Kas reiz bijis lēns, tas tagad ātrs, un otrādāk. Aptuveni šāds algoritms izmantots pirms gada iznākušā Kailijas Minogas albuma "The Abbey Road Sessions" koncepcijā. "One Night Like This" (no 2000.gada plates "Light Years") pretēji jestrajam oriģinālam šajā albumā skan kā sešdesmitgadīgu svingeru saieta sestdienas vakara valsējamā (ko nu katrs šajos vakaros saprot ar valsēšanu) fona dziesma. Tieši tāpat ar "I Believe In You" ("Ultimate Kylie", 2004), "Come Into My World" ("Fever", 2002) un citām, kulmināciju sasniedzot ar "I Should Be So Lucky" ("Kylie", 1987) simfoniskā orķestra pavadījumā.
Kā saka, vecums nenāk viens. Kā Kailijai, tā viņas klausītājiem. Un tam apliecinājums ir šis albums. Jāatzīstas, tiešām būtu jābūt īpašiem apstākļiem (nu kaut kam specifiskam, "force majeure", tā teikt), lai ņemtu un meklētu Kailijas astoņdesmito gadu plates; galīgi roka neceltos slaucīt putekļus no Minogas 21.gadsimta pirmās desmitgades izdevumiem. Jā, paklausīties gan varētu deviņdesmito gadu vidus darbus, piemēram, albumu "Kylie Minogue" (1994), kurā mazā, smukā austrāliete nolēma paeksperimentēt, cenšoties nokratīt no sevis astoņdesmito disko putekļus (albumā bija viena no visu laiku dīvainākajām Kailijas dziesmām "Confide In Me", kas, starp citu, atrodama arī "The Abbey Road Sessions"), bet tā izrādījās tāda īslaicīga māžošanās. Un labi, ka tā. Jo mūsu (jau atkal) mazajai, smukajai Kailijai daudz vairāk, pat savos jau labu laiku 28 gados, daudz labāk piestāv atraktīvi un aktīvi lēkāt un dziedāt pa skatuvi, ko pat mēs savā ciemā esam varējuši baudīt divas reizes.
Albumā "The Abbey Road Sessions" ir arī viena nosacīti jauna dziesma "Flower". Nosacīti, jo sacerēta jau 2007.gadā, bet nu togad Kailijai aktuāls bija popsīgais un elektroniskais albums "X", kurā šitāda puņķošanās kā ar "Flower" nepiedienēja. Kailija jūtas mazliet nogurusi - pēdējais "oriģinālais" albums "Aphrodite" iznāca trīs gadus atpakaļ, un tad tūlīt vienā gadā sekoja labāko dziesmu izlase un šis "paniekošanās ar orķestri" albums. Un, ja godīgi, nav jau kur tai Kailijai arī steigties. Ir jau forši tā paklausīties un secināt - gadi iet, bet mazā, smukā Kailija joprojām ir formā! Tāpat kā tie sešdesmitgadīgie svingeri, kuri, ja "The Abbey Road Sessions" taps atskaņots par skaļu, agri vai vēlu saradīsies ne saukti, ne aicināti.
2013, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru