gaidījām jau kopš brīža, kad pirmo reizi iegājām ierakstu studijā," par sava jaunā albuma "Mount Inside" iznākšanu šā gada 13.aprīlī arī vinila plates formātā saka grupa "Brothers Of End" no Zviedrijas.

Šī grupa ir trio - trīs jauni puikas no Jonkopingas pilsētas, kas jau kopš piecpadsmit gadu vecuma bijuši draugos viens ar otru, mācījuši viens otram, kā pareizi jāspēlē ģitāra. Un droši vien pa kluso šad tad pamērījušies gailīšiem. Kopš tām dienām pagājis daudz laika, kura laikā Bengts Lāgerbergs un Larss Olofs Johansons Štāls spēlējuši arī jonkopingiešu "The Cardigans" sastāvā, bet Matiass Areskogs strādājis par žurnālistu un piespēlējis dažāda lieluma citām zviedru mūzikas zvaigznēm.

Pāris gadus atpakaļ trijotnes ceļi atkal krustojās kāda festivāla aizkulisēs pēc kārtējās "The Cardigans" uzstāšanās, un tad nu visi nolēmuši beidzot uzsākt mūzikā kaut ko savu. Šī ideja noslēdzās ar 2009.gadā grupas "Brothers Of End" iznākušo debijas singlplati "The End". Nodefinēt grupas mūziku vienā stilā nav iespējams - tur ir gan "indie", gan pops, paši puiši savā "MySpace" profilā pievilkuši klāt arī folku. "Jamiroquai" ir pirmais, kas iešaujas prātā, klausoties dziesmu "Beats Of You". Bet, paklausoties vēl citus grupas garadarbus, sakarība ar slavenajiem britu "acid jazz" pārstāvjiem pamazām izplēn. Sākot kopā spēlēt, "Brothers Of End" vienojās, ka radīs tādu mūziku, kādu viņi uzskata par "īstu mūziku". Lūk, tad nu viņi ir radījuši kokteili no visa kā, kas nav oriģinālākais pasaulē, bet ne arī no kāda akli kopēts.

Bet ko tur daudz runāt pātaros - jāķeras pie dziesmu grāmatas un jāievērtē pašiem. Tad nu ieskatam video minētajai dziesmai "Beats For You" no debijas singlplates "The End", vēl viens video dziesmai "Valinge Träsk", kurā redzama arī jaunā albuma vāciņa foto uzņemšana ar visiem instrumentiem ūdenī un visbeidzot jaunākais singls "(Darkness Comes For Those Who) Stare At The Sun" bezmaksas lejupielādei (ļoti rekomendēju!) un pati singlpate "The End" visā krāšņumā.





(Darkness Comes For Those Who) Stare At The Sun by brothersofend

Brothers Of End - The End by Playground Music

Papildus resursi:
http://www.brothersofend.se/
http://www.myspace.com/brothersofend
http://www.facebook.com/brothersofend?sk=info

Foto raksta ievadā no grupas "Brothers Of End" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"FM Belfast" - "Vertigo", "Underwear", "Par Avion" (video, dziesmu liste, audio)

2005.gada Ziemassvētkos Arni un Loa no Reikjavikas (Īslande), acīmredzot, gribēja nobiedēt vai pārsteigt Ziemassvētku vecīti, sacerot un atskaņojot viņam dažu draugu klātbūtnē pāris savas dziesmas. Nav ziņu, vai vecītim no pārsteiguma izbira bārda, uzacis un izmetās auksti sviedri, bet ir droši zināms, ka šī nelielā uzstāšanās ir sākums "electro-indie" grupai "FM Belfast".

Īslandiešu senčiem laikam ļoti patika sarežģītas lietas, tāpēc viņu uzvārdi mūsu pusē ir gluži neizrunājami, tiesa, vēl grūtāk tie ir uzrakstāmi, tāpēc turpinājumā iztiksim bez tiem. Un "FM Belfast" gadījumā būtu uzvārdu, ko uzskaitīt. Jo no Ziemassvētku dueta grupa šobrīd ir izaugusi līdz kvartetam, bet vispār viņiem patīk paeksperimentēt, uzstājoties pat astoņu dalībnieku sastāvā.

Iesākumā paniekojušies ar darbu tikai studijā, "FM Belfast" 2006.gadā veica savu otro lielo varoņdarbu (tūlīt aiz priekšnesuma pie eglītes) - uzstājās Īslandes "Airwaves" festivālā. Publikai, kā runā, patika, un pāris gadus vēlāk dienas gaismu ieraudzīja grupas pirmā un pagaidām arī vienīgā studijas plate "How To Make Friends", kurā iekļauta arī īpaša versija deviņdesmito sākumā populārās grupas "Technotronic" vienīgajai atpazīstamajai dziesmai "Pump Up The Jam".

PUMP by fmbelfast

Vispār ieklausīties "FM Belfast" daiļradē ir ieteicams. Runā, vēl iespaidīgāk esot redzēt viņu uzstāšanos dzīvajā. To nedaudz aicinu ievērtēt dziesmas "Par Avion" videoklipā, kas seko vēl vienam grupas video - dziesmai "Underwear". Bet pirms tam jaunākais, kas no "FM Belfast" parādījies - kompozīcija "Vertigo". Tūlīt aiz visa šī grupas dažādu dziesmu kompilācija katrai noskaņai un dvēseles stāvoklim.

Vertigo by fmbelfast







Papildus resursi:
http://www.fmbelfast.com/
http://www.myspace.com/fmbelfast

Foto raksta ievadā no grupas "FM Belfast" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Two Door Cinema Club" - "Something Good Can Work", "What You Know", "I Can Talk" (video)

Reizēm veci ļaudis mēdz gudri sacīt, ka labs nāk ar gaidīšanu. Trīs puiši no Īrijas - Sems Hallidejs, Alekss Trimbls un Kevins Bairds - acīmredzot veciem ticējumiem un padomiem netic, jo viņu karjera skrien debesīs raķetes ātrumā. Sākuši 2007.gadā, šis trio ar nosaukumu "Two Door Cinema Club" pagājušā gada martā laida klajā savu debijas plati "Tourist History". Pirms tam, 2009.gadā iesildoties Salacgrīvas "Positivus" festivālā, šogad īru trio, domājams, piepildīs savu sapni, uzstājoties uz vienas skatuves ar saviem leģendārajiem tautiešiem "U2" Glastonberijas festivālā.

Trimbls un Hallidejs bijas klasesbiedri, vēlāk viņi iepazinās ar Bairdu. Runā, tam bijis sakars ar kādām meitenēm, kuras abi pazinuši. Kopīgas muzikālas intereses, protams, summējās jaunizveidotā grupā. Tās nosaukums bija "LifeWithoutRory", un tajā bija arī ceturtais dalībnieks bundzinieks Patriks Tomsons. Kad Tomsons grupu pameta, radās "Two Door Cinema Club". Tas notika 2007.gadā. Trio nolēma izmantot mūsdienu tehnoloģiju priekšrocības un portālā "MySpace" ievietoja dažus savus demo ierakstus. Lielais profila apmeklējumu un klausījumu skaits puišiem lika doties ierakstu studijā un sākt darbu jau profesionālākā līmenī. Rezultāts bija 2009.gadā iznākusī, kritiķu augsti novērtētā singlplate "Four Words To Stand On", no kuras sekojošā dziesma "Cigarettes In The Theatre".

Two Door Cinema Club - Cigarettes In The Theatre

Powered by mp3skull.com

2010.gada 26.februārī "Two Door Cinema Club" laida klajā savu pirmo pilno studijas plati "Tourist History". Lieki piebilst, ka albumam gāja labi - tas ieguva Īrijas 2010.gada albuma titulu, atstājot aiz sevis gan Imeldu Meju, gan grupu "Villagers", gan vēl citus talantus. Arī raidsabiedrības BBC mūzikas apskatnieki neskopojās ar labiem vārdiem, noliekot jauniņos "Two Door Cinema Club" vienā plauktiņā ar "Editors", "Foals" un "Futureheads".

Droši vien īri ir vien sava ceļa pašā sākumā, taču jau tagad viņiem fanu un piekritēju netrūkst. Uzstāšanās uz Glastonberijas galvenās skatuves ir visspēcīgākais tā apliecinājums. Turpinājumā trīs "Two Door Cinema Club" video - iesākumā viņu šā brīža vislielākais veiksmes stāsts dziesma "Something Good Can Work", pēc tam "What You Know" un "I Can Talk" no debijas plates.







Papildus resursi:
http://twodoorcinemaclub.com/
http://www.myspace.com/twodoorcinemaclub
http://www.facebook.com/twodoorcinemaclub?sk=info

Foto raksta ievadā no grupas "Two Door Cinema Club" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Jaunākie singli - 25.04.2011 (video, audio, bezmaksas lejupielāde)

Ir svētki! Olas apēstas, zaķi izcepti šašlikos un, šķiet, šādā noskaņojumā šonedēļ ir arī visa mūzikas industrija. Līdz ar to "Elbow" jaunās plates "Build a Rocket Boys!" otrajam singlam "Open Arms" nebija nekādu problēmu kļūt par šīs Nedēļas singlu, kaut nedaudz tā pozīcijas apdraudēja skotu kvartets "Twin Atlantic" ar otro singlu no maijā gaidāmās grupas otrās plates "Free".

Uz jaunajiem albumiem skats mazliet savādāks. Tur, šķiet, izmantojot kluso pēcsvētku laiku, paspīdēt sadomājusi virkne veterānu - Emīlija Harisa, Morisejs un Brūss Springstīns. Pirmajai jauns albums, otrajam labāko dziesmu izlase, bet trešais nolēmis izdot sava 1975.gada koncerta ierakstu. Tāda, lūk, šī nedēļa.

"Circle Pit" – "Slave Honey"
Circle Pit - Slave / Honey by hardlyartrecords

NEDĒĻAS SINGLS! "Elbow" - "Open Arms"


"Everything Everything" – "Final Form"


Natalia Kills - "Mirrors"


"Nero" - "Guilt"


"The Sound Of Arrows" - "Nova" (bezmaksas lejupielāde)

The Sound Of Arrows - Nova by nunooz

"Twin Atlantic" – "Free"


Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Airborne Toxic Event" – "All At Once"
"Alessi's Ark" – "Time Travel"
"Bowling For Soup" - "Fishin' For Woos"
Bootsy Collins – "The Funk Capital Of The World"
"Dredg" – "Chuckles & Mr Squeezy"
"Dutch Uncles" – "Cadenza"
"The Fall" – "The Marshall Suite"
Emmylou Harris – "Hard Bargain"
Jennifer Hudson – "I Remember"
"Leaves Eyes" – "Meredead"
Morrissey – "Very Best Of Morrissey (2011)"
"My Passion" – "Inside This Passion"
Rolo Tomassi – "Eternal Youth"
"Silverstein" – "Rescue"
"Skindred" – "Union Black"
Bruce Springsteen – "Live At The Main Point 1975"
"Times New Viking" – "Dancer Equired"
"We Are The Ocean" – "Go Now And Live"
"The Wombats" – "This Modern Glitch"

Foto raksta ievadā grupa "Elbow" (foto no http://edtelebury.blogspot.com).

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Jamie Lynn Noon - "A Moment To Break", "Like A Meteor" u.c. (dziesmu liste, audio)

"Es nevaru atcerēties tādu laiku, kad mūzikai manā dzīvē nebūtu bijusi nekāda nozīme. Tā vienmēr bijusi mana kaisle un mana pirmā mīlestība," atzīst divdesmit piecus gadus vecā dziedātāja un komponiste Džeimija Linna Nūna no Losandželosas (ASV). Atšķirībā no saviem vienaudžiem viņa vienmēr visos albumos vispirms meklējusi informāciju, kas ir dziesmu autors. "Galvenokārt un pirmkārt, es sevi uzskatu par komponisti. Protams, es esmu arī dziedātāja, taču vienmēr esmu apbrīnojusi tos māksliniekus, kas spēj rakstīt dziesmas arī citiem izpildītājiem, un es ar laiku gribētu būt viņu vidū."

2009.gadā nevienam nezināmā dziedātāja laida klajā savu debijas singlplati "A Moment to Break". Roku pie šīs plates tapšanas pielika īsti sava aroda meistari - to producēja filmu mūzikas veterāns Kevins Hariss ("Karību jūras pirāti"), ieraksta māsterēšanu uzticot "Grammy" balvas ieguvējam ierakstu inženierim Braienam Gardneram ("No Doubt", Christina Aguilera, Avril Lavigne). Rezultāts bija sešas dziesmas, kurās apkopots viss labākais, ko līdz tam brīdim Nūna bija radījusi.

Find more Jamie Lynn Noon songs at Myspace Music

Ieraksta laikā Nūnai ar Harisu radās ļoti laba savstarpējā sapratne. "Kad es nospēlēju Kevinam kādu melodiju, viņš uzreiz uzķer sajūtas, kuras vēlos dziesmā ielikt un izveido dziesmas aranžējumu, kas šīs manas sajūtas pilnībā materializē." Laikam jau mūzikā ir gluži kā laulībā - vari, cik vien skaļi pie altāra kliegt "Jā!", bet tam nav nekādas nozīmes, ja to pašu nekliedz sirds. Nūnai paveicās - viņas un Harisa mūzas labi sapratās, un radās jauns radošs tandēms.

Pagājušā gada nogalē Nūna laida klajā savu otro singlplati "Angels Spoke" ar sešām liriskām, šā brīža pavasarim ļoti piemērotām dziesmām, kurās melodija kā pirmais caur biezo sniega segu izspraucies strautiņš ar visu spēku skrien pretī pavasara saules barojošajiem stariem, kas kā liela un pūkaina vistu mamma uzsēžas ar savu spalvām klāto dibenu uz olām, no kurām drīz izšķilsies jauni cālēni. Ja vien pa visu nebūs Lieldienas un kāds olas nenokrāsos un neapēdīs. Vispār diezgan tizli uzrakstīts par to strautiņu, bet, esmu pārliecināts, Nūnai tas patiktu. Kā tas var nepatikt cilvēkam, kurš savai dziesmai ("Secret Power") sarakstījis šādus vārdus: "Viena nepareiza kustība, un es tevi zaudēju / Ak, es pati sevi nepazīstu / Jūtas nāk un jūtas iet / Ar tevi tās nepazīst gala". Visu jauno plati "Angels Spoke" iespējams noklausīties Nūnas mājas lapā. Divas dziesmas no tās - "Like A Meteor" un "Angels Spoke" - še turpinājumā, un vēl "Second Of A Spark"" no Nūnas iepriekšējās daiļrades.

Latest tracks by jamielynnnoon

Papildus resursi:
http://www.jamielynnnoon.com/
http://www.myspace.com/jamielynnnoon
http://www.facebook.com/jamielynnnoon?sk=info

Foto raksta ievadā no Džeimijas Linnas Nūnas profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Baron Bane" - "My Slow World" (video), "Echoes", "Orchids" (audio)

"Es esmu dzimis kādā atālā ciemā, kura nosaukumu vairs neatceros. Tāpat es neatceros savus vecākus, pieņemot, ka tādi man ir bijuši. Vienīgās atmiņas no tiem laikiem man ir garās naktis, kurās pa ielām klīda ciema iedzīvotāji bez sejām." Šis nav scenārijs kādai šausmu filmai vai intervijas fragments ar kārtējo "Latvijas talantu" šova uzvarētāju. Šis ir reāls stāsts par kādu baronu.

"Kad mana jaunība sāka novīst, es ik pa laikam pārbraucu uz dzīvi no vienas vietas uz citu, cerībā beidzot rast mieru. Esmu nojucis, skaitot savus gadus, bet, visticamāk, esmu vecāks kā lielākā daļa cilvēku.

Kādā mazā pilsētiņā, kurā biju uzkavējies nedaudz ilgāku laiku, vietējie iedzīvotāji pārliecināja mani iegādāties palielu īpašumu, kuram līdzi nāca arī Barona tituls. Šo cēlo dzīvi es cietu vairākus gadus, aizvien vairāk un vairāk ienīstot savus līdzcilvēkus, kā, esmu pārliecināts, viņi ienīda arī mani. Tāpēc kādu nakti es to visu pametu, atstājot jauniegūtās bagātības, bet saglabājot titulu, kas uz visiem laikiem traipa manu vārdu.

Es devos klejojumos pa pasauli un pavadīju tajos daudzus gadu desmitus, līdz satiku tos piecus izredzētos, kuri nākotnē kļūs par maniem mācekļiem un ziņnešiem.

Laika gaitā viss nokaltīs un mirs, bet es būšu vienmēr."

Šis optimistiskais stāsts ir grupas "Baron Bane" leģenda. Noslēpumainas grupas, jo tajā darbojošās personas sevi neidentificē vārdos un uzvārdos - viņi ir vienkārši grupa "Baron Bane". Pat visās fotogrāfijās viņi ir maskās aizklātām sejām. Kas ir šie pieci izredzētie? Tie ir zviedri - trīs grupas dalībnieki un divi grafiskie dizaineri, jo "Baron Bane" sevi pozicionē kā multimediālu grupu, kuru uzstāšanos koncertos pavada plašs video un gaismu instalāciju šovs.

Šā gada 20.aprīlī grupa laida klajā savu pirmo studijas plati "LPTO". Ieskatam tajā dziesmas "My Slow World" video, kā arī "Echoes" un "Orchids" audio versijā. Cerams, stāsts par Barona lāstu ir tikai pašā tā sākumā...



Baron Bane - Echoes by BaronBane

01. Baron Bane - Orchids by BaronBane

Papildus resursi:
http://www.baronbane.com/
http://www.myspace.com/baronbane
http://www.facebook.com/baronbane?sk=info

Raksta izmantoti foto no grupas "Baron Bane" profiliem portālos "MySpace" un "Last.fm".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Neufvoin" - "Polar Song", "Villasukka" (video, dziesmu liste, audio)

Somu rokeru vecajai gvardei spodrināt šīs ziemeļvalsts rokmūzikas spožās spalvas nāk palīgā jauni spēki - grupa "Neufvoin". Ko tur liegties - "HIM", "Apocalyptica" jau sen neko jaunu neparāda, "Lordi" pie mums nedrīkst spēlēt, jo ar savu pārāk skaļo dārdināšanu pārdimdina mūsu lauku baznīciņu mazo ērģelīšu spēlētos korāļus, par kādreiz pie mums tik pieprasītajiem "The Crash" vispār nekas jau labu laiku nav dzirdēts. Un, par cik daba, kā runā, nemīl tukšumu, vietā rodas kas cits.

Grupa "Neufvoin" spēlē pieci jaunekļi - cik saprotams, divi brāļi Ansi un Samuli Noivoneni, Ārī Autio, Jonass Ursins un Āro Sariola. Pēc viņu mājas lapā atrodamajiem ierakstiem var secināt, ka grupa sākusi savu darbību 2009.gadā. Somijā viņi agri tapa ievēroti - jau pagājušā gada pavasarī viņus uzaicināja uzstāties Somijas Nacionālajā radio studijā, un šis mirklis ir iemūžināts video, kurā visā krāšņumā var dzirdēt "Neufvoin" balss un instrumentālos talantus, kaut kur ap ceturto minūti parādoties tagad tik ļoti populārajam grupas "Kean" iedibinātajam ērģeļu solo, ko šobrīd izmanto ļoti plaši. Iespējams, pateicoties ērģeļu izmantošanai, arī mācītājiem Saldū nebūtu nekādu pretenziju pret "Neufvoin" uzstāšanos pāris kilometru rādiusā ap viņu baznīcām. Gribētos vēl piebilst, ka somu valodā vārdi nenozīmē to pašu, ko to izruna latviešu valodā. Tas par dziesmas "Villasukka" video.

Neufvoin: Villasukka - YLE M1-studio (Live) from Neufvoin on Vimeo.

Pagājušā gada rudenī somi laida klajā savu singlplati "Fake Musket" ar piecām dziesmām, divas, no kurām bez maksas var lejupielādēt "Neufvoin" mājas lapā. Tas sekoja 2009.gadā izdotajai debijas singlplatei "Robokop". Šobrīd grupa aktīvi strādā pie jaunām dziesmām un gatavojas pirmajiem pavasara festivāliem Somijā. Kā raksta grupas blogu vīrs Ansi, grupas jaunās dziesmas pēc savas formas būšot lēnas. Un tas jau nav nemaz slikti - tas somu mūzikas disko vakaros garantēs tām pēdējā valša godu, kurā uz deju drīkst uzlūgt jebko. Kaut ar pāva spalvām greznotu āzi. Bet pirms nodošanās āža skavās, lūk, iespēja paskatīt "Neufvoin" dziesmas "Polar Song" video, kā arī noklausīties četru dziesmu kompilāciju audio versijā.

Neufvoin - Polar Song from Henri Turunen on Vimeo.

Neufvoin by Neufvoin

Papildus resursi:
http://neufvoin.blogspot.com/
http://www.myspace.com/neufvoin

Foto raksta ievadā no grupas "Neufvoin" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"When Saints Go Machine" - "Add Ends" (video), "Pinned", "Fail Forever" (audio)

Kristīgā pasaule šodien atzīmē Lielo Piektdienu. Baigie malači. Bet, neskatoties uz to, kurš kā šo dienu atzīmē un izjūt, droši vien pa lielam šī visiem ir brīva diena, kas ir brīva, pateicoties reliģiskām tradīcijām. Un tādās dienās, gribi vai ne, nākas aizdomāties par ko netveramāku kā desmaizi vai iebiezinātu pienu ar cukuru. Lai arī daudzi šīs garās brīvdienas izmantos, lai papildinātu stiprinātā alus "Bocmanis" ražotāju maciņus, atļausimies tomēr ieskatīties dzīves jēgā, protams, izmantojot mūziku.

Pavisam nejauši, kā tāds likteņa izslietais pirksts, kam nav iespējams paiet garām, šorīt manā redzeslokā nez no kurienes uzradās dāņu "sintipopa" grupa "When Saints Go Machine" (arī nosaukums atbilstošs atzīmējamai dienai). Tie ir četri ne īpaši runīgi puikas no Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas - Saimons, Nikolajs, Jonass un Silass. Viņu mūzika ir kolosāla! Tā ir ļoti biedējoša, bet tajā pašā laikā no tās atrauties nav iespējams. Sakot "sintipops", daudziem prātā uzreiz nāks cirksnī pīrsingotais Deivs Gāns un "Depeche Mode" astoņdesmito gadu jestrās sintezatoru skaņas. Aizmirstiet! "When Saints Go Machine" ir kaut kas pilnīgi savādāks. Viņu dziesmās pāri saprogrammētiem sintezatoriem dominē daudzbalsīgs vokāls, arī stīgu instrumentu partijas. Bez tam, piemēram, dziesma "Pinned" vairāk ir regejs, nevis tradicionālais sintezatoru pops.

Pavisam drīz, 16.maijā, grupa "When Saints Go Machine" laidīs klajā savu otro studijas plati "Konkylie" ("Gliemene"), kas sekos 2009.gada debijas platei "Ten Makes A Face". Kāds šai grupai sakars ar stāsta sākumā izteikto dzīves jēgas meklējumu? Nezinu, vai kāds cits dziesmas video šodien būtu labāk piemērots kā grupas "When Saints Go Machine" dziesmas "Add Ends" klips. Tas visnotaļ ironiskā veidā parāda cilvēka vēlmi abām rokām cīnīties pretī liktenim, nāvei, un līdz ar to izskatīties smieklīgam. Bet tāds nu cilvēks ir, un esmu pārliecināts, ka tieši tāpat, kā sirmais vīrs dziesmas klipā, darīsim ikviens no mums dienā, kad nu pienāks mūsu kārta. Tūlīt aiz video arī divas dziesmas no grupas šā gada sākumā izdotās singlplates "Fail Forever".



Pinned by When Saints Go Machine

FAIL FOREVER by When Saints Go Machine

Papildus resursi:
http://whensaintsgomachine.wordpress.com/information/
http://www.myspace.com/whensaintsgomachine
http://www.facebook.com/pages/When-Saints-Go-Machine/10036951470?sk=info

Foto raksta ievadā no grupas "When Saints Go Machine" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Of Monsters And Men" - "Little Talks" (video), "From Finner", "Love, Love, Love" (audio)

Kārtējais tīrradnis no Īslandes - grupa "Of Monsters And Men" no Reikjavikas. Radīti, lai būtu putni, tagad viņi kļuvuši par monstriem. Tā viņi paši (laikam jau) joko par sevi. Jo līdz monstriem viņiem vēl ir tik tālu, cik duetam "Musiq" līdz uzvarai "Eirovīzijā". Vārdu sakot, sekstets "Of Monsters And Men" ir kā baltas un pūkainas miera dūjas, kas joprojām lidinās apkārt un vāc pa kripatai, lai nonāktu līdz savai pirmajai studijas platei.

Grupas stāsts ir nesens. Sanākuši kopā 2010.gadā, viņi tūlīt pat uzvarēja Īslandes mūzikas konkursā "Músiktilraunir 2010". Šis ir Īslandes valsts mēroga konkurss, kurā sacenšas grupas un dziedātāji no visas valsts un, kā zināms, Īslandei dažādu muzikālu apvienību jau nu netrūkst. Kāpēc tādas jaukas grupas nosaukumā ietverts vārds "monstrs"? Tas esot tāpēc, ka grupas dziesmu tekstos monstru netrūkstot - gan izdomātu, gan pavisam cilvēcīgu un reālu.

"Of Monsters And Men", sākusi kā akustiskā grupa, pamazām papildinājusi savu skanējumu ar basģitārām, taustuņinstrumentiem un akordeonu solo, radot bagātīgu un pilnīgu skanējumu. Uzvara Īslandes festivālā darīja savu - grupa visu laiku ceļoja pa valsti, sniedza koncertus, paviesojās arī dažā kaimiņzemē, bet nu galvenais, uz ko jaunieši koncentrējas, ir pirmā studijas plate, kam klajā vajadzētu nākt šā gada vasarā. Turpinājumā video dziesmai "Little Talks" akustiskajā versijā un divas dziesmas - "From Finner" un "Love, Love, Love" - ieskatam, ko varam sagaidīt no šīs vasaras.



Of Monsters and Men - From Finner by NewMusicCo

Find more Of Monsters & Men songs at Myspace Music

Papildus resursi:
http://www.myspace.com/ofmonstersandmenmusic
http://www.facebook.com/ofmonstersandmen?sk=info

Foto raksta ievadā no "Of Monsters And Men" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Some Speak Of The Future" - "As It Seems", "Theme For A Book" (audio)

Kokteilis diezgan liels - nedaudz džeza, folka, roka un kaut kas no "indie". Tā var raksturot dāņu dueta "Some Speak Of The Future" spēlēto mūziku. Kaut kas no kosmosa, kaut kas no zemes, un sausais atlikums ir neaprakstāms vārdos, bet klausāms dziesmās.

Taisnības labad jāsaka, ka Astrīda Mairupa un Laurits Karlsens duets ir tikai nosacīti, viņiem piepalīdz draugi. Šogad februārī grupa izdeva sešu dziesmu singlplati "Fall/Run", ko iespējams noklausīties grupas "MySpace" profilā. Pats duets sevi sauc par "grupu no Kopenhāgenas, kura spēlē ziemeļniecisku kantrī". Grupas skanējumā galvenās ir divas lietas - vokāls un akustiskās ģitāras. Kāds mūzikas apskatnieks raksturojis grupas "Some Speak Of The Future" daiļradi kā "perfektu lietainas dienas mūziku". Aicinu to ievērtēt grupas profilos un šeit apakšā divās dziesmās - "As It Seems" un "Theme For A Book".

Some Speak of the Future - As It Seems by blaavinyl

Some Speak of the Future - Theme For A Book by blaavinyl

Papildus resursi:
http://www.myspace.com/somespeakofthefuture
http://www.bandbase.dk/somespeakofthefuture/

Foto raksta ievadā no "Some Speak Of The Future" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Jaunākie singli - 18.04.2011 (audio, video, bezmaksas lejupielāde)

Izlasīju žurnālā IR interviju ar latviešu komponistu Pēteri Vasku. Tajā viņš atzīst, ka ir, piemēram, grāmatas, kas viņam "sit pa pautiem". Lūk, arī šajā nedēļā ir tik daudz labas mūzikas, ka labāk pirms klausīšanās būtu uzvilkt "pautsargus".

Jaunie singli dažādi - PJ Hārveja atkal savā guļamistabā patrinkšķinājusi ģitāri un video dziesmai "This Glorious Land" ir gatavs. Viņai tas labi sanāk. Dažādībai šajā nedēļā par Nedēļas singlu tiek kronēts amerikāņu deju grupas "Hercules & Love Affair" otrās studijas plates "Blue Songs" singls "Painted Eyes" - vispār viņi izklausās un izskatās līdzīgi kā "Scissor Sisters" tikai, iespējams, ar savādākām orientācijām. Kaut kā jaunāko singlu sarakstā iesprucis arī Morisejs ar 1992.gadā iedziedātu dziesmu "Glamourous Glue" - tagad piecdesmit vienu gadu vecais, kā runā, lecīgais un nedaudz iedomīgais dziesminieks klipā izskatās kā jauns puišelis, kam vaļu aizsardzība vēl nav ne prātā.

Albumu birums šajā nedēļā arī pamatīgs - "Gorillaz", "Guillemots", "Whitesnake" un pat "Nazareth" ar savu 22.(!!!) studijas plati! :)

"The Airbourne Toxic Event" – "Numb"


"Broken Bells" – "Meyrin Fields E.P" (bezmaksas lejupielāde)
Broken Bells - Meyrin Fields by OnlyaTeenagers

PJ Harvey – "This Glorious Land"


NEDĒĻAS SINGLS! "Hercules & Love Affair" – "Painted Eyes"
Hercules and the Love Affair - Painted Eyes by smithblogsatlanta

Morrissey – "Glamourous Glue"


"The Streets" – "OMG" (bezmaksas lejupielāde)

The Streets - OMG by beograd

"Tribes" – "We Were Children"
We Were Children (EP) by TRIBES

"Twenty Twenty" – "Love To Life"


"We Are The Ocean" – "The Waiting Room"


"Yuck" – "Get Away"



Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"About Group" – "Start And Complete"
"Chipmunk" – "Transition"
"Duff McKagan's Loaded" – "The Taking"
"Explosions In The Sky" – "Take Care, Take Care, Take Care"
"Gorillaz" – "The Fall"
"Guillemots" – "Walk The River"
"The Head And The Heart" – "The Head And The Heart"
"King Blues" – "Punk And Poetry"
"Kode 9 & The Spaceape" – "Black Sun"
K.D Lang – "Sing It Loud"
"Letlive" – "Fake History"
Ricky Martin – "Música + Alma + Sexo"
"Mike And The Mechanics" – "The Road"
"Moon Duo" – "Mazes"
"Nazareth" – "Big Dogz"
Snoop Dogg – "Doggumentary"
"tUnE-yArDs" – "W H O K I L L"
"Whitesnake" – "Forevermore"
Jamie Woon – "Mirrorwriting"

Foto raksta ievadā - grupa "Hercules & Love Affair" (foto no www.earlab.lv).

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Highway Child" - "La Reptation Macabre", "Gold" (video, dziesmu liste, audio)

"Viņi ir labākie, kas Dānijā spēlē šādu mūziku," saka kāds dāņu grupas "Highway Child" fans un, domājams, viņam piekrīt daudzi. Šis kvartets spēlē pagājušā gadsimta sešdesmito septiņdesmito roka stilā un dara to teicami. "Dāņu retro rokeri "Highway Child" ir mani favorīti, kopš pirms vairākiem gadiem biju liecinieks viņu fantastiskajai uzstāšanās koncertā," sajūsmā ir arī Pīters Krogholms no mūzikas portāla allscandinavian.com. Tagad viņi ir gatavi savam trešajam studijas albumam, kas nosaukts viņu pašu vārdā un "kas noteikti atkal būs ceļojums atpakaļ laikā".

Grupas solists Patriks Heinso pēc skata ir harizmātiska persona - drukns, gara auguma vīrs ar skarbiem sejas vaibstiem un allaž hūti galvā. Viņa kolēģi nav mazāk "roķīgi" - bārdaini, pīpēm zobos un neiztrūkstošu alus pudeli rokā mēģinājuma laikā vai ar šnabīti aizkulisēs pirms koncerta. Bet tas netraucē grupai "Highway Child" katru savu uzstāšanos padarīt par neaizmirstamu, kā to vismaz apgalvo koncertu apmeklētāji.

"Viena no lietām, kas mani pārsteidz, ir "Highway Child" spēja nevis dzīvot uz jau kādām iepriekš radītām mūzikas vērtībām, bet radīt pašiem savas," turpina Krogholms. "Otra lieta - viņi jau ir izdevuši trīs albumus, nezaudējot absolūti neko no sava stila!" Viņu debijas platē "On The Old Kings Road" dominēja "Deep Purple" un "Led Zeppelin" klasiskā roka vēsmas, otrā plate "Sanctuary Come" papildinājās ar "The Who", "Cream", "The Kinks" un Bītlu ietekmēm un nu kārta ir trešajam albumam, kas esot kaut kas pa vidu abiem iepriekšējiem, bet parādījusies jauna ietekme - Toms Veits (īpaši saklausāms dziesmā "Play For Soul").

Ieskatam grupas koncertdzīvē lai kalpo dziesmas "Love Love Love" video, tad vēl pāris videoversijas dziesmām "La Reptation Macabre" un "Gold" un visbeidzot divdesmit trīs dažādu laiku un albumu dziesmas no "Highway Child" līdzšinējās daiļrades.







Latest tracks by Highway Child

Papildus resursi:
http://highwaychild.dk
http://www.facebook.com/HighwayChildRocks?sk=info

Foto raksta ievadā no "Highway Child" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Hafdis Huld - "Action Man", "Synchronised Swimmers" (video, pilns albums, audio)

Trīsdesmit vienu gadu jaunā Hefdisa Halda ir dzimusi Reikjavikā Īslandē. No piecpadsmit gadu vecuma viņa ceļoja pa pasauli, uzstājoties īslandiešu elektroniskās mūzikas ansamblī "GusGus". 1999.gadā, šo grupu pametusi, Halda sāka pati sacerēt dziesmas un arī tās izpildīt. 2006.gadā viņa laida klajā savu debijas plati "Dirty Paper Cup", kura pēc gada ieguva Īslandes Mūzikas Balvu kā labākais popa albums. Iespējams, šādu panākumu palīdzēja kaldināt daži pieaicinātie dziesmu autori, piemēram, Džims Abiss, kurš neskopojas ar dziesmām arī grupai "Arctic Monkeys" un "Sneaker Pimps" dziesmu autors Kriss Korners.

Pagājušā gadā Halda izdeva savu otro studijas plati "Synchronised Swimmers", kuru dažādi mūzikas apgādi izdeva ne tikai viņas dzimtenē, bet arī citur Eiropā un pat ASV. Albumam sekoja uzstāšanās vairākos festivālos, tajā skaitā arī Glastonberijas festivālā.

Ko tad spēlē un dzied šī Hefdisa Halda? Iegūtā mūzikas balva jau savu zīmogu ir uzlikusi - viņa ir kārtīga Īslandes popa meitene. Britu "The Guardian" mūzikas apskatnieki šo palabo, piebilstot, ka tas ir folkpops. Bet raidstacija BBC par viņu ir vienkārši sajūsmā! Sajūsmā par savu tautieti ir arī paši īslandieši - viņas "MySpace" profilu apskatījis, kā minēts interneta avotos, "apmeklētāju skaits, kurš ir ekvivalents vairāk kā pusei no Īslandes iedzīvotāju skaita". Un pēc 2008.gada datiem Īslandē dzīvoja nepilni 320 tūkstoši iedzīvotāji...

Un, ja, skatoties video dziesmām "Action Man" un "Synchronised Swimmers" no jaunākās Haldas plates, neatstāj sajūta, ka viņa jau kaut kur ir redzēta, nevajag mocīties atceroties. Pačukstēsim un arī parādīsim, kur viņa redzēta - ar klasiskās Semas Braunas dziesmas "Stop" versiju Halda Eiropas tirgū palīdzēja kompānijai "Mercedes-Benz" reklamēt tās videi draudzīgos auto. Aiz visiem video arī pilna plate "Synchronised Swimmers".







Hafdis Huld - Synchronised Swimmers by OK! Good Records

Papildus resursi:
http://www.hafdishuld.com/index.html
http://www.myspace.com/hafdishuld
http://www.facebook.com/pages/Hafdis-Huld/39128019044?sk=info

Foto raksta ievadā no Hefdisas Haldas profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Seal - "6: Commitment" (2010) (albuma apskats)

Žēl, ka Sīls neuzstājas ar savu pilno vārdu. Tad mēs teiktu: "Dāmas un kungi! Aicinām uz skatuves Sīlu Henriju Olusegunu Olumidi Adeolu Semjuelu!" Jā, jo tieši tāds ir pilnais vārds vēl vienam māksliniekam, kura balsi nav iespējams sajaukt ne ar vienu citu. Šogad aprit divdesmit gadi, kopš klajā nāca Sīla pirmā studijas plate "Seal" (1991), bet visa pasaule joprojām dzīvo viņa jaunākās plates "6: Commitment" (2010) iespaidu varā.

Ar Sīlu ir vienkārši - deviņdesmito sākumā uzkāpis uz skatuves, viņš no tās joprojām nav nokāpis. Viņa "firmas zīme" - rēta uz vaiga - varbūt viņam piešķir skarbuma izskatu, domājams, viņš būtu labs kādai gangstera lomai. Sevišķi, kopš viņš nodzinis matus. Ja atceramies, tad karjeras sākumā Sīlam bija kupla frizūra, un viņš drīzāk līdzinājās melnam pūpēdim ar parūku. Bet izskats maldina - cilvēks, kurš sacer un izpilda tādas dziesmas kā "Kiss from a Rose", "Love's Divine" (šo gan tikai izpilda) vai "All for Love" no jaunās plates, nevar būt ļauns!

"6: Commitment" ir septītais Sīla studijas albums, kurš nāca klajā pagājušā gada 20.septembrī. Šī ir nākamā plate aiz viņa jestrās deju plates "System" (2007), pēc kuras jau likās, ka cienījamam māksliniekam būtu laiks domāt par citu nodarbošanos. Faktu patiesībai jāpiebilst, ka pa vidu vēl bija plate "Soul" (2008), taču tas bija "koveru" albums. "Weight Of My Mistakes" ir otrais un šobrīd aktuālākais singls no jaunās plates.



To, ka šis albums ir galvastiesu pārāks par iepriekšējo "System", parāda ne tikai gudri spriedelējumi, bet arī klausītāju vēlme nobalsot ar maciņiem - "6: Commitment" iznākšanas nedēļā debitēja Apvienotās Karalistes albumu topā vienpadsmitajā vietā, kas ir Sīla labākais sasniegums šajā topā kopš 2003.gada albuma "Seal IV", kas ieleca uzreiz ceturtajā vietā. Vispār pašu mājās Sīlam tā pa īstam ar tiem topiem gājis tikai pašā sākumā - viņa pirmās divas plates "Seal" (1991) un "Seal II" (1994) sagrāva visus konkurentus, ieņemot topa augstāko vietu. Varbūt tomēr vajadzēja atstāt to pūpēdīša frizūru?... Nezinu, varbūt Sīls un es paliekam vecāki, bet "Best Of Me" man šķiet tumšādainajam rētu vīram piestāv ļoti.

Seal - Best Of Me

Powered by mp3skull.com

2003.gads Sīla dzīvē bija pārmaiņu pilns. Šajā gadā viņš izdeva plati "Seal IV", kurā atrodama, manuprāt, visu laiku labākā Sīla dziesma "Love`s Divine", un tajā gadā viņš satika savu tagadējo kundzi vācu modeli Heidiju Klūmu. Iespējams, šiem diviem faktiem ir kāds sakars vienam ar otru? Lai tur vai kā, bet manis noniecinātajā platē "System" bija viena interesanta dziesma ar nosaukumu "Wedding Day" un to palīdzēja iedziedāt arī Klūma. Bet jaunajā albumā pāris kopā filmējas dziesmas "Secret" video. Ciest nevaru klipus, kuros filmējas pa pliko, bet neko tā arī neparāda.



Vispār jāsecina, ka Sīls laikam tiešām ir nomierinājies. To apliecina gan iepriekšējā "koveru" plate, gan "romantika", kas lien laukā no gandrīz visām "6: Commitment" dziesmām. Viena no tādām ir "All For Love". It kā dziesma kā dziesma, bet kaut kādā brīdī tā iesēžas prātā, ka kraties, cik gribi, no tās nevar tikt vaļā! Un tas ir novedis pie tā, ka šī tagad ir mana mīļākā Sīla dziesma.

Seal - All For Love

Powered by mp3skull.com

Pēc albuma "System" Sīls uzstājās arī Latvijā. Atceros, tolaik notika kaut kāds pikets pie Saeimas (šķiet, atbalstīja vai pretojās šā brīža Prezidenta ievēlēšanai) un piketētāju pūļus vēroja un fotografēja melns, plikgalvains vīrs ar rētainu seju un neviens, pilnīgi neviens viņam nepievērsa uzmanību, jo neatpazina viņu! Vienīgi "Panorāma" attapās, kas tas par vīru un nointervēja. Viņš gan atzinās, ka viņam nav ne jausmas, kas tur notiek, viņam tikai patīkot fotografēt pilsētas, kurās viņš koncertē. Tāds vienkāršs puisis izklausījās. Grūti pateikt, kāds viņš ir dzīvē, neesmu Klūma, nemazgājos ar viņu vienā vannā, bet mūzikā viņš ar gadiem kļūst aizvien labāks. Tāpēc gribu noslēgt visu šo ar divām, manuprāt, brīnišķīgām dziesmām - "You Get Me" no "6: Commitment" plates un tomēr vēl pēdējo reizi kā savu mīļāko Sīla dziesmu "Love`s Divine".

Seal - You Get Me

Powered by mp3skull.com


Seal - Love's divine by fazerman80


2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Kalli - "Shine On Me", "Nothing At All" u.c. (audio)

Ne mēnesi bez Īslandes! Šoreiz atkal šo kolosālo zemi liek pieminēt īslandiešu dziedātājs un komponists Kalli. Par viņu ļoti daudz informācijas nav. Puika malacis - komponē un dzied, nevis raksta biogrāfiju katrā portālī. No otras puses - riktīgs slaists. Kā lai zinām, kas viņš tāds ir?

Zināms tas, ka pagājušā gadā Kalli izdeva savu otro studijas plati "Last Train Home", kas sekoja debijas platei "While The City Sleeps" (2007). Pats savās mājās viņš vairāk bija pazīstams kā grupas "Without Gravity" dalībnieks. Šī grupa 2005.gadā izdeva vienu plati, un ar to prieciņi, cik saprotams, beidzās.

Kalli devās jaunos ierakumos, pievēršoties solokarjerai. Niks Dreiks, "The Byrds", "Radiohead", "Coldplay" - šie tiek minēti kā galvenie Kalli iedvesmas avoti mūzikā. Droši vien kaut kas no tā visa tur arī ir. Tāpēc turpinājumā divas dzieamas "Shine On Me" un "Nothing At All" no Kalli jaunākās plates "Last Train Home" un divas - "Raindrops" un "Bridges Burn" - no debijas albuma "While The City Sleeps".

Find more artists like Kalli at Myspace Music

Find more artists like Kalli at Myspace Music

Find more songs like Raindrops at Myspace Music

Find more Kalli albums at Myspace Music

Papildus resursi:
http://www.myspace.com/kallimusic

Foto raksta ievadā no Kalli profila portālā "MySpace".

Tweet

Jonas Asker - "This Day" (video), "Jonas Asker" (pilns albums, audio)

Savu mūziķa karjeru zviedrs Jonass Askers sāka kā taustiņinstrumentālists kādā regeja grupā, bet, acīmredzot, savu īsto aicinājumu viņš atradis, pārejot uz četrstīgu ģitāru, ko viņš mantojis no sava tēva. Šobrīd Askera spēlētā mūzika par 180 grādiem atšķiras no regeja - tā ir melodiska indie mūzika, kas jau vairāk tuvojas vienkārši akustiskai mūzikai. Zviedru mūzikas kritiķi krīt viņa priekšā ceļos ar lūgumu nekad vairs neatgriezties pie regeja, jo tas, ko šobrīd dara Askers, ir īsta manta!

Kaut kad šā gada rudenī Askers sola savu debijas plati, bet šobrīd mums ir iespēja noklausīties viņa pagājušā gada rudenī iznākušo debijas singlplati ar trim dziesmām, no kurām vienai - "This Day" - pieejama arī videoversija.

Jonas Asker - This Day from LNM&P on Vimeo.

Papildus resursi:
http://www.myspace.com/jonasasker
http://www.facebook.com/jonasasker?sk=info

Foto raksta ievadā no Jonasa Askera profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Poppy Jones - "Walking Around" (pilns albums, audio)

Popija Džonsa ir vien deviņpadsmit gadus veca spēcīgas balss īpašniece no Velsas (Apvienotā Karaliste). Šķiet, pieticīga meitene. Pēc slavinājumiem par viņas balsi un talantu teikts, ka pati Džonsa īsti nepiekrīt šādiem izteikumiem. Bet teksti par slavinājumiem atrodami viņas sociālo tīklu profilos...:) Bet tur nav nekā nepatiesa - Popija Džonsa tiešām ir talanta pārpilna, vismaz, cik var spriest pēc viņas pieejamās daiļrades.

Džonsas ietekmes mūzikā nav trīs reizes jāmin - tā ir folkmūzika un, kā viņa pati apgalvo, džezs. "John Butler Trio" un Areta Frenklina jo īpaši. Viņas mūzika ir viegli klausāma, tā ir melodiska, popsīga un nevar noliegt, ka tādas kā Popija Džonsa ir neskaitāmas. Viņas būtībā savā starpā sacenšās, un Džonsa izvirzās vadībā ar jau pieminēto spēcīgo balsi un daudzveidību dziesmu aranžējumos. Viņai nav vienveidīgas dziesmas, līdzīgas cita citai, katrā ir kas tāds, aiz kā aizķeras auss. Ir uzteicams, ka Džonsa nav kārtējā savas uzvārda māsas līdziniece, kuras gadiem klausītās miegainās dziesmas nemainās nu nemaz. Džonsa ir citāda. Skolas gados viņa esot starpbrīžos sēdējusi koridorā un citiem par prieku spēlējusi ģitāru un dziedājusi. Un tas priecē. Jo ir labi, ja apkārtējiem patīk šādas izklaides. Cik atceros, visi šādi trinkšķinātāji, ar kuriem man nācies dzīvē saskarties un kuru "talantīgajos priekšnesumos" nācies ņemt dalību, nekur tālāk par čīgāšanu uz diviem akordiem tikuši nav. Un labi, ka tā!

Bet Popija Džonsa ir gājusi tālāk. Šā gada 25.februārī viņa laida klajā savu debijas singlplati "Walking Around", kas sastāv no četrām dziesmām, kurās var gūt pirmo nepieciešamo ieskatu viņas daiļradē lielā cerībā, ka turpinājums būs pirmā pilnā studijas plate.



Papildus resursi:
http://www.myspace.com/poppyjonesmusic

Foto raksta ievadā no Popijas Džonsas profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Shelby Earl - "Burn The Boats", "In The Deep" (pilni albumi, audio)

Laikam jau tā ir - ja mākslinieks nāk no ASV un deklarē, ka spēlē "folk" jeb tautas mūziku, tad jāatceras, ka "amīšu" tautas mūzika ir kantrī. Tāds kreftīgs amerikāņu kantrī nav paciešams vairāk par pusotru dziesmu pēc kārtas, bet dažādi šī mūzikas stila "popēti" stili mūsdienās ir ļoti populāri. Lai minam Teilori Sviftu, kuras dziesmās kantri saklausāms tik pat daudz, cik no trīs metru attāluma saskatāmi viņas sievišķības simboli, tas visos avotos tiek uzskatīts par modernizētu kantrī. Šo pašu ceļu, tikai varbūt nedaudz vairāk kantrī pavirzot uz "indie" pusi, iet trīsdesmit četrus gadus vecā dziedātāja un komponiste no Sietlas (ASV) Šelbija Ērla.

Ērla nav klasiskais stāsts par mazu meitenīti, kam triju gadu vecumā vecāki uzdāvināja čellu un, lai ar visu grandiozo instrumentu bērns nebūtu jāvadā uz mūzikas skolu un atpakaļ, atstāja tur pavisam. Savas pirmās dziesmas Ērla sarakstīja, kad viņai bija "divdesmit deviņi vai trīsdesmit gadi", dziedātāja atklājusi laikrakstam "Seattle Weekly". Vietējie vispār ir sajūsmā par viņas dziesmām un dziesmu tekstiem. "Viņa ir gruzdošs talants," Ērlu raksturo viņas debijas plates "In The Deep" (2007) producents Džons Roderiks, kurš norāda, ka viņas kā mūziķa briedums ar katru ierakstu redzams arvien vairāk un vairāk.

Pašai Ērlai bez komponēšanas pie sirds ļoti iet dzīvnieki, sevišķi suņi. "Esmu saslimusi ar [dzīvnieku portālu] Petfinder.com," viņa smejoties atzīst un stāsta, kā metas virsū brāļa pekiniešu šķirnes suņukam, kad tiek tam klāt un atklāj, ka pašai kādreiz būs savs suņuks, kuru nosauks par Misteru Bingliju par godu filmas "Pride and Prejudice" varonim.

Šā gada 8.martā klajā nāca Ērlas otrā studijas plate "Burn The Boats", ko tad arī iespējams ievērtēt visā pilnībā zem šī raksta. Bet tas vēl nav viss - tūlīt aiz tās arī pilns Šelbijas Ērlas debijas albums "In The Deep". Domājams, tos abus noklausoties, katram būs skaidrs, kas ir Šelbija Ērla un ko no viņas varam sagaidīt nākotnē.







Papildus resursi:
http://www.shelbyearl.com/
http://www.myspace.com/shelbyearl
http://www.facebook.com/ShelbyEarlMusician?sk=info

Foto raksta ievadā no Šelbijas Ērlas profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Joe Cocker - "Hard Knocks" (2010) (albuma apskats)

"Man ne īpaši patīk apaļi kungi gados, bet, ja man būtu tāda iespēja, Kokeram es uzkristu virsū un izvāverotu turpat uz skatuves," daudzus gadus atpakaļ, kad Latvijā pirmo reizi koncertēja Džo Kokers, man teica kāda paziņa. Piekritu viņai, ka arī man Kokers patīk, bet vāverot īsti tā kā nepiekritu.

Pagājuši daudzi gadi, paziņu neesmu vairs saticis, bet Kokers gan nekur nav pazudis - ar apbrīnojamu regularitāti viņa cienītāji saņem pa platei vidēji reizi pāris gados. Domas par Džo Kokeru, cik nācies klausīties, dalās. Vieni saka, ka "īstais" Kokers beidzās pagājušā gadsimta sešdesmito septiņdesmito mijā ar saviem debijas albumiem "With a Little Help from My Friends" un "Joe Cocker" (abi 1969). Starp citu, pagājušā gadā iepirku abas šīs plates un neņēmu no atskaņotāja ārā vairākas nedēļas - tās ir labas! Tomēr nepievienošos skeptiķiem, kuri saka, ka Kokers beidzās līdz ar debijas platēm, ka viņa zvaigžņu stunda bijusi uzstāšanās Vudstokas festivālā tajā pašā 1969.gadā. Tā nav, tas ir pārspīlēti. Bet ir interesanti - arī par Ēriku Kleptonu mēdz teikt, ka viņa slavas stunda bija septiņdemitajos, Kokeram sešdesmitajos, bet šos abus māksliniekus šajā periodā vienoja viena lieta - alkohols nenormālos daudzumos! Reiz "Radio SWH" intervijā Kokers stāstīja, ka septiņdesmitos un tādu Vudstoku vispār neatceras, jo visu laiku bijis piedzēries. Tieši tāda pati situācija bija Kleptonam - savā grāmatā "Kleptons. Autobiogrāfija" viņš atzīst, ka neatceras veselas nedēļas vai mēnešus no savām koncertturnejām, jo pastāvīgi ir piedzēries vai salietojies narkotikas. Un tas liek aizdomāties, ka, iespējams, tās baudvielas tomēr atver kādas citādi neatveramas dvēseles dzīles un ļauj tur redzēto pateikt mūzikā. Bet jebkurā gadījumā pārmērīgai alkohola lietošanai ir negatīva ietekme!



Džo Kokers, pilnajā vārdā Džons Roberts Džo Kokers, 20.maijā svinēs 67.dzīves jubileju. No 1969.gada Kokers izdevis divdesmit divus studijas albumus, jaunākais no kuriem ir 2010.gada "Hard Knocks". Lai arī vispār pats Kokers komponē, jau no debijas platēm viņš cenšas neizgudrot divriteni no jauna un bez kautrēšanās iedzied citu komponistu dziesmas - lai minam "With a Little Help from My Friends" ("The Beatles"), "I Shall Be Released" (Bobs Dilans), "One" ("U2") vai "Bird On A Wire" (Leonards Koens).

"Hard Knocks" ir Kokera divdesmit otrais studijas albums (pēc dažas uzskaites divdesmit pirmais, jo abas pieminētās 1969.gada plates dažviet mēdz uzskaitīt kā vienu), kas nāca klajā 2010.gada 1.oktobrī. Vienā teikumā - tas ir jaunais, labais Kokers! Tas nav Vudstokas un septiņdemito gadu Kokers. Protams, viss atkarīgs no gaumes. Man Kokers tā izteikti sāka uzrunāt ar plati "Across from Midnight" (1997), bet no "No Ordinary World" (1999) man sajūsmā uz cirkšņiem sacēlās spalva ikreiz, kad šo plati klausījos.



Albumu ievada tā tituldziesma, kas nekļūdīgi no pirmajām taktīm nevienam neliek šaubīties, ka kuru katru brīdi šo dziesmu sāks dziedāt tā pati čerkstošā balss, kas nav rets viesis striptīzbāros, kad skan laikam jau slavenākā striptīzdejotājus pavadošā dziesma "You Can Leave Your Hat On". Bet albumā netrūkst arī liriskāku noskaņu. Ja tādu nebūtu, tas nebūtu nekāds Džo Kokers! Pie albuma trešās dziesmas "Unforgiven" vilku ārā šķiltaviņas, uzšķilu tās un izstieptā rociņā lēni šūpoju gaisā. Diemžēl neapdomīgi darīju to "Statoil" uzpildes stacijā, ar otru roku pildot mašīnā degvielu. Man liekas, tur nebija tik ļauni - visu staciju būvēt no jauna viņiem nevajadzēja, tikai nelielu daļu.



Tik pat Kokera lirisko pusi raksturojošs ir skaņdarbs "So It Goes". Tas gan nav oficiāls video un, domājams, to jaunavu ar bumbieriem rokās neviens filmēties dziesmas klipam nav aicinājis.



Ja pajautāju, kas raksturo Kokeru visvairāk, droši vien pārliecinošākā atbilde būtu viņa balss tembrs. Viņa čerkstošo marta kaķa balsi nevar sajaukt ne ar vienu citu. Un, protams, viņa dīvainā uzstāšanās maniere - dziedot tirināt rociņas gar krītīm kā vecajā krievu multenē par krokodili, kuram sāpēja zobi, jo viņam rociņas bija pa īsam un kacēja tikai pupīšus, bet ne zobus, lai tos varētu iztīrīt. Tam pierādījums - video dziesmai "Stay The Same".



Par Kokeru, šo vai citām platēm varētu runāt, šķiet, mūžīgi. Jo, ja tā padomā, viņš mūs priecē jau veselu mūžību - četrdesmit divus gadus! Varbūt vēl tik pat nesanāks, bet nav dzirdēts, ka Kokers līdzīgi kā viņa kolēģis Fils Kolins taisītos doties pensijā. Tas, uz ko mēs šajā zemes nostūrī varam cerēt, ir sakarīgs koncertaģents, kurš Kokeru vēl reizi atvestu uz Latviju bez cūkāšanās. Vispār man ir nedaudz kauns Kokera priekšā, ka tieši mūsu pasakainā zeme izrādījās tā cūķīgākā līgumu nepildīšanas ziņā. Bet štrunts ar līgumiem. "Hard Knocks" ir nopērkams "Statoil" mūzikas plauktos (izņemot tajā vienā, kurā šupojos ar šķiltavām) un oficiālajos lejupielādes veikalos. Un, kamēr mums būs Džo Kokers, tik ilgi mēs zināsim, ka mūžība turpinās.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Jaunākie singli - 11.04.2011 (audio, video)

Šīs nedēļas gaidītākā plate droši vien ir "Foo Fighters" septītais studijas albums "Wasting Light" - tas kā Jurijs Gagārins lidos pārdotāko albumu topu mākoņos, sākot ar rītdienu, 12.aprīli. Šīs nedēļas jaunāko singlu tabula nu jau kādu trešo nedēļu pēc kārtas - tāda pašvaka. Pilnīgs jaunums ir angļu dziedātāja ar pseidonīmu "Birdy" - "Skinny Love" ir viņas pirmais oficiāli izdotais singls. Savukārt par Nedēļas singlu šonedēļ tiek kronēta "Rumer" ar "Goodbye Girl". Vēl jaunas dziesmas ir arī Britnijai Spīrsai un "Arctic Monkeys". Bet vienā gadījumā nav pieejams sakarīgs klips, otrajā - nav vēlmes klipu ievietot. Kurš iemesls attiecas kuram, tas lai paliek mūsu mazais noslēpums.

"Birdy" – "Skinny Love"


"Chipmunk" feat. Keri Hilson – "In The Air"


Charlotte Church – "Snow"


"Deerhunter" – "Memory Boy"


"Funeral Party" – "NYC Moves To The Sound Of L.A"


"Joan As Police Woman" – "Nervous"
Joan As Police Woman - Nervous by The Drift Record Shop

Mike Posner feat. Lil Wayne – "Bow Chica Wow Wow"


NEDĒĻAS SINGLS! "Rumer" – "Goodbye Girl"


"The Wombats" – "Anti-D"


Jamie Woon – "Lady Luck"



Šonedēļ vēl nāk klajā šādi jauni albumi:
Alexi Murdoch – "Towards The Sun"
"Architecture In Helsinki" – "Moment Bends"
"Cat's Eyes" – "Cat's Eyes"
"Crystal Stilts" – "In Love With Oblivion"
"Fairport Convention" – "Festival Hell"
"Foo Fighters" – "Wasting Light"
"Glee Cast" – "Glee: The Music 5"
"High Llamas" – "Talahomi Way"
"Holy Ghost" – "Holy Ghost"
"The Hoosiers" – "Bumpy Ride"
"Jeniferever" – "Silesia"
Natalia Kills – "Perfectionist"
Alison Krauss – "Paper Airplane"
"Low" – "C'Mon"
"Mazes" – "A Thousand Heys"
"Cass Mccombs" – "Wit's End"
"Metronomy" – "The English Riviera"
"Panda Bear" – "Toyboy"
"Pendragon" – "Passion"
"Max Raptor" – "Portraits"
Robbie Robertson – "How To Become A Clairvoyant"
"Rush" – "Moving Pictures"
Ron Sexsmith – "Blue Boy"
"The Sounds" – "Something To Die For"
"Thursday" – "No Devolución"
"TV On The Radio" – "Nine Types Of Light"
"Vivian Girls" – "Share The Joy"

Foto raksta ievadā no "Rumer" mājas lapas www.rumer.co.uk.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet