Boniju Raitu kāds ir apveltījis ar mūžīgo dzinēju! Vismaz tā varētu šķist, zinot, ka šobrīd 66 gadus vecā kundze praktiski bez pārtraukuma ir koncertējusi pa visu pasauli, jau kopš septiņdesmitajiem gadiem. Šis karuselis apstājās 2009.gadā. Togad Raita, pēc zaudētas cīņas ar smadzeņu audzēju, viņsaulē izvadīja savu brāli. Tas bija pēdējais piliens skumju notikumu virtenē: 2004.gadā mūžībā aizgāja Raitas māte, gadu vēlāk viņai sekoja tēvs, tajā pašā 2009.gadā līdzīgs liktenis piemeklēja viņas tuvu draugu un radošo kompanjonu Stīvenu Brutonu. Pēc brāļa nāves mūziķe savāca kopā savu pavadošo grupu un paziņoja: "Tagad man ir nepieciešams laiks, lai apsēstos un izietu tam visam cauri."
2016.gadā Raita ir atgriezusies. Ar jaunu albumu "Dig in Deep" - vairāk kā desmit gadu laikā pirmo ar pašas komponētām dziesmām. Šajā Raitas septiņpadsmitajā studijas platē viss ir gluži kā viņas reālajā dzīvē - dumpinieciskums ("Gipsy In Me") mijas ar trauslumu ("Undone"), tajā pašā laikā, atdodot godu klasikai ("INXS" dziesmas "Need You Tonight" versija).
Dzīvē savu dumpinieces garu Raita apliecināja 1970.gadā, kad pameta mācības Hārvardas Universitātē, lai dotos koncertturnejā ar grupu "The Rolling Stones", kuru iesildīja Badijs Gajs, bet viņa menedžeris bija Raitas tā brīža puisis. Kad šis fakts nāca ausīs Raitas vecākiem, viņi kļuva tik dusmīgi, ka pārtrauca meitu atbalstīt jelkādā veidā. "Tāpēc es sāku spēlēt [ģitāru]," sarunā ar žurnālu "Rolling Stone" godīgi atzīst Raita. "Mēs visi dziedājām un spēlējām viens otra ierakstos, kopā izklaidējāmies, satikāmies viens ar otru." Un 1971.gadā klajā nāca viņas debijas albums "Bonnie Raitt".
Šogad Raita atzīmē arī savu trīsdesmito skaidrības gadu - viņa sāka apmeklēt Anonīmo alkoholiķu sanāksmes astoņdesmito gadu vidū tūlīt pēc ieraksta līguma zaudēšanas ar "Warner Bros." Daļēji atkarību dēļ. Raitas pirmais "skaidrais" albums "Nick of Time" (1989) ieguva pieckārtīgu Platīna diska statusu un trīs "Grammy" balvas... Var jau būt, pēc skata Raita ir trausla būtne. Bet viņas trauslumā slēpjas spēks, kāds piemīt tikai cilvēkiem ar smalku dvēseli, kuru tiem visiem spēkiem jāsarga nesalauztu. Raita ir nosargājusi.
"Dig in Deep" rok dziļi. Tik dziļi lejā nonākot, jāskatās vienīgi uz augšu. Un Raita to dara.
Kopš 1962.gada, kad ASV noteica sankcijas pret Kubu, šī Karību reģiona komunisma valsts ir dzīvojusi starptautiskā izolācijā. 2008.gadā par savu atkāpšanos no prezidenta amata paziņoja aizrautīgais Kubas revolucionārs Fidels Kastro, valsts stūri nododot brāļa Raula rokās. Rauls Kastro valda savādāk - viņš ir atvieglojis ceļošanas noteikumus, ar likumu definējis privātīpašumu - lietas, kas Fidela laikā nebija pat iedomājamas. Kuba ir kļuvusi pārējai pasaulei atvērtāka kā nekad agrāk. To novērtējušas ASV, pērn būtiski mīkstinot pirms vairāk kā pusgadsimta ieviestās sankcijas. Un acis uz Kubu kā uz jaunu tirgu sākusi mest ne viena vien kompānija.
Acīgas ir ne tikai finanšu un tirdzniecības korporācijas - skatus uz jaunajām iespējām met arī koncertu rīkotāji. Pēc 2012.gada skaitīšanas datiem Kubā dzīvo mazliet vairāk par 11 miljoniem iedzīvotāju, kubiešu izplatītākā piekoptā reliģija ir katolicisms - tātad savā būtībā viņu mentalitāte īpaši neatšķiras no daļas Rietumvalstu iedzīvotāju mentalitātes, protams, ņemot vērā Kubas īpašo vēsturi. Koncertu organizētājiem šī valsts šķiet perspektīva, un maisam gals ir vaļā.
6.martā ar vērienīgu bezmaksas brīvdabas koncertu Kubas galvaspilsētā Havanā uzstājās deju grupa "Major Laser", pulcējot ap 450 tūkstošiem klausītāju. "[Valstu] attiecības kļūst siltākas, taču joprojām ir milzums daudzums šķēršļu," koncerta organizatorisko pusi žurnālam "Billboard" atklāj grupas aģents Sems Hants. Skaidrs, ka šāda mēroga pasākumi Kubā notiek ar tiešu valdības līdzdalību, nekāda pašdarbība pieļauta netiek. Taču tas nebaida rokerus "The Rolling Stones", kuri ar bezmaksas koncertu kubiešus aplaimos 25.martā. Plānots, ka koncerts Havanā pulcēs ap 600 tūkstošus klausītāju. "Šorīd mēs esam aculiecinieki vēsturiskai kubiešu un starptautiskās mūzikas sabiedrības saplūšanai," par jauno tirgu un tā potenciālu saka koncertaģentūras "AEG Live" vecākais viceprezidents Adams Vilkess, kurš pārrauga arī šī "The Rolling Stones" koncerta organizēšanu.
61 jūras konteiners un 350 cilvēku komanda - šādi nodrošinājušies, Karību reģiona salā ieradīsies "The Rolling Stones", raksta "Billboard". Un koncerts visiem būs bez maksas. "Nebūs nekādu VIP pakešu un tādas lietas," atzīst vēl viens no koncerta organizētājiem "Concerts West" līdzpriekšsēdētājs Džons Meglens. "Grupa vēlas šo koncertu [dāvināt] Kubas cilvēkiem, un, ja jūs esat Kubā, jūs varat [uz to] iet." Tas būs lēns ceļš, par Kubas turpmāko atvērtību šādiem pasākumiem prāto Vilkess, "bet "The Rolling Stones" [koncerts Kubā] ir katalizators tam, ka tuvojas aizraujoši laiki."
Pagājušā vasarā mēnesi pirms Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem portāls "DELFI" rakstīja: "Sludinājumu portālā "ss.lv" biļetes uz Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem tiek pārdotas pat par 25 eiro, kaut arī svētku biļešu cena bija no diviem līdz 20 eiro. Lielākā daļa biļešu maksāja divus, četrus un sešus eiro." Līdzīgi notiek pirms visiem mūsu Dziesmu svētkiem, pēdējā laikā analoģiska tendence - spekulēšana ar ieejas biļetēm otrreizējā tirgū - parādījusies arī saistībā ar, piemēram, teātra izrādēm. Pērn rudenī Jaunais Rīgas teātris nāca klajā ar publisku nosodījumu biļešu spekulantiem, kuri ieejas kartes uz izrādi "Brodskis/Barišņikovs", kas teātra kasē maksā no 15 līdz 90 eiro, vēlāk internetā centās pārdot pat par 350 eiro. No vienas puses, šāda negatīva blakne liecina par gaidāmā pasākuma nozīmību, ja reiz cilvēki ir gatavi par to apmeklēšanu maksāt tādas naudas starpniekiem, bet no otras puses, tas gan kropļo tirgu, gan baro pa vidu esošo parazītu slāni. Latvijas mērogā pasākumu, uz kuriem šādā veidā tiktu tirgotas biļetes, nav ļoti daudz, tas drīzāk ir "pašnodarbināto spekulantu" rūpals, savukārt pasaulē ieejas biļešu melnais tirgus tajā apgrozāmo līdzekļu ziņā jau drīzāk līdzinās narkotiku vai prostitūcijas industrijai.
APIET VIRTUĀLO RINDU
Ziņa, ka kāda mākslinieka koncerttūre ir izpārdota dažu minūšu laikā, mūsdienās vairs nespēj pārsteigt nevienu. Tas ir normāli, jo cilvēki grib redzēt savus elkus. Būtu labi, ja šīs biļetes oficiālajā to tirgošanas vietā nopirktu fani, kuri no galvas zina visām dziesmām vārdus. Viņi labprāt nopirktu, bet ir naskāki ļaudis, kuri spēj apiet arī virtuālās rindas, un biļetes iegādājas, lai tās pārdotu tiem, ko paši šajā rindā apgājuši. Protams, par vismaz pāris reižu augstāku cenu. Tas tiek paveikts, programmētājiem radot īpašu kodu, kurš ļauj virtuālajā rindā apiet visus pārējos. Tā ir vesela industrija. Koncertu biļešu otrreizējai tirdzniecībai pat ir izveidotas speciālas vietnes, piemēram, "StubHub", "TicketNetwork" vai "Vivid Seats".
Fani par šo situāciju, protams, nav sajūsmā. Maigi izsakoties. Par to tiek daudz spriests, runāts, pārdzīvots. Pēdējais skaļākais gadījums bija Brūsa Springstīna gaidāmā "The River" tūre, kuras biļešu tirdzniecība tika izsludināta pērn 4.decembrī, un jau tajā pašā dienā viss bija izpārdots, bet pievakārē "StubHub" šīs pašas biļetes jau tika tirgotas par desmitkārtīgu cenu.
Šis ir izaicinājums biļešu tirgotājiem. Tante biļešu kasē varbūt arī var piefiksēt, kurš jau desmito reizi "izstāvējis rindu", bet virtuālajām biļešu kasēm šis jautājums jārisina, dodot tehnoloģijās balstītu pretsitienu tik pat tehnoloģiski advancētiem spekulantiem. "Mēs nedodam iespēju [biļešu spekulantiem] nevienā no mūsu mājaslapām," žurnālam "Billboard" stāsta biļešu tirdzniecības uzņēmuma "Ticketmaster" Ziemeļamerikas prezidents Džareds Smits. Viņš saka - biļešu tirgotāji ir pilnībā fanu pusē un iegulda "milzīgas investīcijas", lai tehnoloģiju līmenī cīnītos ar šo problēmu. "Tikai Adeles [jaunās koncerttūres biļešu] pārdošanā vien mūsu datu zinātnieku komanda novērsa vairāk kā miljonu [rindas apiešanas] mēģinājumu." Lieki piebilst, ka pirmreizējā tirgū Adeles Ziemeļamerikas tūre tika izpārdota dažās minūtēs.
CĪNĀS PAŠI
Rokas nenolaiž arī paši mākslinieki. Fīldings Logans, populārā amerikāņu kantrīmūziķa Ērika Čērča menedžmenta pārstāvis, žurnālam "Billboard" atklāj, ka viņi paši nolēmuši cīnīties ar šo problēmu. "Kāds [biļešu] pārdevējs no Ziemeļkarolīnas caur savu sindikātu kopš 2012.gada ir nopircis 20 tūkstošus biļešu uz Čērča koncertiem," viņš atklāj. "2014.gada tūres "Outsider" [biļešu tirdzniecības] laikā mēs atcēlām visus viņa un ar viņu saistīto kontu pirkumus. Kas notika tālāk? Viņš pārstāja pirkt biļetes uz Ērika Čērča koncertiem." Cits paņēmiens, kā apkarot nelegālo biļešu tirgu, ir jau dažos festivālos ieviestā prakse, ka biļetes tiek pārdotas, katru no tām sinhronizējot ar konkrētas personas datiem (piemēram ID kartes numuru, vārdu un uzvārdu), kurus pie ieejas kopā ar uzrādīto biļeti saskaņo apsardzes sistēma.
Tas, ka šāds nelegālo biļešu tirgus ir spējīgs pastāvēt, turklāt investēt lielas summas tehnoloģijās, liecina ne tikai par milzu pieprasījumu, bet arī ieejas biļešu cenu politiku. Var jau, protams, šausmināties par oficiālajām 200-300 eiro biļetēm uz "U2" koncertu, taču, jo mazāks ir koridors starp biļetes starta cenu un iespējamo pārdošanas cenu otrreizējā tirgū, jo mazāk brīvu roku spekulantiem. To ņēma vērā "The Rolling Stones" menedžments, organizējot roka vectētiņu 2015.gada "Zip Code" tūri. Viņi nevis noteica vienādas cenas visiem tūres koncertiem, bet izpētīja katras koncerta norises vietas situāciju - tirgus pieprasījumu, tendences, demogrāfiskos rādītājus - un noteica diferencētas biļešu cenas katram koncertam. Rezultātā "The Rolling Stones" 2015.gadu beidza kā līderi viena koncerta ieņēmumu ziņā - $7,3 miljoni.
BIĻEŠU CENAS AUGS
Kopš ierakstu tirdzniecība vairs neienes lauvas tiesu mūziķu turības (to ienes ieņēmumi no koncertiem), cīņa ar nelegālo biļešu tirgu tikai pastiprināsies. Tomēr visā šajā drūmajā stāstā ir arī kāds cerību stariņš. Proti, tas vien, ka fani ir gatavi maksāt par ieejas karti vairākkārt lielāku summu nekā nomināls, ir ziņa mūziķiem, ka zināma biļešu cenas rezerve šobrīd tomēr pastāv. Un, iespējams, saprātīgāk to būtu izmantot pašam, nevis atdot biļešu spekulantam. Tā kā skaidrs ir viens - biļešu cenas augs! Un, iespējams, cerību stariņš tas ir ne tikai mūziķiem, bet arī faniem.
"Man ir iespēja, un es to gribu izmantot," tā par savu gaidāmo ASV koncerttūri, kura sāksies 13.novembrī, žurnālam "Billboard" saka britu dziesminieks Džeimss Bejs (25). To, vai Bejam būs panākumi Jaunajā kontinentā, rādīs laiks, bet sākums dzimtenē ir iespaidīgs.
IZPLESTIES AR VĒRIENU
Tas gan neko daudz nenozīmē, jo, piemēram, Lielbritānijā pirmā lieluma zvaigznei Robijam Viljamam iekarot ASV tirgu tā arī neizdevās. Beja debijas albums "Chaos and the Calm" ir līdz šim 2015.gada labāk pirktā debijas plate Lielbritānijā - saskaņā ar "Nielsen Music" datiem, pārdotas vairāk kā 350 000 kopijas, tajā pašā laikā ASV tikai 83 tūkstoši. "Teksasa vien ir piecas reizes lielāka par Lielbritāniju," saka Bejs. "Es vienmēr esmu vēlējies izplesties... nu, apkārt plaknei," viņš piebilst, liekot nojaust, ka muzicēšana viņam padodas labāk par runāšanu.
"Chaos and the Calm", kas tapis plecu pie pleca ar "Kings of Leon" producentu Džekvairu Kingu, ir ar izteikti "amerikānisku" skanējumu, klausītājam ar spilgtāku iztēli un bagātīgāku dzīves pieredzi, atsaucot atmiņā astoņdesmito gadu Brūsu Springstīnu. Tas nav britpops tā klasiskajā izpratnē, tas ir viens vilnis mūsdienu britpopa paisumā, kurā plecu pie pleca kopā ar Beju pret krastu triecas tādi vārdi kā Eds Šīrans, Sems Smits vai Džordžs Ezra.
PĀRLIECINOŠIE ĻAUDIS
Iespējams, albums no citu mājinieku veikuma atšķiras tāpēc, ka tas ierakstīts "štatos", ASV mūzikas galvaspilsētā Nešvilā. "Losandželosa ir viens vienīgs pops, Ņujorka ir smilšaina, netīra un tumša, bet Nešvila - tā ir pašā laikā," Bejam ir savs vērtējums dažādām Amerikas pilsētām. Un, iespējams, dzīvojoties pa Nešvilu, "ļaudis" Beju pārliecināja, ka viņam būtu vieta arī amerikāņu mūzikas ierakstu kolekcijās. "Dažādi ļaudis domā, ka man ir jāmēģina kļūt populāram arī ASV, tāpec es to darīšu," līdz naivumam sirsnīgs ir Bejs, ļaujot arī "Billboard" žurnālistam Nikam Durdenam pasmaidīt par vārda "ļaudis" (folk) pielietojumu Beja stāstos.
Bejs Amerikai nav pilnīgs svešinieks. Viņš ir iesildījis "The Rolling Stones" Amerikas tūres koncertus. "Stounu" ģitārists Ronijs Vuds, kurš amatu apvienošanas kārtībā ir arī Beja ģitārspēles elks un kurš kā pārsteiguma viesis piedalījās vienā no trim pilnībā izpārdotiem Beja koncertiem Londonā, pēc uzstašanās "Billboard" žurnālistam neslēpa savu saviļņojumu: "Viņa publika bija kā koris - viņi zināja visus [dziesmu] vārdus!"
AMERIKĀŅU TESTS
Aksesuārs, kurš atšķir Beju, ir viņa hūte. Bez tās viņš nekur! Iespējams, pat gulēt iet ar visu neērto galvas rotu. Bet, visticamāk, Bejs šobrīd neguļ vispār, jo lieliski apzinās - novembrī gaidāmā ASV koncerttūre ir pagrieziena punkts viņa karjerā. Mums, eiropiešiem, jācer, ka viņam izdosies, jo nereti mēs par labu uzskatām tikai to, ko par tādu atzinusi Amerika publika. Un, ja šīs publikas verdikts būs pozitīvs, nav šaubu, Džeimss Bejs būs biežāks viesis ēteru viļņos un straumēšanas dziesmu listēs arī mūsu platuma grādos.
Septiņdesmitajos gados mūzikas žurnāls "New Musical Express" (NME) izveidoja topu ar biedējošu nosaukumu "Visticamāk, būs miruši 10 gadu laikā", kurā iekļāva mūziķus, kuru atkarības un dzīvesveids ļāva izteikt šādas baisas prognozes. Šajā topā atradās arī grupas "The Rolling Stones" ģitārists Kīts Ričards (Keith Richards).
KĀDU PASAULI ATSTĀSIM RIČARDAM?
Šobrīd Ričardam ir 71 gads. Jā, viņu nomoka artrīts, kā dēļ ir vienkāršotas "The Rolling Stones" dziesmu ģitāras partijas. Jā, viņš pārcietis gan kritienu no palmas pirms desmit gadiem, gan nesen neveiksmīgu klupienu koncerta laikā, kā dēļ joprojām staigā salauztu ribu. Bet galvenais - Ričards ir dzīvs, bauda pauzi "Stounu" koncerttūrē, savas autobiogrāfijas "Life" panākumus un pie sevis atzīmē pirmā solo albuma 23 gadu laikā "Crosseyed Heart" iznākšanu. Un jā, dzīvo kopā ar bērniem un mazbērniem, un diviem suņiem.
Sastādot savu topu, Ričarda gadījumā "NME" kļūdījās. Vēl vairāk - izskatās, ka Ričards ir spēka un enerģijas pilns, neapstādināms. Vārdu sakot - mūžīgs! Par šo tēmu pat cirkulē joki. Piemēram, "Par katru cigareti, kuru jūs izsmēķējat, dievs no jūsu dzīves atņem vienu stundu. Un pieliek to Kītam Ričardam." Vai arī: "Mums ir jāsāk domāt par to, kādu pasauli aizejot mēs atstāsim Kītam Ričardam..."
GRĀMATA POPULĀRĀKA PAR MŪZIKU
"Neatgādini man!" aizsedzot seju plaukstām, Ričards atbild uz "Rolling Stone" žurnālista Patrika Doila atgādinājumu, ka tagad, kad Čakam Berijam, Little Richard un Fetam Domino ir jau pāri astoņdesmit, bet Džerijs Lī Luiss drīz pabeigs savu atvadu tūri, "The Rolling Stones" būs pasaulē vecākā joprojām koncertējošā rokgrupa. "Es nekad nedomāju, ka tas aizies tik tālu," atzīst Ričards. Mazliet neizpratnē viņš ir par savas autobiogrāfijas "Life" panākumiem - laikraksta "The New York Times" sastādītajā pirktāko grāmatu topā tā sasniedza pirmo vietu. "Tu piecdesmit gadus radi labākos ierakstus, kādus spēj, bet te ar grāmatu...," Ričards kļūst apcerīgs, negribīgi piekrītot, ka tieši ar grāmatu, nevis mūziku, viņš pēdējos gados ir kļuvis ievērojams.
Nākamajā brīdī Ričards atkal ir formā. "Fuck off!" ("Lūdzu, liecies mierā!" - no angļu valodas) viņš uzbļauj kādam knēvelim, kurš grib, lai rokzvaigzne aifonā paklausās viņa grupas ierakstus. "Un viņš to bija pelnījis, viņam nebija nekādas manieres," Ričardu atbalsta notikuma aculiecinieks Doils. Un no tā visa būs secināt, ka veterāni joprojām ir formā un ne tik drīz atdos savu vietu jaunajiem. Un, ja vēl pieņem, ka Ričardam tiešām ir līgums ar kādu Labo vai Nelabo, un viņš patiešām ir mūžīgs...
Eds Šīrans (24) savā ziņā ir mūsdienu populārās mūzikas fenomens. Viens pats uz skatuves ar ģitārīti viņš var noturēt tūkstošiem tūkstošu klausītāju uzmanību un novest daļu no tiem pat līdz ekstāzei. "Tu esi vienīgais cilvēks pasaulē, kurš to var izdarīt," koncertā, viņam pievienojoties, teica Šīrana mentors un padomdevējs Eltons Džons. Koncertā Vemblija stadionā; koncertā, kurš bija Eda Šīrana solo koncerts Vemblija stadionā; vienā no trim koncertiem Vemblija stadionā; trim pilnībā izpārdotiem koncertiem Vemblija stadionā. Vemblija stadionā Londonā, kurā uzstāties ir katra mūziķa sapnis!
VIENS ESMU LABĀKS!
Koncerti Vemblijā ir bijis pietiekami zīmīgs notikums Širana karjerā, lai viņš papildinātu savu jau tā bagātīgo tetovējumu klāstu ar vienu lauvu. "Anglijas ģerbonī ir trīs lauvas, tāpēc biju nolēmis [uztetovēt] trīs lauvas, bet tā vietā [uztetovēju] vienu," intervijā žurnālam "Rolling Stone" stāsta Šīrans. Un tūlīt aizsvilstās, ka nesaprotot, kāpēc presei ir tāda interese par viņa tetovējumiem. Vispār par viņu. "Es presei nekad neesmu bijis interesants, bet tagad esmu, tikai es nesaprotu, kāpēc. Es nedaru neko tik interesantu," Šīrans turpina sirdīties. "Es lasu stāstus par Džastinu Bīberu un iedomājos: "O jā, tas izklausās jautri." Bet par mani ir aptuveni: "Eds f***ing iet un nopērk vīna pudeli." Kuru tas interesē? (..) Viņi neraksta par pareizajām lietām - Vemblija [koncerts] bija diezgan liels sasniegums, es domāju. Viņi [prese] izvēlas nepareizās lietas, uz ko koncentrēties," pavisam aizsvilstās Šīrans, nepadomājot, ka žurnāls "Rolling Stone" ar visu intervētāju Patriku Doilu tā pati prese vien ir.
Vai Šīrans tomēr neplāno sapulcēt sev aiz muguras koncertos arī pavadošo grupu, vai nav domājis par to? "Esmu," atzīst Šīrans. Un tad es iedomājos, viņš turpina, ka "manā līmenī nav neviena cita, kurš dara to, ko daru es [uzstājas bez pavadošās grupas], tad kāpēc man vajadzētu gribēt darīt to pašu, ko dara visi pārējie? Un es zinu, ka mani koncerti var būt labāki, ja es to daru vienatnē, nevis kopā ar grupu."
VISI CEĻI VED UZ STADIONIEM
Latvijā Šīrans jau ir koncertējis arēnā, bet pastāv iespēja, ka redzēsim rudmataino siržu lauzēju mūsmājās vēl kādu reizi, ja vien uzlabosim un daudzmaz pasaules līmenī savedīsim kārtībā kādu no saviem stadioniem. Jo Šīrans grib koncertēt "stadionos visur [pasaulē], ne tikai noteiktās vietās." Nupat viņam bija stadionu koncerti Dalasā un Hjūstonā, nākamais ir Bostonā. "Es gribu, lai [man koncertēt] būtu iespējams atbilstošos stadionos visā pasaulē."
Paralēli aktīvajai koncertdzīvei Šīrans strādā arī pie sava trešā un pat ceturtā albuma. "Iespējams, es varētu vienu no tiem izdot jau rīt, un cilvēkiem tas patiktu," atzīst dziedātājs. "[Otrajā albumā] "X" bija daudz labu dziesmu un pāris lieliskas dziesmas, bet man ir tāda sajūta, ka pāris nākamajos albumos būs vairāk lielisku dziesmu, nekā [vienkārši] labu dziesmu."
KĪTA RIČARDA DZĪVES GRUDRĪBAS
Pašpārliecinātības Šīranam netrūkst. Protams, ne bez iemesla. Viņa dziesma "Thinking Out Loud" ir viena no "Spotify" servisā visu laiku klausītākām dziesmām (šobrīd nepilni 494 miljoni straumējumu), viņa koncerti tiek izpārdoti zibens ātrumā un tas viss 24 gadu vecumā, kad priekšā vēl visa dzīve. Un, lai arī šobrīd Šīrans bauda dzīvi par visiem 100% (arī uz interviju ar "Rolling Stone" viņš ieradies kopā ar paģirām), domājams, lieliskus padomus, kā izklaidēties jēgpilni, viņam sniedza "The Rolling Stones", kuru tūres dažus koncertus Šīrans iesildīja, ģitārists Kīts Ričards. "Labākā lieta, ko viņš [Ričards] man pateica, bija, kad mēs runājām par iespējām [lietojot narkotikas] tikt arestētam: "Man nekad nav bijušas problēmas ar narkotikām, man ir bijušas problēmas ar policiju."
Piektdiena, 13.novembris, daudzu tīņu vecuma mūzikas mīļotāju kalendāros jau ir iekrāsota sarkanā krāsā vai jebkā savādāk atzīmēta kā ļoti svarīga diena. Jo tieši šajā dienā vienlaicīgi klajā nāks divu popmūzikas ikonu - Džastina Bībera un grupas "One Direction" - jaunākie albumi. Atmetot vīpsnāšanu par šo mākslinieku radošo pienesumu mūzikas visumā, nevar nenovērtēt viņu ietekmi uz miljonu auditoriju un, līdz ar to, arī naudas plūsmu, kas šai auditorijai seko. Vai mūzikas izdevniecības šādus lēmumus pieņem apzināti un vai mūsdienās, kad mūzikas klausīšanās paradumi ir krasi mainījušies, šādi lēmumi maz ko spēj ietekmēt?
DATUMUS SASKAŅOJA PAT BĪTLI
Pāršķirstot vēstures biezo sējumu lappuses, šāda sacensība - viena žanra divu ikonu albumu izdošana vienā dienā - nav nebijis notikums. Piemēram, 2007.gadā vienā un tajā pašā otrdienā savus albumus izdeva hiphopa grandi Kenja Vestss un "50 Cent". Cīņa gan izrādījās ne īpaši vienlīdzīga, jo Vesta albums "Graduation" izrādījās komerciāli ļoti veiksmīgs, tajā pašā laikā "50 Cent" plate "Curtis" netika uzņemta ar tik lielu sajūsmu un uzskatāma par Kērtisa Džeimsa Džeksona III ("50 Cent" īstais vārds) karjeras norieta sākumu.
Tomēr, neskatoties uz savstarpējo konkurenci (bet varbūt tieši, pateicoties tai) pasaules ietekmīgāko grupu izdevniecības cenšas saskaņot jauno plašu izdošanas datumus. Žurnāls "Billboard", kurš šajā nedēļā pievērsies gaidāmajiem "13.novembra notikumiem", atgādina plaši zināmo patiesību, ka pat divas pasaules lielākās grupas - "The Beatles" un "The Rolling Stones" - savulaik saskaņojušas albumu izdošanas datumus. Tāpēc ziņa, ka "Sony Music" savu aizbilstāmo "One Direction" piekto albumu "Made in the A.M." izdos vienā dienā ar "Universal Music Group" pārstāvētā popa princīša Bībera atgriešanās plati, kurai vēl nav zināms nosaukums, zinātājiem neliekas tikai sakritība. Bet kurš no tā būs ieguvējs?
FAVORĪTS - BĪBERS
Kā žurnālam "Billboard" iztecies kāds vārdā neminēts mūzikas ierakstu komersants, "cīņa jau ir par vieniem un tiem pašiem dolāriem", jo gan "One Direction", gan Bībera auditorijas lielā mērā pārklājas. Taču mūsdienās ar saviem dolāriem par jaunajiem albumiem tiešā veidā "balso" retais. Un ļoti ticams, ka 13.novembrī abi albumi tiks klausīti uz nebēdu, izmantojot straumēšanas servisus "Spotify", "Apple Music" un pārējos (starp citu, laika posmā no 2013.gada septembra līdz 2014.gada septembrim straumējumu skaits pasaulē ir pieaudzis par 97%, ziņo "Billborad"). Tāpēc lielākā cīņa starp albumiem būs tieši digitālajā vidē.
"Spotify" platformu veiksmīgi izmantojis Bībera menedžments, panākot, ka viņa singls "What Do You Mean?" no gaidāmās plates nedēļas laikā bija straumēts 40 miljonu reižu. Provizoriski Bīberam par labu runā fakts, ka "What Do You Mean?" debijas nedēļā "Billborad TOP 100" uzreiz ieņēma pirmo pozīciju (tur gan dziesma sabija tikai vienu nedēļu). "One Direction", savukārt, atkopjas pēc sava dalībnieka Zeina Malika aiziešanas no kolektīva un solo karjeras uzsākšanas. Kvarteta singls "Drag Me Down", lai arī debitēja "Billboard" topa 3.vietā, jau nedēļām atrodas aiz pirmā divdesmitnieka. Turklāt jaunieši ir pieļāvuši iespēju 2016.gadā paņemt atvaļinājumu, "One Direction" ir noguruši. Tā kā visas zvaigznes un prognozes norāda uz to, ka šajā albumu duelī, visticamāk, uzvarēs Bībers.
ATDEVA VIETU ADELEI?
Vai "13.novembris" ir nejaušību sakritība, atklās nākotnes mūzikas vēstures pētnieki. Vairāki neatkarīgi avoti "Billborad" apstiprinājuiši, ka "One Direction" jaunā albuma iznākšana no iepriekš paredzētā 20.novembra pārcelta par nedēļu agrāk, jo šajā datumā pēc četru gadu pārtraukuma plānots izdot jauno Adeles albumu, kam gan nav oficiāla apstiprinājuma. Tāpat kā oficiāla apstiprinājuma nav jauno Vesta, Bejonsī un Riannas albumu izdošanas datumiem, tāpēc līdz gada beigām, kad noslēgsies viens no aktīvākajiem albumu izdošanas gada periodiem, iespējas sagaidīt kārtējo dueli ir visai lielas.
Gandrīz kā bērnībā katrs no (pārsvarā saviem) puņķiem aiz garlaicības ir veidojis dažādas figūriņas - pasaku tēlus, zvēriņus un personāžus no Margaritas Stārastes grāmatiņām -, arī grupas "The Rolling Stones" leģendām apvītais ģitārvīrs Kīts Ričards (71) 2011.gadā pēc "stounu" "Bigger Bang" tūres beigām, apnicies sēdēt palmā, visu laiku kaut ko ostīt un knaibīt par divām trešdaļām par sevi jaunāku meiteņu dibenus, Ņujorkā angažēja ierakstu studiju, lai kopā ar savu vecu čomu bundzinieku Stīvu Džordanu ierakstītu dažas dziesmas materiālam, kas varbūt reiz būs kaut kur noderīgs. Un izskatās, tā reize pienāks 18.septembrī, kad klajā nāks Ričarda pirmais solo albums 23 gadu laikā - "Crosseyed Heart".
Maestro iepriekšējais darbs "Main Offender" (1992), kas tapa ierakstīts kopā ar Ričarda grupu "X-Pensive Winos", bija samērā eksplozīvs un ārišķīgs. "Crosseyed Heart", turpretī, ir intīms. Kā veidojot puņķu figūriņas, kas ir piņķerīgs (arī puņķerīgs), precizitāti pieprasošs process, kurā nav vietas steigai un paviršībai, arī Ričardam, jauno plati ierakstot, bija laiks visu labi izsvērt, sarēķināt un rezultatu pasniegt, pašaprāt, vislabāko. "Crosseyed Heart" ir atrodams gan klasiskais rokenrols ("Trouble", "Something for Nothing"), gan Memfisas soulmūzikas aroms ("Lover's Plea"), gan sirdi žņaudzošas balādes ("Just a Gift"). "Dažas no šīm [dziesmām] nevar realizēt ar "stouniem", jūs saprotat, par ko es domāju," žurnālam "Rolling Stone" atzīst Ričards. "Tas ir pavisam kaut kas cits. Es nemaz nebiju tā apsvēris, ka ir pagājuši 20 dīvaini gadi, kopš es to darīju [ierakstīju savu solo albumu]. Laiks skrien!"
"Vienmēr esmu meklējis dziesmu, kurā es varētu iekļaut arī dāmu [vokālu]," atklājot "Crosseyed Heart" tapšanas nianses, turpina Ričards. Un viņš tādu ir atradis. Tā ir Nora Džounsa, kas kopā ar sirmo stīgu meistaru jaunajā platē iedziedājusi dziesmu "Illusion", kas, kā uzskata žurnāla "Rolling Stone" kritiķi, acīmredzot jau noklausījušies visu materiālu, ir viena no plates virsotnēm. Savā ziņā var uzskatīt, ka "Crosseyed Heart" izģērbj Ričardu pavisam plikiņu, atklājot, ka dziļi, dziļi dvēselē, atšķirībā no publiski kultivētā tēla, viņš ir jūtīgs, pat sentimentāls. No otras puses, redzēt Ričardu plikiņu... Nu, teiksim tā, dažas citas lietas dzīvē gribētos redzēt vairāk. Piemēram, vairāk no puņķiem veidotu figūriņu.
Glins Džonss (72) ir viens no pieredzes bagātākajiem popmūzikas producentiem, kura aizbilstamo listē ir ne vien "The Beatles", "The Rolling Stones" un "The Eagles", ne vien "The Who", "Led Zeppelin" un "The Clash", bet vēl daudzas, daudzas citas mūzikas zvaigznes. Viņa pirmais producētais bija "Steve Miller Band" 1968.gada debijas albums "Children of the Future", bet vēl dažus gadus atpakaļ Džonss strādāja pie "Band of Horses" un Raiena Adamsa platēm. Viņš arī izstrādājis īpašu bungu ierakstīšanas metodi, kuras būtība slēpjas pēc pareizas shēmas novietotos mikrofonos. To tā arī sauc par "Glina Džonsa metodi", un to mūsdienās praktizē vai visas profesionālās ierakstu studijas.
Protams, diendienā esot blakus tādām slavenībām, ar tām komunicējot vai vienkārši esot kāda strīda vai diskusijas lieciniekam, ar gadiem rodas apziņa, ka varbūt dažas no lietām būtu jādara zināmas arī pārējai pasaulei. Un pirms mēneša, 13.novembrī, izdevniecība "Blue Rider Press" laida klajā Džonsa sarakstīto atmiņu grāmatu "Sound Man". Tajā ir aprakstīti producenta piedzīvojumi ierakstu studijā un, kā jau minēts, atklātas dažas līdz šim plaši nezināmas popmūzikas vēstures aizkulises.
DILANA SAPNIS APVIENOTIES AR BĪTLIEM UN ROLLING STONES
1969.gada nogalē dziesminieks Bobs Dilans tā starp citu aprunājies ar bītlu Džonu Lenonu, un šīs sarunas laikā licis viņam priekšā ideju ierakstīt kopīgu albumu - Dilans, "The Beatles" un "The Rolling Stones". "Man viss bija skaidrs," grāmatā raksta Džonss. "Mēs apkopotu labāko no Mika [Džegera] un Kīta [Ričarda], Pola [Makartnija] un Džona [Lenona], Boba [Dilana] un Džordža [Harisona], un pēc tam mēs izvēlētos labāko ritma sekciju no divām grupām tā, lai tā atbilstu konkrētai dziesmai." Makartnijs un Džegers šo ideju nocirtuši jau saknē. Diez, kāpēc gan?...
DŽONSS NO SIRDS PRIECĀJIES PAR "THE EAGLES" DARBA UZTEIKUMU
Pēc tam, kad Džonss bija producējis pirmos divus "The Eagles" albumus, grupa nolēma, ka viņi tomēr vēlas kļūt roķīgāki, un 1974.gada albuma "On the Border" ieraksta laikā viņi Džonsu atlaida. "Man [vienalga] nebija nekādas iespējas palikt kopā ar viņiem, ņemot vērā, kas notika turpinājumā - samērā smagu vielu lietošana, simtiem stundu studijā ar grupu, kurā viens otram [ķeras] pie rīkles..."
BĪTLU KRUĪZS
Polam Makartnijam bijusi ideja noorganizēt Bītlu kruīzu - kuģi, kurš pārpildīts ar grupas faniem, atvērto skatuvi amfiteātra formā, kaut kur pie Tunisijas. "Let It Be" ieraksta sesijas laikā tapusī ideja tā arī nekad netika realizēta, taču par iespējamo kruīzu visvairāk bija uztraucies Ringo Stārs, "kuru, galvenokārt, uztrauca, kāda tur varētu būt pārtika," raksta Džonss.
Glina Džonsa grāmatu "Sound Man" var iegādāties šeit.
Rakstā izmantotos faktus fragmentu veidā publicējis žurnāls "Rolling Stone".
Raksta ievada kolāžā bildes no raindance.org, thebeatles.com, rollingstone.com.
2009.gada 21.janvāris ir diena, ko Sūzana Boila (Susan Boyle) neaizmirsīs nekad. "Es to nekad neaizmirsīšu," apstiprina pati Boila. Jo tieši šajā dienā kautrīgā 48 gadus vecā mājsaimniece kāpa uz Skotijas Izstāžu un konferenču centra skatuves Glāzgovā talantu konkursa "Britain`s Got Talent" auditorijas un žūrijas priekšā. Un nepilnu desmit minūšu laikā pēc uzstāšanās pārraidīšanas televīzijā 11.aprīlī viņas dzīve pagriezās par 180 grādiem. No nevienam nezināmas mājsaimnieces, kura dzīvoja kopā ar savu kaķi, Sūzana Boila kļuva par zvaigzni, kuras debijas albums "I Dreamed a Dream" daudzās pasaules valstīs gadu miju sagaidīja kā līderis šo valstu albumu topos, piemēram, ASV, Īrijā, Jaunzēlandē, Austrijā un citur. Un "krita" arī eiropiešiem tik nepieejamais ASV mūsikas tirgus - tur Boila aiz sevis atstāja tādas zvaigznes kā Lady Gaga, "Black Eyed Peas" un Alīša Kīza (Alicia Keys). Lielbritānijā tas bija 2009.gada pārdotākais albums.
Arī Alīšai Kīzai neizdevās ar savu jauno plati "The Element of Freedom" no goda pjedestāla ASV pārdotāko albumu topā nostumt Sūzanu Boilu
NEGLĪTĀ PĪLĒNA STĀSTS
Sūzana Boila dzimusi 1961.gada 1.aprīlī Blekbornas (Blackburn) pilsētā Skotijā īru imigrantu ģimenē. Viņas tēvs Patriks Boils bija Otrā Pasaules kara veterāns, bet māte Bridžita bija mašīnrakstītāja. Sūzanai, kura bija jaunākā no astoņiem šajā ģimenē izdzīvojušiem bērniem, pēc dzemdību traumas, kas izpaudās kā īslaicīgs skābekļa trūkums dzemdību laikā, bija radušies viegli smadzeņu bojājumi. Šī trauma vēlāk radīja Boilai problēmas ar mācībām. Taču mūzika bija tā, kurā viņa rada mierinājumu un komfortu, jo viņa auga muzikālā ģimenē, kurā abi vecāki dziedāja, bet māte vēl arī spēlēja klavieres.
Blekborna bija rūpniecības pilsēta ar nepilniem pieciem tūkstošiem iedzīvotāju, un tajā mazajai Sūzanai nebija daudz iespēju attīstīt savas muzikālās dotības. Arī skola nebija patvērums - grūtības ar mācībām bija iemesls klasesbiedru aizskarošajām izdarībām. Viņa bieži tika izsmieta un iesaukta par "Prasto Sūziju". Tomēr mazā Sūzana no mūzikas neatlaidās, un jau no 12 gadu vecuma viņa uzstājās dažādos skolas pasākumos.
Boila auga muzikālā ģimenē un pati mūzikā guva mierinājumu no vienaudžu pāridarījumiem
Pēc skolas pabeigšanas Boila sāka strādāt Vestlūdianas (West Lothian) koledžas virtuvē, kā arī iesaistījās dažādās valdības finansētās apmācību programmās. Dziedāt viņa turpināja tikai savam priekam, bet dažreiz devās arī uz teātri, lai baudītu kāda profesionāla dziedātāja sniegumu. Viena šāda teātra apmeklējuma laikā viņa viņa pirmo reizi izdzirdēja dziesmu "I Dreamed a Dream" no mūzikla "Nožēlojamie". "Man aizrāvās elpa," atceras Boila. "Tas bija pārsteidzoši!"
MĒĢINĀJUMI UN NEVEIKSMES
1995.gadā Boila devās uz Glāzgovu izmēģināt laimi pirmo reizi, lai piedalītos tolaik Apvienotajā Karalistē populārā talantu konkursa "My Kind of People" atlasē. Uzstāšanās laikā Boila bija ļoti nervoza, tādēļ atlasi neizturēja. Viņas brālis gan vēlāk apgalvoja, ka māsa tika atraidīta viņas šādiem šoviem netradicionālā izskata dēļ. Tomēr pēc saņemtā atraidījuma Boila no dziedāšanas neatteicās - viņa turpināja dziedāt baznīcas korī, kā arī regulāri izpaudās Happy Valley Hotel karaoke bārā.
1997.gads Sūzanas Boilas dzīvē ienāca ar personīgu traģēdiju - nomira viņas tēvs. Pēc tēva nāves Boila sapnim par dziedāšanu uz laiku teica ardievas, lai nesavtīgi rūpētos par savu slimo māti. Kā jaunākajam bērnam ģimenē un vienīgajam, kuram pašam nebija bērnu, visas rūpes par mātes aprūpi krita uz viņas pleciem. Dažreiz viņas abas ar māti smejoties pļāpājušas par slavu, kas kādreiz nākšot pār Sūzanu... Bridžita Boila atbalstīja meitas talantu un aicināja viņu piedalīties dažādos dziedāšanas konkursos. "Viņa bija viena no tiem, kas man ieteica pieteikties konkursam "Britain`s Got Talent", kuru mēs abas parasti skatījāmies kopā," atceras Sūzana Boila. "Viņa domāja, ka es varu tajā uzvarēt."
Mātes pamudināta, Boila 1999.gadā iztērēja visus savus ietaupījumus, lai studijā ierakstītu profesionālu demo ierakstu, kuru viņa izsūtīja ierakstu kompānijām, radio talantu konkursiem, vietējām un nacionālajām televīzijām. Viņa turpināja sapņot par to dienu, kad pasaule iepazīs viņas talantu. Taču 2000.gads Boilai nesa jaunu likteņa izaicinājumu - pēc astmas lēkmes mūžībā aizgāja viņas māsa Ketlīna. Šo zaudējumu viņa pārdzīvoja ļoti smagi, un atkal tieši mūzikā Boila rada mierinājumu.
Mājas video, kurā redzams un dzirdams, kā dzied Boila 25 gadu vecumā
Cerībā, ka tas ļaus palīdzēt ceļā uz tik ilgi gaidīto slavu un atzinību, Boila 2002.gadā sāka apmeklēt dziedāšanas nodarbības pie balss meistara Freda Onīla (Fred O'Neil). Viņa veica vēl dažus neprofesionālus ierakstus, maksājot par tiem ar savu valsts pabalstu, uzstājās dažos vietējos pasākumos un, šķiet, beidzot bija samierinājusies, ka Sūzanas Boilas slava neizies nekur ārpus mazās pilsētiņas robežām.
2007.gadā nomira Sūzanas māte. Tas viņu sagrāva pilnībā! Boila pārtrauca jebkādu dziedāšanu - viņa izstājās no vietējā talantu šova un pārstāja apmeklēt karaokes vakarus. Gandrīz divus gadus Boila atteicās dziedāt! Tā vietā viņa dzīvoja viena pati ar kaķi savas mātes mājā. Kļuvusi par bezdarbnieci, Boila lielu daļu sava laika veltīja brīvprātīgo darbam ar veciem cilvēkiem vietējā baznīcā, domām par dziedāšanu laika neatlicinot.
NO NEGLĪTĀ PĪLĒNA PAR GULBI
2008.gada augustā Freds Onīls aicināja Boilu izmēģināt spēkus TV talantu konkursa "Britain`s Got Talent" atlasē. Ar pārliecību, ka šī uzstāšanās varētu būt pēdējais veltījums viņas mātei, Boila devās uz Glāzgovu. Tur viņa konkursa pirmajā kārtā izpildīja dziesmu "I Dreamed a Dream" no mūzikla "Nožēlojamie" (Les Miserables), kuru 11.aprīlī, dienā, kad šo uzstāšanos rādīja televīzijā, noskatījās vairāk nekā 10 miljoni skatītāji.
Boilas vienkāršais izskats spēcīgi kontrastēja ar viņas studijas kvalitātes balsi. Uzstāšanās vienkārši apdullināja auditoriju un arī visnotaļ cinisko žūriju, tai skaitā arī "American Idol" producentu Saimonu Kouvelu (Simon Cowell). Par Boilas uzstāšanos tika plaši ziņots dažādu valstu galvenajos medijos, tai skaitā, laikraksts "Diena" 2009.gada 26.aprīlī rakstā ar nosaukumu "Neglītā pīlēna triumfs" rakstīja: "47 gadus vecā skotu bezdarbniece Sūzana Boila izraisījusi lielāko sensāciju internetā, pārsteigdama visus ar savu neticami skaisto balsi. Tagad viņai jāmācās sadzīvot ar slavu un milzīgo preses uzmanību
Vēl pirms pāris nedēļām Sūzana Boila bija nevienam nezināma vecmeita, kas dzīvoja kopā ar kaķi un dažkārt mēdza aizstaigāt uz vietējo krodziņu, lai uzdziedātu karaoki. Tagad viņas māju necilā Skotijas ciemā apsēduši žurnālisti no visām pasaules malām, jo 47 gadus vecā bezdarbniece kļuvusi par pasaules mēroga slavenību. Viņas uzstāšanās videoieraksts internetā ir populārāks par Britnijas Spīrsas un Madonnas videoklipiem." Un tā ir tiesa - Boilas pirmā konkursa uznāciena video "Youtube" vietnē deviņu mēnešu laikā ir apskatīts vairāk kā 86 miljonus reižu.
Tūlīt pēc konkursa pārraides Boila kļuva par vienu no galvenajām favorītēm uz uzvaru, viņa pēkšņi bija kļuvusi par publikas mīluli, un Boilas it kā pa jokam teiktais, ka viņa nekad nav skūpstījusies, publikas acīs padarīja viņu vēl mīļāku.
Pēc šova Boila ieguva iesauku "Sieviete, kura apklusinājusi Saimonu Kouvelu". Pēkšņā slava Boilu bija tik ļoti satriekusi, ka viņa pat pirms galvenā fināla bija draudējusi no konkursa izstāties. Pēc pēdējās fināla uzstāšanās tika saskaitītas visas balsis, un rezultātā Sūzana Boila zaudēja deju grupai "Diversity". Šāda rezultāta kritiķi pieļāva, ka to ietekmēja negodīga balsošana internetā. Pārdzīvojumi darīja savu - tūlīt pēc šova Boila tika nogādāta slimnīcā. Vēlāk viņa pati atzīs, ka tas viss viņas nerviem bijis par traku.
TRIUMFS
Neskatoties ne uz ko, Boila turpina dziedāt. 2009.gada 23.novembrī saules gaismu ierauga Boilas debijas albums "I Dreamed a Dream". Šajā platē Boila ir iedziedājusi virkni dziesmu kaverversijas, tai skaitā "The Rolling Stones" dziesmu "Wild Horses" un "The Monkees" klasisko "Daydream Believer". Taču "I Dreamed a Dream" jau pirms iznākšanas sāka sist rekordus. Trīs mēnešus pirms albuma iznākšanas Lielbritānijā interneta veikalā "Amazon.com" tas iepriekšpārdošanā bija pārdots jau nepilnos 412 tūkstošos kopiju. Tas ir visu laiku labākais debijas albumu iepriekšpārdošanas rekords Apvienotajā Karalistē, pārspējot līdzšinējo līderi Leonu Luisu (Leona Lewis) ar albumu "Spirit".
ASV albuma izdošanas pirmajā nedēļā tika pārdots 701 tūkstotis kopiju, kas ir absolūts rekords 2009.gadā iznākošo albumu konkurencē. Vēl vairāk - šis rekords pārspēj pat "U2" un "Eminem" iepriekšējo gadu plašu pirmās nedēļas pārdošanas rezultātus. ASV 2009.gadā Boila albumu pārdošanas ziņā piekāpās tikai Teilorai Sviftai (Taylor Swift). Tikai šīm abām dziedātājām 2009.gadā ASV bija izdevies pārdot vairāk par trim miljoniem albumu kopiju.
Jau 2009.gada novembrī Boila devās koncerttūrē uz ASV, bet gada beigās ēterā iznāca speciāls šovs "I Dreamed a Dream: the Susan Boyle Story", kurā Sūzana Boila uzstājās duetā ar savu elku dziedātāju Elēnu Peidžu (Elaine Paige). Raidījumu Apvienotajā Karalistē noskatījās 10 miljoni skatītāju, bet ASV tas ieguva visu laiku augstāko skatītāju reitingu, kopš kompānija "TV Guide Network" šādus datus vispār apkopo. Tam sekoja ielūgums nodziedāt "I Dreamed a Dream" ASV prezidenta kundzes Mišelas Obamas dzimšanas dienas svinībās 2010.gada 17.janvārī.
No vientuļas mājsaimnieces, kura dzīvo kopā ar savu deviņus gadus veco kaķi, Suzana Boila ir pārvērtusies augstākās sabiedrības dāmā. Bet atliek vien piekrist "Birtain`s Got Talent" žūrijas pārstāvei Amandai Holdenai: "Sūzanai jāpaliek tādai, kāda ir, jo tas ir viens no iemesliem, kādēļ viņu mīl. Tiklīdz mēs viņu pārvērtīsim par krāšņu sievieti, viss būs sabojāts."
Avoti: www.susanboylemusic.com A&E Television Networks www.talent.itv.com
