Gabriel Miller Phillips - “One For the Crow” (2013)

Kad sāp, pasauli redz savādāk. Iesākumā - visu saasināti. Kad sāpes kļuvušas par ikdienas pelēcības sastāvdaļu, kad vairs nav spēka cīnīties, iestājas tāda iekšēja vientulība. Un vienalga, vai apkārt ir citi cilvēki - tavas sāpes neviens cits neizcietīs, tas būs jādara tev pašam. Un vienalga, vai citiem "ir žēl" vai tie "jūt līdzi", savas sāpes katrs izsāp pats. Sāpēja arī Bruklinas (ASV) puisim Geibrielam Milleram Filipam. 21 gada vecumā progresēja kāda kaulu kaite, kas staigāšanu padarīja par sāpīgām mokām. Operācija, rehabilitācija, morālā un fiziskā atgūšanās - aptuveni divus gadus Millera Filipa pastāvīgā uzturēšanās vieta bija gulta. Šo divu gadu laikā tapa viņa debijas albums "One For the Crow".

Šķistu, albumam, kas radies uz šāda fona, būtu jābūt tumšam, pesimistiskam. It kā vārdiem no dziesmas "Memorial Drive" - "Visi mani draugi ir aizbraukuši // Esmu spoks, kuru neviens nepazīst" - šo teoriju vajadzētu pārvērst praksē, taču tā nav. Nevar noliegt, "One For the Crow" ir himnu albums vientulībai, bet tas nav nedz pesimistisks, nedz pelēks. Milleram Filipam, albuma ierakstā sadarbojoties ar Aleksu Lipsenu ("Phosphorescent"), Izraēlā dzimušo lielisko vijolnieku Joidu Niru (strādā arīdzan ar Regīnu Spektori) un "Antony & the Johnsons" bundzinieku Pārkeru Kindredu (kādreizējo Džefa Baklija grupas dalībnieku), debija ir izdevusies askētiska. Askētiska visādā ziņā - nav nedz albuma reklāmas glancētos žurnālos, nedz pretenzijas uz bezierunu atzīšanu, nedz iedomīgas māžošanās (albumu bez maksas var noklausīties arī iekš "Bandcamp"). Millera Filipa askētismu gribētos nosaukt par "stilīgu". Bet, ņemot vērā, ko tik ar šo vārdu mūsdienās neapzīmē, labāk lai iet apzīmējums "sirsnīgs". Jā, tā būs labi. Millera Filipa debijas albums "One For the Crow" ir sirsnīgs.

Ja patīk, noklausies arī šos:

"Bat for Lashes" - The Haunted Man" (2012)

Natašas Kānas jeb "Bat for Lashes" trešajā albumā iekodēti tie paši kodi, kas maģisku dara arī Millera Filipa debijas albumu. Ievadošā dziesma "Lilies" jo īpaši.  

"Western Affairs" - "2000" (2012)

Noslēpumains kolektīvs no Vašingtonas (ASV). Noslēpumains, jo maz zināms. Tik vien, ka pērn iznākusi debijas singlplatīte "2000". Bērnībā bija mīts, ka, ja iepurkšķinās pudelē un tad pielaidīs tai pie kakliņa sērkociņu, būs sprādziens. Tāpat, ja ziemā pie metāla staba piešaus mēli, redzēs Rīgu. Nebija dūšas pārbaudīt. Bet mītu, ka tā sauktais "drīmpops" domas paceļ zvaigznēm blakus, "Western Affairs" apstiprina pilnībā.

"The Walls" - "Stop the Lights" (2012)

Stīvs Volls reiz kūrēja īru grupu "The Stunning" (lai ar tabureti met pirmais, kurš tādu atceras). Kad tā (grupa) izbeidzās, viņš kopā ar biedru un brāli nodibināja šo "The Walls". Divpadsmit gados trīs plates. "James" faniem ies pie dūšas.

2013, www.musicstories.lv

Regina Spektor - "What We Saw From The Cheap Seats" (2012, pilns albums)

"Es nejūtos komfortabli, rakstot dienasgrāmatas tipa dziesmas. Es gribu rakstīt klasiku kā, piemēram, "Yesterday", bet man prātā nāk dziesmas par kotletēm ledusskapī, un es nekādi nevaru tur sev līdzēt!" mūzikas žurnālam "Rolling Stone" reiz pasūdzējās Redžīna Spektore - talanta pārpilna dziedāja no Amerikas,  kuras saknes meklējamas Krievijā. 1989.gadā, kad mazajai Redžīnai bija deviņi ar pusi gadu, ģimene emigrēja no PSRS, jo kā ebreji sajuta diskrimināciju savas tautības dēļ. Nokļuvusi Amerikā, ģimene - Redžīna, viņas brālis, māte mūzikas skolotāja un tēvs fotogrāfs - turpināja piepildīt katrs savus sapņus. Dzimtenē Spektoru ģimenei piederēja no mātes vectētiņa mantotas antīkas "Petrof" klavieres, uz kurām klasiskās mūzikas šedevrus apguva Redžīna. Vispār bērnībā un agrā jaunībā Spektorei interesēja tikai klasiskā mūzika, droši vien tas ir iemesls šī raksta sākumā citētajam mākslinieces domugraudam par klasisku dziesmu sacerēšanu. Taču, dzīvojot tādā valstī kā Amerika, laikam ir grūti izvairīties no citām ietekmēm gan mūzikā, gan droši vien arī citās dzīves jomās. Un tā Spektores muzikālās gaumes apvāršņi pavērās plašāk - tajā ienāca gan hiphops, gan roks, gan pankmūzika.

Spektore atkal un atkal ir pierādījums tam, cik nozīmīga popmūzikā var būt klasiskās mūzikas izglītība un tās ietekme. Torija Emosa ir viena no tām māksliniecēm, ar kuru var vilkt paralēles - viņas abas ir augušas ar klasisko mūziku, apguvušas klavierspēli, lai spēlētu Bahu, Mocartu vai Čaikovski, tāpēc viņu dziesmas un, galvenais, to izpildījums ir popmūzikas skatuvei absolūti netradicionāls. Ja Emosa vēl iekļaujas kādos rāmjos, tad Spektore atļaujas dziesmu laikā ne tikai burvīgi dziedāt, bet arī "uzspēlēt bundziņas" ("Oh Marcello") vai papurkšķināt ar muti, un, kas dīvaini, tas iederas! Var nedaudz diskutēt, vai jaunākās plates dziesmā "Open" būtu tik uzkrītoši jāimitē vemšana (varbūt viņa to nemaz arī neimitē?), bet kopumā visas šīs "novirzes" no "labas pārvaldības vokālā snieguma" iepūš svaigu dvesmu šajā nedaudz sastāvējušajā mūzikas žanrā.

Pašās maija beigās klajā nāca Redžīnas Spektores sestā studijas plate "What We Saw From The Cheap Seats", ko kritika uzņēma dalītām jūtām. Vieni slavē, uzteicot Spektores spēju vienas plates ietvaros sniegt saturiski tik daudzveidīgus priekšnesumus, citi, savukārt, to uzskata par zināmu bezgaumību, norādot, ka viņai turpmāk nevajadzētu aizrauties ar politiskiem tekstiem un dziesmām kā "Ballad Of A Politican" ("Paste Magazine") - vienkārši nesanākot. Tomēr kopumā noskaņas par šo albumu ir vairāk pozitīvas, kā negatīvas. Bet ko viņi tur muld? Spektores plate ir, ja ne šedevrs, tad kaut kas īpaši labs pilnīgi noteikti. Kad tajā iegrimst, gribās kliegt pašas Spektores vārdiem: "Tikai nepamet mani!" ("Don't Leave Me (Ne Me Quitte Pas)". Starp citu, šī ir viena no kičīgākajām albuma dziesmām. Un viena no tām, kurā Spektore dzied vairākās valodās, konkrēti šajā - arī franču. Viņai patīkot Parīze lietū...

Papildus resursi:

Redžīnas Spektores mājaslapa

Redžīnas Spektores profils portālā "Facebook"

Redžīnas Spektores profils portālā "MySpace"

Iegādājies Redžīnas Spektores mūziku legāli!

Foto raksta ievadā no Redžīnas Spektores profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV