"Man straumēšana ir beigusies. Ceru, ar maniem faniem viss būs kārtībā. Tas nav naudas dēļ, lai gan mana [autoratlīdzības] daļa (tāpat kā visiem pārējiem māksliniekiem) sliktas vienošanās dēļ tika krasi samazināta bez manas ziņas. Tas ir skaņas kvalitātes dēļ," 15.jūlijā savā "Facebook" profilā paziņoja kanādiešu mūziķis Nīls Jangs. "Man nav vajadzīga manas mūzikas kvalitātes devalvēšana līdz zemākajam līmenim apraides vēsturē vai jebkurā citā izplatīšanas formā." Jangs ir kārtējais mākslinieks, kurš paziņo par sava kataloga izņemšanu no straumēšanas. Kādu brīdi atpakaļ ar aizbildinājumu, ka straumēšana ir teju nelabā iemiesojums, piekļuvi visam savam radošajam mantojumam liedza arī Prinss. Tomēr Jangs ir pirmais, kurš kā iemeslu min it kā slikto skaņas kvalitāti (sūdzējušies gan ir vēl vairāki, tai skaitā Roberts Plānts par "Led Zeppelin" ierakstiem).
ATŠĶIRĪBU JŪT NE KATRS
Lielākie mūzikas straumēšanas servisi mūziku piedāvā klausīties 320 kilobaitos sekundē (kbps), kas ir mazliet zem kompaktdisku skaņas kvalitātes. Izņēmumi ir nupat atklātais "Apple Music", kas piedāvā nedaudz zemākas kvalitātes skaņu (256 kbps), kā arī "Xbox Music" ar 192 kbps. Un tikai viens straumētājs - "Tidal" - līdzās 320 kbps skanējumam par papildus samaksu mūziku piedāvā klausīties arī 1411 kbps skaņas kvalitātē. Viedokļi, protams, ir dažādi. Taču viens no tiem atkārtojas - bez speciāli trenētas auss, spējas saklausīt mūziku dziļākos slāņos vienkāršs klausītājs skaņas kvalitātes atšķirību var pat nepamanīt.
Taču Jangs, kā reizi, nav vienkāršs klausītājs - iespējams, viņš pat var nenoslaktēt mušu, kura viņam apkārt dīc, toni paņēmusi pareizā minorā. Un Jangs jau vairākus gadus ir iesaistīts projektā ar nosaukumu "PonoMusic". Šis projekts, kurā zināmu lomu spēlē arī Janga draugs un radošais dubultnieks Džeks Vaits, paredz mūziku klausīties ekstra augstā kvalitātē - 9216 kbps. Lai šādas kvalitātes mūziku varētu klausīties, jāiegādājas "Pono" atskaņotājs, kurš maksā $399, savukārt attiecīgas kvalitātes albumus turpat var iegādāties par $9,99 - $24,99.
IESPĒJAMS, ATGRIEZĪSIES
Nīls Jangs, protams, izdzīvos arī bez sava kataloga straumēšanas, par to šaubu nav. Un, protams, viņam ir visas tiesības rīkoties ar savu īpašumu pēc sava prāta un iegribām. Un tomēr - apzinoties, ka draudīgs vairākums klausītāju šīs skaņas kvalitātes atšķirības nemaz neatšķir vai arī tām nepievēŗš tik lielu uzmanību, vai tas nav kaut kādā mērā bezatbildīgi pret tiem klausītāju miljoniem, kam Janga mūzika ir himnu vietā? Vai, kļūstot pieejamam tikai mūzikas "fainšmekeriem", tukšo vietu neaizņems dažādas skaņu drazas? Klausītāju viedokļi zem šī Janga paziņojuma arī nebūt nav atbalstoši un mākslinieka cēlos mērķus saprotoši.
"Visu savu mūziku, visu savu mūža darbu es gribu saglabāt tādu, kādu es to gribu," jau nākamajā paziņojumā pēc trauksmes sacelšanas feisbukā paziņoja Jangs. "Tas jau ir sācies - mana mūzika tiek izņemta no visiem straumēšanas servisiem. Tā [skaņas kvalitāte] nav pietiekami laba, lai to pārdotu vai izīrētu." Tomēr, iespējams, kaut kad nākotnē Jangs savu viedokli varētu mainīt. Vismaz viņš pats tā apgalvo: "Kad kvalitāte atgriezīsies, es nākšu ar citiem ieskatiem. Nekad nesaki nekad!"
P.S. 22.jūlija vakarā "Spotify" vēl ir pieejams viss Janga katalogs!
Glins Džonss (72) ir viens no pieredzes bagātākajiem popmūzikas producentiem, kura aizbilstamo listē ir ne vien "The Beatles", "The Rolling Stones" un "The Eagles", ne vien "The Who", "Led Zeppelin" un "The Clash", bet vēl daudzas, daudzas citas mūzikas zvaigznes. Viņa pirmais producētais bija "Steve Miller Band" 1968.gada debijas albums "Children of the Future", bet vēl dažus gadus atpakaļ Džonss strādāja pie "Band of Horses" un Raiena Adamsa platēm. Viņš arī izstrādājis īpašu bungu ierakstīšanas metodi, kuras būtība slēpjas pēc pareizas shēmas novietotos mikrofonos. To tā arī sauc par "Glina Džonsa metodi", un to mūsdienās praktizē vai visas profesionālās ierakstu studijas.
Protams, diendienā esot blakus tādām slavenībām, ar tām komunicējot vai vienkārši esot kāda strīda vai diskusijas lieciniekam, ar gadiem rodas apziņa, ka varbūt dažas no lietām būtu jādara zināmas arī pārējai pasaulei. Un pirms mēneša, 13.novembrī, izdevniecība "Blue Rider Press" laida klajā Džonsa sarakstīto atmiņu grāmatu "Sound Man". Tajā ir aprakstīti producenta piedzīvojumi ierakstu studijā un, kā jau minēts, atklātas dažas līdz šim plaši nezināmas popmūzikas vēstures aizkulises.
DILANA SAPNIS APVIENOTIES AR BĪTLIEM UN ROLLING STONES
1969.gada nogalē dziesminieks Bobs Dilans tā starp citu aprunājies ar bītlu Džonu Lenonu, un šīs sarunas laikā licis viņam priekšā ideju ierakstīt kopīgu albumu - Dilans, "The Beatles" un "The Rolling Stones". "Man viss bija skaidrs," grāmatā raksta Džonss. "Mēs apkopotu labāko no Mika [Džegera] un Kīta [Ričarda], Pola [Makartnija] un Džona [Lenona], Boba [Dilana] un Džordža [Harisona], un pēc tam mēs izvēlētos labāko ritma sekciju no divām grupām tā, lai tā atbilstu konkrētai dziesmai." Makartnijs un Džegers šo ideju nocirtuši jau saknē. Diez, kāpēc gan?...
DŽONSS NO SIRDS PRIECĀJIES PAR "THE EAGLES" DARBA UZTEIKUMU
Pēc tam, kad Džonss bija producējis pirmos divus "The Eagles" albumus, grupa nolēma, ka viņi tomēr vēlas kļūt roķīgāki, un 1974.gada albuma "On the Border" ieraksta laikā viņi Džonsu atlaida. "Man [vienalga] nebija nekādas iespējas palikt kopā ar viņiem, ņemot vērā, kas notika turpinājumā - samērā smagu vielu lietošana, simtiem stundu studijā ar grupu, kurā viens otram [ķeras] pie rīkles..."
BĪTLU KRUĪZS
Polam Makartnijam bijusi ideja noorganizēt Bītlu kruīzu - kuģi, kurš pārpildīts ar grupas faniem, atvērto skatuvi amfiteātra formā, kaut kur pie Tunisijas. "Let It Be" ieraksta sesijas laikā tapusī ideja tā arī nekad netika realizēta, taču par iespējamo kruīzu visvairāk bija uztraucies Ringo Stārs, "kuru, galvenokārt, uztrauca, kāda tur varētu būt pārtika," raksta Džonss.
Glina Džonsa grāmatu "Sound Man" var iegādāties šeit.
Rakstā izmantotos faktus fragmentu veidā publicējis žurnāls "Rolling Stone".
Raksta ievada kolāžā bildes no raindance.org, thebeatles.com, rollingstone.com.
"Led Zeppelin" - iespējams, otra Lielākā angļu grupa aiz Liverpūles četrinieka Bītliem. Savas karjeras laikā no 1968.gada grupa izdevusi deviņus studijas albumus un, izņemot pirmo plati "Led Zeppelin" (1969), visas pārējās dzimtenē un citviet pasaulē gozējušās pa pārdotāko albumu topu augšdaļām. Grupas populārākā dziesma droši vien ir "Stairway to Heaven", kuru komponējuši "Led Zeppelin" dalībnieki Džimijs Peidžs un Roberts Plānts. It kā... Tā iznāca 1971.gadā un, kas interesanti, nekad nav bijusi izdota kā singls atsevišķā platē. Bet jau uzreiz pēc albuma "Led Zeppelin IV", kurā iekļauts šis skaņdarbs, iznākšanas bija dzirdīgi ļaudis, kas "Stairway to Heaven" taktīs saklausīja no kādas citas grupas dziesmas aizlienētus motīvus. Vēl aizraujošāk - ir ļaudis, kas plaģiātu "Led Zeppelin" daiļradē uzskaitījuši desmitiem.
Šeit turpinājumā tieši desmit "Led Zeppelin" dziesmas un "itkā" to oriģināli. Lai katram būtu iespēja pārliecināties pašām - "Led Zeppelin" "aizņemas" taktis no citiem kolēģiem vai tomēr nē. Ja prasa man, tad jā - tur ir daudz līdzību, iespējams, pat kopēšanas (ko apliecina "cepelīnu" zaudētās tiesu prāvas vai ārpustiesu izlīgumi). Bet par dažiem no šiem "apzagtajiem" savu sajūsmu nekad nav slēpis ne Peidžs, ne Plānts - par viņu ģenialitāti mūzikā. "Led Zeppelin" ir vienkārši ietekmējušies! :) Un vēl kāda neapšaubāma taisnība - varētu vēl pastrīdēties, vai bez "Led Zeppelin" izgājieniem vairums no šiem "sūdzambībelēm" vispār tiktu pieminēti tagad, trīsdesmit un četrdesmit gadus vēlāk?
1. "Led Zeppelin" - "Black Mountain Side" ("Led Zeppelin", 1969)
Lai arī "Led Zeppelin" debijas albumā pie dziesmas norādīts, ka to komponējis Peidžs, tiek uzskatīts, ka patiesībā tas ir pakaļdarinājums tradicionālai angļu folkdziesmai, ko izpilda Berts Jančs, pie kam ar visai līdzīgu nosaukumu - "Blackwaterside".
2. "Led Zeppelin" - "Babe I’m Gonna Leave You" ("Led Zeppelin", 1969)
Arī šī dziesma iekļauta "cepelīnu" debijas albumā, pie komponista norādot, ka tā ir "tradicionāla" - tātad visu atpazīta, bet nezināma komponista dziesma, kuru "aranžējis Peidžs". Patiesībā dziesmu jau piecdesmitajos gados sarakstīja kāda Anne Bredona, bet 1963.gadā to iedziedāja Džoanna Baeza. Un šajā gadījumā tiešām var teikt "patiesībā", jo deviņdesmitajos gados dziesmas autora vietā tekstu "trad., arr. Page" nomainīja Bredonas vārds.
Joan Baez - "Babe I'm Gonna Leave You" ("Joan Baez in Concert", 1962)
3. "Led Zeppelin" - "Since I’ve Been Lovin’ You" ("Led Zeppelin III", 1970)
Izrādās, "cepelīni" aizņemas ne tikai melodiju, bet arī vārdus. Dziesmā "Since I've Been Lovin' You" grupa vārdus "kopīgojusi" ar apvienības "Moby Grape" dziesmas "Never" vārdiem. Tiek minēts, ka "Moby Grape" bijusi viena no Plānta iecienītākajām grupām.
"Moby Grape" - "Never" ("Grape Jam", 1968)
4. "Led Zeppelin" - "Moby Dick" ("Led Zeppelin II", 1969)
Šis ir viens no "Led Zeppelin" koncertos gaidītākajiem instrumentālajiem skaņdarbiem, kurā grupas dalībnieki saspēlējas ar īpašu bungu solo un ģitāras partijām. Taču daži fani, maitas, ir saklausījuši, ka atsevišķi "cepelīnu" ģitāras rifi šajā dziesmā ir sasodīti līdzīgi Bobija Pārkera skaņdarbā "Watch Your Step" jau labu laiku iepriekš izmantotajiem. Izskaidrojums - Peidžs bija Pārkera fans, reiz pat centās panākt, ka "Led Zeppelin" ierakstu izdevniecība paraksta ar viņu līgumu. Peidžs atkal vienkārši paņēma to, kas viņam patīk.
Bobby Parker - "Watch Your Step" (EP, 1961)
5. "Led Zeppelin" - "In My Time of Dying" ("Physical Graffiti", 1975)
Šis ir tradicionāls blūzs, ko pirms "cepelīniem" izpildījuši daudzi mākslinieki, kopš to pirmo reizi sešdesmitajos gados ierakstīja Bobs Dilans. Taču neviens no viņiem nekad nenorādīja, ka dziesma ir pašu sacerēta. Tas pats Dilans aiz dziesmas norādīja "trad. arr. Dylan", bet "Led Zeppelin" - "Page, Plant, John Paul Jones, John Bonham"... Sava versija šai dziesmai ir arī "Depeche Mode" dalībniekam Mārtinam Goram. Viņš aiz dziesmas norādījis: "Tradicionāla, Gora versija, ietekmējoties no Boba Dilana ieraksta, bet "Led Zeppelin" versija ir vairāk pazīstama."
Martin Gore - "In My Time of Dying" ("Counterfeit", 2003)
6. "Led Zeppelin" - "The Lemon Song" ("Led Zeppelin II", 1969)
Tiek uzskatīts, ka šo dziesmu, kuru "Led Zeppelin" visbiežāk spēlēja pirmajā koncerttūrē ASV, mūsu nu jau iepazītie mazie šmaukonīši nozaguši Havlinam Volfam, kurš to vēl pirms "cepelīniem" izpildīja ar nosaukumu "Killing Floor". Nevis aizņēmušies, bet nozaguši, jo albumā aiz dziesmas komponistu vietā skaisti gozējas visu četru "Led Zeppelin" vīru uzvārdi.
Howlin' Wolf - "Killing Floor" ("Louise", 1964/1965)
7. "Led Zeppelin" - "Bring It On Home" ("Led Zeppelin II", 1969)
Šīs dziesmas sakarā tiek piesaukts amerikāņu blūzmenis Villijs Diksons. Šoreiz "Led Zeppelin" izrādījušies pat ļoti nekaunīgi - paņēmuši Diksona dziesmu, iespēlējuši to savā versijā, nemainot pat dziesmas nosaukumu, bet Diksons nekur netika norādīts kā komponists. Pēdējam tas, protams, ne īpaši patika, un viņš vērsās pret grupu tiesā. Izlīgums tika panākts ārpus tiesas zāles, un tagad aiz dziesmas "Bring It In Home" stāv rakstīts: "Page/Plant/Dixon."
Sonny Boy Williamson II - "Bring It On Home" ("Down Child", 1966)
8. "Led Zeppelin" - "Whole Lotta Love" ("Led Zeppelin II", 1969)
Pirmais lielais "Led Zeppelin" grāvējs "Whole Lotta Love" arī nav izticis bez skandāliem autortiesību jautājumā. Un atkal lieta grozās ap Villiju Diksonu. Izrādās, "cepelīni" savā dziesmā tā pamatīgi pakopēja liriku - no Diksona dzieamas "You Need Love", un, protams, aizmirsa viņu pieminēt kā dziesmas līdzautoru.
Muddy Waters - "You Need Love" (EP, 1962)
9. "Led Zeppelin" - "Stairway To Heaven" ("Led Zeppelin IV", 1971)
Pat šī populārākā "Led Zeppelin" dziesma nav iztikusi bez apvainojumiem autortiesību aizskārumā. Un konkrēti - galvenais ģitāras rifs ir pārsteidzoši līdzīgs grupas "Spirit" dziesmā "Taurus" dzirdamajam, un, protams, šī dziesma tika radīta ātrāk. Un, protams, tā patika Plāntam. Un, protams, vēl 1969.gadā abas grupas apbraukāja valstis ar kopīgu koncerttūri. Un, protams, kā dziesmas autori minēti tikai "Page/Plant".
"Spirit" - "Taurus" ("Spirit", 1968)
10. "Led Zeppelin" - "Dazed and Confused" ("Led Zeppelin", 1969)
Šī grupas debijas albumā iekļautā dziesma tikusi parakstīta kā jau daudzas citas "Led Zeppelin" dziesmas: "komponists - Džimijs Peidžs". Patiesībā ir nedaudz savādāk - šo dziesmu ir sarakstījis folkdziedātājs Džeiks Holms, kurš Peidža uzmanību piesaistīja kādā koncertā Ņujorkā ASV, kurā Peidžs uzstājās savā toreizējā grupā "The Yardbirds" (tās sastāvā iepriekš spēlēja arī Ēriks Kleptons). Peidžs tad aranžēja šo dziesmu "The Yardbirds" vajadzībām, taču nekad to nebija ierakstījis studijā. Līdz "Led Zeppelin" laikiem. Interesanti, ka Holms nekad nav vērsies tiesā vai savādāk apstrīdējis savu autorību uz šo dziesmu.
Jake Holmes - "Dazed and Confused" ("The Above Ground Sound", 1967)
Rakstā minēto "Led Zeppelin" dziesmu liste papildināta ar "oriģināliem":
Raksts tapis, izmantojot vietnes earfarm.com datus.
Foto raksta ievadā no justdownload.forumattivo.com.
Netaniels Reitlifs kopā ar savu pavadošo grupu, kura sastāv no vēl pieciem dalībniekiem, nāk no Kolorado štata Denveras pilsētas. Taču, lai cik vēl ļaužu spēlētu ar Reitlifu kopā, pāri visam dominē viņš, viņa ģitāra un balss. Un interesanti iespaidīgais izskats. Taču, neskatoties uz varbūt nedaudz skarbo ārieni, pats, kā atzīmē mūzikas prese, grupas "Lambchop" līdera Kurta Vāgnera balss kopijas īpašnieks Netaniels Reitlifs savas zināmākās dziesmas, piemēram, "Oil and Lavender" vai "You Should've Seen the Other Guy" sacerējis, "iedvesmojoties no sievas".
Izaudzis nabadzīgā, bet ļoti muzikalā ģimenē, Reitlifs jau septiņu gadu vecumā iemācījās spēlēt bungas, bet pusaudža gados caurām dienām drillēja kasetes ar "Led Zeppelin" dziesmām. Kādā pamestā šķūnī viņš mēdza klausīties austiņās "Led Zeppelin" klasiskos hitus "When the Levee Breaks" un "Misty Mountain Hop" un vienatnē piespēlēt šo dziesmu bungu partijas. Trīspadsmit gadu vecumā Reitlifs mātes pavadībā sāka mācīties spēlēt ģitāru. Pārcēlies uz dzīvi Denverā, pastrādājis kādā transporta kompānijā, Netaniels secināja, ka viņa īstais aicinājums tomēr ir mūzika. Tāpat kā pārējos instrumentus, arī klavierspēli viņš nolēma apgūt pašmācības ceļā - pirmā dziesma, ko viņš iemācījās nospēlēt uz klavierēm, bija Leonarda Koena "Hallelujah".
Maz pamazām Reitlilfs ielauzās vietējā mūzikas sabiedrībā un pat aiz tās robežām. Mūzikas prese slavēja viņa "masīvo un pievilcīgo" balsi, bet "Billboard" topa veidotāji viņu pievienoja mākslinieku kategorijai "Jānoklausās!" Laikraksts "New Yourk Times" Reitlifu nodēvēja pat par "Džonija Keša atbalsi". Tā viena aiz otras šīs cildinošās publikācijas iecēla Reitlifu saulītē.
28.janvārī Vācijā un Šveicē, bet pēc tam citās valstīs klajā nāks Netaniela Reitlifa plate "In Memory of Loss", kura patiks visiem Džonija Keša, Leonarda Koena un "Lambchop" cienītājiem. Mazliet atslodzes no dzīves, mazliet par pašu dzīvi - tādas ir Netaniela Reitlifa dziesmas.
