Ben Watt - "Hendra" (2014)

Bens Vots un Treisija Torna reiz bija slavenais duets "Everything but the Girl", tagad viņi ir dzīves partneri, kuru partnerība vainagojusies trīs, pieļaujams, jaukos bērnos. "Hendra" ir Vota otrais solo albums, pirmais iznāca praktiski vienlaicīgi ar "Everything but the Girl" rašanos 1983.gadā, un tas ir pilnīgs pretstats tiem ritmiem un noskaņām, ko deju grīdās un radiostacijās reiz sēja slavenais duets. Iespējams, albums "Hendra" ir zināms kompromiss ar reālo dzīvi, taču tas nekādā gadījumā nerada vilšanos, par plati teikts žurnālā "Mojo". Votam jau ir aiz piecdesmit. Tiem, kas atceras jaukos "Everything but the Girl" ziedu laikus, iespējams, ieraudzīt Votu šādu būs pārsteigums. Bet, kā sacīja "Mojo" kolēģi, par vilšanos nav pat ko domāt! Drīzāk "Hendra" nobremzē. Lielo skrējienu pēc visa kā vairāk, lielāka, dārgāka... Vai, izsakoties mūzikas žurnāla "Q Magazine" vārdiem, "Hendra" ir "nobriedušas pārdomas par atmiņām un zaudējumiem." Roku pie plates tapšanas pielicis arī "Pink Floyd" vīrs Deivids Gilmors.

2014, www.musicstories.lv

Ramona Lisa - "Arcadia" (2014)

Ramonas Lisas jeb īstajā vārdā Kerolainas Polačekas debijas albums "Arcadia" ir īpašs ar kādu tehnisku niansi. Proti, tas pilnībā ierakstīts, izmantojot tā saukto MIDI skaņas failu formātu (kurš gan no laika ap gadiem 15 atpakaļ neatceras kaitinoši spalgos instrumentālos skaņdarbus, ko spēlēja tie progresīvie, kas pie datora bija pieslēguši tumbiņas, kurās mazās jaudas dēļ viss ierasti skanēja kā sāļi poniju puršķi), turklāt Polačeka albumu ierakstījusi, izmantojot tikai sava laptopa resursus, tai skaitā iebūvēto mikrofonu, kurā solo partijas viņa iedziedājusi gan viesnīcu vannas istabās, gan nomaļākās vietās lidostu terminālos. Kā attaisnojumu novecojošās MIDI skaņas sistēmas izmantošanai pati Polačeka mūzikas portālam "Pitchfork" min, ka ar to dziesmas izklausās "mazāk elektroniskas, vairāk mistiskas." Mistikas albumā "Arcadia" netrūkst nemaz. Jo no minimālisma stilā ieturētas popmūzikas Polačeka vienā mirklī var mesties otrā galējībā, ieslīgstot tādā nosacītā skaņu kakofonijā, turklāt tas viss notiek vienas dziesmas ietvaros ("Lady's Got Gills"). 

2014, www.musicstories.lv

"The Ghost of a Saber Tooth Tiger" - "Midnight Sun" (2014)

Brīžiem kā pa gaisiem! Nu gluži kā mamma! Tā allaž gribas izsaukties, sastopoties ar Šona Lenona daiļrades izpausmēm duetā "The Ghost of a Saber Tooth Tiger" (dueta otra pusīte Šarlote Kempa Mūla vismaz iepriekšējā albuma "Acosutic Sessions" ieraksta laikā bija arī Šona, tā teikt, draudzenīte), kam nupat aktuāla kļuvusi trešā plate "Midnight Sun". Šona mamma, saprotams, ir Joko Ono, bet tētis Džons Lenons, tas tā kā būtu skaidrs. Atšķirībā no sava pusbrāļa Džuliana Šona muzikālās izpausmes ir tādas mazliet gaisīgākas, taču tās, protams, ne tuvu nestāv viņa mammas dziedājumiem, kas brīžiem izklausās kā kaķu spīdzināšana. ""Mignight Sun" ir ļoti interesants ieraksts, un tas parāda, ka duets paplašina savu redzesloku, neaizmirstot, cik svarīgas ir melodiskās saknes," teikts albuma apskatā portālā "The 405". Un trāpīgi teikts, jo Lenons un Mūla, lai arī jaunajā platē turpina eksperimentēt, visu muzikālo materiālu satur tādā kā neredzamā labas gaumes tīkliņā. Un nelīdzenumi, kas lien no tā ārā, padara "Midnight Sun" par jo interesantāku sarunu biedru. Ja nu kāds ar platēm sarunājas, nevis tikai klausās tās...

 

2014, www.musicstories.lv

Damon Albarn - "Everyday Robots" (2014)

Pagājušā gadsimta deviņdesmito vidū pat ne īpaši grupu nosaukumus pārzinoši ikdienas mūzikas patērētāji zināja, kas ir grupa "Blur". Līdzās "Oasis" tā tika uzskatīta par vienu no britu kulta grupām. Kad "Blur" zvaigzne šā gadsimta sākumā sāka rietēt, tās līderis Deimons Alberns kopā Džeimiju Hjūvletu nodibināja grupu "Gorillaz", kuras dalībnieki bija četri virtuāli zēni - 2D, Rasels Hobs, Murdoks Nikals un Nūdls. Šie zīmētie tēli parādījās ne tikai videoklipos, bet arī koncertos tie bija priekšplānā, un tikai kaut kur aizkulisēs tos "iedziedāja" un citādi vadīja "Gorillaz" cilvēkresursi - Alberns ar kolēģiem. "Everyday Robots" ir Alberna pirmais soloalbums! "Gorillaz" un "Blur" sintēze. Aizraujošs, muzikāli ļoti interesants. "Muzikāli [albuma "Everyday Robots"] inteliģence sniedzas daudz tālāk par Alberna jaunības dienu šarmantajām "indie" himnām," trāpīgi albuma apskatā secina mūzikas žurnāls "Under the Radar".

2014, www.musicstories.lv

Vorens Zīvāns (1947-2003)

Kad skanēt sāk Vorena Zīvāna paša vārdā nosauktā plate "Warren Zevon", tā burtiski iedveš klausītājam tādu kā lēnīgu, nedaudz apslāpētu laimes sajūtu. Bet ir 1976.gads, un reālais Zīvāns reālajā dzīvē atrodas pilnīgi citos dvēseles noskaņu slāņos. "70.tie bija kā (..) pazudusi nedēļas nogale, kas aprija daudzus," sarunā ar mūzikas žurnālu "Uncut" alegorijās izplūst Zīvāna dēls Džordans, raksturojot diezgan masīvo bohēmas vidi, kurā dzīvoja viņa tēvs. Vorens Zīvāns nebija vienīgais, kurš atkarību miglā nodzīvojies gadu desmitiem, viņš to ar lielākiem vai mazākiem pārtraukumiem darīja visu mūžu, taču Zīvāna atstātais mantojums - simtiem dziesmu un ierakstu - būs mūžīga viņa talanta liecība. "Viņš bija viens no unikālākajiem komponistiem, ko radījušas ASV," saka Jordžs Kalderons, ko ar Zīvānu saistīja trīsdesmit gadus ilgusi draudzība.

GANGSTERA DĒLS

Zīvāns piedzima 1947.gada 24.janvārī Čikāgā, ASV. Viņa tēvs Stampijs bija krievu-ebreju imigrants, bokseris, kurš iztiku pelnīja, praktizējot gangstera profesiju. Māte Beverlija nāca no Mormoņu ģimenes, kas no meitas atteicās, kad tā apprecēja savu iemīlēto gangsteri. Savukārt mazais Vorens bērnībā diezgan mērķtiecīgi tika bīdīts klasiskās klaviermūzikas apguves virzienā - viņš pat atceras viesošanos mājās pie komponista Igora Stravinska Holivudā.

Albums "Warren Zevon".

Savu debijas albumu Zīvāns izdeva 1969.gadā. "Wanted Dead or Alive" neguva praktiski nekādus panākumus un ievērību. Pat mūslaikos, atskatoties uz visu Zīvāna karjeru, šis albums bieži tiek novērtēts kā diezgan vājš, taču ir skaidrs, ka bez šīs plates nākamā - "Warren Zevon" (1976) - nebūtu tāda, kuru tagad ne mazums kritiķu un fanu uzskata par viņa karjeras labāko albumu. Pirmos komerciālos panākumus Zīvāns gan guva tikai ar nākamo plati "Excitable Boy" (1978). Taču šis jau bija "miglas periods". "Viņš bija piedzēries, totāli pillā," savu telefona sarunu ar Zīvānu atceras mūzikas žurnālists Endijs Sleiters, kurš mūziķi bija sazvanījis, cenšoties glābt viņa jau bālēt sākušo karjeru. Šī viņa vēlme vēlāk izvērtās mazliet negaidītos notikumos. Uzzinājis, ka ierakstu kompānija "Electra / Asylum" grasās pārtraukt līgumattiecības ar Zīvānu, Sleiters protestēja: "Jūs jokojat? Vorens ir labākais komponists, kāds mums ir! Mēs nevaram viņu vienkārši "nobeidzināt"!" Un vīrs, kurš tolaik vadīja kompāniju, padomāja un teica: "Labi. Bet tad tu būsi viņa menedžeris!" Un Sleiters darīja visu pēc labākās sirdsapziņas. Dabūjis piecus tūkstošus dolāru demo ieraksta veikšanai, Sleiters zvanīja Zīvānam un tā arī teica - mums ir pieci tūkstoši, un mums vajag jaunus demo ierakstus. "Tev ir pieci taukšķi?" izbrīnīts pārjautāja Zīvāns. "Atdod man! Man tos vajag!" Skaidrs, ka naudu Zīvāns nedabūja, taču demo ieraksts tapa, un tajā viena no centrālajām personām bija toreiz vēl maz zināmā kolektīva "R.E.M." ģitārists Pīters Baks.

NEGRIBĒJA BŪT TĀDS, KĀDS VIŅŠ IR

Deviņdesmitajos.

Zīvāns bija jautrs vīrs. Kā atceras apkārtējie, no viņa allaž biruši joki un asprātības, taču tikpat labi ar viņu varēja parunāties par nopietnām tēmām. "Es [ar Zīvānu] biju pilnīgi aizrāvies," atzīst Niko Bolas, kurš producēja Zīvāna 1987.gada atgriešanās albumu "Sentimental Hygiene". "Es domāju, viņš bija "kūlīgākais" vīrs uz planētas. Viņš bija kā kovbojs. Es nedomāju, ka viņš vispār kaut ko pietēloja. Vorens, kuru es pazinu, ir tieši tāds Vorens, par kuru esat lasījuši. Viņš patiešām bija tik gudrs. Viņš patiešām dzēra tik daudz. Viņš patiešām lietoja visas tās narkotikas. Viņš patiešām bija tas čalis. Ļoti bieži viņš negribēja būt tāds, kāds viņš ir, bet tāds nu viņš bija."

"Vislabākais, strādājot kopā ar Vorenu, bija tas, ka tu varēji piezvanīt vienalga kam, un viņi visi būtu piedalījušies Vorena ierakstos," atceras Sleiters. "Viņš bija absolūts komponistu komponists. Viņā bija visas tās lietas, ko mēs mīlam rokenrolā - dumpošanās, dzīvošana uz robežas. Un tad bija dziesmas. Cik daudzi [komponisti] ir bijuši tikpat labi? [Bobs] Dilans bija, bet ne daudzi vairāk." Saistībā ar Dilanu Sleiteram atmiņā ir vēl kāds stāsts. "Mums bija [albuma "Sentimental Hygiene"] ieraksta sesijas, kas sākās [plkst.] divos [dienā]. Pusdienlaikā mani sasniedza zvans no Vorena. "Es esmu studijā. Tev ir tūlīt jāierodas šeit." Es teicu: "Voren, bet līdz diviem sesijas taču nenotiek." Viņš atbildēja: "Endij, tūlīt! Bobs Dilans ir šeit." Es viņam atteicu: "Ko?! Vai tu viņu pazīsti?" Vorens teica: "Nē, viņš šeit vienkārši ienāca. Viņš šeit vienkārši ienāca, un neviens nezina, kāpēc." Es ierados, un Dilans tur sēdēja ar savu dēlēnu." Kad pāris gabali bija nospēlēti, Sleiteram ienāca prātā doma uzaicināt Dilanu iespēlēt mutes ermoņiku solo dziesmā "The Factory". "Viņš ienāca, nospēlēja trīs, četrus piegājienus, un tas bija viss. Viņš ilgi nepalika. Viņš nospēlēja savu solo, bija ļoti laipns, un tad bija prom," minas Sleiters. "Vorens viņu mīlēja. Viņš bija Vorena varonis."

DZĪVES PĒDĒJAIS LIELAIS DARBS

Vorena Zīvāna pēdējais albums

 "The Wind".

Kad 2003.gadā iznāca Zīvāna jaunākais albums "The Wind", visi, tai skaitā pašu Zīvānu, zināja, ka tas ir viņa pēdējais albums. 2000.gadā ārsti viņam diagnosticēja plaušu vēzi neārstējamā formā. Un viņš pats uzstāja savam draugam Kalderonam, ka grib ierakstīt vēl savu pēdējo plati, bet "mums būs jāstrādā, cik vien iespējams ātri, jo es nezinu, kas tālāk notiks." Kā apliecinot Sleitera iepriekš teikto, no dalības albuma tapšanā neatteicās neviens uzrunātais - Rajs Kūders, Džims Keltners, Toms Petijs, Dons Henlijs, Brūss Springstīns un citi. Springstīns pat atrada laiku atlidot uz ierakstu savas koncerttūres vidū. Bet ne viss gāja gludi. "Cilvēki nezina, cik tuvu bijām tam, lai šis albums netiktu pabeigts," atklāti atzīst Kalderons. "Vorens bija drosmīgs, viņš smējās, jokoja par miršanu. Bet es redzēju, ka viņš aizvien vairāk un vairāk iegrimst depresijā, sevišķi, kad viņš pēc šiem gadiem atkal atsāka dzert. Viņš bija nobijies. Viņš centās savu dzeršanu no manis noslēpt. Es teicu: "Vecīt, man vienalga! Bet vismaz pabeidz albumu, esi te ierakstu sesijās." "The Wind" iznāca 2003.gada augustā. Tik ekstāzes pilnas atsauksmes Vorens nebija saņēmis jau divdesmit gadus. Nemaz nerunājot par divām "Grammy" balvām. Dzīves pēdējais lielais darbs nu bija padarīts...

Vorens Zīvāns kopā ar savu ārstu Hanteru Tomsonu.

"Es domāju, ārsts pieļāva divas briesmīgas kļūdas," uzskata albuma "The Wind" producents Noa Snaiders. "Vispirms viņš pateica Vorenam, ka tam atlicis dzīvot vien sešus mēnešus, lai gan patiesībā bija vairāk. Viņš arī pateica: "Zini visus tos noteikumus par tām lietām, ko tu nedrīksti, jo tās tev kaitē? Tiem vairs nav nekādas nozīmes!" Man šķiet, bija bīstami teikt tādus vārdus atkarīgajam." 

"Vecīt, es esmu tā nobijies!" - pēdējo reizi satiekoties, Kalderonam teica Zīvāns. Kalderons atbildēja "Vecīt, viss būs kārtībā!", un abi apskāvās. 2003.gada 7.septembrī Vorens Zīvāns šo pasauli pameta. Bet šim bēdīgajam faktam tomēr ir arī priecīgā puse: kad šo sauli būs lemts atstāt katram no mums, tur - augšā vai apakšā, pa vidu vai šķērsām - mūs sagaidīs šis vīrs, kura dziesmas dzīvajiem lika raudāt, bet mirušajiem... Nu to tad arī noskaidrosim.

Rakstā izmantoti citāti no žurnāla "Uncut" ("Life'll kill ya", 2014.gada jūnijs). Pēdējo lielāko interviju ar Vorenu Zīvonu var noskatīties šeit. Bet zemāk "Vh1" dokumentālā filma par Vorenu. Visi foto no interneta resursiem.

2014, www.musicstories.lv

"Far from Any Road" - no mēslaines līdz zvaigznēm

Interesants laiks iestājies Breta un Renijas Spārku ģimenē jeb duetā "The Handsome Family". 2003.gadā šis ģimenes kolektīvs izdeva plati "Singing Bones", kuras popularitātes un pārdošanas rādītāji bija, maigi izsakoties, nekādi. Bet. "Pagājušā gadā mēs saņēmām e-pastu: "Gribam izmantot jūsu dziesmu [seriāla] "True Detective" [skaņu celiņam]," mūzikas žurnālam "Uncut" pārdzīvojumos dalījās Brets. 

Izraēla, Polija, Īrija, Ungārija un Grieķija, kā arī Tadžikistāna ir valstis, kurās šogad dziesma "Far From Any Road" paciemojusies pirktāko singlu topā, un iTunes servisā tā nedēļas laikā tiek ielādēta "tūkstošos eksemplāru". "Tā ir pasaka," sapņaini noelšas Spārku pāris, kas nenoliedz - pretēji viņu iepriekšējam uzskatam modernās tehnoloģijas mūziķiem pelnīt var arī palīdzēt, ne tikai traucēt. "Visi tie izdzimteņi, visu viņiem vajag par velti, un tie nolādētie bērni ar saviem mazajiem telefoniņiem...," tā vēl pirms gada gražojās Renija. 

Vai "Far From Any Raods" skanēs arī "HBO" seriāla "True Detective"  otrajā sezonā, vēl nav zināms (kaut tiesības dziesmu izmantot noslēgtas uz divām sezonām). "Seriāls ir par seksa un nāves mistērijām," saka Renija. "Un šitās štelles, ziniet, mums labi padodas," izmantojot preses starpniecību, seriāla veidotājus ietekmēt cenšas pēkšņi slavas zenītā uzmestais Spārku pāris.

2014, www.musicstories.lv

"Goats" (2012)

Režisors: Kristofers Nīls.

Lomās: Deivids Duhovnijs, Eva Fārmiga.

Atbilstoši nosaukumam, kazas ("goats" - angļu valodā) patiešām ir motīvs, kurš vijas cauri šai filmai. Tās ne tikai lēkā pa ganību pļavām un sētmali, bet arī regulāri brauc auto aizmugurējā sēdeklī un savam saimniekam Kazu vīram (Duhovnijam) piepalīdz, kā izrādās, ne tajā legālākajā rūpalā. Eliss Vitmens, turpretī, ir koledžas vecuma zēns, kas dzīvo kopā ar savu māti (Fārmigu), viņas mīļākajiem un Kazu vīru, kurš vada mājas saimniecību, kopš Elisa tēva aiziešanas.

Laikam nebūs prātīgi filmā "Goats" atrast kādu izteiktu sižeta līniju vai stāstu, tas drīzāk ir viens dzīves moments daudzu sarežģītu attiecību murskulī. Filma nav stāsts ar noteiktu sākumu un tikpat nepārprotamām beigām. Tie ir daudzi fragmenti no dzīvēm, kurās viens audzē šķūnī marihuānu, otrs atrod spēkus atteikt zaudēt nevainību ar koledžas "visiem atsūkātāju", tādējādi ietaupot piecdesmit dolārus. Kadros sastopams arī Elisa mātes mīļākais, kam sirdsāķīša prombūtnes laikā nav pretenziju ļaut savus zvanus pazvanīt plikgalavainam kungam ap piecdesmit, un virkne citu spilgtu personāžu un epizožu.

Un tomēr - par ko tad ir kino? Protams, par to pašu lielāko nelaimi - mīlestību un attiecībām. Duhovniju nebija nācies skatīt uz ekrānu teju kopš "X-Failu" laikiem. Sastapt viņu Kazu vīra lomā ar lielu bārdu ir, iespējams, mazliet mulsinoši, taču vēl ilgi pirms beigu titru parādīšanās top skaidrs, ka kā aktieris Duhovnijs ar kazām kinolentē "Goats" tiek galā tikpat veikli kā ar Džilianu Andersoni savulaik "X-failos". Tāds neliels skeču apkopojums, kurš, iespējams, patiktu arī Kventinam Tarantīno, ja vien filmā Duhovnijs ar kādu no kazām pārgulētu. Kaut gan - ar vienu viņš to patiesi arī izdarīja... 

2014, musicstories.lv

"Monster Rally" - "Sunflower" (2014)

Teds Feiens ir vīrs no Losandželosas ASV. Viņš ir arī projekta "Monster Rally" virzītājspēks un, laikam, arī vienīgais dalībnieks. Šonedēļ Feienam lieli svētki - klajā nākusi "Monster Rally" singlplate "Sunflower". Tās ir četras lieliskas kompozīcijas tropiskam noskaņojumam, kurš, neierasti mūsu platuma grādiem, šā gada aprīļa beigās bija iestājies arī pie mums. 

2014, www.musicstories.lv