"Of Monsters and Men" - "Beneath the Skin" (2015)

Islandieši "Of Monsters and Men" ir pieauguši. Salīdzinot ar pirmsākumu draiskpilno daiļradi, ar savu otro plati "Beneath the Skin" mūsu priekšā stāv pilnībā pieaudzis un nobriedis kolektīvs. Savā ziņā šo kvintetu var salīdzināt ar "Mumford & Sons" maģiskajām pārvērtībām, jo "Of Monsters and Men" šobrīd pilnīgi noteikti spēlē stadionu koncertiem ļoti piedienošu mūziku. Daudz kompaktāku, jā, arī komerciālāku kā debijas platē "My Head Is an Animal" (2011), kas, pēc "Nielsen Music" datiem, tika pārdots pārsteidoši lielā - 1,1 miljonu kopiju - tirāžā. Stila maiņai, visticmāk, pie vainas ir "Of Monsters and Men" ļoti aktīvā koncertdarbība pēc debijas plates izdošanas. Saspēlējušies simtos koncertu, plecu pie pleca izbraukājuši pasauli, grupas dalībnieki ar tradicionāli islandiski grūti izrunājamiem uzvārdiem "pierīvējās" viens notram, aprada, saprata, ko no kura gaidīt, un rezultātā ierakstīja brīniškīgu albumu.

2015, www.musicstories.lv

"Kiasmos" - "Kiasmos" (2014)

Projekta "Kiasmos" dzimšana ir visnotaļ loģiska. Islandiešu pianista un komponista Olafura Arnalda un Fēru salu elektropopa mākslinieka Janusa Rasmusena ceļi krustojušies, pirmajam esot par otrā ierakstu inženieri skaņu ierakstu studijā. Taču skaidrs, ka daudz vairāk loģikas "Kiasmos" dzimšanas faktā ir Arnalda un Rasmusena kopīgai kaislei uz minimālismu mūzikā, lai kādā stilā tā arī netiktu izpildīta. Pēc aptuveni piecu gadu briešanas dueta vārdā nosauktā debijas plate nu ir iznākusi. "(..) Vairums [albuma] materiāla ir sarakstīts šajā gadā ar domu veidot ierakstu, kurš būtu vairāk vienots vesels, nekā dziesmu kolekcija," ierakstu kompānijas "Erased Tapes Records" mājaslapā saka Arnalds. "Es esmu saskāries ar daudziem elektroniskās mūzikas žanriem, taču man nekad nav bijusi iespēja ieiet elektronikā tik dziļi, kā to esam izdarījuši šeit." 

Elektroniskā mūzika ir kā kečups - ietērpjot bezgaršīgu un citādi nebaudāmu mūziku elektroniskā apdarē, tā nereti nomāc dziesmas iepriekšējos trūkumus, un elektroniski apstrādātu mūsdienās droši vien var pārdot praktiski jebkuru draņķi. Bet šis nav piemērs par "Kiasmos". Arnalda mūziku vienmēr bijusi bauda klausīties arī bez papildus elektronikas esences, savukārt Rasmusens savā dzimtenē tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem spēlētājiem uz elektropopa skatuves (viņš ir arī grupas "Bloodgroup" līderis). Duetam ar savu debijas plati tādā kārtā ir izdevies radīt pamatīgu melno caurumu. Caurumu, kurš sevī iesūc visu un visus. Nopietni! "Rezultāts mūs mazliet pārsteidza," atzīst Rasmusens. "[Albums] ir daudz emocionālāks, kā bijām iedomājušies. Bet tieši tā arī ir mūzikas radīšanas burvība."

2014, www.musicstories.lv

"Low Roar" - "0" (2014)

Islandiešu "Low Roar" 2011.gada debijas plati, kura, pa dažādiem serveriem klīstot, virtuālās mūzikas okeāna virspusē uzpeldēja vien gadu vēlāk, toreiz, pakonsultējoties ar savu gaumi un sirdsapziņu, nodēvējām par 2012.gada labāko albumu. Nu viņi ir atgriezušies ar otro plati, tās nosaukums ir "0", kas tipisks islandiešiem - viņiem visi vārdi ir vai nu gari un sarežģīti, vai īsi un vienkārši. Taisnības labad jāatzīmē, ka "Low Roar" nav tāds pilnīgi tīrs Islandes produkts - grupas līderis Raians Karazija uz šo geizeru valstiņu pārcēlās no ASV, jo satika šeit savu mūža mīlestību. Trīs gadu laikā "Low Roar" ir pieņēmušies radošajā svarā. "0", atšķirībā no sava priekšgājēja albuma "Low Roar", ir vairāk eksperimentu albums, kurā Karazija savam Islandes silto avotu nāru balss tonalitātē nostādītajam vokālam un tradicionālajiem instrumentiem atļaujas pievienot reizēm nomācošu elektroniskās mūzikas glazūru. "Low Roar" ir norūdījušies. Tomēr tādas dziesmas kā "Nobody Loves Me Like You" atgriež dažus gadus pagātnē. Un vienlaicīgi tas nepārprotami norāda, ka uz vietas nestāv nekas - vai tas vecs gliemezis, vai gadi. 

2014, www.musicstories.lv

"Low Roar" - "Low Roar" (2011)

Īslandes burvība aizrauj daudzus. Kaut kas pasakains un teiksmains, dūmakains un noslēpumains - tās mēdz būt pirmās domas, kas ienāk prātā, domājot par šo nelielo salu valstiņu Atlantijas okeāna ziemeļos. Acīmredzot, tur ir arī īpašas āderes, kas bagātina radošus cilvēkus, sevišķi radošus mūzikā. Mūsu pašu "Instrumenti", šķiet, savu debijas albumu ierakstīja tieši Īslandē, un tajā uzreiz ir saklausāms kaut kas no šīs dūmakainās pasaku valsts ietekmēm. Izrādās, šajā "īslandiskajā transā" ieslīgst arī tie, kas nāk no "ārpuses", bet kādu laiciņu padzīvo šajā vidē. Kad Raians Karazija pāris gadus atpakaļ, sekojot savai mūža mīlestībai, no Sanfrancisko (ASV) pārcēlās uz Īslandes galvaspilsētu Reikjaviku, domājams, viņš bija gatavs mainīt dzīvi kardināli. No urbanizētās Amerikas uz valstiņu, kas patiesībā ir vieni lieli lauki - nu tur tai mīlestībai tik tiešām jābūt "mūža".

Ja pie mums, lai kļūtu par pilsoni, jāiziet naturalizācijas procedūra, tad Īslandē, šķiet, pietiek savu lojalitāti valstij apliecināt ar skaistu, īslandisku mūzikas albumu. Ja šādi mērītu, Karazija, bez šaubām, eksāmenu būtu nolicis. Viņa projekta "Low Roar" tāda pašā nosaukuma debijas albums ir caurcaurēm īslandisks. Tajā viņš stāsta par savu aklimatizāciju, pirmo reizi pārziemojot Īslandē. Vismaz tā apgalvo "Low Roar" daiļrades pārzinātāji. Pārskrienot acīm pāri dziesmu virsrakstiem, tad varam secināt, ka Īslandē Karazijam ir gan draugi, gan ļoti labi draugi ("Friends Make Garbage (Good Friends Take It Out)", un viņš laiku pavada inteliģentās nodarbēs ("The Painter", "Puzzle"), bet gadās arī pa kādai emocionālai krīzei ("Help Me").

"Low Roar" ir albums tieši šādam gadalaikam, kāds patreiz ir aiz loga - lapas krīt, lietus līst, apkure vēl nav pieslēgta, tāpēc, sildot līdz zilumam nosalušos pupus un dzerot karstu tēju, siltumu nepieciešams radīt arī galvā. Runā, ka viss, ko jūtam, ar ko slimojam, rodas galvā (es gan nezinu, kāds galvai sakars ar maniem hemoroīdiem), un mūzika, un tas ir pierādīts, ir ļoti stimulējošs līdzeklis prāta līdzsvarotai darbībai. "Low Roar" ir šīs zāles! "Friends Make Garbage (Good Friends Take It Out)", "Give Up" - tās ir tikai divas no albuma dziesmām, tie ir tikai divi uzskatāmi piemēri augstākminētā apstiprināšanai. Kad albums jau beidzies, tu joprojām to dzirdi! Un tā ir fantastiska pēcgarša!

Papildus resursi:

"Low Roar" profils portālā "Facebook"

Iegādājies "Low Roar" mūziku legāli!

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

Oddur - "Seven Second Echo", "Call You Up" (audio)

Viendien pavecākā žurnāla "GEO" numurā palasījos rakstu par laimīgas dzīves formulu. Vai laimi var ieprogrammēt, vadīt, paredzēt? Vai ir lietas, kuras jādara vai nav jādara, lai cilvēks, nodzīvojot mūžu, varētu teikt: "Sasodītā vecuma podagra un rahīts, bet es tomēr esmu tik laimīgs!"? Cik liela loma cilvēka mūža gājumā ir bērnībai? Vai tad, ja, sīks būdams, esi bijis huligāns, tāds būsi arī mūža nogalē? Vai otrādi - ja esi bijis kārtīgs un akurāts, vai arī sirmā vecumā tāds būsi? Aprakstītā pētījuma rezultāti uzrādīja - lai arī bērnības pārdzīvojumi atstāj iespaidu uz visu tālāko dzīvi, tie nav noteicoši tajā, vai cilvēks mūža tālākajās gaitās sevi sajutīs kā laimīgu.

Šis garais ievads tiek virzīts uz to, ka, neskatoties uz visiem pētījumiem, katrs zina, ka ļoti daudz kas dzīves uztverē un tālākajos panākumos ir saistīts ar bērnību - sapņiem, pārdzīvojumiem, pāridarījumiem, it visām emocijām. Mūsu pašu slavenais režisors Oļģerts Kroders par teātri un aktieru bīdīšanu tajā sāka interesēties pēc tam, kad, šķiet, krustmāte viņam uzdāvināja nelielu skatuves maketu ar koka figūriņām aktieru vietā. Arī šī raksta varonis Odūrs Mārs Runarsons jeb vienkārši Odūrs, audzis nelielā Īslandes ciematiņā, bērnībā vērojis dabas procesus, skaistās dzimtenes ainavas, un domas par tām aizvedināja mazo puiku līdz mūzikai. 11 gadu vecumā viņš jau spēlēja sintezatoru kādā vietējā grupā, bet 17 gados dzimtās āres nomainīja pret dzīvi Anglijā.

Tur viņš sastapa divus vīrus - Endiju Bārlovu un Lū Rodu jeb elektroniskās mūzikas duetu "Lamb", kam Odūrs kādu brīdi piespēlēja ģitārīti. Bet šī stāsta ievadā minētās bērnības ietekmes iztirzāšana nebija bez iepriekšēja nodoma. Jo tieši tas notika ar jauno īslandieti. Viņš atgriezās pie saknēm. Ne fiziski, bet emocionāli - caur mūziku. Daži avoti norāda, ka pagājušā gadā iznākusī Odūra plate "Our Place In This?" ir viņa debijas soloalbums, paša mākslinieka mājaslapā uzrādās vēl viens albums, kurš iznācis 2006.gadā - "Early Daze". Bet tas nebūtu galvenais. Odūrs ir īslandietis, un tas ir zīmogs. Sevišķi mūziķim. Viņa dziesmas skatās uz pasauli ar bērnības acīm, es vismaz tā pieļauju, jo, piemēram, kompozīcija "Seven Second Echo" man klausoties asociējās ar notikumiem, kad man bija kādi 6 gadi - uzrāpos kokā un netiku no tā lejā, visu dienu pavadīju kokā, vērojot dabas norises un lūdzoties, lai manu neapskaužamo, viegli izmantojamo stāvokli nepamana blakus kokā esošā lapseņu pūžņa iemītnieki.

Diemžēl nav pilna albuma, ko šeit ievietot, vien dažas dziesmas un plati prezentējošu materiālu. Bet ar to pietiek, lai uzķertos uz šī īslandieša izliktā bērnības atmiņu āķa.

08 Seven Second Echo by oddurmusic
03 Call You Up by oddurmusic

Download

Papildus resursi:
http://www.oddurmusic.com
http://www.facebook.com/oddurmusicmanagement
http://www.myspace.com/oddurmusic

Foto raksta ievadā no Oddur profila portālā "Facebook".

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

"Hjálmar" - "Hjálmar" (pilns albums, audio)

Īslandes slavenie muzikālie kolektīvi jau ir labi zināmi. Paši īslandieši, protams, ar tiem lepojas, un viņu mākslinieku piederību šai pasaku zemei var noteikt jau pēc pāris nospēlētām taktīm. Pieci vīri no Reikjavikas, protams, ir lieli savas tautas īpatnējās mūzikas fani, taču nespēj arī slēpt simpātijas pret klasisko Jamaikas regeju. Bet kāpēc viena dēļ būtu jāatsakās no otra, ja tos tīri labi var sintezēt vienā veselumā?

Kvintets "Hjálmar" izrīkojās tieši tā - 2004.gadā kādā vasaras dienā viņi savu kaisli uz regeju nolēma ietērpt īslandiskās mūzikas skaņās, un šī formula nostrādāja. Rezultāts ir nu jau pieci albumi, kuru mūzikas stilu tā arī var nosaukt - par Ziemeļatlantijas regeju. "Hjálmar" muzikālās kvalitātes var nomērīt ļoti pārliecinoši, jo ja vien cilvēks nepārvalda īslandiešu valodu, viņš visas savas maņas var veltīt melodijai vien, jo grupa dzied tika savā dzimtajā valodā. "Bobs Mārlejs kažokā un ar no aukstuma pilošu degunu," ar šādām vīzijām var nākties sastapties, "Hjálmar" mūziku cenšoties pārlieku vizualizēt. Mūsu klimats daudz neatšķiras no klimata Īslandē, tāpēc visiem vasarmīļiem šie puikas un viņu mūzika būs gaužām piemērota šajos drēgnajos ziemas/rudens/pavasara mēnešos.

Īpaši neiedziļinoties "Hjálmar" diskogrāfijā, šeit pievienots grupas vārdā nosaukts albums, kam pēc loģikas vajadzētu būt debijas, bet, iespējams, ka tā tas nav. Un tas arī nav svarīgi. Galvenais - sajust to dīvaini vieglo noskaņojumu, ko dod šo īslandiešu dziesmas, tajā pašā laikā vismaz nojaušot caur katru noti vēsu, miglainu un vulkānu putekļiem piebārstītu gaisa malku.



Papildus resursi:
http://www.hjalmarband.com
http://www.facebook.com/hjalmarband
http://www.myspace.com/hjalmarmusic

Foto raksta ievadā no "Hjálmar" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

"Vigri" - "Sleep" (video), "Pink Boats" (pilns albums, audio)

Viņi jau nodēvēti par "Īslandes "Pink Floyd"". Skaļi vārdi, bez šaubām, brāļiem Pjetursoniem, kas 2009.gadā izveidoja šo postroka apvienību "Vigri". Nu jau kvinteta, "Vigri" salīdzinājums ar rokmūzikas vienu no balstiem, visticamāk, radies himnisko dziesmu dēļ, kuru sešdesmito septiņdesmito gadu psihedēlijas ietekme ir dzirdama pat ar neapbruņotu ausi.

"Pink Boats" jeb "Rozā laivas" ir "Vigri" debijas albums, kas klajā nāca šā gada sākumā. Gan albuma, gan pašas grupas nosaukums ir cieši saistīts ar jūru. Jo "Vigri" - tā sauca brāļu Pjetursonu vectēva kuģīti, kura kapteinis viņš bija, bet laivas - nu tās jau arī peld; arī tās, kuras nav rozā.

Viens no šī gada lielākajiem atklājumiem - noteikti! Tā bez liekuļošanas var teikt par īslandiešu "Vigri". Pamatīgums un vieglums vienlaicīgi - tas raksturo grupas mūziku. Vēl var pievienot svinīgumu - jo "Vigri" dziesmām piemīt kas stindzinošs. Gluži vai, tām skanot, jāceļas kājās kā valsts himnas laikā.

Šeit turpinājumā visa plate "Pink Boats" un video dziesmai "Sleep" no tās.





Papildus resursi:
http://vigri.co.uk
http://www.facebook.com/vigri

Foto raksta ievadā no "Vigri" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Dad Rocks!" - "Mount Modern" (pilns albums, audio)

Kad pavasaris jau sāka pārtapt vasarā, pirmo reizi ieskatījāmies īslandiešu dziesminieka Albertsona jeb "Dad Rocks!" daiļradē, jo klajā bija nācis viņa debijas singlalbums "Digital Age". Nebija ne cik ilgi jāgaida, un klāt ir arī "Dad Rocks!" pirmā lielā debijas plate "Mount Modern".

Nekas nav mainījies - Albertsons joprojām ir mīļš un gādīgs tēvs savai meitiņai, tieši pateicoties kurai viņa dziesmotais projekts nosaukts "Dad Rocks!". Viņš joprojām apdzied lietas, uz kurām atbildes rast būs pagrūti. Tāpat, gaidot tos Ziemassvētkus, dziesmai "Funemployment" uzklinkšķinot pa virsu zvaniņus, iegūta skaista šo "gada gaišāko svētku" himna. Albertsons ir tipisks dziesminieka statusa nēsātājs - katra viņa dziesma ir stāsts par kādu procesu, problēmu, pasaules tendenci, un katra dziesma tā arī paliek kā uzdots, bet neviena neatbildēts jautājums. Bet, kolēģu instrumentāli stutēts, viņš dzied skaisti. "Dad Rocks!" debijas plate "Mount Modern" šajā ārišķību un sekluma laikmetā ir laba pārmaiņa.



Saistītie raksti:
http://vilniskronbergs.blogspot.com/2011/05/dad-rocks-nothing-keeps-up-video.html

Papildus resursi:
http://www.facebook.com/pages/Dad-Rocks/323716390096?sk=info
http://www.myspace.com/dadrocksmusic

Foto raksta ievadā no www.thefourohfive.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Sóley - "Blue Leaves" (video), "Theater Island" (pilns albums, audio)

Cilvēks pēc būtības ir mazohists. Piemēram, šņabis. Pa lielam tā ir negaršīgākā dzira, ko cilvēce jebkad ir radījusi, bet liela daļa taču to dzer! Un kaifo. Tāpat ar īslandišu mūziķi Soleju Stefansdotīru - viņas debijas albuma "Theater Island" ievadošā dziesma "Dutla" liekas kā plombīra saldējums ar marinētu gurķu garšu - neko tādu taču neviens prātīgs cilvēks neēdīs! Tomēr, kad pirmā jocīgā piegarša ir zudusi, roka pati stiepjas pēc šī saldējuma atkal. Un, kad to sāk gribēties vēl un vēl, tu jautā sev - kāpēc?

Stefansdotīra jeb "Sóley" ir divdesmit trīs gadus veca meitene no Reikjavikas, tas Īslandē, protams. Tur viņu pazīst kā "indie" grupas "Seabear" dalībnieci, bet nu jau kādu laiciņu Soleja darbojas arī kā solomāksliniece. Pagājušā gada martā klajā nāca viņas debijas singlplate "Theater Island", bet pavisam nesen, septembrī, klāt ir arī viņas pirmais lielais albums "We Sink".

Tas, ko spēlē Soleja, ir skandināvu mūzikai raksturīgais instrumentālais un mentālais savienojums. Tā ir noskaņu mūzika, kas lielā mērā balstās uz instrumentu harmonisko saspēli ar sapņainas noskaņas balsi un vietām arī, piemēram, putniņu čivināšanu vai jūras šalkoņu. Tiem, kas kaut nojauš, ko nozīmē Īslandes daba, vide un skati, noteikti nebrīnīsies par šīm sešām Solejas debijas singlplates dziesmām, pareizāk, - to radīto noskaņu. Sapņot nav liegts nevienam. Tāpat kā dzert šņabi. Vienīgi otrais negatīvi ietekmē veselību (vismaz tā saka tie stulbie ārsti). Tāpēc, pilnīgi noteikti, sapņu sajūtu iegūšanai dienišķos velna dziras klunkšķus mierīgi var aizstāt ar šo īslandiešu kārtējo brīnumu - Soleju Stefansdotīru. Viņas singlplate "Theater Island" še zem raksta tūlīt aiz video dziesmai "Blue Leaves" no tās, bet mākslinieces debijas albums jau pieejams "iTunes" bodītē. Nu tad - prozit!





Papildus resursi:
http://www.morrmusic.com/artist/Sóley
http://www.myspace.com/ssoolleeyy
http://www.facebook.com/soleysoleysoley

Foto raksta ievadā no Sóley profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Singli bez albumiem (Lucy Love, Freja Loeb u.c.)

Reizēm gadās saklausīt tādu, nu TĀĀDU dziesmu, ka ne vairs mierīgi maizi ēst, ne bietes rīvēt. Taču nereti tie ir jaunu grupu pirmie singli vai vecu grupu vienīgie sakarīgie gabali viņu jaunajos vai ne tik jaunajos albumos. Reizēm gadās, ka albums ar šādu dziesmu vienkārši nav pieejams "strīmošanai", bet dziesmu parādīt gribās, - arī tādas šeit būs. Tāpēc reizi pa reizei še iemetīšu pāris trīs vai vairāk šādas dziesmiņas ar nelielu komentāru.

Lucy Love - "Thunder"
Dāņu "Prodigy" sieviešu dzimuma prototips, kura interneta meklētājos tiek jaukta ar tāda paša nosaukuma čehu pornozvaigzni. Man patīk abas, bet šoreiz par dāņu mākslinieci. 2009.gadā viņa laida klajā savu debijas plati "Superbillion", piesakot sevi elektroniskās, regeja, "dub" un repa mūzikas kokteilī. Nu kārta jaunai Lūsijas platei "Kilo" un dziesmai no tās - "Thunder".

Klausies vēl:
http://www.myspace.com/lucylovemc

"Lama" - "Flashes"
Seši puikas no Oslo, kas apvienojušies "indieroka" kolektīvā "Lama", šā gada 30.septembrī laida klajā savu trešo plati, kuras nosaukumu, sasodīts, nevaru atrast...:) Bet sūds ar to! Galvenais, ka tas, ko Nils Mārtins Larsens spēj dabūt laukā no savas ģitāras un kolēģiem, ir vienkārši skaisti. Ne neparasti, ne unikāli, bet - skaisti gan!

Klausies vēl:
http://www.facebook.com/ilovelama?sk=app_178091127385

Freja Loeb - "Never Stop Coming Back"
Freja Lēba ir kā patīkams vēsa gaisa malks, ko ikviens kāri tver karstā vasaras dienā brīdī, kad no bērnības atminās dzeltenā citrona saldējuma par 7 kapeikām garšu. Šī dāņu kundze (vai jaunkundze) patīk visiem "Depeche Mode" (bet tikai grupas pirmssākumos) un "Pretenders" faniem. Viņas spēja apvienot astoņdesmito gadu sintezatoru toņus ar mūsdienu elektronikas iespējām, pa vidu vēl iespraužot saksafona solo, ir, ja ne apbrīnojama, tad vismaz par labu centību atzinīgi novērtējama. Un "Never Stop Coming Back", cik noprotams, ir pats, pats pirmais Frejas Lēbas singls.


"Kiriyama Family" - "Sneaky Boots"
"Mēs esam ģimene!" - tā vienkārši par sevi savā "Facebook" profilā raksta elektro-popa kvintets no Īslandes. "Sneaky Boots" ir viņu pats, pats pirmais singls, un ansamblis, kurā četri no pieciem dalībniekiem spēlē sintezatorus, attiecīgā žanra gardēžiem garām, cerams, nepaslīdēs. Ja rodas šaubas par to, ko turpmāk no īslandiešiem var sagaidīt, šeku reku klāt ir jau arī otrais grupas singls "Time Out", ko tās mājaslapā iespējams lejupielādēt bez maksas.


"Vicky" - "Feel Good"
Vēl viens īslandiešu kolektīvs - četru meiteņu grupa "Vicky". Viņu otrais albums "Cast A Light" iznāca šā gada oktobrī. Jāatzīst, viņas ir interesantas.

Klausies vēl:
http://www.myspace.com/vickytheband

"Indianna Dawn" - "I Always Miss You"
Šī ir skaistākā dziesma, kas šodien iekritusi ausīs. "I Always Miss You" ir pirmais singls no "Indianna Dawn", dāņu kvinteta, debijas plates "Somebody’s Dead", kas klajā nāca šā gada septembra sākumā. Nav vajadzības vairs pārdozēt plūmju kompotu, ja ir šāda mūzika!

Klausies vēl:
http://www.facebook.com/indiannadawndk?sk=app_178091127385

Iedvesma rakstam radusies, pateicoties skandināvu mūzikas portālam allscandinavian.com. Paldies viņiem par to!

Foto raksta ievadā Freja Lēba no portāla "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Retro Stefson" - "Kimbabwe" (pilns albums, audio)

Vairāk vai mazāk cītīgi sekojot līdzi reklāmām mūsu TV kanālos, mēs, latvieši, jau zinām, ka večiem pēc četrdesmit jāpārbauda prostata jeb jāaudzē ūsas. Lai arī nekādi nav saprotams, kāds sakars ūsām ar prostatu, skaidrs, ka vidusmēra skatītāja prātā iesēdusies doma - jo kuplākas ūsas, jo naktī retāk jāceļas, lai ietu pačurāt. Pēc šādas loģikas raugoties, slavenie "ZZ Top" droši vien "pa mazam" iet reizi divos mēnešos... Bet ne par to šoreiz stāsts. Stāsts ir par sešiem puikām un, jā, - arī vienu meitieti no Īslandes, kam jau savos nepilnos divdesmit ir ne tikai skruļļainas ūsas, bet jau veseli divi albumi un atzīstama atpazīstamība pašmājās.

Ūsu temats, runājot par grupu "Retro Stefson", protams, ir pievilkts aiz matiem, jo šādā rotā jaunieši ir sabildējušies savos publicitātes fotomateriālos. Īstais iemesls pieminēt šo septiņcilvēku kolektīvu, ir viņu mūzika. Kā jau mēdz gadīties, vidusskolā satiekas jauni cilvēki ar vienādām interesēm un rodas vai nu kāda mūzikas grupa vai zālītes pīpātāju pulciņš. Anšteins Stefansons ar biedriem izvēlējās pirmo. 2006.gadā, būdami vien 14 - 16 gadus veci, "Retro Stefson" pirmo reizi parādījās plašākai publikai "Iceland Airwaves" festivālā. Tai jaunieši iepatikās. Reikjavika, kas ir grupas dzimtā pilsēta, turpmākajos gados regulāri to dzirdēja savos klubos un dažādos pasākumos. 2008.gadā "Retro Stefson" aplaimoja savus fanus ar debijas plati "Montaña", kas "tika pārdots 2000 eksemplāros un saņēma aizraujošas atsauksmes", teikts grupas mājaslapā.

Šobrīd, ja vien kāds no "Retro Stefson" dalībniekiem nav palicis uz otro, trešo vai ceturto gadu, viņus kopā vairs nesatur vidusskola, bet gan mūzikas mīlestība. Nupat klājā nācis otrais grupas albums "Kimbabwe", un tas ir aizraujošs dažādu tautu mūzikas savienojums. "Dzimis Portugālē īslandiešu tēvam un angoliešu mātei, Anšteins "Retro Stefson" skaņai ir iedvesmojies no pasaules mūzikas, kombinējot zemas basģitāras tembrus ar "funk" stila ģitārspēles elementiem," grupas sniegumu komentē britu "Guardian". Un patiesi - "Retro Stefson" dziesmās ir gan āfrikāņu etniskie ritmi, gan klasiskais Eiropas "indie"; arī paši grupas dalībnieki ir visnotaļ "internacionālas" sejas krāsas. "Kurš gan varētu iedomāties, ka labākais Eiropas, Dienvidamerikas, Āfrikas un Ziemeļamerikas mūzikas kokteilis ir atrodams uz salas Atlantijas okeāna ziemeļos?" jautā pati grupa savā "Facebook" profilā. Nu, tagad mēs to zinām. Un labi, ka tā. Jo šie septiņi ir labi!



Papildus resursi:
http://www.retrostefson.com/
http://www.myspace.com/retrostefson
http://www.facebook.com/retrostefson

Foto raksta ievadā no www.retrostefson.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Apparat Organ Quartet" - "Babbage", "Konami" u.c. (dziesmu izlase, audio)

Kādreiz Padomju Savienībā tik populārās filmas "Viešņa no nākotnes" viens no pozitīvajiem varoņiem robots Verters par vienu no iecienītākajām nodarbēm atzina robotu-ģitāristu sacensības. Kā tādas izskatās robotu pasaulē, grūti teikt, bet var pieņemt, ka īslandiešu kvintets "Apparat Organ Quartet" Vertera lāga sirdij liktu priekā iemirdzēties visos diskobumbas toņos, kaut tajā nav neviena ģitārista. Četri sintezatoristi un viens bundzinieks - tāds ir šīs grupas sastāvs.

"Apparat Organ Quartet" radās 2002.gadā, kad to nodibināja Johans Johansons, tajā pašā gadā izlaižot arī debijas plati, nosauktu grupas vārdā. Viņus salīdzina ar "Kraftwerk" un "Daft Punk", no pirmajiem paņemot muzicēšanas manieri, bet no otrajiem - "robototās" balsis. Jāpiezīmē, ka puiši pilnīgi visus instrumentus spēlē manuāli - tur nav pielikts datora visuresošais pirksts. Un spēlē viņi ne uz tiem modernākajiem sintezatoriem - kā grupa atzīst savā mājaslapā, viņu koncertu un ierakstu instrumentu sarakstā ir arī "Jūraslaikmeta vecuma" Krievijā ražots sintezators.

Lai arī "Apparat Organ Quartet" mūzika, protams, ir specifiska, tā domāta ne tikai "Kraftwerk" publikai. Tas no personīgās pieredzes. Jo īslandieši tomēr ir gājuši uz priekšu, viņu sniegums nav tik monotons kā vācu kolēģiem, bez tam dziesmās dzirdamas ne tikai "robotu balsis", bet dažbrīd pat tīri cilvēciskas. Pagājušā gadā grupai iznāca jauna plate "Pólýfónía", kas pašmājās tika nominēta kā viens no 2010.gada Īslandes labākajiem albumiem, bet tā noformējums tika atzīts par aizvadītā gada labāko Īslandes mūzikas albumu dizainu.

Ieskatam dzīvā "Apparat Organ Quartet" uzstāšanās kādā TV šovā, bet pēc tam vēl dažas dziesmas no plates "Pólýfónía". Nu tad aiziet robotu-sintezatoristu konkurss!





Papildus resursi:
http://www.apparatorganquartet.com
http://www.myspace.com/apparatorganquartet
http://www.facebook.com/ApparatOrganQuartet

Foto raksta ievadā no grupas "Apparat Organ Quartet" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Valdimar" - "Brotlentur hjá Loga" (video), "Undraland" (pilns albums, audio)

Viņdien avīzē redzēju reklāmu, ka pa 400 latiem var mierīgi aizlidot un pāris dienas padzīvoties pa Īslandi. Esmu jau sācis krāt naudu. Bet, kamēr mans ceļojuma uzkrājums vēl ir tikai Ls 1,28, Īslandes zemes burvība jābauda mūzikā, kas no tās nāk. Viens kārtējais apliecinājums, ka šajā vulkānu zemē talantu netrūkst, ir Valdimars Gudmundsons - padrukns vīrs, kurš dzied gan lēnīgas balādes, gan skarbāku roku. Viņa vārdā nosauktais kolektīvs "Valdimar" ir sekstets, un viņi spēlē īsteni īslandisku mūziku.

Kas mūziku padara īslandisku? Tas ir bagātīgais skanējums, ko tai piedod daudzie instrumenti un teksti, no kuriem neko nevar saprast. Ja kādreiz īslandes "standarts" bija jukusī Bjorka, tad šobrīd jau droši var teikt, ka jaunā šīs zemes mūziķu paaudze spēlē Eiropas vidējā klausītāja ausij daudz patīkamākā manierē. Bagātīgie instrumentālie un vokālie aranžējumi, grupa, kuras sastāvā ir vismaz seši septiņi dalībnieki - šķiet, šie ir šā brīža Īslandes mūzikas raksturīgākie rādītāji. Vai lai atceramies "Útidúr"!

"Valdimar" savās mājās ir pazīstami. Viņi ir tikuši nominēti Īslandes Mūzikas Balvai kā "Gada Spīdošākā cerība". Un pērnā gada nogalē viņi izdeva arī savu debijas plati "Undraland". To tad arī iespējams šeit noklausīties, pirms tam iemetot aci video dziesmai "Brotlentur hjá Loga", kurā pats Valdimars redzams visā savā krāšņumā.





Papildus resursi:
http://www.myspace.com/valdimarband
http://is-is.facebook.com/valdimarband

Foto raksta ievadā no grupas "Valdimar" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Lára Rúnars - "I Wanna Be" (video), "Surprise" (pilns albums, audio)

Šis ir tad gadījums, kad jārunā īsi un jāklausās gari. Lāra Rūnara ir "Īslandes alternatīvā popa karaliene, dzimusi ar mūziku sirdī un sauli dvēselē." Reikjavīkā dzīvojošā karaliene Rūnara izdevusi jau trīs plates, jaunākā no kurām saucās "Surprise". Tās ir desmit azartiskas dziesmas, kuras ļauj ik vienam novērtēt "Īslandes alternatīvo popu". Kāds īslandiešu mūzikas blogs šo dāmu nosaucis par "Īslandes nākamo starptautisko zvaigzni, kas seko Bjorkas un Emiliānas Torīnī pēdās." Vai tā ir? Grūti pateikt. Ņemot vērā, ka "Surprise" iznāca jau 2009.gadā, bet mēs par Rūnaru neko daudz vēl nezinām...

Bet tas jau nemaina lietas būtību. Labāk vēlāk, nekā nekad. Iepazīt Īslandes mūziku nekad nav par vēlu, pat pāris gadus vecu. Tad nu turpinājumā video dziesmai "I Wanna Be" no "Surprise" un tūlīt pēc tam arī visa plate pilnā krāšņumā.



Surprise by Lára Rúnars by NÓ Management

Papildus resursi:
http://www.lararunars.com/
http://www.myspace.com/lararunars
http://www.facebook.com/lararunars?sk=info

Foto raksta ievadā no www.rumba.fi.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Morning After Youth" - "Lived" (video), "Feel Good", "In Time" (audio)

Kuram no mums nav nācies kādu rītu pamosties un saprast skaudro patiesību, ka tieši šis ir rīts, kurš nāk tūlīt aiz mūsu jaunības. Tad atceramies, ka vēl ne tik sen varējām ballītē saliet lielā glāze vismaz piecus dzērienu veidus un vienā rāvienā to iztukšot, nākamajā rītā vēl turoties tīri labi. Bet tas bija jaunībā, tagad ir rīts pēc jaunības. Gluži kā četriem vīriem no Īslandes galvaspilsētas Reikjavikas - grupai "Morning After Youth".

Iespējams, viņi ir viens no neraksturīgākajiem īslandiešu muzikālajiem kolektīviem - klausoties viņu "Lived" no kaut kad drīzumā gaidāmās "Morning After Youth" debijas plates, nepateiksi, ka šie ir Īslandes zēni. Atšķirībā no daudziem saviem kolēģiem, kuru mūzikas stilā noteikti jāparādās kaut kam no Bjorkas, kaut kam no "Sigur Ros", šis kvartets bliež klasisku poproku. Viņu ietekmes ir, sākot no "BB King" un beidzot ar "Pink Floyd".

Runā, platei vajadzētu nākt klajā šīs vasara beigās. Līdz tam varam paklausīties jau to, kas sadziedāts un saspēlēts - dziesmu "Lived" video versijā, "Feel Good" un "In Time" audio. Un, sekojot papildus resursu norādei, grupas "Morning After Youth" "Facebook" profilā iespējams dziesmas arī lejupielādēt. Prozit!

Find more artists like Morning After youth at Myspace Music

Find more artists like Morning After youth at Myspace Music

Papildus resursi:
http://www.myspace.com/morningafteryouth
http://is-is.facebook.com/pages/Morning-After-Youth/101492696974?sk=info

Foto raksta ievadā no grupas "Morning After Youth" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Ólafur Arnalds - "3055", "Ljósið" (video), "Hægt, kemur ljósið" (audio)

Šis stāsts būs par ko īpašu. Par īslandieti Olafuru Arnaldu - komponistu un multiinstrumentālistu, kas rada kompozīcijas, kuras uzdzen zosādu. Un ne jau no bailēm vai kā nepatīkama. Gluži otrādi - no sajūsmas.

To gan nevarētu teikt par Arnalda iepriekšējo karjeru. Divdesmit četrus gadus vecais jauneklis iepriekš sava mūziķa karjeras laikā spēlējis bungas dažādās smagā metāla grupās, un te nu gan var dabūt zosādu citu emociju dēļ... Tomēr dzīve iegrozījās tā, ka Arnalds sāka pievērsties savai solo darbībai, un bāze tam viņam bija - īslandietis pieprot gan klavierspēli, gan pieminēto bungu mākslu, bez tam viņš arī spēlē badžo. Vārdu sakot, viņš prot spēlēt pa lielam visu. Un 2007.gadā, ar šiem instrumentiem eksperimentējot, klajā nāca Arnalda pirmais albums "Eulogy for Evolution". Pēc gada tam pievienojās singlplate "Variations of Static", un tad arī bija koncerttūre kopā ar "Sigur Rós". Un, ja tu Īslandē koncertē ar "Sigur Rós", tu jau esi zvaigzne.

Arnalds apvieno vienā gan klasisko, gan elektrisko mūziku, dažbrīd bagātinot kompozīciju arī ar "dubstep" elementiem. Vispār, varu salīgt, ka par viņa mūziku ieinteresēsies filmu producenti, jo manā skatījumā Arnalda daiļdarbi ir ideāli piemēroti sižeta noskaņas pastiprināšanai kādā drāmā vai vēsturiskā sāgā. Īslandieša otrais un šobrīd aktuālākais albums ir 2010.gada "...And They Have Escaped the Weight of Darkness" un to nebeidza cildināt gan mūzikas prese (UNCUT), gan fani visā pasaulē. Ieskatam trīs Arnalda dziesmas, divas video versijā - "3055" un "Ljósið", savukārt trešā, kuras nosaukumu nevajadzētu mēģināt izrunāt - "Hægt, kemur ljósið" - audio variantā. Sekojot papildus resursu norādei zem šī raksta, iesaku caur Arnalda "Facebook" profilu noklausīties vēl arī citus viņa skaņdarbus.





Ólafur Arnalds – Hægt, kemur ljósið by erasedtapes

Papildus resursi:
http://olafurarnalds.com/
http://www.myspace.com/olafurarnalds
http://www.facebook.com/olafurarnalds?sk=app_178091127385

Foto raksta ievadā no Olafura Arnalda profila portāl`"MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Snorri Helgason - "Ólán" (video), "I'm Gonna Put My Name On Your Door" (pilns albums, audio)

Ja kādam ļoti patīk īslandiešu dīva Bjorka un gribās to paklausīties, bet līdzi nav mūzikas atskaņotāja, var vienkārši uzkāpt uz astes kādam kaķim, un tad šī nabaga brēcienā gan jau kādu Bjorkas dziesmu varēs saklausīt. Bet Īslandes mūzika, kā mēs to jau zinām, nesākas un nebeidzas ar pieminēto ekstravaganto skatuves mākslinieci (un te nav domāts tas kaķis). Īslandē labas mūzikas ir daudz. Arī Snori Helgasons nāk no Īslandes, un šodien stāsts būs par viņu.

Vairākus gadus šmucīgo vulkānu zemē laurus plūca "indie-pop" grupa "Sprengjuhöllin", kuras sastāvā kopā ar saviem bērnības draugiem spēlēja arī Helgasons. Viņi izdeva divus Īslandē brīnišķīgi pirktus albumus un daudz koncertēja, kļūstot par vienu no savas valsts populārākajām grupām. Pats Helgasons tā pa īstam mūzikai pievērsās deviņpadsmit gadu vecumā, kad izlēma - vienīgā lieta, kas viņu jelkad patiesi interesējusi, ir mūzika.

Kad 2009.gadā grupa uz laiku paņēma pārtraukumu, Helgasons devās studijā, lai ierakstītu savu debijas solo plati "I’m Gonna Put My Name On Your Door", kuras dziesmās dzirdama viņa nepārprotamā ietekme no Amerikas folkmūzikas. "Pēdējā laika vistalantīgākais komponists šajā zemē," Helgasona sniegumu slavēja Īslandes mūzikas portāls "Icelandreview". "Fantastiska debija!" piebalsoja šīs pašas zemes izdevums "The Newspaper".

Pats Helgasons augstu vērtē un, atzīst, arī ietekmējies no tādiem "grandiem" kā Pols Saimons, Herijs Nilsons un Nīls Jangs, bet šobrīd viņš dzīvo un savu karjeru veido Londonā, kur strādā pie sava jaunā albuma, kuram dienasgaisma būtu jāierauga šā gada beigās. "Jūs gribat klausīties šo albumu vēl un vēl," par plati "I'm Gonna Put My Name On Your Door" pēc tās iznākšanas rakstīja "Icelandreview". Nu ko, zem šī raksta tāda iespēja ir visiem, pirms tam ievērtējot aktuālākā Helgasona garadarba dziesmas "Ólán" videoversiju.





Papildus resursi:
http://snorrihelgason.com/
http://www.myspace.com/snorrihelgason
http://www.facebook.com/helgasonsnorri?sk=info

Foto raksta ievadā no Snori Helgasona profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Dad Rocks!" - "Nothing Keeps Up" (video), "Digital Age" (pilns albums, audio, bezmaksas lejupielāde)

Vienkāršs, sirsnīgs vīrs ar bārdu un ūsām. Tāds ir pirmais priekšstats, ieraugot īslandieti ar uzvārdu Albertsons, bet vārdus gan nemēģināšu latviskot - Snævar Njáll. Izrādās, pirmais iespaids nav maldīgs. Albertsons tiešām esot sirsnīgs un vienkāršs cilvēks, kas iedvesmu savai mūzikai un dziesmu vārdiem smeļas nevis no kā cēla un nezināma, bet tā, kas ir viņam apkārt. Un, galvenokārt, no savas ģimenes. Visvairāk no savas mazās meitiņas, kuras iedvesmots, savu solo projektu arī nodēvējis par "Dad Rocks!".

Vispār Albertsons mūzikā nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Viņš joprojām ir dāņu grupas "Mimas" dalībnieks, kurā spēlē gan ģitāru, gan trompeti, gan arī dzied. "Digital Age" ir Albertsona debijas singlplate kā solo māksliniekam. Tajā ir sešas dziesmas, kurām mūziķis ietekmējies no attiecībām sev visapkārt. "Seši miljardi cilvēki uz Zemes maina ekosistēmu un apģērbu, un nekas nepaliks" ("Nothing Keeps Up"), "Bērni šodien ir nenobrieduši un lielā mērā paļaujas un interneta rīkiem, tādiem kā "Wikipedia", viņi nepērk grāmatas, viņiem nekas nerūp" ("Kids"). Šie nav saukļi no prezidentu kandidātu aģitācijas runām. Šie ir citāti no Albertsona dziesmu tekstiem. Tajos neatrast nedz rozā ponijus, nedz princeses un cūkuģīmjus. Tikai to, kas Albertsonam sakrājies uz sirds. "Tēmas var būt dažādas - par lielām vai mazām lietām. Un dažreiz jau gandrīz cinisms mijas ar gluži naivumu," tā par savu liriku "Facebook" profilā raksta, visticamāk, jau pats Albertsons.

Kas tālāk? Nezinu. Meita augs un droši vien būs dziesmas par pusaudžu problēmām, droši vien joprojām aktuāls būs globālās sasilšanas jautājums. Varbūt tieši Albertsons kādā no savām dziesmām viesīs skaidrību, ir vai nav pie šīs sasilšanas vainojami pārāk bieži purkšķošie leduslāči, kā tika apgalvots vienā populārzinātniskā raidījumā? Domājams, bez dziesmu tēmām Albertsons nepaliks. Un, cerams, viņš tās atrādīs arī mums. Šobrīd varam apskatīt viņa debijas plates dziesmas "Nothing Keeps Up" video, kā arī noklausīties visu singlplati "Digital Age", no kuras "Bandcamp" sistēmā divas dziesmas iespējams arī bez maksas lejupielādēt.





Papildus resursi:
http://www.facebook.com/pages/Dad-Rocks/323716390096?sk=info
http://www.myspace.com/dadrocksmusic

Foto raksta ievadā no http://5acts.blogspot.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Sin Fang" - "Because Of The Blood" (video), "Two Boys", "Catch The Light" u.c. (audio)

Aptuveni trīs gadus atpakaļ īslandiešu komponists un dziedātājs Sindri Mārs Sigfusons uzsāka savas solo karjeras veidošanu. Kopš 2007.gada viņš ir izdevis četras plates, divas no kurām citu mūzikas apvienības sastāvos, bet divas sava solo projekta "Sin Fang" (dažreiz šim nosaukumam pieliekot klāt vēl vārdu "Bous") ietvaros.

Šā gada martā iznāca "Sin Fang" otrā studijas plate "Summer Echoes". "Orķestrāli psihodēlisks akustiskais "indie" pops," tā grupas stilu nodēvējis mūzikas portāls "Pitchfork". Bez viena litra lielas skaidrības no šāda raksturojuma nav. Bet, ja litrs nav pie rokas, atliek tikai plati pašam noklausīties.

Atšķirībā no debijas plates "Clangour", kurā Sigfusons pats iespēlēja visus instrumentus, šī albuma tapšanā savu roku pielikuši arī citi mūziķi - viņa draugi. Un albums daļēji ierakstīts īslandiešu mūzikas ikonas "Sigur Ros" ierakstu studijā. Mūzikas apskatnieki slavē jaunās plates dziesmu aranžējumus - tie esot kļuvuši vairāk grupai domāti, ne vairs tikai solo projektam, izceļot arī atsevišķu instrumentu ieguldījumu dziesmu skanējumā, piemēram, klavieru solo dziesmā "Two Boys" un ģitārspēles manieri dziesmā "Bruises".

"Esmu atcēlis vakariņas un kino apmkējumu šovakar, lai varētu šo noklausīties septiņpadsmit reizes," par plati "Summer Echoes" ir sajūsmā laikraksta "The New York Times" mūzikas žurnālists Endrjū Kvo. Un jā, ja kādam vajag ideju, kā ātri pārģērbties par Ziemassvētku vecīti, bet pie rokas nav piekabināmā bārda, no Sigfursona var pamācīties, kā šādās reizēs izlīdzēties ar galdautu vai aizkariem - viņam, acīmredzot, šis niķis patīk.

Nobeigumā neliela ekskursija "Sin Fang" daiļradē - video dziesmai "Because Of The Blood" un audio dziesmai "Two Boys" no "Summer Echoes" un vēl divas dziesmas - "Catch The Light" un "The Only Living Boy In New York" no Sigfusona iepriekšējā veikuma.

Sin Fang - Because Of The Blood from Máni M. Sigfússon on Vimeo.

Sin Fang - Two boys - Two Boys (a number of small things) by pdis_inpartmaint

Sin Fang Bous - Catch The Light by morrmusic

Sin Fang - The Only Living Boy In New York by fortheartofit

Papildus resursi:
http://www.heysinfang.com/
http://www.morrmusic.com/pressdesk/release/press/id/170
http://www.myspace.com/sinfangbous

Foto raksta ievadā no grupas "Sin Fang" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"FM Belfast" - "Vertigo", "Underwear", "Par Avion" (video, dziesmu liste, audio)

2005.gada Ziemassvētkos Arni un Loa no Reikjavikas (Īslande), acīmredzot, gribēja nobiedēt vai pārsteigt Ziemassvētku vecīti, sacerot un atskaņojot viņam dažu draugu klātbūtnē pāris savas dziesmas. Nav ziņu, vai vecītim no pārsteiguma izbira bārda, uzacis un izmetās auksti sviedri, bet ir droši zināms, ka šī nelielā uzstāšanās ir sākums "electro-indie" grupai "FM Belfast".

Īslandiešu senčiem laikam ļoti patika sarežģītas lietas, tāpēc viņu uzvārdi mūsu pusē ir gluži neizrunājami, tiesa, vēl grūtāk tie ir uzrakstāmi, tāpēc turpinājumā iztiksim bez tiem. Un "FM Belfast" gadījumā būtu uzvārdu, ko uzskaitīt. Jo no Ziemassvētku dueta grupa šobrīd ir izaugusi līdz kvartetam, bet vispār viņiem patīk paeksperimentēt, uzstājoties pat astoņu dalībnieku sastāvā.

Iesākumā paniekojušies ar darbu tikai studijā, "FM Belfast" 2006.gadā veica savu otro lielo varoņdarbu (tūlīt aiz priekšnesuma pie eglītes) - uzstājās Īslandes "Airwaves" festivālā. Publikai, kā runā, patika, un pāris gadus vēlāk dienas gaismu ieraudzīja grupas pirmā un pagaidām arī vienīgā studijas plate "How To Make Friends", kurā iekļauta arī īpaša versija deviņdesmito sākumā populārās grupas "Technotronic" vienīgajai atpazīstamajai dziesmai "Pump Up The Jam".

PUMP by fmbelfast

Vispār ieklausīties "FM Belfast" daiļradē ir ieteicams. Runā, vēl iespaidīgāk esot redzēt viņu uzstāšanos dzīvajā. To nedaudz aicinu ievērtēt dziesmas "Par Avion" videoklipā, kas seko vēl vienam grupas video - dziesmai "Underwear". Bet pirms tam jaunākais, kas no "FM Belfast" parādījies - kompozīcija "Vertigo". Tūlīt aiz visa šī grupas dažādu dziesmu kompilācija katrai noskaņai un dvēseles stāvoklim.

Vertigo by fmbelfast







Papildus resursi:
http://www.fmbelfast.com/
http://www.myspace.com/fmbelfast

Foto raksta ievadā no grupas "FM Belfast" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet