Rāda ziņas ar etiķeti Q Magazine. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Q Magazine. Rādīt visas ziņas

pirmdiena, 2015. gada 19. oktobris

Vai grupa "U2" ir nonākusi līdz savām loģiskajām beigām?


Īru supergrupa "U2" varētu arī vairs neizdot nevienu albumu, bet vienalga visu atlikušo mūžu koncertēt izpārdotās stadionu tūrēs. To grupai nodrošina tās jau teju četrdesmit gadu ilgusī karjera un tajā sastrādātais un nākamajām paaudzēm atstātais mantojums. Tomēr pēdējā gada laikā īru vīrus ir vajājusi viena nelaime pēc otras, un gan intervijās no žurnālistu puses, gan vienkāršās fanu virtuves sarunās par rutīnas jautājumu kļuvis šis: "Vai grupa "U2" ir nonākusi pie savām loģiskajām beigām?"

VEIKSMES ĒNĀ

Pirms četriem gadiem "U2" noslēdza savu "360°" koncerttūri, kas joprojām ir visienesīgākā mūzikas vēsturē - 110 koncertos tika iekasēti 736 miljoni ASV dolāru! Stadioni bija stāvgrūdām pilni, visi šovi izpārdoti, dzīve gāja tikai augšup. Taču jau šīs turnejas laikā "U2" līderis Bono grupas konsultantam Geivinam Fraidejam atklāja, ka nākamai tūrei vajadzētu būt intīmākai, raksta mūzikas žurnāls "Q", kura oktobra numura "vāka raksts" ir tieši par "U2". Šo "intīmo konceptu" grupa nolēma realizēt sava jaunākā albuma "Songs of Innocence" koncertsērijā "Innocence + Experience Tour", kas šobrīd no Amerikas kontinenta ir pārcēlusies uz Eiropu un 28.novembrī noslēgsies grupas dzimtajā Īrijā.

Pagājušā gada septembrī iznāca "U2" pēdējais albums "Songs of Innocence", un tas, saprotams, bija par iemeslu virknei interviju ar grupu un pastiprinātai uzmanībai vispār. Un jau tad nevarēja nepamanīt, ka gan mūzikas prese, gan arī paši mūziķi gluži kā "aizmirst" savu 2009.gada albumu "No Line on the Horizon". Izrādās, kā sarunājuši, visi šo plati uzskata par absolūtu rodošu izgāšanos. "Q" to nosauc par "juceklīgu", bet pērn žurnāla "Rolling Stone" vāka rakstā par šo albumu izvairījās runāt pat paši grupas dalībnieki, sakot, ka tieši "Songs of Innocence" atkal ir ceļš augšup "U2" radošuma kalnā. 

NEĒRTAIS DARĪJUMA AR APPLE

Nepamatoti, bet, acīmredzot, "U2" biklums par it kā neveiksmīgo plati pagrūda grupu uz pavisam neapdomīgu soli - kādā jaukā dienā aptuveni pusmiljarda "Apple" mūzikas lejupielāžu veikala "iTunes" lietotāju fonotēkās ne saukts, ne aicināts parādījās "U2" albums "Songs of Innocence". Grupai jau bija sadarbība ar "Apple" iepriekš 2004.gadā, kad tā ļāva kompānjai savu tolaik vēl inovatīvo produktu "iPod" reklamēt, izmantojot plates "How to Dismantle an Atomic Bomb" singlu "Vertigo", kā arī, izlaižot limitētu "iPod" skaitu, kuros jau ir pieejama visa "U2" diskogrāfija. Toreiz ar sadarbību apmierinātas bija abas puses. Bet teiciens par atkārtotas iekāpšanas vienā un tajā pašā upē neiespējamību, acīmredzot, nav bez pamata. 

Daudzi to uzskatīja par bezgaumību. Tāda līmeņa grupai bez maksas piedāvāt savu albumu - tas katastrofāli devalvē šīs mūzikas vērtību! Un ar "Songs of Innocence" notika tieši tā. "Vai es no tā jutos neērti? Jā, dažreiz jutos," savas izjūtas par darījumu ar "Apple" žurnālam "Q" atklāj "U2" bundzinieks Lerijs Mulens jaunākais. "Vēlāk man bija vēl neērtāk. [Bet dažreiz] sūdi notiek!" Savā ziņā viņam piekrīt grupas basģitārists Adams Kleitons, kurš atzīst, ka no šī reklāmas pasākuma jau bija gaidījis zināmas negatīvas atsauksmes. "Ko es negaidīju - ka cilvēkiem par [šīm] dziesmām būs tik maza interese," viņš neslēpj rūgtumu. "[Un] tad sekoja [Bono] riteņa avārija." Un šī avārija ir nākamā neveiksmīgā epizode grupas dzīvē pēdējā gada laikā.

VELOSIPĒDA AVĀRIJA

Pagājušā gada novembrī Ņujorjas Centrālparkā "U2" līderis Bono pamanījās iekļūt negadījumā ar velosipēdu. Lai gan presē sākotnēji parādījās ziņas par "tikai" salauztu roku, sekas slavenajam mūziķim bija daudz smagākas. Vēlak pieejamā informācija atklāja, ka negadījuma laikā bez rokas, pleca un elkoņa savainojuma Bono ir guvis arī acs dobuma bojājumus. Lai novērstu akūto situāciju, ārsti mūziķim veica operāciju, kas ilga piecas stundas. "Vēl tagad, piecus mēnešus pēc notikušā, kad grupa gatavojas "Innocence + Experience" tūrei, Bono nav pilnībā atveseļojies," pavasarī ziņoja slavenību aprakstītājs žurnāls "The Hollywood Reporter", liekot zem jautājuma zīmes gan plānotās tūres norisi, gan visas grupas nākotni.

Pamats bažām ir. Vēl gandrīz gadu pēc negatījuma sekas ir redzamas. Vairāki sejas kaulu lūzumi un nedienas ar kreiso roku liek par sevi manīt. "Viņš man parādīja savu roku," stāsta "Q" žurnālists Dorians Linskejs, kurš pavadīja grupu tās koncerttūres Bostonas koncertā un fiksēja notikumus aizkulisēs. "Divi pirksti ir palikuši stīvi un tos nevar [līdz galam] izstiept, un tas nozīmē, ka, iespējams, viņš nekad vairs nespēlēs ģitāru," skarbs savās prognozēs par Bono nākotni ir Linskejs. "Tas neizskatās labi," piekrīt pats stīvo pirkstu īpašnieks, atzīstot, ka jaunā situācija ir viņam visai kaitinoša. 

NELAIMJU SĒRIJA TURPINĀS

Ar to gan grupas nelaimju sērija nebeidzās. Četras dienas pirms "Innocence + Experience" tūres atklāšanas 14.maijā Kanādas pilsētā Vankūverā Mullens saņēma vēsti par tēva nāvi. Trešdienā viņš piedalījās tēva bērēs Īrijā, bet jau ceturtdienas vakarā bija uz skatuves Vankūverā. "Es viņam biju apsolījis, ka apglabāšu viņu," norunu ar tēvu atstāsta Mullens. "Es jutos tik atvieglots, izpildījis savu solījumu, taču es arī jutos atvieglots, atgriežoties vietā, uz kuru es vienmēr tiecos, un tā ir grupa."

Vēl pēc divām nedēļām "U2" saņēma jaunu triecienu. Pēc tūres "Innocence + Experience" septītā koncerta 26.maijā Inglvudā savā viesnīcas numurā no sirdstriekas mira grupas koncerttūres menedžeris Denis Šīens. "Mums viņš pietrūkst vairāk kā cilvēks, nekā tūres menedžera," atzīst "U2" ģitārists Edžs. "Unikāls bija nevis tas, ko viņš darīja, bet tas, kāds viņš bija,"

NENOKĀPT NO AUGSTĀKĀ PJEDESTĀLA

Vai tas, ko mēs šobrīd vērojam, ir vienas no planētas Zeme lielākās rokgrupas beigu sākums? Vai arī pierādīsies teiciens, ka viss, kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus? "Es domāju, mēs jau no paša sākuma tikām veidota kā īsta grupa," uzskata Edžs. "Es vienmēr domāju, ka "The Beatles" bija grūti, jo tur patiesībā bija trīs līderi, un katrs sacentās par vadību." Viņš uzskata, ka "U2" katra dalībnieka pienesums nepārklājas. "Doma ir tāda, ka neuzvar katrs personīgi. Uzvar grupa." Līdz ar to var secināt, ka nekādu iekšēju konfliktu dēļ "U2" izjukšana nedraud. 

Kleitons, kurš katrā koncertā velk kādas citas grupas T-kreklu, reiz izteicies, ka, iespējams, "U2" varētu kļūt mierīgāki. Pamest stadionu un pat arēnu līgu un pielāgoties nelielu koncertzāļu auditorijām (vispār jau "Innocence + Experience" tūre iet šajā virzienā, bet nu vienalga tie ir savi divdesmit tūkstoši skatītāju koncertā!). Bono: "Cilvēki saka, tev patīk Nīla Janga un "Radiohead" [mūzikas] intimitāte, tad kāpēc arī tev nevar būt vairāk privātu, nevis publisku ambīciju?" Un no Bono atbildes, izlobot to no metaforām par futbola komandu "Arsenal" un "Čempionu līgu", izriet, ka, ja reiz esi stāvējis uz pjedestāla augstākā pakāpiena, tad nokāpt kaut par vienu zemāk ir grūti. Vismaz tik paštaisnam radījumam kā cilvēks. 

Nekas nav beidzies. Par to liecina arī Mullena apņemšanās sekot kanādiešu žurnālista un iedvesmotāja Malkolma Gladvela grāmatas "Outliers" galvenajai atziņai - lai kaut kur sasniegtu izcilību, nepieciešamas aptuveni desmit tūkstoši treniņu stundas. Bītliem šādi mācekļa gadi bija viņu agrīnajā periodā Hamburgā, bet "U2" tādi ir izpalikuši. "Kad beigsies tūre, mums jādodas izbraukumā, kura laikā mums izklaides pēc jāmācās nospēlēt citu dziesmas, tad jādodas atpakaļ, un ar to, ko esam iemācījušies, jāieraksta albums," saka Mullens. Un, lai arī tas varbūt vairāk ir kā joks, indikācija ir uztverama skaidri un nepārprotami - "U2" turpināsies!


Foto raksta ievadā no riffyou.com.

2015, www.musicstories.lv

svētdiena, 2015. gada 30. augusts

"Simply Red" - "Big Love" (2015)

Kad britu pop-soula bruņinieki "Simply Red" 2010.gada oktobrī pie Sidnejas Operas nama nospēlēja savu atvadu tūres pēdējo koncertu, no vienas puses, protams, bija zināma nožēla par to, ka vēl viens laikmets populārajā mūzikā ir beidzies. No otras puses, par rudmataino ģēniju dēvētais Miks Haknels (55) pēdējo padsmit gadu izdotajos albumos vairāk atražoja "Simply Red" "franšīzi", tiesa, katrā no platēm iekļaujot arī pa kādam šedevram, kurš gan ātri vien noslīka grupas ziedu laiku repertuārā, piemēram, līdz nelabumam nodrillētajos hitos "Stars" vai "If You Don't Know Me By Now". Bet vai kāds maz atceras lieliskās "Simply Red" balādes "Thank You" no plates "Love And The Russian Winter" (1999) un "Say You Love Me" no albuma "Blue" (1998)? 

Asara vēl nebija nožuvusi, apraudot atvadas, kad medijos parādījās ziņa: ""Simply Red" atgriežas!" Ar jaunu plati "Big Love" un pat koncerttūri! Un pat koncertu Rīgā šā gada 23.oktobrī "Arēnā Rīga"! Turpat, kur Haknels ar kolēģiem jau 2006.gadā sniedza ne pārāk sirsnīgu, bet ļoti profesionālu (kā ierasts) performanci. Jau skatoties Sidnejas atvadu koncerta ierakstu, varēja tikai minēt, pēc cik ilga laika "Simply Red" atgriezīsies. Izrādās, pēc pieciem gadiem. 

Atšķirībā no grupas faniem, mūzikas prese šo atgriešanos diez cik silti neuzņem. Žurnāls "Uncut" norāda, ka dažām no plates dziesmām, piemēram, "Tight Tones", Haknels vienkārši jau ir par vecu, savukārt dziesma "The Old Man and the Beer" "viņam piestāv labāk". Britu "The Guradian" savus tautiešus burtiski iemīda zemē, norādot, ka virs "Big Love" dziesmām "karājas izkaltusi nostaļģija", un tās ir "noslīpētas un sentimentālas". "Liriski pieticīgi, muzikāli [dzīvo] uz [iepriekšējiem] lauriem, tur nav nekāda "uhhh"," iznīcinošo kritikas vilni noslēdz žurnāls "Q". Bet par ko tad ir tāds cepiens? Nu ne par ko taču! Lai arī "Simply Red" jau sen ir pārvērtusies par pārsvarā koncertējošu grupu, kas var dzīvot no sava ziedu laiku repertuāra, viņi ir atgriezušies, jo paši alkst skatuves (droši vien, arī honorāru), un tieši to pašu grib viņu klausītājs (izņemot honorāru)! Turklāt "Simply Red" arī ar "Big Love" turpina tradīciju ar vienu šedevru albumā - šoreiz tuvāk pie beigām...


2015, www.musicstories.lv



  

piektdiena, 2015. gada 7. augusts

"Oh Wonder" - "Oh Wonder" (2015)

Ar regularitāti - vienu reizi mēnesī - notiek daudzas jaukas lietas. Saņemam algu, izdodam algu. Meitenēm vēl papildus bonusi... Elektriski noskaņotais Londonas duets "Oh Wonder" vesela gada garumā šo ikmēneša baudu sarakstu papildināja ar savu - proti, pagājušā gada septembrī Džozefīne Vandera Gača un Entonijs Vests nolēma katru mēnesi internetā publicēt pa vienai dziesmai, līdz sanāks kārtīgam albumam. Pirmā publicētā balāde "Body Gold" mūzikas straumēšanas vietnē "SoundCloud" tika atskaņota 1,4 miljonus reižu. Un tā katru mēnesi pa dziesmai.

Kopumā "Oh Wonder" visas līdz šim publicētās divpadsmit dziesmas visās platformās ir straumētas aptuveni 30 miljons reižu, un nu ir pienācis dueta visatbildīgākais brīdis - pēc 4.septembrī paredzētās debijas albuma iznākšanas Gačai un Vestam beidzot jāiznāk no tumsas gaismā, un jākļūst par publiskām personām. Jo notiks pats, pats pirmais "Oh Wonder" koncerts. Vismaz Gača ir mazliet uztraukusies. "Tas būs īpaši redzēt, ka cilvēki klausās mūsu mūziku," viņa atzīst žurnālam "Q". "Cerams, tie straumēšanas rezultāti nav tikai no manas mammas..." 


2015, www.musicstories.lv

pirmdiena, 2015. gada 3. augusts

Raury - "Indigo Child" (2014)

Reperiem, protams, jābūt savam imidžam. Ideāli, ja afroamerikānis, ar Betmena tetovējumu uz skausta, masīvu zelta ķēdi ap kaklu, šķībi sagrieztu keponu uz galvas. Pilnai laimei vēl zelta breketes uz zobiem. Un dibenā pīrsings. Nu labi, pīrsings var arī nebūt. Lūk, šāds ir ideāls reperis. Bija. Tad nāca Eminems. Repoja skaisti, bet... sasodīts, viņš ir baltais! Un tā tās lietas aizgāja galīgi šķērsām. Nupat jau ir tik tālu, ka tagad mums ir reperis... salmu cepurītē. Viņu sauc Rauri Aleksandrs Tulis jeb vienkārši Raury.

Taisnības labad gan jāsaka, ka deviņpadsmit gadus vecais Raury nav "īsts" reperis. Viņš gan ir melnīgsnējs, dzimis ASV, taču ir savādāks reperis. Raury ir mūzikas žanrus ignorējošs pusaudzis, kurš izplata iedvesmu caur sakarsētu hip-hop-folk-soula-elektronisko mūziku, raksta žurnāls "Q" savā jaunākajā numurā. Par to katrs var pārliecināties pats, noklausoties Raury debijas singlplatīti "Indigo Child". Šajā stilu mikslī trūkst varbūt vienīgi purkšķināšanas ar padusi. Albums ir paralizējoši labs!

Ja viss sanāks kā plānots, kaut kad pārskatāmā nākotnē iznāks Raury debijas plate, pie kuras viņš pamazām strādā. "[Manai paaudzei] ir bijs jātiek galā ar lielu apjomu negatavas izklaides. Tagad mēs gribam [radīt]  kaut ko, kas piedāvā pozitīvu iedvesmu," žurnālam "Q" saka Raury. "Tieši tāpēc es to arī daru. Izplatu iedvesmu." Un, lai arī vārdi skaļi, "Indigo Child" to arī dara - iedvesmo. Vismaz ticībai, ka pat ar salmu cepurīti galvā tu vari būt reperis, kurš aizrauj un saviļņo.


2015, www.musicstories.lv



pirmdiena, 2015. gada 20. jūlijs

Drukātā mūzikas prese dzīvos!

Dramatisku tirāžas samazināšanos gada laikā piedzīvojis britu nedēļas mūzikas žurnāls "New Musical Express" (NME), pirms gada vēstīja portāls "TVNET". Kritums par 28,5% bija šīs tematikas žurnālu antirekords, bet aizvien lielāku drukātās tirāžas kritumu piedzīvoja arī citi nišas izdevumi - "Q Magazine" par 21,8%, savukārt "Uncut" un "Mojo" attiecīgi par 12% un 10,9%. Līdzīgas tendences vērojamas arī citviet pasaulē. Žurnāls "Billboard", atsaucoties uz "The New Single Copy" publiskoto pētījumu, raksta, ka ASV desmit gadu laikā, no 2004. līdz 2014.gadam, drukāto mediju tirdzniecības apjomi sarukuši par 56%. Viss top digitalizēts. Tagad tur ir lasītājs, un tur aizceļo arī reklāmdevēju nauda.

DALĪS BEZ MAKSAS

Tādi izdevui kā "Rolling Stone" vai jau pieminētais "Billboard" ar jaunajiem apstākļiem sadzīvo samērā labi. Gan spējot pelnīt, esot virtuālajā vidē, gan gūt ieņēmumus ar dažādiem blakus produktiem - "Rolling Stone" gadījumā tie ir dažādi tematiskie pielikumi par slaveniem mākliniekiem vai citām tēmām, "Billboard" gadījumā tās ir dažādas tematiskās konferences un, protams, "Billboard" Mūzikas gada balvas ceremonija, kas šogad pulcēja rekordlielu skatītāju pulciņu pie TV ekrāniem - pēc paša žurnāla datiem tie bijuši 11,1 miljons. Ar šādām papildus darbībām žurnāli izdzīvo un pat samērā labi pelna. Taču norakstīt drukāto formātu ir gana pāragri. Lūk, daži uzskatāmi piemēri.

6.jūlijā NME paziņoja, ka no šā gada septembra šis žurnāls drukātā versijā vairs netiks tirgots. Tieši tā - netiks tirgots, bet drukāts tiks. To vairāk kā 300 000 eksemplāros turpmāk katru nedēļu vilcienu, metro stacijās un citviet dalīs bez maksas. "Time Inc.", kas ir NME īpašnieks, uzskata, ka šādi žurnāls spēs piesaistīt vairāk reklāmas devējus, līdz ar to tas kļūs rentablāks, ziņo "Billboard". "Reklāmdevējiem ir milzīga vēlme sasniegt cilvēkus, izmantojot žurnālu," atzīst NME redaktors Maiks Viljams. "Kļūšana par bezmaksas [izdevumu] dod mums lielu svaru."

IZDOD KOLEKCIONĀRIEM

No drukas versijas atteikties negrasās arī alternatīvās mūzikas žurnāls "Alternative Press", kurš reizi mēnesī iznāk jau kopš 1985.gada. "Mēs nekad tā īsti arī nepieaugam," žurnāla izdevējs un dibinātājs Maiks Šejs atklāj sava izdevuma auditorijas specifiku. "Katru gadu mēs zaudējam daļu no vecākās klases un iegūstam [to vietā] atkal jaunus [lasītājus]," Šejs analizē savu auditoriju, kas ir vecāki tīņi un divdesmitgadnieki. "Alternative Press" pelna arī no suvenīru tirdzniecības, un jau otro gadu tas rīko arī savu mūzikas balvas pasniegšanas ceremoniju. Šogad tā notiks 22.jūlijā Klīvlendā (ASV), un tajā uzstāsies tādas grupas kā "Weezer" un "New Found Glory". Ieejas biļešu cena no $62,99 līdz $202,99.

Izmeklētas gaumes īpašniekiem labi pazīstams ir mūzikas portāls "Pitchfork". Jā, tas ir internetā un pieejams visiem un bez maksas, taču 2013.gada decembrī klajā nāca pirmais drukātais žurnāls "Pitchfork Review", kurā albumu recenzijas varēja lasīt, nodrukātas uz augstvērtīga papīra teicamā kvalitātē. Viena izdevuma cena ir mazliet zem $20, un tas iznāk reizi ceturksnī. Lai arī iesākumā žurnālam bija tikai viens reklāmas devējs - "Converse" -, vērojot tā popularitāti noteiktā auditorijā, reklāmā investēt ir sākuši vēl arī citi. "Šis [žurnāls] ir domāts cilvēkiem, kurus interesē kolekciju veida publikācijas, piemēram, mūzikas faniem, kas kolekcionē ierakstus," par "Pitchfork Review" misiju žurnālam "Billboard" stāsta "Pitchfork" viceprezidents Maikls Renouds. "Tas pilnīgi noteikti nemaina mūsu biznesu, bet tā ir jauka papildus lietiņa. Daudzi cilvēki man ir teikuši, ka šis ir pirmais žurnāls, kuru viņi jebkad ir abonējuši." Drukas mašīnas uz metāllūžņu savākšanas punktu stiept ir vēl stipri par agru.

Foto raksta ievadā no liliangoose.blogspot.com.

2015, www.musicstories.lv