Rāda ziņas ar etiķeti Uncut. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Uncut. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2015. gada 30. augusts

"Simply Red" - "Big Love" (2015)

Kad britu pop-soula bruņinieki "Simply Red" 2010.gada oktobrī pie Sidnejas Operas nama nospēlēja savu atvadu tūres pēdējo koncertu, no vienas puses, protams, bija zināma nožēla par to, ka vēl viens laikmets populārajā mūzikā ir beidzies. No otras puses, par rudmataino ģēniju dēvētais Miks Haknels (55) pēdējo padsmit gadu izdotajos albumos vairāk atražoja "Simply Red" "franšīzi", tiesa, katrā no platēm iekļaujot arī pa kādam šedevram, kurš gan ātri vien noslīka grupas ziedu laiku repertuārā, piemēram, līdz nelabumam nodrillētajos hitos "Stars" vai "If You Don't Know Me By Now". Bet vai kāds maz atceras lieliskās "Simply Red" balādes "Thank You" no plates "Love And The Russian Winter" (1999) un "Say You Love Me" no albuma "Blue" (1998)? 

Asara vēl nebija nožuvusi, apraudot atvadas, kad medijos parādījās ziņa: ""Simply Red" atgriežas!" Ar jaunu plati "Big Love" un pat koncerttūri! Un pat koncertu Rīgā šā gada 23.oktobrī "Arēnā Rīga"! Turpat, kur Haknels ar kolēģiem jau 2006.gadā sniedza ne pārāk sirsnīgu, bet ļoti profesionālu (kā ierasts) performanci. Jau skatoties Sidnejas atvadu koncerta ierakstu, varēja tikai minēt, pēc cik ilga laika "Simply Red" atgriezīsies. Izrādās, pēc pieciem gadiem. 

Atšķirībā no grupas faniem, mūzikas prese šo atgriešanos diez cik silti neuzņem. Žurnāls "Uncut" norāda, ka dažām no plates dziesmām, piemēram, "Tight Tones", Haknels vienkārši jau ir par vecu, savukārt dziesma "The Old Man and the Beer" "viņam piestāv labāk". Britu "The Guradian" savus tautiešus burtiski iemīda zemē, norādot, ka virs "Big Love" dziesmām "karājas izkaltusi nostaļģija", un tās ir "noslīpētas un sentimentālas". "Liriski pieticīgi, muzikāli [dzīvo] uz [iepriekšējiem] lauriem, tur nav nekāda "uhhh"," iznīcinošo kritikas vilni noslēdz žurnāls "Q". Bet par ko tad ir tāds cepiens? Nu ne par ko taču! Lai arī "Simply Red" jau sen ir pārvērtusies par pārsvarā koncertējošu grupu, kas var dzīvot no sava ziedu laiku repertuāra, viņi ir atgriezušies, jo paši alkst skatuves (droši vien, arī honorāru), un tieši to pašu grib viņu klausītājs (izņemot honorāru)! Turklāt "Simply Red" arī ar "Big Love" turpina tradīciju ar vienu šedevru albumā - šoreiz tuvāk pie beigām...


2015, www.musicstories.lv



  

sestdiena, 2014. gada 15. novembris

Yusuf - "Tell 'Em I'm Gone" (2014)

"Tajā laikā es biju totāli pilnā, tāpēc neko daudz es neatceros," uz kāda žurnāla "Uncut" lasītāja jautājumu, kādas ir viņa atmiņas par 1976.gada koncerttūri ar Džimiju Hendriksu un grupu "Walker Brothers", atklāti atbild Jusefs, viņš arī Kaķu Stīvens (Cat Stevens), viņš arī Jusefs Islāms (Yusuf Islam). Šobrīd 66 gadus vecais Anglijā zviedru mammai un grieķu papam dzimušais dziesminieks lieto tieši pēdējo pseidonīmu, jo septiņdesmito gadu beigās viņš pārgāja islāma ticībā, bet pirms divpadsmit gadiem pārcēlās uz dzīvi Dubajas pilsētā Apvienotajos Arābu Emirātos ("Es izbaudu laika apstākļus šeit. Tie katru dienu ir samērā labi."). Skaidrs, dzīve Jusefam šajos nepilnos piecdesmit gados, kopš viņš ir uz skatuves, mainījusies pilnīgi kājām gaisā - islāms grādīgās ninnītes lietot aizliedz, tāpēc jau teju četrdesmit gadus Kaķu Stīvens savu radošo karjeru būvē, būdams skaidrs kā piecreiz izfiltrēts kazas mīzals. 

Pēc piecu gadu pārtraukuma skaidrais Jusefs darījis prieka pilnus sava talanta pielūdzējus, laižot klajā jaunu solo albumu "Tell 'Em I'm Gone". Tie, kas seko Jusefa daiļradei, neļaus sameloties, ka līdz šim savas islāma darīšanas viņš Rietumu sabiedrības daļai paredzētajos albumos ir vairāk vai mazāk apslāpējis (ar dažiem izņēmumiem, ieskaitot islāma pasaules bērnu mūzikas albumus "I Look I See" un dziesmu "Salli Ala Muhammed", kas astoņdesmitajos gados attiecīgās ticības reģionos bija teju populārākā dziesma). Arī jaunajā platē šīs mūspusē nedaudz svešās reliģijas intonācijas pavīd tikai šur tur. Var teikt, Jusefs atrod elegantu vidusceļu, apvienojot savus pieņemtos uzskatus ar viņa fanu gaidām nosacīti sekulārajā pasaules daļā. Un šādos brīžos, kad tekstā parādās vārdi kā "sekulārs", ir skaidrs, ka pietiek muldēt, un runāt jāļauj mūzikai. "Lielas, lielas pārmaiņas manī notika brīdī, kad sapratu, ka mūzika ir daļa no Dieva visuma," intervijā žurnālam "Uncut" atzīst Jusefs. Un pie tā tad arī paliksim. 



2014, www.musicstories.lv

pirmdiena, 2014. gada 20. oktobris

"Strand of Oaks" - "HEAL" (2014)

"Rakstīt šo albumu bija biedējoši. Es biju [burtiski] ne uz šīs zemes," žurnālam "Uncut" albuma "HEAL" tapšanas procesu apraksta projekta "Strand of Oaks" galvenais vīrs Timotijs Šovalters (32). "Mana sieva varēja ienākt mājā un atrast mani guļam uz grīdas ar telefonu, smejoties, raudot vai darot abus kopā. Tas nebija veselīgākais process, bet manām smadzenēm to vajadzēja. Kaut kas nostrādāja pats no sevis, ārpus manas saprašanas." To, ka "HEAL" nav viegli klausāma plate, laikam jau var nojaust - sadzīve un dzīve albuma tapšanās laikā Šovalteram bija pilna problēmu un pārdzīvojumu, tas viss atrodams "HEAL" skaņdarbos. Taču šis noteikti nav "kāršanās" albums, drīzāk cieņpilnas attieksmes. Pret Šovaltera veikumu - neviengabalainu, dažbrīd kakofonijas, dažbrīd līdz niansēm smalka skanējuma pilnu plati. "Tims ir viens no labajiem čaļiem," Šovalteru raksturo viņa draugs Metjū Houks no grupas "Phosphorescent". "Ir prieks skatīties uz viņu un viņa dziesmām, kuras kļūst aizvien labākas ik reizi, kad tās redzu."Apmierināts ir arī pats Šovalters: "Man tagad ir 32. Es izskatos pēc "meta" [metanfetamīna] dīlera, un es labi sadzīvoju ar visām šīm klišejām. Jo tās mani padara labāku."


2014, www.musicstories.lv




pirmdiena, 2013. gada 14. janvāris

Brūss Springstīns - žurnāla "Uncut" 2012.gada cilvēks!

Mūzikas žurnāls "Uncut", kā jau daudzi izdevumi, decembrī izvērtē aizejošo gadu un nosauc, savuprāt, labākos albumus, to pārizdevumus, grāmatas un filmas. Par "Uncut" "2012.gada albumu", piemēram, nosaukts Leonarda Koena "Old Ideas", labākais pārizdevums jeb "reissue" - grupas "Can", kas pastāvēja Rietumvācijā no 1968. līdz 1991.gadam, trīs disku izdevums "The Lost Tapes". Par aizgājušā gada izcilāko grāmatu "Uncut" veidotāji nosaukusi Pīta Taunšenda no "The Who" autobiogrāfiju "Who I Am?", bet labākās filmas godā kinolente ar ekoloģisku piesitienu - jaunās paaudzes režisora Bendžamina Zeitlina (Benh Zeitlin) "Beasts of the Southern Wild". Tomēr galvenā balva, foto uz vāka un apraksts piecu žurnāla atvērumu plašumā tikusi nevienam citam kā amerikāņu roka veterānam Brūsam Springstīnam.

KĀPĒC SPRINGSTĪNS?

Atbilde uz šo jautājumu nav tālu jāmeklē. Lai arī iesākumā liekas, ka "Gada cilvēka" tituls Springstīnam iešķiebts, galvenokārt pateicoties viņa pagājušā gada augsti novērtētajam albumam "Wrecking Ball", tas nebūt nav vienīgais iemesls. Pērn 23.septembrī Springstīnam apritēja 63 gadi. Dienu iepriekš, kārtējā "Wrecking Ball" tūres koncertā ar pašceptu kūku uz skatuves sveikt dēlu dzimšanas dienā kāpa viņa mamma Adele. Ne velti "Uncut" 2013.gada janvāra numurā, aprakstot iemeslus "Gada cilvēka" titula piešķiršanai, ne reizi vien tiek uzsvērts Springstīna vecums. Pagājušā gada 27.oktobrī ASV pilsētā Pitsburgā notiekošais Springstīna tūres kārtējais koncerts, kurš tiek aprakstīts žurnālā, nosaukts par "līdz šim labāko", to pašu sakot arī par visu "Wrecking Ball" tūri. 

Springstīns un viņa pavadošā grupa ir vīri labākajos gados - katrs ar savām vainām un kaitēm. Dažādu instrumentu meistars Nils Lofgrīns (61) kādu laiku atpakaļ veica gūžas protezēšanas operāciju, bet bundzinieks Maks Veinbergs (61) 2010.gadā pārcieta 20 stundu garu sirds vārstuļu protezēšanas operāciju. Abi atkal ir ierindā, bet visiem priekšzīmi rāda pats Springstīns, savos gados koncerta laikā nepārtraukti pārvietojoties pa skatuvi un publiku, un dažos koncertos, piemēram, Ņujorkas Apollo teātrī, uzrāpjoties pat uz otrā stāva balkona malas un staigājot pa īpaši izveidotām stalažām balkona ārpusē. "Cik tev, puis,  gadu?" koncerta laikā kārtējā komunikācijas tūrē ar skatītājiem vienam no viņiem vaicāja Springstīns. "Sešpadsmit," mulsais jauneklis atbildēja. "Bet man astoņpadsmit - prātiņā!" atbildēja Springstīns un turpināja pirms sarunas iesākto dziesmu "My City of Ruins". Bet tie ir meli! Springstīns ir astoņpadsmit gadīgs puika ne tikai prātiņā - jo kā gan citādi lai izskaidro "Wrecking Ball" tūres koncertu, kas norisinājās Helsinku Olimpiskajā stadionā pagājušā gada 31.jūlijā? Tas kļuva par tūres garāko koncertu, kurā 33 dziesmas Springstīns un Co nospēlēja četrās stundās un sešās minūtēs...

POLITIKA

Springstīns nekad nav slēpis savus politiskos uzskatus, nav centies būt korekts, visiem izpatīkošs savos izteicienos, tāpēc ir nācies dzirdēt viņam piedēvētu "Nācijas sirdsapziņas" titulu. Interesanti, ka pats Springstīns no šāda titula neatgaiņājas, bet savus uzskatus godīgi publisko. "Es neesmu profesionāls [prezidenta vēlēšanu] kampaņu veidotājs un katrus četrus gadus neizvēlos kādu čali, kam sekot," Springstīns komentē, kāpēc 2004.gada ASV prezidenta vēlēšanās viņš piedalījies Demokrātu partijas kandidāta Džona Kerija priekšvēlēšanu aģitācijas tūrē. "Bet [ASV prezidenta Džordža] Buša [valdīšanas] gadi bija tik šausminoši, tik vulgāri katastrofiski, ka tu nevarēji vienkārši sēdēt malā un noskatīties." Kerijs toreiz zaudēja. Un pēc četriem gadiem Springstīns atkal bija ierindā - šoreiz aiz Baraka Obamas muguras. Un šajā reizē veiksme garām nepagāja. Kad pagājušā gadā pienāca laiks Obamu pārvēlēt vai ievēlēt viņa vietā citu ASV prezidentu, daudzi amerikāņi bija vīlušies - kā nekā lērums solījumu par tādiem arī palika, skaļākais no kuriem bija Obamas apņemšanās, stājoties amatā, slēgt bēdīgi slaveno Gvantanamo cietumu.

"Viņš saglabāja dzīvu "General Motors", viņš dabūja [cauri] likumu par veselības aprūpi, viņš nogalināja Osamu Bin Ladenu, un viņš atveseļoja augšējos varas ešalonus," Obamas labos darbus nebeidz uzskaitīt Springstīns, neiztiekot arī bez kritikas. "Es uzskatu, ka Gvantanamo [cietumam] jau būtu jābūt slēgtam, bet viņš mūs ir dabūjis ārā no Irākas un domāju, ka drīz tas pats notiks arī Afganistānā." Un amerikāņi Springstīnam noticēja - Obama joprojām ir savā vietā, bet pats Springstīns būtiski pieaudzējis savu ietekmi amerikāņu acīs.

BOBS UN ELVISS - PĀRI VISAM!

Gribētos teikt: "Pie velna politiku un politiķus!" Bet tā nevar, jo Springstīna dziesmas jau lielā mērā ir politiski lozungi. Albums "Wrecking Ball" ir pilns ar dusmām pret valdību, bankām, nabadzību. Pirms albuma izdošanas Springstīns tik kvēls Obamas aizstāvis vairs nebija, kā četrus gadus atpakaļ, sakot, ka arī viņam jāuzņemas sava daļa vainas par stāvokli ASV. Kāda tur daļa? Visa vaina! Bet laikam jau Springstīns saprata, ka īstas alternatīvas Obamam nav un neatteicās atbalstīt kampaņu arī šajā reizē. Tas nu ir skaidrs, ka Springstīns ir allaž bijis sociāli aktīvs un mācējis savas idejas, ietērptas dziesmās, pārvērst bezmaz par nācijas himnām. Bet no kā ietekmējies ir viņš pats?

Izrādās, galvenie ceļa rādītāji bijuši Bobs Dilans un Elviss Preslijs. "Ja jūs 50-ajos, 60-ajos bijāt jauns, jums viss likās neīsts - visur, kur jūs pagrieztos. Bet jūs nezinājāt, kā to pateikt. Nebija tādas valodas, lai to aprakstītu. Jūs jutāties vienkārši dirsā, bet nebija vārdu, ar kuriem to aprakstīt. Tad atnāca Bobs un iedeva mums šos vārdus. Iedeva mums šīs dziesmas. (..) Viņš mums deva vārdus, lai mēs saprastu savas sirdis." Savukārt Springstīna liktenīgā sastapšanās ar Presliju notika 1956.gadā Eda Salivana televīzijas šovā. "Tas bija vakars, kad es sapratu, ka baltais cilvēks var paveikt burvestības."

Mūzikas žurnāla "Uncut" žurnālists Endijs Gils, kurš, veidojot rakstu par Springstīnu kā 2012.gada cilvēku, pabija gan pieminētajā Pitsburgas koncertā, gan aizkulisēs tikās ar pašu laureātu, secina, ka patiesībā Springstīns šobrīd, iespējams, ir savas karjeras augstākajā punktā. Viņa ietekme ASV ir tikai augusi, viņa "par vienkāršo cilvēku" dziesmu teksti ir tuvi miljoniem to adresātu, un pats Springstīns radoši un fiziski šobrīd spējis sevi iecelt teju ikonas statusā. Reālas, cilvēcīgas un sava ceļa ejošas ikonas.

Turpinājumā pilns jau pieminētā Pitsburgas 2012.gada 27.oktobra koncerta audio ieraksts.


Foto no interneta resursiem.

2013, www.musicstories.lv