Projekta "Kiasmos" dzimšana ir visnotaļ loģiska. Islandiešu pianista un komponista Olafura Arnalda un Fēru salu elektropopa mākslinieka Janusa Rasmusena ceļi krustojušies, pirmajam esot par otrā ierakstu inženieri skaņu ierakstu studijā. Taču skaidrs, ka daudz vairāk loģikas "Kiasmos" dzimšanas faktā ir Arnalda un Rasmusena kopīgai kaislei uz minimālismu mūzikā, lai kādā stilā tā arī netiktu izpildīta. Pēc aptuveni piecu gadu briešanas dueta vārdā nosauktā debijas plate nu ir iznākusi. "(..) Vairums [albuma] materiāla ir sarakstīts šajā gadā ar domu veidot ierakstu, kurš būtu vairāk vienots vesels, nekā dziesmu kolekcija," ierakstu kompānijas "Erased Tapes Records" mājaslapā saka Arnalds. "Es esmu saskāries ar daudziem elektroniskās mūzikas žanriem, taču man nekad nav bijusi iespēja ieiet elektronikā tik dziļi, kā to esam izdarījuši šeit."
Elektroniskā mūzika ir kā kečups - ietērpjot bezgaršīgu un citādi nebaudāmu mūziku elektroniskā apdarē, tā nereti nomāc dziesmas iepriekšējos trūkumus, un elektroniski apstrādātu mūsdienās droši vien var pārdot praktiski jebkuru draņķi. Bet šis nav piemērs par "Kiasmos". Arnalda mūziku vienmēr bijusi bauda klausīties arī bez papildus elektronikas esences, savukārt Rasmusens savā dzimtenē tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem spēlētājiem uz elektropopa skatuves (viņš ir arī grupas "Bloodgroup" līderis). Duetam ar savu debijas plati tādā kārtā ir izdevies radīt pamatīgu melno caurumu. Caurumu, kurš sevī iesūc visu un visus. Nopietni! "Rezultāts mūs mazliet pārsteidza," atzīst Rasmusens. "[Albums] ir daudz emocionālāks, kā bijām iedomājušies. Bet tieši tā arī ir mūzikas radīšanas burvība."
Viss ir beidzies! Šampanietis, uguņošana, iespējams, svinību paģiras, arī 2011.gads. Zirgi ir runājuši, sieva atkal pārvērtusies atpakaļ no princeses par vardi, bet sievasmāte vairs nav ķirbis, par ko tā tapa, pusnakts kurantiem vēstot Jaunā gada iestāšanos. Šeit desmit albumi, kurus, vajadzēja noklausīties aizgājušajā gadā. Ja nesanāca, nekas - vismaz var labi iesākt Jauno gadu, nododoties dziesmu mūzas savaldzināto radošo garu pūlēm, kas izteiktas dziesmā.
Sakarā ar to, ka "Grooveshark" mēdz niķoties, ja iekopētas vairākas plates vienā rakstā, apakšā ir visas plates vienā listē, izņemot vienu, kas pieejama "Bandcamp" sistēmā un atrodas tūlīt aiz teksta par šo plati. Tā teikt - uzgriez skaļāk un gaudo līdzi! :)
1. "Grouplove" - "Never Trust A Happy Song" (2011)
"Ja tas dara tevi laimīgu, tad, sasodīts, kāpēc tu esi tik bēdīgs?" apskatot amerikāņu grupas "Grouplove" debijas plati, Šerilas Krovas slavenās dziesmas rindas citēja britu "BBC" mūzikas apskatnieks Miša Pērlmans. Viņš ir neizpratnē par to, kāpēc grupas dziesmas izstaro tādas skumjas? Atbilde laikam jāmeklē albuma nosaukumā...
2. "Beirut" - "The Rip Tide" (2011)
Vienu debesīs celta, citu zemē bradāta, sagaidīta amerikāņu "indie-folkeru" "Beirut" trešā plate. "Atdevies popam!" par grupas līdera Zeka Kondona muzikālās ievirzes maiņu auro "BBC" apskatnieks Džeims Skiners. Bet mūzikas gaumes veidotājs portāls "Pitchfork" slavē Kondonu kā augušu gan kā komponistu, gan dziesmu aranžētāju. Kur ir patiesība? Tikai ne pa vidu. Patiesība ir platē! Atļaušos piebilst - labākajā šajā gadā iznākušajā platē.
3. "Cat's Eyes" - "Cat's Eyes" (2011)
Britu gotiskās pankgrupas "The Horrors" līdera Fariss Bedvana un kanādiešu operas soprāna un multiinstrumentālistes Reičelas Zefiras duets "Cat's Eyes" ar savu pirmo singlu "Not A Friend" deva cerību uz to, ka gaidāms kas īpašs. Tā arī bija - 11.aprīlī iznākusī dueta debijas plate "Cat's Eyes" ir viens no 2011.gada daudzšķaitnākajiem jaunumiem. No "The Doors" līdz sakrālām baznīcas dziesmām - tik plaša ir "Cat's Eyes" muzikālo ietekmju amplitūda.
4. Herbie Hancock - "The Imagine Project" (2010)
Henkoks, izrādās, bija viens no maniem šā gada "skeletiem skapī". Lai arī pirmā viņa plate iznāca jau 1962.gadā, tikai šogad ar viņa jaunāko veikumu albumu "The Imagine Project" pār mani nāca apskaidrība - ja man līdz šim nebija ne jausmas par tāda Henkoka eksistenci, es patiesībā neesmu zinājis neko. Bet - labāk kaut vecais cūkai iemācīt braukt ar riteni, nevis vienkārši apēst karbonādēs. Katra albuma dziesma ir meistardarbs, kurā dalību ņēmuši tādi lieli vīri un sievas kā Pinka, Sīls un Džons Ledžends.
5. "Active Child" - "You Are All I See" (2011)
Pets Grosi - vīrs ar eņģeļa balsi, kam patīk rīkoties ap elektroniskām uzpariktēm, un, tos abus savienojot, radusies mūzika, kas tā arī balansē līmenī starp eņģeļiem un zemi. Saka, ka eņģeļi staigājot arī pa zemes virsu. Ja tā ir, iespējams, šo plati radījis viens no viņiem.
6. "Girls" - "Father, Son, Holy Ghost" (2011)
Kristofers Ouvens un Čets Juniors Vaits jeb duets "Girls" ir labi pastrādājuši. Ja arī viņi bijuši par slinku labāka grupas nosaukuma izvēlei, mūziku viņi ir radījuši ar 120% atdevi. Viņu otrais albums "Father, Son, Holy Ghost", kurš iznāca septembra vidū, ir, atkal jau jāsaka, viens no šā gada brīnumalbumiem.
7. Patrick Wolf - "Lupercalia" (2011)
"[šajā albumā] katra dziesma ir patiess stāsts, tās nav cēlušās no pasākām vai teikām, kā iepriekšējos albumos," par jaunāko plati "Lupecalia" saka pats Patriks Volfs. Un, ja tā nav dzirdēta, 2011.gads bijis pavadīts gluži veltīgi.
8. Ólafur Arnalds - "Living Room Songs" (2011)
Vārdos neaprakstāmas ir emocijas, kas no visslēptākajiem dvēseles nostūriem laužas uz āru, klausoties īslandieša Olafura Arnalda albumus. Lai gara acīm ieraudzītu "bildītes", nav nemaz vajadzība saēsties mušmires vai iestāvējušas olīvas. Pietiek ar Arnalda Mūziku! Viņa jaunākā plate "Living Room Songs", kā jau vēsta nosaukums, ir ierakstīta mākslinieka dzīvojamā istabā septiņu dienu laikā - katru dienu pa dziesmai. Un jā, šo plati varēja arī nedzirdēt visa iepriekšējā gada laikā, jo tā nākusi klajā nupat, 23.decembrī.
9. "Turn Off Your Television" - "Turn Off Your Television" (2011)
Jons, Stellans un Ēriks nāk no zviedru pilsētas Malmes, un viņu iedvesmas avoti ir dīvaini mikrofoni, vecas ģitāras un mūzika no sešdesmitajiem līdz deviņdesmitajiem, izlaižot astoņdesmito gadu diskogalvas. "Turn Off Your Television" debijas albums ir viens labs, melodisks indie-pops, kas, cerams, uzrunās daudzus. Un, cerams, ne tikai jautājumā par televizora izslēgšanu.
10. "Elbow" - "Build A Rocket Boys!" (2011)
Angļi "Elbow" ir mana 2011.gada Atdzimšana no pelniem un dubļiem, puņķiem un zivju ķidām. Gajs Gārvejs savu krusta karu uz manu dvēseli ar piekto albumu ir uzvarējis. Iepriekš viņam tas neizdevās. Tāpēc nevaru nepieminēt šo albumu kā vienu no pagājušā gada labākajiem. Tas ir gluži kā tēvs sagaida savu pazudušo dēlu. Mans zudušais dēls, kurš nu jau atgriezies, ir šis raķešu zēns 11 dziesmu garumā.
Un šeit - visas pārējās plates pilnā garumā!
Tad nu - kolosālu 2012.gadu!
Foto raksta ievadā "Cat`s Eyes" no thequietus.com.
Šis stāsts būs par ko īpašu. Par īslandieti Olafuru Arnaldu - komponistu un multiinstrumentālistu, kas rada kompozīcijas, kuras uzdzen zosādu. Un ne jau no bailēm vai kā nepatīkama. Gluži otrādi - no sajūsmas.
To gan nevarētu teikt par Arnalda iepriekšējo karjeru. Divdesmit četrus gadus vecais jauneklis iepriekš sava mūziķa karjeras laikā spēlējis bungas dažādās smagā metāla grupās, un te nu gan var dabūt zosādu citu emociju dēļ... Tomēr dzīve iegrozījās tā, ka Arnalds sāka pievērsties savai solo darbībai, un bāze tam viņam bija - īslandietis pieprot gan klavierspēli, gan pieminēto bungu mākslu, bez tam viņš arī spēlē badžo. Vārdu sakot, viņš prot spēlēt pa lielam visu. Un 2007.gadā, ar šiem instrumentiem eksperimentējot, klajā nāca Arnalda pirmais albums "Eulogy for Evolution". Pēc gada tam pievienojās singlplate "Variations of Static", un tad arī bija koncerttūre kopā ar "Sigur Rós". Un, ja tu Īslandē koncertē ar "Sigur Rós", tu jau esi zvaigzne.
Arnalds apvieno vienā gan klasisko, gan elektrisko mūziku, dažbrīd bagātinot kompozīciju arī ar "dubstep" elementiem. Vispār, varu salīgt, ka par viņa mūziku ieinteresēsies filmu producenti, jo manā skatījumā Arnalda daiļdarbi ir ideāli piemēroti sižeta noskaņas pastiprināšanai kādā drāmā vai vēsturiskā sāgā. Īslandieša otrais un šobrīd aktuālākais albums ir 2010.gada "...And They Have Escaped the Weight of Darkness" un to nebeidza cildināt gan mūzikas prese (UNCUT), gan fani visā pasaulē. Ieskatam trīs Arnalda dziesmas, divas video versijā - "3055" un "Ljósið", savukārt trešā, kuras nosaukumu nevajadzētu mēģināt izrunāt - "Hægt, kemur ljósið" - audio variantā. Sekojot papildus resursu norādei zem šī raksta, iesaku caur Arnalda "Facebook" profilu noklausīties vēl arī citus viņa skaņdarbus.
