"SoundCloud" kļūs par maksas straumēšanas servisu

2007.gadā divu zviedru mūziķu Aleksandra Ljunga un Ērika Valforsa dibinātā vietne "SoundCloud" šo gadu laikā ir kļuvusi ietekmīgs spēlētājs mūzikas biznesā. Paradoksāli, ka tiek pieminēts bizness, jo "SoundCloud" ir bezmaksas* vietne, kurā mūziķi - pārsvarā gan "jaunie un progresīvie" - publicē savus skaņdarbus un saņem klausītāju atsauksmes nepastarpinātā veidā. Bet, izskatās, ka priekiem būs gals, ja par priekiem šajā gadījumā uzskata jēdzienu "bezmaksas". "SoundCloud" kļūs par maksas mūzikas straumēšanas servisu!

175 MILJONI LIETOTĀJU PĀRTAPS "NETICAMOS IEŅĒMUMOS"?

Vienkāršais un saprotamais vietnes dizains, iespēja iepazīt nupat radītus skaņdarbus un komentēt tos vietnei "SoundCloud" ir spējusi piesaistīt, kā ziņo "Billboard", 175 miljonus lietotāju. Ņemot vērā mūzikas izdevniecību aizvien uzstājīgāko spiedienu izņemt no "SoundCloud" viņu pārstāvētos darbus un draudošos tiesas procesus, vietnes vadība ir nolēmusi paklausīt pirms dažiem gadiem "Universal Music Group" (UMG) izpilddirektora Lusiana Greindža padomam pārvērst šo ievērojamo lietotāju skaitu "neticamos ieņēmumos". 

Pusotra gada laikā šobrīd Berlīnē bāzētais "SoundCloud" serviss ir noslēdzis vienošanos ar "Warner Music Group", UMG un neatkarīgo izdevniecību aģentūru "Merlin" par viņu pārstāvēto darbu izmantošanu, turklāt marta vidū jābūt gatavai vienošanās arī ar "Sony Music", kura līdz šim īpaši ir pretojusies "SoundCloud" bezmaksas straumēšanai. Plānots, ka "SoundCloud" paralēli pastāvēs gan maksas gan bezmaksas straumēšanas iespējas, un šie jaunumi, pēc "Billboard" avotu ziņām, tiks izsludināti tuvākajās nedēļās. 

Uz jautājumu, kāpēc "SoundCloud" jālaužas jau tā pārpilnajā mūzikas straumēšanas biznesā, daļēja atbilde ir pieminētais mūzikas izdevniecību spiediens, daļēji arī fakts, ka 2015.gads bija pirmais, kad ASV, pēc "Nielsen" datiem, ieņēmumi no mūzikas straumēšanas pārsniedza ieņēmumus no visiem citiem ierakstu pārdošanas veidiem. Bet vai "SoundCloud" spēs konkurēt ar jau 30 miljonu lietotāju piesaistījušo "Spotify" vai 10 miljonu "Apple Music", nemaz nerunājot par pārējiem nosacīti mazajiem straumētājiem? 

DARĪS SAVĀDĀK

Ja pieņem, ka no 175 miljoniem "SoundCloud" lietotāju maksas versiju izvēlas abonēt kaut vai tikai 5% jeb 8,75 miljoni, maksājot par to EUR 9,99 mēnesī, jaunā servisa ieņēmumi būtu visai solīdi - aptuveni 90 miljoni eiro mēnesī. Otrs, "SoundCloud" plāno dot izdevniecībām lielāku vaļu sava satura administrēšanā - izdevniecības pašas varēšot noteikt, kuru saturu ļaut straumēt bezmaksas versijā un kuru nē. Trešais, "SoundCloud" joprojām turpinās būt atbalstošs attiecībā uz dažādu dziesmu remiksiem, kas ir masīva vietnes veiksmes stāsta daļa. Katrs augšupielādētais remikss tiks skanēts un, ja tajā atklāsies kāds ar autortiesībām aizsargāts darbs, šis autors automātiski saņems savu straumēšanas ieņēmumu daļu (tiesa, izdevniecībām būšot tiesības arī konkrētos darbus izņemt no "SoundCloud").

Tagad atliek tikai vērot, kā uzvedīsies "SoundCloud" lietotāji. Šī vietne ir populāra tieši elektroniskās deju mūzikas (EDM) fanu vidū un, kā sarunā ar "Billboard" atzīst britu neatkarīgās izdevniecības "Ninja Tune" Ziemeļamerikas nodaļas vadītājs Džeimss Kolinsons, "auditorija, kura pērk elektroniskās mūzikas albumus un festivālu biļetes, apgrozās "SoundCloud". Tas ir [EDM] mākslinieku darbarīks un kopiena." Kā izskatās, "SoundCloud" būs aizraujošs eksperiments.

* šobrīd "SoundCloud" piedāvā "PRO" un "PRO Unlimited" abonēšanu par EUR 5-9 mēnesī, kas vairāk domāts pašiem skaņdarbu ievietotājiem.

Foto links.

2016, www.musicstories.lv.

Koncertu organizētāji sāk iekarot Kubu

Kopš 1962.gada, kad ASV noteica sankcijas pret Kubu, šī Karību reģiona komunisma valsts ir dzīvojusi starptautiskā izolācijā. 2008.gadā par savu atkāpšanos no prezidenta amata paziņoja aizrautīgais Kubas revolucionārs Fidels Kastro, valsts stūri nododot brāļa Raula rokās. Rauls Kastro valda savādāk - viņš ir atvieglojis ceļošanas noteikumus, ar likumu definējis privātīpašumu - lietas, kas Fidela laikā nebija pat iedomājamas. Kuba ir kļuvusi pārējai pasaulei atvērtāka kā nekad agrāk. To novērtējušas ASV, pērn būtiski mīkstinot pirms vairāk kā pusgadsimta ieviestās sankcijas. Un acis uz Kubu kā uz jaunu tirgu sākusi mest ne viena vien kompānija.

Acīgas ir ne tikai finanšu un tirdzniecības korporācijas - skatus uz jaunajām iespējām met arī koncertu rīkotāji. Pēc 2012.gada skaitīšanas datiem Kubā dzīvo mazliet vairāk par 11 miljoniem iedzīvotāju, kubiešu izplatītākā piekoptā reliģija ir katolicisms - tātad savā būtībā viņu mentalitāte īpaši neatšķiras no daļas Rietumvalstu iedzīvotāju mentalitātes, protams, ņemot vērā Kubas īpašo vēsturi. Koncertu organizētājiem šī valsts šķiet perspektīva, un maisam gals ir vaļā.

6.martā ar vērienīgu bezmaksas brīvdabas koncertu Kubas galvaspilsētā Havanā uzstājās deju grupa "Major Laser", pulcējot ap 450 tūkstošiem klausītāju. "[Valstu] attiecības kļūst siltākas, taču joprojām ir milzums daudzums šķēršļu," koncerta organizatorisko pusi žurnālam "Billboard" atklāj grupas aģents Sems Hants. Skaidrs, ka šāda mēroga pasākumi Kubā notiek ar tiešu valdības līdzdalību, nekāda pašdarbība pieļauta netiek. Taču tas nebaida rokerus "The Rolling Stones", kuri ar bezmaksas koncertu kubiešus aplaimos 25.martā. Plānots, ka koncerts Havanā pulcēs ap 600 tūkstošus klausītāju. "Šorīd mēs esam aculiecinieki vēsturiskai kubiešu un starptautiskās mūzikas sabiedrības saplūšanai," par jauno tirgu un tā potenciālu saka koncertaģentūras "AEG Live" vecākais viceprezidents Adams Vilkess, kurš pārrauga arī šī "The Rolling Stones" koncerta organizēšanu. 

61 jūras konteiners un 350 cilvēku komanda - šādi nodrošinājušies, Karību reģiona salā ieradīsies "The Rolling Stones", raksta "Billboard". Un koncerts visiem būs bez maksas. "Nebūs nekādu VIP pakešu un tādas lietas," atzīst vēl viens no koncerta organizētājiem "Concerts West" līdzpriekšsēdētājs Džons Meglens. "Grupa vēlas šo koncertu [dāvināt] Kubas cilvēkiem, un, ja jūs esat Kubā, jūs varat [uz to] iet." Tas būs lēns ceļš, par Kubas turpmāko atvērtību šādiem pasākumiem prāto Vilkess, "bet "The Rolling Stones" [koncerts Kubā] ir katalizators tam, ka tuvojas aizraujoši laiki."

Foto raksta ievadā no saites.

2016, www.musicstories.lv.

Asaras Kelliju Klārksoni atgiež topos

Kellijas Klārksones (33) aktuālakais albums "Piece by Piece" iznāca pirms gada, 27.februārī. Viņas dzimtenē ASV tas uzkāpa līdz "Billboard" albumu TOP 200 augstākajam pakāpienam. Ne tik labi gāja singliem - "Heartbeat Song" "Billboard HOT 100" spēja uzrāpties vien līdz 21.vietai, bet tam sekojošais "Invincible" simtniekā neiekļuva vispār. Līdzīgs liktenis piemeklēja vēl pērn novembrī izdoto trešo plates singlu "Piece by Piece".

Bet viss mainījās dažas nedēļas atpakaļ. Kā zināms, Klārksone ir talantu televīzijas izrādes "American Idol" pirmās sezonas uzvarētāja. Tas notika pirms 15 gadiem, 2002.gadā. Salīdzinoši zemo reitingu dēļ, līdz ar to arī reklāmas ieņēmumu krituma dēļ,  izrādes veidotāji nolēma pēc šīs piecpadsmitās sezonas šovu slēgt. Protams, no televīzijas tā vienkārši neaiziet, bet rīko grandiozas atvadu svinības. 

25.februārī tajās piedalījās arī Klārksone, kura joprojām ir viena no komerciāli veiksmīgākajām "American Idol" dalībniecēm. Viņai ir iznākuši septiņi albumi, neskaitāmi singli ir ieguvši Zelta un Platīna disku statusus, turklāt viņa bija pirmā! Pirmā "American Idol" uzvarētāja!

Šajās svinībās Klārksone nodziedāja dziesmu "Piece by Piece". Atšķirībā no oriģināla, uz skatuves Klārksone dziesmu izpildīja lēnākā versijā. Šī dziesma ir emocionāls stāsts par viņas attiecībām ar tēvu un vīru, un Klārksonei vairākas reizes nācās apturēt dziedāšanu nevaldāmi plūstošo asaru dēļ. Turklāt ne tikai viņai, bet arī daļai publikas, žūrijas locekli Kītu Urbanu ieskaitot.

Ar to pietika, lai dziesma vienā rāvienā no nekurienes 19.marta "Billboard HOT 100" ielektu 8.vietā! Līdzīgu lēcienu - no 120. uz 6.vietu - piedzīvoja arī viss albums. Lai par efektu būtu pilnīgi droši, Klārksones izdevēji nolēma kalt dzelzi, kamēr tas karsts, 29.februārī izdodot albuma "Piece by Piece" remiksu versiju, savukārt dažas dienas vēlāk iznāca arī plates "deluxe" apkopojums, kurā iekļuta arī "Piece by Piece" dziesmas "American Idol" versija. 

Un lūk, sausais atlikums. Nedēļā pēc 25.februāra "American Idol" sērijas dziesma "Piece by Piece", saskaņā ar "Nielsen Music" datiem, tika lajupielādēta 210 tūkstošu reižu, kas ir par 852% vairāk kā nedēļu iepriekš, raksta "Billboard". Savukārt ASV dziesma tika straumēta 3,1 miljonu reižu, kas sastādīja 969% pieaugumu. Un rezultāts ir, tā teikt, uz pieres: "Piece by Piece" šobrīd ir "Billboard HOT 100" 8.pozīcijā. Un pierāda, cik liela ietekme mūzikas pārdošanā joprojām ir televīzijai.

Foto raksta ievadā no sites.

2016, www.musicstories.lv.

Vai kantrīmūzika iziet no modes?

Kantrīmūzika ir Amerikas DNA. Jeb tā spirālīte, kurā ierakstītas DNA īpašnieka pamatīpatnības un definētas novirzes no normas. Amerikā kantrīmūzika bijusi vienmēr, tur tā radusies un paaudzēm iesūkusies amerikāņu asinīs. Taču pēdējos desmit piecpadsmit gadus šis mūzikas stils, ja tā var teikt, sāka iziet no rāmjiem. Tas kļuva ļoti populārs. Radās "novirzes no normas".

NO BĀRIEM UZ ARĒNĀM

Pēkšņi kantrīmūzika pārcēlās no piedūmotiem bāriem uz plašiem stadioniem, pēkšņi kantrīmūzikas izpildītājs par vienu koncertu varēja saņemt pat miljona honorāru! Radās neskaitāmi kantrīmūzikas festivāli, un tie pēdējās desmitgadēs, īpaši Ziemeļamerikā, uzrādīja nemainīgu apmeklētāju un ieņēmumu pieaugumu. Kā raksta žurnāls "Billboard", šobrīd ASV ir ap trīsdesmit lielu pastāvīgu kantrīmūzikas festivālu ar vidējo apmeklētāju skaitu no 40 līdz 80 tūkstošiem un ieņēmumiem no 10 līdz 20 miljoniem ASV dolāru. Piemēram, Kalifornijā notiekošais "Stagecoach" kantrīmūzikas festivāls, kurš šogad aprīlī notiks desmito reizi, pērn, piedaloties tādām zvaigznēm kā Tims Makgrovs, Miranda Lamberta un Bleiks Šeltons, no 70 tūkstošiem apmeklētāju spēja iekasēt $21.8 miljonus.

Ekonomikas teorija māca, ka viss notiek viļņveidīgi, un, šķiet, kantrīmūzikas vilnis, sasniedzis savu maksimumu, nu krīt lejup. Februārī tika atcelts iepriekš izziņots grandiozs trīs dienu kantrīfestivāls šogad jūlijā Alabamas štata Taladegas superspīdveja trasē ar 80 tūkstošu ietilpību. Nesen "AEG Live" paziņoja, ka šogad netiks turpināts "Big Barrel" kantrīfestivāls Delaverā. "Atvaļinājumu" šajā 2016.gadā paņēmis arī tikai pērn aizsāktais "Shaky Boots" festivāls Atlantā. Kā ziņo "Billboard", uz jautājuma zīmes ir arī šā gada "Bonnaroo" festivāla, kurš notiek Tenesijas štata Mančesterā, kantrī skatuve. Kas notiek? Vai amerikāņiem vairs nepatīk kantrī?

IR PAR DAUDZ!

Skaidrs, ka patīk! Ja paskatās "Billboard HOT 100" tabulu, tajā gaudulīgu kantrī dziesmu par "drinking on Friday night" ir aptuveni 10-15% repertuāra, turklāt rets ir tāds žurnāla "People" numurs, kurā nav aprakstītas Šeltona un Gvenas Stefānijas mīlas gaitas vai Tomasa Reta stāsti par dziesmu radīšanu, iedvesmojoties no mīlestības pret sievu. Savu. Maikls Džkeksons un Elviss Preslijs mūsdienu kantrīzvaigznes varētu tikai apskaust. Tad kāpēc kantrīmūzikas koncertu industrija šobrīd piedzīvo kritumu? Atbilde: ir par daudz!

"Lielākais [kantrīfestivālu slēgšanas vai atcelšanas] iemesls ir pārsātinājums," sarunā ar "Billboard" atzīst Džils Kanigems, viņš ir "Neste Events Marketing" prezidents un angažē talantus 16 kantrīmūzikas festivāliem. "Vairums manu festivālu pagājušā gadā bija pa nullēm vai mazliet pelnīja, bet tie noteikti nav ar tik augšupejošiem rādītājiem kā pēdējos pāris gados." 

MILJONS PAR KONCERTU

"Tā ir mantkārība," pavisam atklāts ir kantrīmūziķa Kenija Česnija menedžeris Klints Haiems, kurš cenšas savu aizbilstāmo pasargāt no dalības šādos festivālos. "Menedžeri, aģenti un paši mākslinieki ir uzstājuši uz [lielākām finanšu] garantijām, un festivāli tagad par to maksā. Mēs visi esam vainīgi [pie šīs situācijas]." Kanigems atklāti atzīst - vairumam viņa organizēto festivālu izmaksas šobrīd tiks apcirstas. Viņš saskaitījis, ka "septiņi vai astoņi" kantrī mākslinieki vēl pērn par uzstāšanos saņēma vienu miljonu ASV dolāru, bet lielam skaitam dziedoņu atlīdzība sastādīja no 250 tūkstošiem līdz pusmiljonam ASV dolāru par koncertu. "Man šķiet, šeit ir jāizdara korekcijas," sarunā ar "Billboard" atzīst Kanigems.

Tomēr izmisumam nav pamata - bez kantrī neviens nepaliks. Festivālu būs, varbūt nedaudz mazāk, bet būs. Turklāt mūslaiku kantrī popularitātes iemesls daļēji ir tā saplūšana ar popmūziku. Var pat sanākt, ka viens kārtīgs roka fans, pašam to nezinot, kādu dienu pamostas kā kantrīmūzikas fans, jo viņa elks, pieskaņojoties pieprasījumam, nolēmis adaptēties kantrī lauciņā (lai "Aerosmith" Stīvens Teilors neļauj sameloties!). Un tas nozīmē, ka tikpat viegli lielās masas varēs "pārdislocēt" citos mūzikas stilos, kas atkal ļaus zvaigznēm dzīvoties pa lielām arēnām un stadioniem, bet faniem - maksāt ragā. Un visi atkal būs laimīgi!

Foto raksta ievadā no 7x7.com.

2016, www.musicstories.lv.

Adeles "Hello" versiju izpildītāji ignorē dziesmas autorus

Lai arī Džastins Bībers ar dziesmu "Sorry" pēc desmit nedēļu dominances no "Billboard HOT 100" troņa beidzot nocēlis Adeli ar viņas megahitu "Hello", šie vairāk kā divi mēneši, vēl ņemot vērā visu, kas saistīts ar Adeles albuma "25" pārsistajiem pārdošanas rekordiem, ir bijuši gana, lai visā pasauē rastos tāda kā "Hellomānija". Runa ir par neskaitāmajām "Hello" kaverversijām. Kaverversijas nav nekas slikts un nekas jauns, taču "Hello" gadījumā to ir tik daudz, ka to nekontrolēta radīšana Adelei un viņas tiesību turētājiem sāk radīt tūkstošos mērāmus neiegūtos ienākumus.

ADAPTĒTĀS VERSIJAS JĀSASKAŅO

Pats "Hello" oriģināls "YouTube" kanālā skatīts teju miljards reižu (983,8 miljoni uz 16.01.2015.). Taču nebūt ne sliktus rādītājus sasnieguši arī dziesmas pārdziedātāji. Piemēram, spāņu dziedātājas Lerojas Sančesas "Hello" versija skatīta aptuveni 22 miljonus reižu, bet Korejas tīņu zvaigznei Lidijai Lī šādi izdevies savākt 20 miljonus skatījumu. Un šie ir tikai daži no varbūt tūkstošiem citu gadījumu. Un šeit parādās jautājums - kā godīgi starp tiesību turētājiem sadalīt ieņēmumus no šīm dziesmām?

"Saistošā licence [kura pieļauj māksliniekiem veidot kaverversijas bez autoru nepārprotamas piekrišanas] neattiecas uz dziesmu tulkojumiem un adaptācijām [citās valodās]," sarunā ar žurnālu "Billboard" skaidro talantu šova "American Idol" bijušās dalībnieces Karenas Rodrigesas, kura arī radījusi "Hello" spāņu versiju, menedžeris Maksvels Kleimans. "Par katru dziesmu notiek atsevišķa vienošanās," viņam piekrīt producents Rudijs Perezs, kurš "spāniskojis" dziesmas gan Bejonsī, gan Kristīnai Agilerai. Tomēr, ticams, ir tikai neliela daļa to kaverētāju, kas savas darbības ar "Hello" autortiesību turētājiem - Adeli, Gregu Kurstinu, "EMI April Music", "Kurstin Music" un "Polygram" - saskaņo. Ko tad tiesību turētāji tādā veidā zaudē?

NESAMAKSĀ TŪKSTOŠUS

"Billboard" veicis vienkāršotu aprēķinu: ja "Hello" kaverversija "YouTube" vietnē ir skatīta 10 miljonus reižu, pieņemot, ka par vienu straumēšanas reizi "uzskaitās" $0,0032, kopējā saņemamā summa būtu $34 000. Dziesmas tiesību turētājiem no šīs summas pienāktos $8700, ko sadalot uz pusēm starp autoriem un ierakstu kompānijām, katra saņemtu $4350. Summas ir relatīvi mazas, bet "Hello" kaverversiju varbūt patiešām ir tūkstošiem!

Tomēr ne visi saskaņo un ne visi maksā. "YouTube" lieto speciālu dziesmu atpazīšanas programmu, kas skanē katru augšupielādēto video un nosaka, vai tas ir ar autortiesībām aizsargāts darbs vai nē. Šis programmas "skripts" salīdzina arī ielādēto dziesmu tekstus ar savā datubāzē esošajiem, tādējādi cenšoties identificēt arī kaverversijas, žurnālam "Billboard" stāsta uzņēmuma "Audiam", kurš par šo programmu ir atbildīgs, dibinātājs Džefs Praiss. Taču kolīdz dziesma ir iedziedāta citā valodā, arī šī programma ir bezspēcīga. "Ja tulkojums ir tuvu oriģinālam, to var atrast," par citās valodās iedziedāto kaverversiju izķeršanu saka Praiss. Pretējā gadījumā šādi video nemaz netiek atrasti un uzskaitīti.

ADELE - INDUSTRIJAS PLĀKSTERIS?

"Hello, tā esmu es," savu megadziesmu iesāk Adele. Un visa mūzikas industrija apklust, lai apjaustu, kādus vēl izaicinājumus tai nesīs šī Londonas meitene. Varbūt pat pateiks viņai paldies par dažu labu problēmu izgaismošanu un to risinājumu ātrāku radīšanu. Bet tas būs kaut kad vēlāk. Jo tagad visiem ir jāizķer "Hello" kaverversijas svahilu un zulu valodās.

Foto raksta ievadā no thetoc.gr.

2016, www.musicstories.lv.

Vai "Guns N' Roses" atgriešanās ir laba ideja?

Pagājušā gadsimta deviņdesmitie sākās smagi. "Billborad" tabulu, kuru vēl pirms dažiem gadiem aizpildīja saldie astoņdesmitie, nu sāka okupēt skarbāki vīri. "Nirvana", "Metallica" un, protams, "Guns N' Roses", kuru vēl joprojām pašu nepārspētie 1991.gada albumi "Use Your Illusion I" un "Use Your Illusion II" pilnīgi noteikti palīdzēja izveidot mūziķu paaudzi, kura uz skatuves ir šobrīd. Tomēr ar pašiem "Guns N' Roses" pēc šiem albumiem nav gājis diez ko labi. 1993.gadā amerikāņu rokeri izdeva vēl vienu plati "The Spaghetti Incident?", kurā gan vairs nebija ne miņas no iepriekšējās grupas auras. Tālāk kolektīvs pajuka, bet tā līderis Aksls Rouzs gadu gadiem faniem solījās izdot jaunu "Guns N' Roses" albumu, ko izdarīja vien 2008.gadā. "Chinese Democracy" par "Guns N' Roses" liecināja vien Rouza vokāls, viss pārējais vairāk atgādināja parodiju par vecajiem, labajiem laikiem, kuri vairs nekad neatgriezīsies. Tomēr - "Guns N' Roses" gadījumā gan izskatās, ka atgriezīsies gan. Vismaz mēģinās.

CĪŅA PAR TŪRI KALKULĒJOT

2016.gadā paiet akurāt 25 gadi, kopš albumu "Use Your Illusion" iznākšanas, un šo skaitli Rouzs kopā ar "Guns N' Roses" īstenajiem dalībniekiem Slešu un Dafu Makkaganu ir uzskatījuši par pietiekami nozīmīgu, lai kulta ansamblis atkal apvienotos.  Tūkstošiem biksiņu tika pieslapinātas brīdī pērn, kad "Guns N' Roses" oficiāli paziņoja: mēs spēlēsim! Kalifornijā notiekošais mūzikas un mākslas festivāls "Coachella" šā gada 16. un 23.aprīlī tika nosaukts kā pirmais pieturas punkts. Žurnālam "Billboard" no drošiem avotiem gan zināms, ka vēl ātrāk, 6.aprīlī, Rouzs ar vīriem atklās jauno "T-Mobile" arēnu Lasvegasā. Bet tas nav viss - grupa ir nolēmusi doties arī Amerikas stadionu koncerttūrē, un tagad notiek cīņa par to.

Cīņa notiek starp diviem koncertu organizatoriem - "AEG" un "Live Nation", raksta "Billboard". "Guns N' Roses" savu cenu ir nosaukuši - par vienu šovu viņi grib saņemt 3 miljonus ASV dolāru. Un organizatoriem tagad jārēķina - ja pie šiem miljoniem jāpieskaita vēl aptuveni $1,6 miljoni viena koncerta tehniskajām izmaksām, cik būtu jāmaksā ieejas biļetei katrā no 25 plānotajiem Ziemeļamerikas koncertiem, lai nosegtu visas izmakas un vēl kādus trīssimt četrsimt tūkstošus nopelnītu arī paši. Aprēķini liecina, ka stadionos ar 50 000 vietu biļete varētu maksāt $100, bet 60 000 ietilpības lielajās arēnās biļetes cena būtu $90. Jautājums paliek atklāts - vai "Guns N' Roses" arī mūsdienās ir šādas biļetes cenas vērts baudījums un vai tūri tiešām izdosies izpārdot? 

BŪS ZIEPES?

Organizēt kādreiz populāru grupu atkalapvienošanās tūres tagad ir ienesīgs bizness. 2007. un 2008.gadā "The Police" atkalapvienošānas tūre 151 koncertā ienesa $362 miljonus, ziņo "Billboard". Bet pagājušā gadā "The Grateful Dead" četri atkalapvienošanās un atvadu koncerti ienesa to organizatoriem $50 miljonus no ieejas biļetēm un vēl $5 miljonus no suvenīriem, raksta "The Guardian". Kāpēc gan lai arī "Guns N' Roses" neiekļautos šajos veiksmes stāstos? To grupai var novēlēt, taču ir pazīmes un ir mācības, kuras saka: var būt ziepes!

Pirmkārt, ja tā tiek izsludināta kā "Guns N' Roses" atkalapvienošanās tūre, tad joprojām nav skaidrs, vai jau trim pieminētajiem grupas oriģinālajiem dalībniekiem pievienosies arī divi atlikušie - ģitārists Izijs Stredlins un bundzinieks Stīvens Adlers. Otrkārt, "Guns N' Roses" dalībnieki jau kopš senām dienām ir zināmi ar savstarpējiem strīdiem un bieži nekontrolējamo uzvedību. "Viņi bija bīstama rokgrupa - nekad nevarēja zināt, kas notiks," par kādreizējo "Guns N' Roses" žurnālam "Billboard" saka viens no bijušajiem grupas koncertdzīves organizētājiem, kurš vēlējies palikt anonīms. "Rokenrolā zināmā daudzumā tā [neprognozējamā uzvedība]  ir laba. Bet starp būšanu bīstamam un būšanu "krānam" ("dick") ir ļoti smalka līnija."

Ir pagājuši 25 gadi. Mainījies ir rokenrols, mainījusies koncertu industrija, publika. Jautājums tikai, vai arī paši "Guns N' Roses" būs mainījušies? Šī gaidāmā tūre to parādīs. Pat, ja atbilde būs "nē", "Guns N' Roses" ša vai tā paliks deviņdesmito gadu elki. Bet tas arī būs viss.

Foto raksta ievadā no galleryhip.com.

2016, www.musicstories.lv.

Biļešu spekulanti nosmeļ krējumu

Pagājušā vasarā mēnesi pirms Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem portāls "DELFI" rakstīja: "Sludinājumu portālā "ss.lv" biļetes uz Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem tiek pārdotas pat par 25 eiro, kaut arī svētku biļešu cena bija no diviem līdz 20 eiro. Lielākā daļa biļešu maksāja divus, četrus un sešus eiro." Līdzīgi notiek pirms visiem mūsu Dziesmu svētkiem, pēdējā laikā analoģiska tendence - spekulēšana ar ieejas biļetēm otrreizējā tirgū - parādījusies arī saistībā ar, piemēram, teātra izrādēm. Pērn rudenī Jaunais Rīgas teātris nāca klajā ar publisku nosodījumu biļešu spekulantiem, kuri ieejas kartes uz izrādi "Brodskis/Barišņikovs", kas teātra kasē maksā no 15 līdz 90 eiro, vēlāk internetā centās pārdot pat par 350 eiro. No vienas puses, šāda negatīva blakne liecina par gaidāmā pasākuma nozīmību, ja reiz cilvēki ir gatavi par to apmeklēšanu maksāt tādas naudas starpniekiem, bet no otras puses, tas gan kropļo tirgu, gan baro pa vidu esošo parazītu slāni. Latvijas mērogā pasākumu, uz kuriem šādā veidā tiktu tirgotas biļetes, nav ļoti daudz, tas drīzāk ir "pašnodarbināto spekulantu" rūpals, savukārt pasaulē ieejas biļešu melnais tirgus tajā apgrozāmo līdzekļu ziņā jau drīzāk līdzinās narkotiku vai prostitūcijas industrijai. 

APIET VIRTUĀLO RINDU

Ziņa, ka kāda mākslinieka koncerttūre ir izpārdota dažu minūšu laikā, mūsdienās vairs nespēj pārsteigt nevienu. Tas ir normāli, jo cilvēki grib redzēt savus elkus. Būtu labi, ja šīs biļetes oficiālajā to tirgošanas vietā nopirktu fani, kuri no galvas zina visām dziesmām vārdus. Viņi labprāt nopirktu, bet ir naskāki ļaudis, kuri spēj apiet arī virtuālās rindas, un biļetes iegādājas, lai tās pārdotu tiem, ko paši šajā rindā apgājuši. Protams, par vismaz pāris reižu augstāku cenu. Tas tiek paveikts, programmētājiem radot īpašu kodu, kurš ļauj virtuālajā rindā apiet visus pārējos. Tā ir vesela industrija. Koncertu biļešu otrreizējai tirdzniecībai pat ir izveidotas speciālas vietnes, piemēram, "StubHub", "TicketNetwork" vai "Vivid Seats". 

Fani par šo situāciju, protams, nav sajūsmā. Maigi izsakoties. Par to tiek daudz spriests, runāts, pārdzīvots. Pēdējais skaļākais gadījums bija Brūsa Springstīna gaidāmā "The River" tūre, kuras biļešu tirdzniecība tika izsludināta pērn 4.decembrī, un jau tajā pašā dienā viss bija izpārdots, bet pievakārē "StubHub" šīs pašas biļetes jau tika tirgotas par desmitkārtīgu cenu. 

Šis ir izaicinājums biļešu tirgotājiem. Tante biļešu kasē varbūt arī var piefiksēt, kurš jau desmito reizi "izstāvējis rindu", bet virtuālajām biļešu kasēm šis jautājums jārisina, dodot tehnoloģijās balstītu pretsitienu tik pat tehnoloģiski advancētiem spekulantiem. "Mēs nedodam iespēju [biļešu spekulantiem] nevienā no mūsu mājaslapām," žurnālam "Billboard" stāsta biļešu tirdzniecības uzņēmuma "Ticketmaster" Ziemeļamerikas prezidents Džareds Smits. Viņš saka - biļešu tirgotāji ir pilnībā fanu pusē un iegulda "milzīgas investīcijas", lai tehnoloģiju līmenī cīnītos ar šo problēmu. "Tikai Adeles [jaunās koncerttūres biļešu] pārdošanā vien mūsu datu zinātnieku komanda novērsa vairāk kā miljonu [rindas apiešanas] mēģinājumu." Lieki piebilst, ka pirmreizējā tirgū Adeles Ziemeļamerikas tūre tika izpārdota dažās minūtēs.

CĪNĀS PAŠI

Rokas nenolaiž arī paši mākslinieki. Fīldings Logans, populārā amerikāņu kantrīmūziķa Ērika Čērča menedžmenta pārstāvis, žurnālam "Billboard" atklāj, ka viņi paši nolēmuši cīnīties ar šo problēmu. "Kāds [biļešu] pārdevējs no Ziemeļkarolīnas caur savu sindikātu kopš 2012.gada ir nopircis 20 tūkstošus biļešu uz Čērča koncertiem," viņš atklāj. "2014.gada tūres "Outsider" [biļešu tirdzniecības] laikā mēs atcēlām visus viņa un ar viņu saistīto kontu pirkumus. Kas notika tālāk? Viņš pārstāja pirkt biļetes uz Ērika Čērča koncertiem." Cits paņēmiens, kā apkarot nelegālo biļešu tirgu, ir jau dažos festivālos ieviestā prakse, ka biļetes tiek pārdotas, katru no tām sinhronizējot ar konkrētas personas datiem (piemēram ID kartes numuru, vārdu un uzvārdu), kurus pie ieejas kopā ar uzrādīto biļeti saskaņo apsardzes sistēma.

Tas, ka šāds nelegālo biļešu tirgus ir spējīgs pastāvēt, turklāt investēt lielas summas tehnoloģijās, liecina ne tikai par milzu pieprasījumu, bet arī ieejas biļešu cenu politiku. Var jau, protams, šausmināties par oficiālajām 200-300 eiro biļetēm uz "U2" koncertu, taču, jo mazāks ir koridors starp biļetes starta cenu un iespējamo pārdošanas cenu otrreizējā tirgū, jo mazāk brīvu roku spekulantiem. To ņēma vērā "The Rolling Stones" menedžments, organizējot roka vectētiņu 2015.gada "Zip Code" tūri. Viņi nevis noteica vienādas cenas visiem tūres koncertiem, bet izpētīja katras koncerta norises vietas situāciju - tirgus pieprasījumu, tendences, demogrāfiskos rādītājus - un noteica diferencētas biļešu cenas katram koncertam. Rezultātā "The Rolling Stones" 2015.gadu beidza kā līderi viena koncerta ieņēmumu ziņā - $7,3 miljoni. 

BIĻEŠU CENAS AUGS

Kopš ierakstu tirdzniecība vairs neienes lauvas tiesu mūziķu turības (to ienes ieņēmumi no koncertiem), cīņa ar nelegālo biļešu tirgu tikai pastiprināsies. Tomēr visā šajā drūmajā stāstā ir arī kāds cerību stariņš. Proti, tas vien, ka fani ir gatavi maksāt par ieejas karti vairākkārt lielāku summu nekā nomināls, ir ziņa mūziķiem, ka zināma biļešu cenas rezerve šobrīd tomēr pastāv. Un, iespējams, saprātīgāk to būtu izmantot pašam, nevis atdot biļešu spekulantam. Tā kā skaidrs ir viens - biļešu cenas augs! Un, iespējams, cerību stariņš tas ir ne tikai mūziķiem, bet arī faniem. 

Foto raksta ievadā no telegraph.co.uk.

2016, www.musicstories.lv.

Hologrammu laikmets

Kad cilvēks aiziet mūžībā, tas allaž ir smagi tuviniekiem. Bet, kad aizsaulē aiziet slavenības, pie liela pieprasījuma šis tas tiek darīts, lai vismaz kaut kādā formātā aizgājēju atdabūtu atpakaļ. Attīstoties tehnoloģijām viens šāds veids šobrīd uzņem apgriezienus - tās ir hologrammas!

IESPĒJAMS IR VISS

Kas tad ir hologramma? Tā ir optiskā ilūzija, kuru palīdz veidot 3D attēls, un kas pareizos leņķos un spektros veidota, ļauj ieraudzīt jebkuru priekšmetu, kas tādā veidā radīts; šī priekšmeta tādu kā virtuālu attēlojumu. Pirmais lielākais hologrammas uznāciens mūzikā bija 2012.gadā, kad Amerikas festivālā "Coachella" šādā veidā atdzīvojās reperis Tupaks Šakurs (1971-1996). Šo projektu realizēja kompānija "Hologram USA", kuras īpašnieks Alki Deivids žurnālam "Rolling Stone" apliecina sava uzņēmuma vēlmi kļūtu par līderi mirušo mākslinieku hologrammu izpildījumu tirgū. Nesen Deivids paziņoja, ka "Hologram USA" par šāda veida sadarbību ir noslēgusi darījumu ar Vitnijas Hjūstones (1963-2012) tiesību turētājiem. Papildus tam uzņēmums šajā gadā nodrošinās komiķu Reda Foksa (1922-1991) un Endija Kaufmana (1949-1984) "turnejas", un vēl tas ieguvis tiesības "atdzīvināt" mūziķus Patsiju Klainu (1932-1963) un Badiju Holliju (1936-1959).

Bet "Hologram USA" nav vienīgie šī specifiskā tirgus darboņi. 2014.gadā "Billboard" Mūzikas balvu pasniegšanas ceremonijā uz skatuves "parādījās" Maikls Džeksons (1958-2009), izpildot iepriekš nepubliskotu paša dziesmu. Šo hologrammu veidoja kompānija "Pulse Evolution", kura iegādājusies tiesības arī uz Elvisa Preslija (1935-1977) un Merilinas Monro (1926-1962) hologrāfiskajiem ķermeņiem. "Hologram USA" uzskatīja, ka "Pulse Evolution" ir nozagusi tās ideju, un iesūdzēja konkurentus tiesā. Šīs prāvas rezultāts vēl nav zināms. Un tieši neiesaistītajiem nav pat svarīgi, kurš uzvarēs. Galvenais - ja reiz par šo tirgus segmentu sāk plēsties, tam ir potenciāls, un "hologrammu performanču" izplatīšanos var sagaidīt diezgan droši. Tam piekrīt "Hologram USA" īpašnieks, sakot, ka, izmantojot hologrammas, viss kļūst iespējams - "Led Zeppelin" tūre kopā ar bijušo grupas bundzinieku Džonu Bonemu (1948-1980) vai pat Alberta Einšteina (1879-1955) lekcijas augstkolās, skaidrojot savu relativitātes teoriju. 

"Pulse Evolution" vadītājs Džons Tekstors uzskata, ka tehnoloģija, kuru izmanto viņa kompānija, nav pat hologramma, tāpēc viņš savu darbību sauc nevis par hologrammu veidošanu, bet "digitālo cilvēku" radīšanu. Šādi digitāls kaut kad nākotnē 90 minūšu garumā koncertos plānojas parādīties Preslijs, sniedzot "Brodvejai autentiskas" izrādes, kādās rokenrola karalis piedalījās savas dzīves laikā. 

IEKONSERVĒJIET SEVI!

Vai tā ir zinātniskā fantastika? Laikam jau nē, jo hologrammu aizmetņi radās jau pirms 150 gadiem. Mūsdienās tas viss vienkārši ir kļuvis pieejamāks. Var, protams, teikt, ka tas nav īsts un neko tādu nav vērts skatīties un ņemt par nopietnu, bet šī tehnoloģija jau ir visur. Piemēram, filmā "Furious 7", kuras varonis aktietis Pols Volkers (1973-2013) auto avārijā gāja bojā vēl pirms filmas uzņemšanas beigām. Viņa vietā atlikušo darbu pabeidza tieši hologrammas. Sevi, vēl dzīvam esot, 3D dimensijā noskanēt licis arī Pols Makartnijs. Un arī Pīters Džeksons, digitālās cilvēku "atgriešanas" kompānijas "Weta Digital" vadītājs, visgudri pamāca šodienas jaunās zvaigznes: "Pirms kļūstiet vecāki, veiciet sevis skanēšanu augstā rezolūcijā. Iekonservējiet sevi!"



Foto raksta ievadā no youtube.com.

2016, www.musicstories.lv.

Kāpēc "The Beatles" nonāca straumēšanas servisos?

Ziemassvētku vakarā katrs straumēšanas servisa "Spotify" lietotājs savā e-pastā saņēma vēstuli, kurā kompānija paziņoja, ka beidzot straumēšanai pieejams pilns grupas "The Beatles" katalogs. Daudziem Bītlu faniem tajā vakarā viss pārējais - Ziemassvētku vecītis, svētku pīrāgs un bieži vien nekam nederīgās dāvanas - pārcēlās kaut kādā nesvarīgā dimensijā, jo iespēja klausīties "The Beatles" savā straumētājā - tas dažam labam bija pats lielākais Ziemassvētku brīnums! 

"The Beatles" tiesību turētājs "Universal Music Group" (UMG) Liverpūles Četrinieka katalogu darīja pieejamu deviņiem straumēšanas servisiem - "Spotify", "Apple Music", "Google Play", "Amazon Prime", "Slacker", "Tidal", "Groove", "Rhapsody" un "Deezer". Bet kāpēc tas beidzot notika? Un kāpēc tieši tagad?

NEIZBĒGAMĪBA

Vairākus gadus atpakaļ Pols Makartnijs kādā intervijā, atbildot uz jautājumu, kāpēc "The Beatles" mūzika pat nav pieejama oficiālai lejupielādei (un tobrīd tā "iTunes" veikalā tiešām vēl nebija pieejama), atbildēja, ka šādā veidā un formātā izplatīta mūzika vienkārši devalvē tās vērtību, tā pazaudē daļu no sava, tā teikt, šarma. Makartnijs gan to teica laikā, kad straumēšana bija tikai autiņos, bet savu pīķa briedumu bija sasniegusi nelegālā dziesmu lejupielāde un failu apmaiņas programmas. Toreiz, klausoties Makartnijā, varēja tikai minēt, kurā brīdī mākslinieks atgriezīsies uz zemes un beigs dzīvot rozā princešu pasakā. 2015.gada nogale acīmredzot ir šī robežšķirtne, tiesa, šeit vairs ne tik daudz Makartnija spriedumos, cik "UMG" stratēģijas maiņā.

Reklāmas profesionālais žurnāls "Adweek" arī pievērsies šim jautājumam. Tiesa, vairāk no zīmolvedības un mārketinga puses, bet, visticamāk, tieši šie arī bija galvenie iemesli "The Beatles" kataloga publicēšanai. "No zīmola viedokļa raugoties, tas bija neizbēgami, ka "UMG" izdeva "The Beatles" katalogu," žurnālam saka Ņujorkas radošās aģentūras "BrandFire" izpilddirektors Ādams Padilla. "Kā gan viņi tiktu uztverti kā kompānija, kura aiztur mūsdienu vēstures labākās mūzikas publicēšanu un [līdz ar to arī] tās izplatību?" jautā Padilla. "Noliekot malā uzskaites un intelektuālā īpašums jautājumus, [var teikt, ka] straumēšana ir vislabākais veids, kā sasniegt jaunu auditoriju," saka cits reklāmas veterāns Ārons Goldmans no "4C" aģentūras. Viņš arī uzskata, ka šī ir lieliska iespēja jauno paaudzi pieradināt pie Bītliem, tādējādi saglabājot šīs mūzikas dzīvotspēju vismaz vēl par dažām paaudzēm. 

VISI GRIB KLAUSĪTIES "THE BEATLES"!

Otrs lielais iemesls "The Beatles" kataloga publicēšanai, protams, ir nauda. Iespēja paņemt to tur, kur tā šobrīd apgrozās - straumēšanas vidē. Bet vai tā sauktie tūkstošgades bērni jeb "millenials" (par tādiem tiek uzskatīti no 1980.gadu sākuma līdz 2000.gadu sākumam dzimušie), kuri ir lielais vairums straumēšanas servisu lietotāju, maz atpazīst tādus Bītlus un klausīsies tos, attaisnojot "UMG" finansiālās cerības? "Nav jau tā, ka tūkstošgades bērni nezina, kas  ir "The Beatles", bet, laikam ejot, vairums mūzikas tiek patērēts tieši straumēšanas servisos kā "Spotify"," atzīst Čārlzs Aleksanders, kura Nešvilā bāzētā kompānija "Streaming Promotions" nodarbojas ar mūzikas industrijas mārketingu un menedžmentu. Aleksanders uzskata, šis ir stratēģisks gājiens "The Beatles" zīmola stiprināšanā. Protams, tas, iespējams, jau tāpat ir spēcīgākais visā mūzikas industrijā, taču tas tāds nebūt nav jauno klausītāju vidū. "Ja viņi vēlas audzēt jaunu fanu bāzi, [Bītlu publicēšana] "Spotify" ir ļoti nozīmīga," atzīst Aleksanders.

Tomēr visam šim nevajadzētu pieiet tikai no vienas puses. Bītlu pieejamībai straumēšanas servisos varētu būt arī cita blakne. Proti, šos servisus varētu sākt izmantot tā vecuma ļaudis, kuri reiz dzīvoja ar Bītlu mūziku, bet straumēšanu līdz šim uzskatīja par kaut ko viņiem pārāk nesaprotamu un varbūt pat par modernu. Bītlu katalogs varētu "būt atslēga, lai atvērtu šos vārtus," poētiski par senioru vēlmi pamēģināt straumēšanu izsakās "Birmingham Mountain Radio" īpašnieks Skots Redžisters. "[Straumēšana] ir jaunākais mūzikas patērēšanas veids," atzīst Redžisters, piebilstot, ka tā ir iespēja katram klausīties tieši to, ko vēlas. ""The Beatles" ir "The Beatles", vecīt! Visi grib klausīties "The Beatles"!" Visbeidzot, vinils! Vinila plašu atdzimšana "The Beatles" tiesību turētājiem ir uz vienu roku, jo atšķirībā no kompaktdisku pārdošanas, kas ienes aizvien mazāk naudas, vinila plates šobrīd piedzīvo renesansi, uzrādot ap 40% (!!!) izaugsmi gadā. Bītlu atpazīstamības pieaugums jauno klausītāju vidū, kas arī ir čaklākie vinila plašu pircēji, varētu nest ar cipariem rakstāmu rezultātu.

CD ĒRAS GALS?

"Ja jaunie cilvēki nepieņem "The Beatles", izmantojot savus noteikumus un [klausīšanās] ierīces, tas, kas reiz bija vērtīgs, strauji kļūst par reliktu," pie jaunajiem klausītājiem un viņu paradumiem atkal atgriežas Padilla. "Adweek" gan izsaka vēl nolemtāku secinājumu: tas, ka "The Beatles" sāk savu digitālo dzīvi, simboliski varētu nozīmēt kompaktdiska formāta nāvi. Tam tikai daļēji piekrīt tiešsaistes mūzikas un kultūras žurnāla "Paste" dibinātājs Džošs Džeksons, sakot, ka tā nav kompaktdisku pēdējā elpa. "Bet šis [2015.] bija gads, kad straumēšana pārsniedza CD pārdošanas rādītājus, un daudzi no pārdotajiem CD ir no [tā sauktajiem] mantojuma māksliniekiem (slavenu kolektīvu un dziedātāju klasiskie albumi, kuriem zināms noiets ir vienmēr). Tātad tas, ka "The Beatles" tagad ir visur pieejami straumēšanai, ir milzīgs [mūzikas industrijas] pagrieziena punkts."

Un visbeidzot. Ja tev patīk Bītli, nemeklē zemtekstus, kāpēc tie tagad ir atrodami tavā straumētājā. Vienkārši klausies! Un skaidru prātu apjaut, ka tu šobrīd esi vienā sazobē ar mūsdienu populārās mūzikas pašiem pamatiem. 

Foto no spotify.com.

2016, www.musicstories.lv.

"Tidal" pēdējā kauja?

Kad šā gada 30.martā pasaulei tika prezentēts jaunais mūzikas straumēšanas serviss "Tidal", industrija uz brīdi apjuka. Alīša Kīza, "Daft Punk", Kenja Vests, Džeks Vaits, Madonna, Kriss Mārtins - tie bija tikai daži no 18 mūzikas pasaules lielajiem vārdiem, kas piedalās "Tidal" biznesā. Vieni uzskatīja, ka šī mūziķiem ir lieliska iespēja pelnīt bez starpniekiem, citi rauca degunus, sakot, ka katram jādara savs darbs, un šis nebūs veiksmīgs projekts. Vismaz līdz šim, izskatās, taisnība bijusi otrajiem.

TIRGUS APGRIEZIES KĀJĀM GAISĀ

Nesen apkopotie dati liecina, ka "Tidal" ir spējis piesaistīt vienu miljonu maksas lietotāju pretstatā "Spotify" 20 miljoniem. Turklāt tiek uzsvērts, ka 510 tūkstošus maksas kontu "Tidal" saņēma mantojumā no zviedru straumēšanas servisa "WiMP", ko par $56 miljoniem iegādājās reperis Džeizī (Jay-Z), lai vēlāk pārtapinātu par "Tidal". Lietas negāja kā plānots - deviņu mēnešu laikā ir nomainīti divi kompānijas vadītāji Endijs Čens un Pīters Tonstads. Nupat, 2.decembrī, "Tidal" paziņoja, ka no 2016.gada 4.janvāra kompānijas jaunais izpilddirektors būs Džefs Toigs. Un tas ir signāls, ka "Tidal" pagriežas stabilitātes virzienā, uzskata žurnāls "Billboard".

Toigs ir bijušais mūzikas servisa "SoundCloud" biznesa vadītājs, kā arī inovatīvā mūzikas servisa "Muve Music" vecākais viceprezidents. Viņš tiek uzskatīts par "pēdējo divu desmitgažu līderi patērētāju tehnoloģiju un izklaides sinhronizācijā," sarunā ar žurnālu "Billboard" atzīst Džeizī. Tomēr vieglas dienas Toigu negaida. Kaut vai tāpēc vien, ka kopš marta, kad "Tidal" uzsāka savu darbību, straumēšanas servisu bizness ir apgriezies kājām gaisā. Vispirms jau jūnija pēdējā dienā savu darbību uzsāka globālais straumēšanas serviss "Apple Music", piedāvājot lietotājiem 90 dienu (!!!) bezmaksas izmēģināšanas periodu. Oktobrī savu darbību ASV uzsāka "YouTube" maksas versija "YouTube Red", kurā arī pieejama satura straumēšana. 16.novembrī, savukārt, interneta radio kompānija "Pandora" paziņoja, ka par $75 miljoniem pārņems un integrēs savā struktūrā bankrotējušo straumēšanas servisu "Rdio". Savu "Prime Music" servisu attīsta arī "Amazon", savukārt "Spotify" tikai palielina savu dominanci tirgū. Kā šādā situācijā nolikt uz kājām "Tidal?

VIENĪGĀ IESPĒJA IZDZĪVOT - KĻŪT EKSKLUZĪVIEM

Toiga nolīgšana ir, iespējams, pēdējā "Tidal" kauja, kuras rezultāts noteiks, kurš uzvarējis karā. 46 valstīs, tai skaitā Latvijā, darbojošais straumēšanas serviss uzņems jaunus apgriezienus un nāks ar novitātēm šajā nozarē. Vismaz tā sarunā ar "Billboard" sola pats Togs. "Šeit ir patiešām interesanti komponenti, kurus "Tidal" piedāvā faniem un kuri ir atšķirīgi no citiem servisiem, pateicoties māksliniekiem, kuri ir ["Tidal" servisā]  iesaistīti," viņš atzīst. "Tidal" izdzīvos tad, ja piedāvās ko ekskluzīvu. Acīmredzot esošā ekstra - straumēšana HiFi skaņā par papildus samaksu - nav tik atraktīva lietotāju acīs, lai būtiski pieaudzētu to skaitu. Līdz ar to var gaidīt, ka "Tidal" agresīvāk piedāvās ekskluzīvu saturu, ko nodrošinās tajā iesaistītie mākslinieki - vairāk video, koncertu tiešraides un citas aktivitātes. Vai tas palīdzēs uzvarēt karā, to rādīs, domājams, jau nākamie 12 mēneši.

Foto raksta ievadā no eurweb.com.

2015, www.musicstories.lv.

Adeles mācības

Tas, kas šobrīd notiek mūzikas biznesā, industrijas darboņiem ir ne tikai pārsteigums, bet arī mācība, ko un kā darīt, lai ar mūzikas ierakstu tirdzniecību atkal varētu pelnīt kā pirms gadiem divdesmit trīsdesmit. Šis mācību materiāls ir Adeles jaunais albums "25". Ap to ir sacelta tāda ažiotāža un tirgū tas tiek virzīts tik pārdomāti, ka nav brīnums (patiesībā tas ir gan brīnums!), ka pirmajā plates iznākšanas nedēļā tas ticis pārdots rekordlielā tirāžā - 3,38 miljonos kopiju, ziņo žurnāls "Billboard". Kas ir šī panākuma iemesls un vai tiešām šādus rezultātus varētu sasniegt ikviens, vienkārši visu smalki izkalkulējot?

MŪZIKAS BIZNESA ANOMĀLIJA

"Viņa ir mūzikas biznesa anomālija," žurnālam "Billboard" saka kādas vārdā nenosauktas lielas ierakstu kompānijas augsta līmeņa vadītājs. "Viņa neievēro nekādus likumus!" Kādus likumus tad Adele neievēro? Pirmkārt, lielā slepenībā tika turēts pats fakts par jauna albuma izdošanu. Tiesa, industrijas iekšienē baumas jau klīda, bija pat zināms datums - 20.novembris -, kad Adeles jaunais albums varētu iznākt (šī iemesla dēļ "One Direction" pat pārcēla savas jaunās plates "Made in the A.M." iznākšanu par nedēļu ātrāk), tomēr tikai 18.oktobrī britu "The X Factor" talantu šova versijā tika iestarpināts pusminūtes garš Adeles jaunās dziesmas "Hello" fragments, bet 21.oktobrī jauno albumu savā tvitera kontā izsludināja pati Adele. Šis mēnesis tad arī bija tas laiks, kurā Adeles komandai viss bija jāsaliek pa plauktiņiem, ne no viena neslēpjot, ka plate iznāks. "Tas bija mēnesis pilns gudra mārketinga, nosakot un izvēloties pareizās lietas, ko darīt," žurnālam "Billboard" anonīmi atklākj viens no šajā procesā iesaistītajiem.

Atšķirībā no līdzīga smagsvara Teilores Sviftas, kura jaunos albumus izsludina trīs četrus mēnešus iepriekš, Adeles sagatavošanās darbiem atvēlētais viens mēnesis bija tik īss laika sprīdis, ka efekts tika panākts bez lielām pūlēm. "Viņa [it kā] bija apkārt, bet [patiesībā] nebija. Viņa [it kā] bija šeit, bet [patiesībā] nebija," kampaņas psiholoģisko pusi izskaidro tas pats iesaistītais. "Jums bija iespaids, ka Adele ir visur, bet īstenībā viņas te nebija." Nākamais komandas uzdevums bija novērst albuma materiāla noplūdi. Atšķirībā no Madonnas, kuras pēdējās plates "Rebel Heart" darba materiāls tika nopludināts vēl pusgatavs (starp citu, vainīgo arestēja), Adeles tuvākais loks, acīmredzot, ir uzticamāks, jo no studijas, šķiet, nekas neceļos nenoklīda. Cita lieta ir saražotie kompaktdiski. "Parasti jūs produktu [CD] ierakstu veikaliem sākat izsūtīt divas nedēļas pirms [albuma iznākšanas] datuma," stāsta kāds biznesā iesaistītais. Taču Adeles albums "25" mūzikas ierakstu veikaliem tika piegādāts divas dienas pirms izsludinātā izdošanas datuma. Tādā veidā ASV vien ar speciāla kurjera starpniecību tika piegādāti 3,6 miljoni albuma kopiju. 

STRAUMĒŠANAS LIEGUMS PALĪDZ PĀRDOT

Vēl viena pētāma Adeles stratēģija ir attiecības ar straumēšanas servisiem. Viņa nolēmusi albumu "25" neļaut ievietot nedz "Apple Music", nedz "Spotify", nedz kādos citos servisos. Šī nav oriģināla pieeja - visas savas plates "Spotify" lietotājiem ir liegusi tā pati Svifta, savu jauno plati "A Head Full of Dreams" šī servisa lietotājiem, vismaz pagaidām, liegusi arī grupa "Coldplay". Adeles komandas domu gājiens bija vienkāršs - straumēšanas liegums palīdzēs vairāk pārdot. Tiek lēsts, ka plate līdz šim visā pasaulē ir pārdota aptuveni septiņos miljonos kopiju. Industrijas eksperti izsaka pieņēmumu, ka, atļaujot albuma straumēšanu, pārdošanas rādītāji samazinātos par 300 000 - 500 000 eksemplāru, kas uz esošo rezultātu fona tāds nieks vien izskatās. 

Taču straumēšanas ietekmi uz pārdošanas rezultātiem, Adeles piemērs rāda, noliegt nevar. "[Mūzikas] industrija to šobrīd pēta zem liela mikroskopa," par albuma "25" pārdošanas stratēģiju žurnālam "Billboard" saka kāds no industrijas pārstāvjiem. Runa nav par pilnīgu atteikšanos straumēt, bet par kādu laika perioda "logu" no plates izdošanas brīža. Proti, par iespēju neļaut albumu straumēt iznākšanas dienā, bet, teiksim, pēc mēneša vai diviem. "Mācība ir tā, ka šie "logi" ietekmēs pārdošanas rādītājus," saka jau minētais avots. Tomēr kāds cits industrijā iesaistītais uzskata, ka "ir [tikai] sauja tādu mākslinieku, kuri var un kuriem vajag aizturēt straumēšanu [pēc albuma izdošanas]. Bet šajā brīdī mēs jau tos esam izsmēluši."

PERSONĪBAS FAKTORS

Adeles mācības, protams, nav universālas. Varētu šķist, ar gudru kalkulēšanu šādus rādītājus varētu sasniegt jebkurš. Bet tā nav. No 20. līdz 26.novembrim no visiem ASV pārdotajiem albumiem 41% veidoja tieši Adeles "25", ziņo "Nielsen Music". Šādus panākumus nevar iegūt, tikai rēķinot un kalkulējot. Ir vajadzīga personība, un Adele tāda, bez šaubam, ir. "Viņas balsī ir asaras, kuras iepazinis ikviens, kurš ir mīlējis un zaudējis," sarunā ar "Billboard" atzīmē leģendārā dziedātāja Areta Frenklina. "Bet tikai laiks, nevis pārdošanas [rādītāji] parādīs viņas vietu starp citiem lieliskiem 21.gadsimta dziedātājiem."

Albuma "25" stāsts mūzikas industrijā tiks pētīts un analizēts, izvēlēlētās stratēģijas mēģinās pielaikot arī citiem, taču neviens cits nav Adele un nekad vairs nebūs 2015.gada 20.novembris. Būs jauni mākslinieki, jaunas situācijas un atkal jaunas mācības. Un tieši tāpēc šī industrija ir tik aizraujoša.

Foto raksta ievadā no theguardian.com.

2015, www.musicstories.lv.

Radīts mūzikas instruments, ko spēj pārvaldīt ikviens

Rets ir tāds, kuram bēnībā vecāki nav likuši vai vismaz mēģinājuši likt apgūt kādu mūzikas instrumentu. Pieļaujams, kādi 95 no 100 to pamet, pat neko lāgā neapguvuši. Bet vismaz puse no šiem 95 savas dzīves laikā kaut reizi nožēlo, ka tomēr nav iemācījušies to klavierspēli vai vijoli, jo to, ka mūzikai ir liela loma cilvēka stabilā psihē un labsajūtā, apjauš tikai ar gadiem. Dažs tomēr nepadodas, apmeklē privātstundas, pilnveido savas prasmes, lai arī zina, ka nekāds Ričards Klaidermans tāpat nekad nebūs (lai dies' nogrābstās!). Bet arī šo iespēju izmanto retais, jo viss prasa laiku un centību, bet parasti vismaz viens no šiem iztrūkst.

Bet drīz viss mainīsies. Žurnāla "Time" 2015.gada 25 labāko izgudrojumu topā ir iekļauts arī, laikam jāsaka, gadžets jeb ierīce, ar kuras palīdzību cilvēki varēs realizēt savus neizsapņotos muzikālos sapņus. Un šī ierīce saucas "The Artiphon INSTRUMENT 1". "Mūsu vīzija bija radīt muzikālu pārdzīvojumu, kurš ir vienkāršs un intuitīvs," produkta videoreklāmā saka "Artiphon" dibinātājs Maiks Butera. "Cilvēkiem vēlme pēc mūzikas ir fundamentāla," viņš saka, atzīstot, ka tas, kā trūkst, ir vienkārša instrumenta, kas spētu cilvēka domas pārvērst mūzikā. "Tas ir tas, ko mēs radījām - instrumentu, kurš jūsu muzikālās domas patiešām spēj pārvērst skaņā."

"INSTRUMENT 1" ir moderna ierīce. Tā ir savietojama gan ar viedtelefonu, gan datoru, tāpēc radīto uzreiz ir iespējams arī ierakstīt. Uz šīs ierīces var spēlēt, kā raksta "Time", "dučiem mūzikas instrumentu", ieskaitot ģitāru, vijoli vai klavieres. Lai uz "INSTRUMENT 1" spēlētu vijoli, nav pat nepieciešams lociņš, to var darīt ar viedtālruni, iepriekš ielādējot īpašu aplikāciju. Ierīces vispusību uzsver arī Buters. "[Šo instrumentu] jūs varat spēlēt, kā vien vēlaties - jebkurā pozā, jebkurā [mūzikas] stilā, jebkurā [instrumenta] skaņā."

Produkts ir radies vairāku gadu intensīva darba rezultātā. Sadarbojoties ar "mūziķiem visā pasaulē", tapa šis instrumenta "brīnišķīgais, minimālisma stilā ieturētais, ergonomiskais dizains, kuru spēlēt ir tik jautri," stāsta Buters. "Mēs gribam iedvesmot jūs spēlēt mūziku." Ierīci masveidā ir sākts ražot nesen - pēc tam, kad pūļa finansējuma ieguves vietnē "Kickstarter" "INSTRUMENT 1" savāca 1,3 miljonus ASV dolāru. Šobrīd instrumentu ir iespējams priekšpasūtīt, tas maksā $449,00, ieskaitot programmatūru un siksnu. Diez vai Liepājas Simfoniskajā orķestrī kādreiz visi mūziķi uz skatuves sēdēs ar šādiem instrumentiem, bet daži "nokavētie talanti" un entuziasti savu jauno mantiņu nu ir sagaidījuši.

Foto raksta ievadā no arthipon.com.

2015, www.musicstories.lv.

Bībera un "One Direction" dueļa uzvarētājs ir: mūzikas industrija

Ir pagājušas jau gandrīz divas nedēļas, kopš 13.novembra, kad savus jaunos albumus vienā dienā izdeva gan Džastins Bībers, gan britu "One Direction", liekot minēt šādas rīcības motīvus. Varētu likties, ka Bībera "Purpose" un "One Direction" "Made in the A.M." kopīga ir samērā maz. Bībers mazliet agresīvāks, varbūt progresīvāks, savukārt "One Direction" ir drīzāk tāds standarta puišu ansamblītis, kura plakāti aizņem tīņu vecuma meiteņu guļamistabu sienas. Tomēr ļoti ticams, ka abu klausītājs ir lielā mērā viens un tas pats. Tāpēc jo interesantāk vērot, kurš šajā duelī uzvarēs un kāda būs ierakstu kompāniju stratēģija albumu virzīšanai tirgū.

KONKURENCE LIEK MEKLĒT JAUNUS PĀRDOŠANAS CEĻUS

Pirmās pēcizdošanas nedēļas aptuvenās aplēses ir sekojošas - "Def Jam" paspārnē izdotais "Purpose" pārdots 550 tūkstošos eksemplāru, no tiem 100 tūkstoši kombinētā veidā - ieskaitot tā saukto TEA ("track-equivalent albums"), kur desmit atsevišķi lejupielādētas dziesmas tiek pielīdzinātas vienam albumam, un SEA ("stream-equivalent albums"), kur 1500 straumētas dziesmas ir ekvivalentas vienam albumam. Pieskaitot gan TEA, gan SEA rādījumus, "Columbia Records" izdotajam "One Direction" albumam "Made in the A.M." rādītāji ir līdzīgi, bet tomēr mazliet zemāki: 425 tūkstoši + 50 tūkstoši. Tātad kopā 475 tūkstoši pārdotu albumu. Bet cīņa turpinās.

Asā konkurence abu albumu izdevējiem ir likusi būt radošiem un izdomas bagātiem. Arī neierasti dāsniem pret faniem. Piemēram, uz pasākumiem "An Evening With Justin Bieber" Losandželosā un Čikāgā, pie $18 ieejas biļetes piemaksājot vēl nieka $4, katrs apmeklētājs ieguva albuma "Purpose" lejupielādes kodu. Šādu pašu bonusu saņēma visi, kas pasākumam par $9,99 pieslēdzās interneta tiešraidē. Par $5 "Purpose" digitālo kopiju savā īpašumā varēja iegūt arī alternatīvās pārvietošanās portāla "Lyft" lietotāji, bonusā saņemot vēl $5 kredītu nākamajam braucienam. Turklāt, popularizējot Bībera singlu "Sorry", akcijas laikā tika izdalīti arī simtiem rožu pušķu ar atklātnīti par "Purpose" digitālās lejupielādes iespējām.

"One Direction" albuma reklāmas kampaņa bija šķietami tradicionālāka. Vispirms jau uz TV vakara šoviem "The Ellen DeGeneres Show" un "Jimmy Kimmel Live!", kuros piedalījās "One Direction", atšķirībā no ierastās prakses, tika tirgotas ieejas biļetes. Bet - katras biļetes īpašnieks saņēma savā īpašumā fizisku "One Direction" albuma "Made in the A.M." kopiju. Tādu pašu kopiju saņēma katrs, kurš iegādājās biļeti uz kādu no albuma pirmsizdošanas noklausīšanos kinoteātros. Turklāt pats albums tiek izdots piecos dažādos vāciņa noformējumos. Šādā veidā, pēc "Billboard" datiem, pirmo trīs dienu laikā, kopš abu albumu izdošanas, "Made in the A.M." tika pārdots 81 tūkstotī kopiju iepretī 28 tūkstošiem Bībera "Purpose" eksemplāru. Arī veikalu ķēdes "Walmart" tirdzniecības atskaites uzrāda, ka ar 22 tūkstošiem pārdoto albumu eksemplāru pret 19 tūkstošiem mazliet priekšā izvirzījies "One Direction" kolektīvs.

VISU IZŠĶIRS DIGITĀLĀ VIDE

Bet visu izšķirs digitālā vide. Un tā liecina, ka uzvar Bībers. No 13. līdz 15.novembrim "iTunes" dziesmu veikaliņā tika lejupielādētas 270 000 Bībera "dziesmu vienības", salīdzinot ar "One Direction" 190 tūkstošiem. Britu puikas gan Bīberu pārspēja citā rādītājā - tā saucamajā "pre-order" jeb priekšpasūtījumu skaita ziņā. Proti, sešu nedēļu laikā līdz albuma "Made in the A.M." izdošanas datumam katrs "iTunes" lietotājs varēja priekšpasūtīt albumu (to arī uzreiz apmaksājot). Sešu nedēļu laikā šādi tika iegadāti 170 tūkstoši albumu digitālo kopiju. Bībers, tiesa, gan trīs nedēļu ilgā priekšpasūtīšanas periodā, savāca "tikai" 110 tūkstošus šādu pirkumu.

Kā redzams, pa kādai kaujai ir uzvarējis te viens, te otrs. Bet kurš uzvarēs "karā"? "Ir skaidrs, ka Bībers [albumu] patēriņā uzvar, jo viņam ir daudz masīvāki radio singli," žurnālam "Billboard" atzīst kāds vārdā nenosaukts ierakstu industrijas pārstāvis. Tas nozīmē, ka Bībers spēj nokomplektēt daudz vairāk SEA un TEA jeb pārdotos digitālos albumus, ko veido atsevišķi lejupielādētas vai straumētas dziesmas. Bet varbūt vislieākais ieguvējs ir tieši mūzikas industrija pati? Varbūt šis duelis ierakstu kompānijām atkal lika sarosīties, meklējot risinājumus albumu pārdošanas rādītāju uzlabošanai? Un varbūt tieši šis duelis mazliet pieklusināja jau līdz mantrai noskaitīto pātaru, ka mūziku, sevisķi fiziskā formātā, mūsdienās jau vairs neviens nepērk? Izrādās, pērk gan. Un, izrādās, pelnīt var ne tikai ar koncertiem, bet arī ierakstu tirdzniecību. Šis duelis nāca tieši laikā! 

Foto raksta ievadā no askulator.com.

2015, www.musicstories.lv.

Islāmisti piesaka karu mūzikai!

13.novembra notikumi Parīzē, kad vairākos uzbrukumos bojā gāja pusotrs simts cilvēku, bet pustūkstotis tika ievainoti, kārtējo reizi apliecina, ka pasaule ir ļoti maza. Ka kāda ambīcijas, aizvainojums un "ticība" var vistiešākā veidā ietekmēt cilvēku dzīvi civilizētā Eiropas valsts galvaspilsētā. Vai trakāk - tas var laupīt dzīvību kādam, kurš piektdienas vakarā pēc darba nedēļas nolēmis vienkārši iedzert glāzi vīna vai noklausīties koncertu.

ATSLĀBUMS PĒC 9/11

Pusotra tūkstoša ietilpības Parīzes teātrī "Le Bataclan" 13.novembra vakarā uzstājās amerikāņu smagās rokmūzikas grupa "Eagles of Death Metal". Kad grupa bija nospēlējusi dažas dziesmas, vairāki cilvēki publikā piecēlās un atklāja uguni uz pārējiem. Nešķirojot un nevienu nežēlojot, viņi tiešā tēmējumā apšāva visus pēc kārtas. Vairāki izdzīvojušie vēlāk stāstīja, ka sākumā domājuši, ka tas ir koncerta šova elements. Bet, kad arī pati grupa nobēgusi no skatuves aizkulisēs, bet šāvieni nebeidzās, un cilvēki krita viens pēc otra, bija skaidrs, ka notiek kas šauminošs. Pēc policijas ierašanās divi no uzbrucējiem aktivizēja savas bumbu vestes, uzspridzinot sevi un apkārt esošos. Tajā vakarā "Le Bataclan" teātrī bojā gāja 89 cilvēki. 

Līdzīgi kā pēc 11.septembra teroraktiem ASV, arī pēc 13.novembra Parīzes notikumiem nekas vairs nav tā kā bija līdz šim. Tas attiecās arī uz koncertiem. Pēc 11.septembra ASV lielākā daļa koncertzāļu un stadionu pastiprināja drošības pasākumus, liekot mūzikas faniem, līdzīgi kā lidmašīnu pasažieriem, pie ieejas iziet caur metāla detektoriem. "Diemžēl koncertu pasaule [ilgākākā laika periodā] pēc 11.septembra kļuva pašapmierināta," žurnālam "Billboard" saka izklaides industrijā specializēies advokāts un krīzes menedžeris Eds Makfersons. "Pēc 11.septembra magnetometri tika izvietoti koncertu norises vietās Losandželosā un citur, taču lielākā daļa vēlāk tika noņemta." Makfersons uzskata, šiem drošības pasākumiem noteikti jāatgriežas. Tūlīt pēc Parīzes notikumiem vairāki ASV koncertu rīkotāji, tai skaitā "Live Nation", un koncertu norises vietas paziņoja par jaunu drošības pasākumu ieviešanu turpmākajos pasākumos, sīkāk nekomentējot, ko tie sevī ietver.

NEIEREDZ AMERIKĀŅUS UN MŪZIKU

Teroristu izvēlētais "Le Bataclan" teātris un konkrētais koncerts tika rūpīgi izvēlēts. Pirmkārt, tik mazās koncertzālēs drošības pasākumi parasti ir visai formāli, turklāt uzstājās grupa no Amerikas, kas jau ir iemesls islāmistu dusmām. Bet koncerts bija tikai viena no terora aktu vietām. Pārējie notika restorānā un pie stadiona, kurā tobrīd notiekošo maču vēroja arī Francijas prezidents. Tātad teroristu mērķis bija cilvēki, kuri savu brīvo laiku pavada, nododoties hobijiem, interesēm vai tiekoties ar draugiem. Tas bijs uzbrukums cilvēku izvēlei pavadīt savu brīvo laiku. 

Teroristu grupējums "Daesh", kuram labāk tīk, ja to dēvē par "Islāma valsti", ienīst atšķirīgo, radošo un individuālo. Tāpat kā amerikāņus, "Daesh" nicina arī mūziku. Un vienalga, vai tā ir populārā vai kāda cita veida mūzika. Piemēram, organizācijas atzars Lībijā nesen sarīkoja publisku mūzikas instrumentu dedzināšanu, foto un video izplatot visur pasaulē. 

"Daesh" izveidojās 2013.gada pavasarī Sīrijas Ziemeļos un nostiprinājās, cīnoties ar Sīrijas prezidenta Bašara Al Asada armijas vienībām. Šī cīņa ir prasījusi tūkstošiem dzīvību abās pusēs. Tad kāpēc vēl jābūt kādiem noteikumiem, kas šajos karu skartajos reģionos ierobežo jau tā skopo un drūmo cilvēku ikdienu? Atbilde ir gaužām vienkārša - reliģija. Vārdu reliģija te pat varētu likt pēdiņās, jo tā nav reliģija, kas citiem tiek uzspiesta un kuras vārdā citus var slaktēt. Bet šiem cilvēkiem, kuri dzīvo Sīrijā, Irākā, Lībijā un kuru dzīvības ir atkarīgas no konkrētā ciema "Daesh" atzara vadītāja labvēlības, nav citas izvēles.

40 PLETNES CIRTIENI PAR DZIESMU

Noteikumi ir skarbi. Un tie visvairāk skar tieši nepilngadīgos, kuri kaut kad nākotnē ir eventuāli "Daeš" kaujinieki. Tātad - viņi nedrīkst tapt "sabojāti" ar "Rietumu propogandu". Dzīvē tas izskatās šādi: piemēram, tā dēvētajā "Daesh" galvaspilsētā Rakā par T-krekla ar smagā metāla mūzikas simboliku nēsāšanu apcietina un divas nedēļas tur ieslodzījumā. Vairāki sīrieši ir tikuši apcietināti tikai par to, ka viņu mobilajos telefonos atrastas ielādētas dziesmas. Grupējuma ieskatā pornogrāfija, mūzika, kultūra, viss, ko viņi paši var palikt zem apzīmējuma "sātanisks", "aizvaino Allāhu", un tātad ir aizliedzams. "Daesh" sodu sistēmā par katru telefonā atrasu dziesmu "vainīgajam" pienākas 30 līdz 40 sitieni ar pletni vai nūju. Un tie nav tikai priekšraksti - šā gada sākumā kādai mūziķu grupai tika piespriesti un izpildīti 90 sitieni ar pletni katram tās dalībniekam tikai par to, ka viņi "tika pieķerti" spēlējam sintezatoru, raksta "Billboard". 

Reliģija apvienojumā ar tumsonību ir bīstams spēks. Bīstams pārējiem, bet ļoti parocīgs spēka turētājam, šajā gadījumā "Daesh" grupējuma līderiem. Tieši tāpēc ir šie drastiskie eksistences ierbežojumi. Jo vairāk informācijas, jo vairāk domā. Jo vairāk domā, jo mazāka iespēja noticēt "Daesh" pasakām. Tomēr, ņemot vērā grupējuma jau pastrādātās zvērības, tātad arī plašās iespējas, vai pasaulei ir tam jāpakļaujas vai vienārši jādzīvo tālāk?

VISS TURPINĀSIES

Ja var ticēt tam, ko raksta ārzemju prese, piemēram, "Newsweek", "Daesh" piedzīvo visai smagus laikus. Aizvien mazāk cilvēku "āpasaulē" notic "Daesh" dāsnajiem solījumiem par dzīvi teju paradīzē tiem, kas grupējumam pievienosies. Tas attiecās gan uz meitenēm no Rietumu valstīm, kuras agrāk straumēm devās kļūt par "kaujinieku sievām", gan arī pašiem kaujiniekiem. Cik noprotams, tieši kaujinieku algošana arī ir faktiski vienīgais, kam "Daesh" naudu netaupa, savukārt pārējiem tā iztikšana ir, maigi izsakoties, švaka. Turklāt avoti ziņo par kaujinieku masveida dezertēšanu, kam, protams, nav oficiāla apstiprinājuma. Ņemot vērā Francijas dusmu uzlidojumus "Daesh" kontrolētajām teritorijām Sīrijā un arī ASV un Krievijas iesaisti konfliktā, mūžīgi jau tāds "Daesh" pastāvēt nevarēs. Bet tik pat skaidrs ir tas, ka vieta jau tukša nepaliks, un vietā nāks citas terora formas.

Un to vēsi (ja tas vispār iespējams) apdomājot, ir skaidrs, ka jādzīvo tālāk. Tāpat kā līdz šim, tikai varbūt biežāk atskatoties pār plecu. To darīs arī Parīzes "Le Bataclan" teātris, kurš ir apņēmības pilns turpināt darbību. 1864.gadā celtā ēka 151 gadu vēlāk ir kļuvusi zināma visā pasaulē. Tā kļuva par pēdējo tikšanās vietu 89 cilvēkiem, bet vēl 99 šeit tika smagi ievainoti. Un tomēr - mūzika, teātris, sports, viss, kas sagādā cilvēkiem prieku un bagātina tos, ļaus šīs dziļās brūces sadziedēt. Neskatoties uz reliģijām un tumsonību. Kas, būsim godīgi, reizēm ir viens un tas pats.

Foto raksta ievadā Parīzes teātra "Le Bataclan" interjers koncerta laikā (ne 13.11.2015.). Foto no coursdetecktonic.com.

2015, www.musicstories.lv.