Iespējams, Leonards Koens nožēlo to dienu, kad viņš vai viņa pilnvarotais pārstāvis animācijas filmas "Šreks" veidotājiem atļāva vienā no tās daļām izmantot savu dziesmu "Hallelujah", jo tagad, izdzirdot šo pacilājoši sērīgo melodiju, 99 no simta izsaucas: "O, Šreka dziesmiņa!" Un vēl aptuveni puse no šiem 99, visticamāk, uzskata, ka dziesmas autors ir pats zaļais un ērmoti labsirdīgais cilvēkēdājs. Citādi ir ar īru puisi Deimienu Reisu (40). Savā atlikušajā karjerā viņš var radīt "da jebko", bet masas viņu atminēsies ar dziesmu "The Blower's Daughter", ko, starp citu, Reiss rakstīja speciāli filmai "Closer". Tomēr dziesmai kaut kā izdevies uzsākt patstāvīgu dzīvi un būt piederīgai nevis filmai, bet Deimienam Reisam.
Kopš triumfa pagājuši trīspadsmit gadi. Reiss ir mēģinājis panākumu atkārtot, taču viņa otrais albums "9" nenesa nedz gaidītās kvalitātes, nedz komerciālos panākumus. Nupat, novembra sākumā, klajā nāca Reisa trešā plate, kuru viņš beidzot uzdrošinājies nosaukt par vienu simbolu garākā nosaukumā (Reisa pirmo albumu nosaukumi ir "O" un "9"), - "My Favourite Faded Fantasy". Protams, "meinstrīms" vienmēr pieprasīs "The Blower's Daughter", taču Reisa jaunā plate slēpj sevī dārgakmeņus, kuru mirdzumam ir potenciāls aizēnot lielo grāvēju. "My Favourite Faded Fantasy" ir spēcīgs stāstu krājums, kurā pat deviņas ar pusi minūtes gara dziesma ("It Takes a Lot To Know a Man") izskan kā mirklis - katrs muzikālais stāsts ir kā mini simfonija! Ciniski, bet cerams, Reisam patiešām kaut kas sāp. Jo, ja viņš šo albumu ir radījis blefojot, tas zaudē lauvas tiesu sava šarma.
2014, www.musicstories.lv
