20 albumi, kas bija jānoklausās 2014.gadā

Divdesmit albumu saraksts, kas bija jānoklausās šajā aizejošajā 2014.gadā. Kā vienmēr, numerācijai nav nozīmes. Visu izsaka patikšana kopumā. Ja tomēr kaut kādi ekstrēmi ir jāizceļ, tad par gada, nosacīti, neveiksmi jāatzīst "U2" jaunā plate "Songs of Innocence" (un ne tik daudz muzikāli, cik tā mērkaķošanās ar "iTunes" bezmaksas promociju, kas kaut kā iekšēji uzreiz lika platei devalvēties), savukārt laikam jau neviens vairs negaidīja, ka padsmit gadus pie sienas karājusies bise ņems un atkal izšaus. Un izšaus kā lielgabals! Tas par Deimienu Reisu. "U2" tautieti, starp citu. 

1. Leonard Cohen - "Popular Problems" (2014)

Kanādiešu mūzikas leģendai bija plāns, un viņš to īstenoja. Nosvinējis savu astoņdesmito dzimšanas dienu, Leonards Koens devās pie miera, lai jau nākamajā dienā pamostos pasaulē, kura skandē viņa jaunāko, lielā slepenībā ierakstīto albumu "Popular Problems". Atšķirībā no Koena iepriekšējās plates "Old Ideas" (2012), šo pat var nosaukt par dzīvespriecīgu.

2. "Real Estate" - "Atlas" (2014)

Pārblīvētas ar nostaļģiju un ilgām. Tā Ņūdžersijas (ASV) kvinteta "Real Estate" trešā albuma dziesmas aprakstījis žurnāls "Clash Music". Drīzāk gan jāsecina, ka Martins Kortnijs ar kolēģiem ir izauguši no bērnu bikšelēm, radot albumu, kas pat skarbiem vīriem liek noraust pa asariņai. Citiem neredzot, protams. Jo kārtīgs vecis jau nemazgājas un neraud.

3. Beck - "Morning Phase" (2014)

Beka Hansena atgriešanās pēc piecu gadu pārtraukuma nesusi sev līdzi daudzas pārmaiņas un lūzuma punktus. "Morning Phase" ir tik netipisks Bekam, ka tagad tā publika, kam viņš iepriekš ne visai patika, to teju dievina, savukārt vecajiem Beka faniem no degunu raucīšanas ap tiem jau izveidojušās papildus krunkas.

4. "Elbow" - "The Take off And Landing of Everything" (2014)

Var mainīties gadalaiki, valstu robežas, valdības un Eirovīzijas dalībnieku dzimumi, bet ir tikai viena patiesība, kas pastāvēs mūžīgi kā akmenī iekalta: ""Elbow" ir dievu mūzika!"

5. "Wild Beasts" - "Present Tense" (2014)

"Es domāju, ir neiespējami radīt ko labāku par ["Wild Beasts" iepriekšējo albumu] "Smother", bet es kļūdījos," daloties iespaidos par angļu kvarteta jauno albumu "Metacritic" vietnē sajūsmu izrāda kāds grupas fans. Viss ir relatīvs, reiz atklāja Einšteins. Un "Present Tense" tiešām ir "Wild Beast" labākais albums. Relatīvi, protams.

6. "The Gloaming" - "The Gloaming" (2014)
Ķeltu un īru tautu mūzikas kodēts albums. Noskaņai un pārdomām. Klausāms vienatnē. Palīdz atrast sevī laimes robežu. Un, ja šī robeža ir iezīmēta, "X" stundā ir vieglāk izšķirties, uz kuru pusi sperams solis. Maģisks albums.

7. Damien Rice - "My Favourite Faded Fantasy" (2014)

"Kas var būt labāks par šo?!" teica Mārtiņš Rītiņš un izcepa kotletēs vārnu. Tāpat var izsaukties arī par īru zēna Deimiena Reisa trešo albumu "My Favourite Faded Fantasy". Pēc loģikas Reisam karjera būtu jābeidz, jo radīt ko labāku par šo - vai tas maz ir iespējams? 

8. Damon Albarn - "Everyday Robots" (2014)

Lai ko darītu Deimons Albarns, tas strādā! Bija "Blur", bija "Gorillaz", abi teju ikonu statusā. Nu, pēc 25 mūzikā pavadītajiem gadiem, Albarns nāk ar savu pirmo solo albumu "Everyday Robots". Ja tu lasi "Rīgas Laiku" un neskuj vāverīti, šī plate ir domāta tev! (Pēdējais teikums ir pārfrāzēts kāda pazīstama latviešu režisora izteikums).

9. Ben Watt - "Hendra" (2014)
Dueta "Everything but the Girl" viena no pusītēm Bens Vots pēc 31 gada pārtraukuma izdevis savu otro solo albumu. Kā saka mūzikas žurnāls "Q Magazine", "Hendra" ir "nobriedušas pārdomas par atmiņām un zaudējumiem." Uzskatāms piemērs viena konkrēta mūziķa evolūcijai.

10. Lykke Li - "I Never Learn" (2014)
Teju visā pasaulē dzīvojusī zviedru meitene Li ar salauztu sirdi krūtīs radījusi smeldzīgu popdziesmu kolekciju. Iespējams, personīgākais 2014.gada albums.

11. Paul Heaton & Jacqui Abbott - "What Have We Become?" (2014)
Britu "The Beautiful South" deviņdesmito gadu balsis Pols Hītons un Džakija Abota atgriežas jaunā kopdarbā. Kurš teicis, ka nevar divreiz iekāpt vienā upē un nevar divreiz piečurāt vienas zeķbikses. Var! Un kā vēl var! 

12. "The Horrors" - "Luminous" (2014)
Evolucionējot no spurainiem panciņiem līdz stadionu grupai, briti "The Horrors" laiduši klajā, iespējams, savu liktenīgāko albumu, pēc kura daļa fanu šo uzskata nevis par evolūciju, bet kapitulāciju komercijas priekšā, bet cita daļa, domājams, skaitliski daudz lielāka, pateicoties "Luminous", ir piedzīvojuši savu 2014.gada lielāko atklājumu.

13. "LIGHTS" - "Little Machines" (2014)
Kādreiz viņas vārds bija Valērija Poksleitnere, tagad "LIGHTS". Savu skatuves vārdu Valērija pieņēmusi pavisam oficiāli, ar visiem papīriem. Viņas trešais albums "Little Machines" ir neuzbāzīgas popmūzikas labs paraugs, kādu patiešām nav milzum daudz. 

14. "Coldplay" - "Ghost Stories" (2014)
Krisa Mārtina pēcšķiršanās rētu aplaizāmais albums. Šķiet, pirmais tik izteiktais "Coldplay" konceptalbums. Šoreiz par pagātnes rēgiem, kas nekur nepazudīs arī nākotnē. Ierasti jau tā emocionāli atklātais Mārtins platē "Ghost Stories" izģērbj sevi pilnīgi un galīgi. 

15. "Swans" - "To Be Kind" (2014)
Ļaudīm, kam garšo visas putras, ir vienalga, kādu ēst - vai tā auzu pārslu, vai mannā, vai varbūt vārīta no cirvja kā tajā pasakā. "Swans" cienītājiem ir vienalga, kuru grupas albumu klausīties - tie visi noved nirvānai līdzīgā stāvoklī. Bet, ja ir kaut kas jauns, protams, padod šurp arī to! 2014.gadā šie nirvānisti no saviem "Swans" sagaidīja ko jaunu.

16. "Broken Records" - "Weights & Pulleys" (2014)
Līdz sešu vīru orķestrim izaugušais skotu "Broken Records" savā trešajā albumā demonstrē meistarību, kas liek kapitulēt pat vislielākajiem skeptiķiem. Par skotu "Arcade Fire" dēvētie puikas ir radījuši emocionāli trauslu, bet instrumentāli ļoti bagātu plati.

17. Joe Henry - "Invisible Hour" (2014)
Tas ir tikai laika jautājums, kad katrs "Invisible Hour" klausītājs aizdomāsies: "Kas es esmu? Ko es te daru? Un cik, galu galā, ir pulkstenis?". Jo Džo Henrijs savā platē ir iekodējis teju visus pasaules neatbildamos jautājumus. Un tieši tāpēc plate "Invisible Hour" ir klausāma atkal un atkal, pēc beidzamās reizes saprotot, ka saprotams nav nekas, un atkal jāsāk viss no gala. Šo albumu ir jāēd kā maizi. 

18. "Spoon" - They Want My Soul" (2014)
Brits Daniels, grupas "Spoon" līderis, pusaudžu gados ļoti baidījās kļūt vecs, jo uzskatīja, ka "cilvēki virs 30 vienkārši neeksistē." Tagad, kad viņam pašam jau 43, Daniels savas bailes sasit lupatās, pierādot, ka ar katru jaunu "Spoon" albumu viņš sasniedz virsotnes, kuras iepriekš šķita, "vienkārši neeksistē."

19. Luke Sital-Singh - "The Fire Inside" (2014)
Šis jauneklis ir viens no "BBC" konkursa "Sound of 2014" finālistiem, kas galveno balvu gan neieguva. Tomēr viņš ieguva ierakstu līgumu un tika pie debijas plates "The Fire Inside". Tas ir dīvains ieraksts. Jo Luks Sitals-Sings savā raudoša suņa balsī spēj pat iedvesmot. Neizskaidrojami, bet spēj.

20. "Pink Floyd" - "The Endless River" (2014)
Angļu mūzikas grandu atvadu albums, veltījums pirms sešiem gadiem mūžībā aizgājušajam "Pink Floyd" taustiņinstrumentālistam Ričardam Raitam, kurš platē dzirdams grupas pēdējās koncerttūres 1994.gadā veiktajos ierakstos un vienā ierakstā no 1969.gada. Pagātne savijas ar šodienu. Palikušie palīdz aizgājušiem, kopā radot pilnīgi jaunu plati. "Šī ir pēdējā iespēja dzirdēt viņu [Raitu] spēlējam kopā ar mums," saka viens no palikušajiem Deivids Gilmours.

2014, www.musicstories.lv

"Elbow" - "The Take Off and Landing of Everything" (2014)

"Es sēdēju stūrī ar grāmatu rokā un Boba Dilana cepuri galvā, cenšoties līdzināties komponistam," laiku pirms aptuveni desmit gadiem, kad ikdienu viņš pavadīja Mančestras kafejnīcā "Night and Day Cafe", atceras grupas "Elbow" līderis Gajs Gārvejs. 2014.gadā četrdesmitgadniekam Gārvejam, lai pierādītu savu komponista esību, teatrālas hūtes un lateksa biksiņas nēsāt nav vairs nepieciešams. Pietiek tikai neticīgajiem gar degunu nogrozīt "Elbow" jauno plati "The Take Off and Landing of Everything", lai šie ar skatu, kā mesiju ieraudzījuši, saprastu, ka vīrs ar bārdu un ūsām, pēdējā laikā reizēm arī raga brillēs, ir "īsts" komponists!

Pa šiem gadiem mainījušies arī paša Gārveja paradumi un darba stils, izņemot vienu lietu - viņam joprojām patīk strādāt kafejnīcās. Taču grāmatu vietā nākusi virtuālā realitāte. "Tagad esmu progresējis, tiešām," mūzikas žurnālam "Paste" atzinis Gārvejs. "Pāris gadu atpakaļ kļuvu digitāls, jo aptuveni ap mūsu otro albumu [2003.gada "Cast of Thousands"] es pazaudēju vienu no savām piezīmju grāmatām. (..) Digitalizēšanās man ļoti palīdz, jo es varu palielināt tekstu uz ekrāna, kad man ir jādzied [studijā pie mikrofona], un man tie [teksti] vairs nav jāizraksta kādam, kad albums ir pabeigts - man atliek tikai tos izkopēt. Un kad es atnāku uz studiju vai mājām, mans laptops automātiski dublē [informāciju], tā kā ir neiespējami darbus pazaudēt."

"Digitālais" Hārvejs albumā "The Take Off and Landing of Everything" ir lielisks. Viņš ne tikai nav pazaudējis nevienai dziesmai vārdus (Hārvejam nepatīkot pie tekstiem atgriezties vēl un vēl, tāpēc tie, lielākoties, "ieriktēti" dziesmā ar pirmo reizi), bet plati arī paspējis radīt vienlaicīgi ar šķiršanos no desmit gadu ilgušām attiecībām ar draudzeni Emmu. Tiesa, visi nopelni nav piešķirami vienam pašam Hārvejam. Kamēr viņš kārtoja attiecību lietas, grupas ģitārists Marks Poters, piemēram, "uzskicēja" vienu no plates "enkura" dziesmām "Honey Sun". Digitalizācija bija sabiedrotais albuma tapšanā arī citā ziņā - Gārvejs, kurš ir visu tekstu autors, tos sacerēja, atrodoties Bruklinā (ASV), savukārt pārējie dzīvojās pa Angliju. Galarezultāts tika sastiķēts "vados" ("mēs ar zēniem bijām salikuši kopā mūziku, bet mums nebija ne jausmas, par ko būs šī dziesma").

Ar "Elbow" vīrusu slimojošajiem 2014.gads ir atnesis prieka vēsti - jaunu grupas albumu. Var mainīties gadalaiki, valstu robežas, valdības un Eirovīzijas dalībnieku dzimumi, bet ir tikai viena patiesība, kas pastāvēs mūžīgi kā akmenī iekalta: ""Elbow" ir dievu mūzika!"

2014, www.musicstories.lv

Cilvēks bez maskas - Loids Kouls

Kad pienāk pusnakts, karnevālā maskām ir jākrīt! Pārsteigumi, smiekli, sajūsmas kliedzieni, asaras, vilšanās. Pilns emociju spektrs garantēts! Bet vislielāko pārsteiguma devu saņem kāds vīrs. Kad viņš karnevālā tikko ieradās, dažos kaktos gluži vai līdz dūru cīņām nonāca strīdi, vai šis vīrs ir pārģērbies par Gaju Gārveju no "Elbow" vai arī tas ir pats slavenais Marvins Lī Edejs jeb "Meat Loaf" - sejā "kā viens pret vienu," secināja kāds, laikam jau vīrs, tērpies caura kartupeļu maisa maskā. Protams, šis karnevāls nenotika Purmsātu kultūras namā, kaut arī tur vārdu "Elbow" var dzirdēt ik reizi, kad pēc otrā "Bonaparta" kāds sauc: "Raimond!"

Šis karnevāls notika pilī. Vecgada vakarā. Vienīgajā naktī gadā, kad zirgi drīkst mierīgi parunāties, un neviens tos neuzskata par jukušiem. Tāpat šī ir nakts, kad neviens nekādas mentālas problēmas nesaskata viesim, kas palūdz mikrofonu, lai kaut ko nodziedātu. Pēc tam, kad "Raudāja māte, raudāja meita" bija nodziedājis rajona ansambļu skates "Grand Prix" ieguvējs jauktais koris, kvartets "Pūpolītis", kurā visas četras balsis vienu aiz otras pēc kārtas izdziedāja tikai viens tā dalībnieks  - vecs vīrs ar rahīta nomocītām, atļekušām ausīm -, bija skaidrs, ka saviesīgā daļa ir cauri. Bet tad ieklepojās "Raimonds". Sajūtot visu skatienus piekaltus sev, sākums bija nedrošs. Bet maskotais, nezināmais vīrs aizvien pašpārliecinātāk devās skatuves virzienā. Deju zālē pašķīrās gluži taciņa, lai svešais varētu netraucēts nonākt prožektoru gaismā pie mikrofona. Noņurdējis kaut ko līdzīgu "Lāsmai patīk garš kāts", ko vietējie "Raimondi" saprata kā "Laimīgu jauno gadu!", svešais sāka dziedāt.

Pirmā rinda paģība gandrīz momentā. No viena gala - kā rindiņā salikti domino kauliņi, kurus vienu pēc otra nogāž blakusstāvētājs. Otrā rindā ģībonis paņēma tikai pusi rindas, jo pārējie, un daļa arī pirmajā rindā kritušo, mazliet atjēgušies, saprata, ka piedzīvo brīnumu, tāpēc "ir jāfilmē"! Kad vīrs sāka dziedāt, šaubu nebija - tas nav nedz Gārvejs, nedz "Meat Loaf" (maska tikai bija laba!). Deju zāles labajā stūrī pēkšņi parādījās galdiņš, kur sāka pieņemt likmes, kas patiesībā ir šis vīrs. Ar attiecību 1:2 līderos izvirzījās Kriss Difords no "Squeeze", tūlīt aiz viņa nākamais ticamākais variants bija Maiks Skots no "Waterboys". Bet kad svešais sāka dziedāt dziesmu "It's Late", šaubu nebija - viesis ir Rons Sekssmits, tikai nedaudz skaidrāku balsi. Šī ideja izčākstēja, izskanot mazliet sērīgajai dziesmai "Myrtle And Rose", pēc kuras vietējās baznīcas ērģelniece, kas visu joprojām spēlēja tikai ar vienu pirkstu, izsaucās: "Tas taču ir Leonards Koens!"

Nodziedājis vienpadsmit dziesmas, vīrs paklanījās, pateicās par uzmanību, vēlreiz atgādināja, kas patīk Lāsmai, un devās uz zāles izeju. "Kā?! Un masku? Kāpēc tu nenoņem masku?" vaicāja publika, vēloties uzzināt, kas ir viņu jaunais varonis. "Es neesmu maskā. Un vispār mani sauc Loids Kouls," nedaudz kautri teica jau pamatīgi sirmot sākušais vīrs, vēlreiz paklanījās un devās ārā. "Loids Kouls!" gluži vai noelsās publika. "Šito es atcerēšos mūžam," īpaši skaļi paziņoja kāds vīrs, kurš "Liodu Koulu" bija sajaucis ar "Līme ar kolu", un devās jauno padomu likt lietā. Bet Loids Kouls devās tālāk pasaulē. Pie citiem, kam nav zināma ne viņa seja, ne daiļrade, ne talanti. Ja satiec viņu, noteikti pabaro un palūdz nodziedāt viņa jaunāko albumu "Standarts". Un nekad viņam nesaki, ka viņš ir līdzīgs "Meat Loaf". Apvainosies un, nedod dies, sāks valkāt masku. Bet ar maskām jau pārsvarā mums te ir visi...

Foto raksta ievadā no www.timesunion.com.

2013, www.musicstories.lv

Tweet

No arhīviem: "Elbow" - "Cast Of Thousands" (2003, pilns albums)

Ja es būtu sieviete, neviens, izlasot šī raksta virsrakstu, nebrīnītos, - kādā sakarā tagad, deviņus gadus pēc iznākšanas, būtu kaut kā īpaši jāatzīmē vai vēlreiz uzmanīgi jāklausās kāds albums? Kur ir loģika? Taču es neesmu sieviete, un labi, ka tā, - es būtu ārkārtīgi neglīta sieviete, kas, nevarot atrast piemērotu vīru, turētu četrpadsmit kaķus, no kuriem vismaz pusi pati būtu ieguvusi, sapārojot, skunksu ar kāmīti. Tāpēc ir labi, ka, vismaz pēc papīriem, skaitos vecis, kaut arī, jāatzīst, diezgan tuvs kārtīgam cūkuģīmim. Taču šoreiz ne par to. Šoreiz par it kā neloģisko izvēli - izgaismot britu "Elbow" 2003.gada plati "Cast Of Thousands". 

Galīgi neloģiska šī izvēle tomēr nav. Šā gada pavasarī "Elbow" "deluxe" versijā pārizdeva šo plati, tāpat kā iepriekš bija izdarījusies ar debijas albumu "Asleep In The Back" (2001)  un pēc tam ar trešo plati "Leaders Of The Free World" (2005). Neloģismu virkni turpinām, izceļot "Elbow" otro albumu? Kāpēc ne debijas plati? Kāpēc ne trešo? Tieši tāpēc, ka "Cast Of Thousands" ir pēdējais "Elbow" "ne-stadionu" albums. Tas pēc noskaņām vairāk atgādina tādu mierīgu privātu ballīti, kurā sapulcējušies īsteni mūzikas gardēži.

Pirms gada šeit aplūkojām lielisko "Elbow" toreiz nesen iznākušo plati "Build A Rocket Boys", tās gluži sektantisko spēju pakļaut prātus un sirdis neizskaidrojamā veidā, taču uz to brīdi "Elbow" jau bija kļuvusi par masu produkciju. Nupat prese ziņoja, ka aizsaulē aizgājis pasaulē pēdējais milzu bruņurupucis Vientuļais Džordžs - lai arī kā viņš centās, visi mēģinājumi radīt pēcnācējus bija neveiksmīgi, un Džordžs nospļāvās uz visām bruņurupuču mātītēm, savu dzīvi beidzot kā vientuļnieks ar augsti paceltu galvu. Lūk, ar "Elbow" ir tieši tāpat - lai arī "Build A Rocket Boys" ir grupas komerciāli veiksmīgākais albums, tas balstās uz saknēm, kas dēstītas pirmajos albumos, tai skaitā "Cast Of Thousands". "Elbow" iet augsti paceltu galvu, neklausoties, ko saka citi, un gluži nejauši aizsoļo līdz stadioniem! Nu, un šādas koncertēšanas vietas jau nu neatgriezeniski ienes zināmas korekcijas mūzikā. Domājams, "Elbow" augsti paceltu galvu arī gribētu iet vismaz tikpat ilgi kā Vientuļais Džordžs - viņš savu krunkaino šīs zemes ķermeni pameta, būdams knapi 100 gadu vecs!

Un tātad. Ir 2003.gads. Tā gada 1.janvārī par Šveices konfederācijas prezidentu kļūst Paskāls Kušpēns. Kāds Pens Hadovs kļūst par pirmo cilvēku, kas vienatnē bez citu palīdzības ar kājām noiet no Kanādas līdz Ziemeļpolam, bet 23.novembrī Antarktīdā tiek novērots saules aptumsums. Taču neviens no šiem notikumiem nav atstājis tik paliekošas pēdas kā tajā tālajā 2003.gada 18.augustā iznākusī plate "Cast Of Thousands". Tiesa, tā gada martā ASV iebruka Irākā, taču var apgalvot, ja visi cilvēki uz Zemeslodes būtu sadevušies rokās un klausījušies "Elbow" dzīvesgudrās un samiernieciskās dziesmas, nebūtu ne tikai kara Irākā. Vēl vairāk - baltie lāči turpinātu dzīvot ierastajos klimatiskajos apstākļos tuvāk zemes poliem, nevis dibinātu šlāgeransambļus un maitātu ļaužu muzikālo gaumi mazā valstiņā pie jūras, kura, iespējams, ir vienīgais mūsu resurss, kas vēl nav ieķīlāts starptautiskās aizdevēju organizācijās. Bet tas jau atkal ir cits stāsts.

Papildus resursi:

"Elbow" mājaslapa

"Elbow" profils portālā "Facebook"

"Elbow" profils portālā "MySpace"

Iegādājies "Elbow" mūziku legāli!

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

10 albumi, kuri bija jānoklausās 2011.gadā

Viss ir beidzies! Šampanietis, uguņošana, iespējams, svinību paģiras, arī 2011.gads. Zirgi ir runājuši, sieva atkal pārvērtusies atpakaļ no princeses par vardi, bet sievasmāte vairs nav ķirbis, par ko tā tapa, pusnakts kurantiem vēstot Jaunā gada iestāšanos. Šeit desmit albumi, kurus, vajadzēja noklausīties aizgājušajā gadā. Ja nesanāca, nekas - vismaz var labi iesākt Jauno gadu, nododoties dziesmu mūzas savaldzināto radošo garu pūlēm, kas izteiktas dziesmā.

Sakarā ar to, ka "Grooveshark" mēdz niķoties, ja iekopētas vairākas plates vienā rakstā, apakšā ir visas plates vienā listē, izņemot vienu, kas pieejama "Bandcamp" sistēmā un atrodas tūlīt aiz teksta par šo plati. Tā teikt - uzgriez skaļāk un gaudo līdzi! :)

1. "Grouplove" - "Never Trust A Happy Song" (2011)

"Ja tas dara tevi laimīgu, tad, sasodīts, kāpēc tu esi tik bēdīgs?" apskatot amerikāņu grupas "Grouplove" debijas plati, Šerilas Krovas slavenās dziesmas rindas citēja britu "BBC" mūzikas apskatnieks Miša Pērlmans. Viņš ir neizpratnē par to, kāpēc grupas dziesmas izstaro tādas skumjas? Atbilde laikam jāmeklē albuma nosaukumā...

2. "Beirut" - "The Rip Tide" (2011)

Vienu debesīs celta, citu zemē bradāta, sagaidīta amerikāņu "indie-folkeru" "Beirut" trešā plate. "Atdevies popam!" par grupas līdera Zeka Kondona muzikālās ievirzes maiņu auro "BBC" apskatnieks Džeims Skiners. Bet mūzikas gaumes veidotājs portāls "Pitchfork" slavē Kondonu kā augušu gan kā komponistu, gan dziesmu aranžētāju. Kur ir patiesība? Tikai ne pa vidu. Patiesība ir platē! Atļaušos piebilst - labākajā šajā gadā iznākušajā platē.

3. "Cat's Eyes" - "Cat's Eyes" (2011)

Britu gotiskās pankgrupas "The Horrors" līdera Fariss Bedvana un kanādiešu operas soprāna un multiinstrumentālistes Reičelas Zefiras duets "Cat's Eyes" ar savu pirmo singlu "Not A Friend" deva cerību uz to, ka gaidāms kas īpašs. Tā arī bija - 11.aprīlī iznākusī dueta debijas plate "Cat's Eyes" ir viens no 2011.gada daudzšķaitnākajiem jaunumiem. No "The Doors" līdz sakrālām baznīcas dziesmām - tik plaša ir "Cat's Eyes" muzikālo ietekmju amplitūda.

4. Herbie Hancock - "The Imagine Project" (2010)

Henkoks, izrādās, bija viens no maniem šā gada "skeletiem skapī". Lai arī pirmā viņa plate iznāca jau 1962.gadā, tikai šogad ar viņa jaunāko veikumu albumu "The Imagine Project" pār mani nāca apskaidrība - ja man līdz šim nebija ne jausmas par tāda Henkoka eksistenci, es patiesībā neesmu zinājis neko. Bet - labāk kaut vecais cūkai iemācīt braukt ar riteni, nevis vienkārši apēst karbonādēs. Katra albuma dziesma ir meistardarbs, kurā dalību ņēmuši tādi lieli vīri un sievas kā Pinka, Sīls un Džons Ledžends.

5. "Active Child" - "You Are All I See" (2011)

Pets Grosi - vīrs ar eņģeļa balsi, kam patīk rīkoties ap elektroniskām uzpariktēm, un, tos abus savienojot, radusies mūzika, kas tā arī balansē līmenī starp eņģeļiem un zemi. Saka, ka eņģeļi staigājot arī pa zemes virsu. Ja tā ir, iespējams, šo plati radījis viens no viņiem.

6. "Girls" - "Father, Son, Holy Ghost" (2011)

Kristofers Ouvens un Čets Juniors Vaits jeb duets "Girls" ir labi pastrādājuši. Ja arī viņi bijuši par slinku labāka grupas nosaukuma izvēlei, mūziku viņi ir radījuši ar 120% atdevi. Viņu otrais albums "Father, Son, Holy Ghost", kurš iznāca septembra vidū, ir, atkal jau jāsaka, viens no šā gada brīnumalbumiem.

7. Patrick Wolf - "Lupercalia" (2011)

"[šajā albumā] katra dziesma ir patiess stāsts, tās nav cēlušās no pasākām vai teikām, kā iepriekšējos albumos," par jaunāko plati "Lupecalia" saka pats Patriks Volfs. Un, ja tā nav dzirdēta, 2011.gads bijis pavadīts gluži veltīgi.

8. Ólafur Arnalds - "Living Room Songs" (2011)

Vārdos neaprakstāmas ir emocijas, kas no visslēptākajiem dvēseles nostūriem laužas uz āru, klausoties īslandieša Olafura Arnalda albumus. Lai gara acīm ieraudzītu "bildītes", nav nemaz vajadzība saēsties mušmires vai iestāvējušas olīvas. Pietiek ar Arnalda Mūziku! Viņa jaunākā plate "Living Room Songs", kā jau vēsta nosaukums, ir ierakstīta mākslinieka dzīvojamā istabā septiņu dienu laikā - katru dienu pa dziesmai. Un jā, šo plati varēja arī nedzirdēt visa iepriekšējā gada laikā, jo tā nākusi klajā nupat, 23.decembrī.

9. "Turn Off Your Television" - "Turn Off Your Television" (2011)

Jons, Stellans un Ēriks nāk no zviedru pilsētas Malmes, un viņu iedvesmas avoti ir dīvaini mikrofoni, vecas ģitāras un mūzika no sešdesmitajiem līdz deviņdesmitajiem, izlaižot astoņdesmito gadu diskogalvas. "Turn Off Your Television" debijas albums ir viens labs, melodisks indie-pops, kas, cerams, uzrunās daudzus. Un, cerams, ne tikai jautājumā par televizora izslēgšanu.


10. "Elbow" - "Build A Rocket Boys!" (2011)

Angļi "Elbow" ir mana 2011.gada Atdzimšana no pelniem un dubļiem, puņķiem un zivju ķidām. Gajs Gārvejs savu krusta karu uz manu dvēseli ar piekto albumu ir uzvarējis. Iepriekš viņam tas neizdevās. Tāpēc nevaru nepieminēt šo albumu kā vienu no pagājušā gada labākajiem. Tas ir gluži kā tēvs sagaida savu pazudušo dēlu. Mans zudušais dēls, kurš nu jau atgriezies, ir šis raķešu zēns 11 dziesmu garumā.

Un šeit - visas pārējās plates pilnā garumā!



Tad nu - kolosālu 2012.gadu!

Foto raksta ievadā "Cat`s Eyes" no thequietus.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

"Elbow" - "Build A Rocket Boys!" (2011, albuma apskats)

Ar angļiem "Elbow" ir gluži kā man draugs nesen izteicās par ceļojumu uz Kuldīgu: "Tu braukā apkārt un riņķī pusi dienas, līdz atrod īsto spraugu, lai tiktu līdz vietai, kurā jānokļūst!" Toreiz es viņam teicu, ka tas ir gluži tāpat kā ar sievietēm, bet tagad varu papildināt, ka tieši tā ir arī ar grupu "Elbow" - visi runā, cik tā laba, tu klausies, klausies vienreiz, otrreiz - nepaņem. Pēc trešās tavā priekšā burtiski atveras "Elbow" klēpis un tu spēj saprast, kāpēc ir bijis jānodzīvo līdz šai platei - albumam "Build A Rocket Boys!".



"Elbow" vēsture ir solīda - tās līderis Gajs Gārvejs un ģitārists Marks Poters kopā sāka spēlēt sešpadsmit gadu vecumā, tas bija 1990.gadā. Pēc laiciņa viņiem pievienojās basists Pīts Tērners un bundzinieks Ričards Džaps, un tā tapa apvienība "Mr.Soft", ko vēlāk pārdēvēja vienkārši par "Soft". 1997.gadā puiši pārdēvēja grupu par "Elbow", ietekmējoties no TV seriāla "The Singing Detective", kuras viens varonis filmā teica, ka vārds "elbow" (elkonis) angļu valodā ir viens no jūtīgākajiem, nevis pēc definīcijas, bet pēc sajūtām, kā to pasaka... Var jau būt. Bet tad arī tik pat labi grupu varēja nosaukt par "Groin".



"Build A Rocket Boys!" ir "Elkoņu" piektais studijas albums, kurš seko aiz kritikas ļoti labi novērtētās 2008.gada plates "The Seldom Seen Kid" (lai atceramies kaut vai dziesmu "One Day Like This"). Jaunā plate ir veltījums Gārveja bērnībai - katra dziesma, katrs pants, pat vāciņa noformējums un, protams, nosaukums, kas pierāda - puikas, neatkarīgi no tā, kurā pasaules nostūrī dzīvo, zināmā vecumā noteikti grib kļūt par kosmonautiem, bet meitenes - par ārstiem un aktrisēm. Izņemot dažas Āfrikas valstis - tur visi grib kļūt par prostitūtām.



Klausoties plati, bez gala var sev jautāt, ar ko "Elbow" var salīdzināt. Gārvejs kaut kā neapzināti asociējas ar Moriseju - izskata, dziedāšanas stila dēļ. Bet nekas nav dzirdēts, ka viņš kā Morisejs publiski un asi protestētu pret vaļu medībām, tādējādi laupot sutinātu vaļu māšu klitoru cienītājiem viņu iecienīto delikatesi. Otru brīdi man likās, ka "Elbow" varētu būt kādas reliģiskas draudzes ansamblis, jo viņu mūzika ir ļoti noslēgta - tā nepielaiž klāt katru, bet, kam tas izdevies, visu atlikušo mūžu maksā tai desmito tiesu (pērk un klausās grupas plates). Bet kā ir īstenībā? Kas ir "Elbow" šarms? Noklausies plati "Build A Rocket Boys!", un tu sapratīsi. Ja nesapratīsi, tev jāmeklē cita reliģija. Mēs savu jau esam atraduši!



Albuma vērtējums: 8/10
Citi vērtējumi:
The Telegraph: 5/5
Q Magazine: 4/5
The Independent: 4/5
NME: 8/10
Clash Music: 8/10
The Guardian: 4/5

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Jaunākie singli - 25.04.2011 (video, audio, bezmaksas lejupielāde)

Ir svētki! Olas apēstas, zaķi izcepti šašlikos un, šķiet, šādā noskaņojumā šonedēļ ir arī visa mūzikas industrija. Līdz ar to "Elbow" jaunās plates "Build a Rocket Boys!" otrajam singlam "Open Arms" nebija nekādu problēmu kļūt par šīs Nedēļas singlu, kaut nedaudz tā pozīcijas apdraudēja skotu kvartets "Twin Atlantic" ar otro singlu no maijā gaidāmās grupas otrās plates "Free".

Uz jaunajiem albumiem skats mazliet savādāks. Tur, šķiet, izmantojot kluso pēcsvētku laiku, paspīdēt sadomājusi virkne veterānu - Emīlija Harisa, Morisejs un Brūss Springstīns. Pirmajai jauns albums, otrajam labāko dziesmu izlase, bet trešais nolēmis izdot sava 1975.gada koncerta ierakstu. Tāda, lūk, šī nedēļa.

"Circle Pit" – "Slave Honey"
Circle Pit - Slave / Honey by hardlyartrecords

NEDĒĻAS SINGLS! "Elbow" - "Open Arms"


"Everything Everything" – "Final Form"


Natalia Kills - "Mirrors"


"Nero" - "Guilt"


"The Sound Of Arrows" - "Nova" (bezmaksas lejupielāde)

The Sound Of Arrows - Nova by nunooz

"Twin Atlantic" – "Free"


Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Airborne Toxic Event" – "All At Once"
"Alessi's Ark" – "Time Travel"
"Bowling For Soup" - "Fishin' For Woos"
Bootsy Collins – "The Funk Capital Of The World"
"Dredg" – "Chuckles & Mr Squeezy"
"Dutch Uncles" – "Cadenza"
"The Fall" – "The Marshall Suite"
Emmylou Harris – "Hard Bargain"
Jennifer Hudson – "I Remember"
"Leaves Eyes" – "Meredead"
Morrissey – "Very Best Of Morrissey (2011)"
"My Passion" – "Inside This Passion"
Rolo Tomassi – "Eternal Youth"
"Silverstein" – "Rescue"
"Skindred" – "Union Black"
Bruce Springsteen – "Live At The Main Point 1975"
"Times New Viking" – "Dancer Equired"
"We Are The Ocean" – "Go Now And Live"
"The Wombats" – "This Modern Glitch"

Foto raksta ievadā grupa "Elbow" (foto no http://edtelebury.blogspot.com).

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Jaunākie singli - 28.02.2010 (video, audio, bezmaksas lejupielāde)

Šajā nedēļā daudz labu singlu - mūsu draugs Netaniels Reitlifs, tad vēl jaunumi no "Elbow" un vecā, labā Edvina Kolinsa. Tā par nedēļas singlu kronētu "Noah & The Whale" – "LIFEGOESON", bet tomēr jānosvin Džona Fratelli atgriešanās ar "Santa Domingo" pēc "The Fratellis" izjukšanas pērnajā gadā.

"Brother" – "Darling Buds Of May" (bezmaksas lejupielāde)

Brother - Darling Buds of May by UKPlaylist

"Bullet For My Valentine" – "The Last Fight" (bezmaksas lejupielāde)

The Last Fight Bullet For My Valentine by tutula2

"The Chapman Family" – "Anxiety"


Edwyn Collins feat. "The Drums" – "In Your Eyes"
Edwyn Collins - In Your Eyes Feat The Drums by 1FTP

"Crocodiles" – "Mirrors" (bezmaksas lejupielāde)
Crocodiles - "Mirrors" by Tot Somerset

Alesha Dixon feat. Jay Sean – "Every Little Part Of Me"


"Does It Offend You, Yeah?" – "The Monkeys Are Coming" (bezmaksas lejupielāde)

Does It Offend You, Yeah - The Monkeys Are Coming by DonDiabloBlog

"Elbow" – "Neat Little Rows"


"Exlovers" – "Blowing Kisses"


NEDĒĻAS SINGLS! Jon Fratelli – "Santa Domingo"


"Hurts" – "Sunday"


"Mona" – "Teenager"


"Morning Parade" – "A&E"


"Noah & The Whale" – "LIFEGOESON" (bezmaksas lejupielāde)

Noah and the Whale - L.I.F.E.G.O.E.S.O.N Featuring Baron Von Alias by burnblockbeats

"Lauren Pritchard" – "Stuck"


Nathaniel Rateliff – "Shroud"


Slash feat. Fergie – "Beautiful Dangerous"


"Those Dancing Days" – "I'll Be Yours" (bezmaksas lejupielāde)

Those Dancing Days - I'll Be Yours by abeano

"Trophy Wife" – "The Quiet Earth/White Horses"


Foto raksta ievadā - Džons Fratelli (attēls no http://www.bbc.co.uk).

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet