Rāda ziņas ar etiķeti Nate Ruess. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Nate Ruess. Rādīt visas ziņas

otrdiena, 2015. gada 13. oktobris

Nate Ruess - "Grand Romantic" (2015)

Kāpēc izjuka jaukais popmūzikas trio "fun.", īstas skaidrības nav. Pēc viņu 2012.gada plates "Some Nights" lieliskajiem panākumiem (albums tika pārdots vairāk kā 1,6 miljonos ekesmplāru) "fun." atvērtas bija visas skatuves! Taču notika pavisam savādāk. Trio - Neits Ruess, Džeks Antonofs un Endrjū Dosts - jau aptuveni gadu iet katrs savu ceļu un, kā stāsta zinātāji, pat nesarunājas savā starpā. Šie paši zinātāji dod mājienus, ka "fun." dalībnieki vienkārši vairs nav spējuši vienā kopīgā telpā ietilpināt katrs savus ego.

Skatuves gan tukšas nepaliek. Tieši otrādi - tagad viena kolektīva vietā tās dala veseli divi. Antonofs ar savu lielisko projektu "Bleachers" un nu arī Ruess ar savu solo izgājienu debijas albumu "Grand Romantic" (trešais dalībnieks Dosts nodevies filmu mūzikas sacerēšanai). Varētu domāt, ka nedalīta publikas uzmanība vairāk pievērsta tieši Ruesa daiļradei, viņš kā nekā bija "fun." līderis, taču jāatzīst, ka "Bleachers" debijas albums "Strange Desire" bija ne tikai pirmais, bet arī kritikas tik labi uzņemts, ka, iespējams, Ruesam bija divreiz ko pārdomāt, pirms savu varējumu nodot publiskai vērtēšanai. Un te nu tas ir.

"Grand Romantic" vēlreiz apliecina, ka toni "fun." noteica Ruess. Plate ir nosēta fanisku (no "fun.) dziesmu, kuru atšķirība no trio laikiem varbūt ir vienīgi manipulēšana ar simfonisko mūziku un kordziedāšanu ("Grand Romantic"). Škietami garlaicīgs un neinteresants albums var likties, pavirši to klausoties pirmo reizi, taču maldīgi ir domāt, ka Ruess platē nebūs iekodējis "fun." mūzikas popularitātes formulu - uzbāzīgus, korītī izpildāmus piedziedājumus un pēkšņus instrumentālus uzplaiksnījumus, kas jebkuru Ruesa dziesmu padara atšķirīgu un, jā, pat interesantu. 

Lai arī šis ir stāsts par Ruesu, nevar tam klāt nepievilkt Antonofu un viņa "Bleachers". "fun." sadalīšanās rezultātā pasaule varbūt pat vairāk ir ieguvusi no "Bleachers", taču arī Ruess, jaunu apstākļu dzīts, ir bijis spiests būt ļoti aktīvs, piedaloties neskaitāmos projektos (kaut vai "The Beach Boys" Braiena Vilsona jaunajā solo platē "No Pier Pressure", dziesmā "Just Give Me A Reason" (Pink) vai "Headlights" (Eminem)). Un nu katrs var izvēlēties, kura no "fun." dalībnieku ego sekot. 


2015, www.musicstories.lv

ceturtdiena, 2015. gada 9. aprīlis

Brian Wilson - "No Pier Pressure" (2015)

"2015.gadā es esmu dzīvs, un sajūta ir laba," intervijā žurnālam "Billboard" saka grupas "The Beach Boys" līderis Braians Vilsons (72). "Esmu lepns, ka izdzīvoju. Sasodīti lepns. Lepns par to, ka pārdzīvoju ne tikai vienu vētru, bet veselu vētru mūžu." Tas, protams, sacīts par pārvarēto "galvas kaiti", par trakulībām, kas sadarītas jaunībā, arī par grupas biedriem un brāļiem Karlu un Denisu, kas jau aizgājuši mūžībā. Droši vien tas sacīts par visu Vilsona dzīvi, par kuru nupat uzņemta arī mākslas filma "Love & Mercy" (pasaules kinoteātros no 5.jūnija). Tomēr vairāk par jebkuriem vārdiem pasaka darbi, un arī šajā ziņā Vilsons nav sēdējis, rociņas klēpī salicis.

Pirms pāris dienām, 7.aprīlī, klajā nāca Vilsona vienpadsmitais solo albums "No Pier Pressure", kurā savu artavu, dziesmas iedziedot, devuši arī tādi mākslinieki kā Zoeja Dešanela ("She & Him"), Neits Ruess ("Fun.") un Keisija Masgreiva. "Šis ieraksts ir par mīlestību un sapratni", atklāj Vilsons, norādot, ka "No Pier Pressure" sākās un beidzās ar lūgšanām, attecīgi, dziesmām "This Beautiful Day" un "The Last Song". "Tas beidzās ar cerību," albuma noskaņu skaidro Vilsons, arī pašam cerot vēl realizēt kādu sen lolotu sapni - ierakstīt Čakam Berijam veltītu plati. "Tas bija Čaks [Berijs] un harmonijas, ko iemācījos no [kvarteta The Four] "Freshmen", kas palīdzēja mums ["The Beach Boys"] izveidot savu skaņu." "Braians ir izdzīvotājs," iepazīstot Vilsona dzīvi, spēlējot to filmā "Love & Mercy", saka aktieris Džons Kusaks. Savukārt, pats Vilsons neslēpj pazemību, sakot: "Paldies, Dievs, par vēl vienu dienu!" Tāds ir arī albums "No Pier Pressure" - izdzīvojuša cilvēka pateicība par iespēju radīt. Ar aizrautību uzklausāma.



2015, www.musicstories.lv

otrdiena, 2015. gada 10. februāris

"fun." varētu atkal sanākt kopā par miljonu

Pēc 2013.gadā iegūtās "Grammy" balvas nominācijā "Labākais mākslinieks" (šajā gadījumā vairāk tā kā "Labākā grupa") no amerikāņu trio "fun." pasaule gaidīja lielas lietas. Viņu 2012.gada plate "Some Nights" tika pārdota 1,6 miljonos kopiju, un publika puišus dievināja. Bet kas notika tālāk? Burtiski, nekas. Mūzikas žurnālam "Billborad" kāda "iekšēja persona" apliecinājusi, ka, pēc visa spriežot, ar "fun." ir cauri grupas dalībnieku "ego sadursmju" dēļ. Jaunieši savā starpā vairs pat nekomunicējot. Pirmās aizdomas jau pērn vasarā sēja "fun." ģitārists Džeks Antonofs, zem nosaukuma "Bleachers" izdodot kritikas labi uzņemto solo albumu "Strange Desire". Zinātāji ir informēti, ka darbu pie savas solo plates uzsācis arī "fun." solists Neits Ruess. "Viņš ir sarakstījis daudz dziesmu," žurnālu "Billboard" apgaismojis tā informācijas avots, turklāt, atšķirībā no Antonofa, pie Ruesa debijas plates strādā "fun." producents Džefs Baskers, un tas tikšot izdots "fun." ierakstu kompānijas "Atlantic" paspārnē. Laiku lieki nešķiež arī trešais grupas dalībnieks Endrjū Dosts, sakomponējot mūziku filmai "The D Train" ar Džeku Bleku un Džeimsu Marsdenu galvenajās lomās.

"Esmu dzirdējis dažas jaunas dziesmas, ko sarakstījis Neits [Ruess], un tās ir muzikāli lieliskas," atzīst "Grammy" balvu pasniegšanas ceremoniju izpildproducents Kens Ērliks, sakot, ka vienalga, vai kā solo māksliniekus vai kā grupu "fun.", puišus viņš vienmēr paturēšot prātā, jo tiem esot liela nākotne. "Es mīlu "Bleachers" disku ["Strange Desire"]," piebilst Ērliks. Vienīgais, kas trio atkal varētu apvienot, ir nauda, žurnālam "Billboard" atzīst kāds mūzikas industriju pārzinošs avots, sakot, ka ierastā tendence ir acīmredzama - veiksmīgu grupu dalībnieku solo projekti vairumā gadījumu ir lemti neveiksmei (piemēram, "Fall Out Boy" pārtraukuma laikā tās dalībnieka Patrika Stampa solo plate "Soul Punk" tika pārdota tikai deviņos tūkstošos kopiju). Tieši tāpēc, teiksim, viens miljons dolāru varētu būt labs kārdinājums uz kādas no lielo festivālu skatuvēm šiem bijušajiem draugiem atkal sanākt kopā. 


Foto raksta ievadā no sarahscoop.com.

2015, www.musicstories.lv