"Tidal" pēdējā kauja?

Kad šā gada 30.martā pasaulei tika prezentēts jaunais mūzikas straumēšanas serviss "Tidal", industrija uz brīdi apjuka. Alīša Kīza, "Daft Punk", Kenja Vests, Džeks Vaits, Madonna, Kriss Mārtins - tie bija tikai daži no 18 mūzikas pasaules lielajiem vārdiem, kas piedalās "Tidal" biznesā. Vieni uzskatīja, ka šī mūziķiem ir lieliska iespēja pelnīt bez starpniekiem, citi rauca degunus, sakot, ka katram jādara savs darbs, un šis nebūs veiksmīgs projekts. Vismaz līdz šim, izskatās, taisnība bijusi otrajiem.

TIRGUS APGRIEZIES KĀJĀM GAISĀ

Nesen apkopotie dati liecina, ka "Tidal" ir spējis piesaistīt vienu miljonu maksas lietotāju pretstatā "Spotify" 20 miljoniem. Turklāt tiek uzsvērts, ka 510 tūkstošus maksas kontu "Tidal" saņēma mantojumā no zviedru straumēšanas servisa "WiMP", ko par $56 miljoniem iegādājās reperis Džeizī (Jay-Z), lai vēlāk pārtapinātu par "Tidal". Lietas negāja kā plānots - deviņu mēnešu laikā ir nomainīti divi kompānijas vadītāji Endijs Čens un Pīters Tonstads. Nupat, 2.decembrī, "Tidal" paziņoja, ka no 2016.gada 4.janvāra kompānijas jaunais izpilddirektors būs Džefs Toigs. Un tas ir signāls, ka "Tidal" pagriežas stabilitātes virzienā, uzskata žurnāls "Billboard".

Toigs ir bijušais mūzikas servisa "SoundCloud" biznesa vadītājs, kā arī inovatīvā mūzikas servisa "Muve Music" vecākais viceprezidents. Viņš tiek uzskatīts par "pēdējo divu desmitgažu līderi patērētāju tehnoloģiju un izklaides sinhronizācijā," sarunā ar žurnālu "Billboard" atzīst Džeizī. Tomēr vieglas dienas Toigu negaida. Kaut vai tāpēc vien, ka kopš marta, kad "Tidal" uzsāka savu darbību, straumēšanas servisu bizness ir apgriezies kājām gaisā. Vispirms jau jūnija pēdējā dienā savu darbību uzsāka globālais straumēšanas serviss "Apple Music", piedāvājot lietotājiem 90 dienu (!!!) bezmaksas izmēģināšanas periodu. Oktobrī savu darbību ASV uzsāka "YouTube" maksas versija "YouTube Red", kurā arī pieejama satura straumēšana. 16.novembrī, savukārt, interneta radio kompānija "Pandora" paziņoja, ka par $75 miljoniem pārņems un integrēs savā struktūrā bankrotējušo straumēšanas servisu "Rdio". Savu "Prime Music" servisu attīsta arī "Amazon", savukārt "Spotify" tikai palielina savu dominanci tirgū. Kā šādā situācijā nolikt uz kājām "Tidal?

VIENĪGĀ IESPĒJA IZDZĪVOT - KĻŪT EKSKLUZĪVIEM

Toiga nolīgšana ir, iespējams, pēdējā "Tidal" kauja, kuras rezultāts noteiks, kurš uzvarējis karā. 46 valstīs, tai skaitā Latvijā, darbojošais straumēšanas serviss uzņems jaunus apgriezienus un nāks ar novitātēm šajā nozarē. Vismaz tā sarunā ar "Billboard" sola pats Togs. "Šeit ir patiešām interesanti komponenti, kurus "Tidal" piedāvā faniem un kuri ir atšķirīgi no citiem servisiem, pateicoties māksliniekiem, kuri ir ["Tidal" servisā]  iesaistīti," viņš atzīst. "Tidal" izdzīvos tad, ja piedāvās ko ekskluzīvu. Acīmredzot esošā ekstra - straumēšana HiFi skaņā par papildus samaksu - nav tik atraktīva lietotāju acīs, lai būtiski pieaudzētu to skaitu. Līdz ar to var gaidīt, ka "Tidal" agresīvāk piedāvās ekskluzīvu saturu, ko nodrošinās tajā iesaistītie mākslinieki - vairāk video, koncertu tiešraides un citas aktivitātes. Vai tas palīdzēs uzvarēt karā, to rādīs, domājams, jau nākamie 12 mēneši.

Foto raksta ievadā no eurweb.com.

2015, www.musicstories.lv.

Neapmierinošas skaņas kvalitātes dēļ Jangs pārtrauc straumēt savu mūziku

"Man straumēšana ir beigusies. Ceru, ar maniem faniem viss būs kārtībā. Tas nav naudas dēļ, lai gan mana [autoratlīdzības] daļa (tāpat kā visiem pārējiem māksliniekiem) sliktas vienošanās dēļ tika krasi samazināta bez manas ziņas. Tas ir skaņas kvalitātes dēļ," 15.jūlijā savā "Facebook" profilā paziņoja kanādiešu mūziķis Nīls Jangs. "Man nav vajadzīga manas mūzikas kvalitātes devalvēšana līdz zemākajam līmenim apraides vēsturē vai jebkurā citā izplatīšanas formā." Jangs ir kārtējais mākslinieks, kurš paziņo par sava kataloga izņemšanu no straumēšanas. Kādu brīdi atpakaļ ar aizbildinājumu, ka straumēšana ir teju nelabā iemiesojums, piekļuvi visam savam radošajam mantojumam liedza arī Prinss. Tomēr Jangs ir pirmais, kurš kā iemeslu min it kā slikto skaņas kvalitāti (sūdzējušies gan ir vēl vairāki, tai skaitā Roberts Plānts par "Led Zeppelin" ierakstiem).

ATŠĶIRĪBU JŪT NE KATRS

Lielākie mūzikas straumēšanas servisi mūziku piedāvā klausīties 320 kilobaitos sekundē (kbps), kas ir mazliet zem kompaktdisku skaņas kvalitātes. Izņēmumi ir nupat atklātais "Apple Music", kas piedāvā nedaudz zemākas kvalitātes skaņu (256 kbps), kā arī "Xbox Music" ar 192 kbps. Un tikai viens straumētājs - "Tidal" - līdzās 320 kbps skanējumam par papildus samaksu mūziku piedāvā klausīties arī 1411 kbps skaņas kvalitātē. Viedokļi, protams, ir dažādi. Taču viens no tiem atkārtojas - bez speciāli trenētas auss, spējas saklausīt mūziku dziļākos slāņos vienkāršs klausītājs skaņas kvalitātes atšķirību var pat nepamanīt. 

Taču Jangs, kā reizi, nav vienkāršs klausītājs - iespējams, viņš pat var nenoslaktēt mušu, kura viņam apkārt dīc, toni paņēmusi pareizā minorā. Un Jangs jau vairākus gadus ir iesaistīts projektā ar nosaukumu "PonoMusic". Šis projekts, kurā zināmu lomu spēlē arī Janga draugs un radošais dubultnieks Džeks Vaits, paredz mūziku klausīties ekstra augstā kvalitātē - 9216 kbps. Lai šādas kvalitātes mūziku varētu klausīties, jāiegādājas "Pono" atskaņotājs, kurš maksā $399, savukārt attiecīgas kvalitātes albumus turpat var iegādāties par $9,99 - $24,99. 

IESPĒJAMS, ATGRIEZĪSIES

Nīls Jangs, protams, izdzīvos arī bez sava kataloga straumēšanas, par to šaubu nav. Un, protams, viņam ir visas tiesības rīkoties ar savu īpašumu pēc sava prāta un iegribām. Un tomēr - apzinoties, ka draudīgs vairākums klausītāju šīs skaņas kvalitātes atšķirības nemaz neatšķir vai arī tām nepievēŗš tik lielu uzmanību, vai tas nav kaut kādā mērā bezatbildīgi pret tiem klausītāju miljoniem, kam Janga mūzika ir himnu vietā? Vai, kļūstot pieejamam tikai mūzikas "fainšmekeriem", tukšo vietu neaizņems dažādas skaņu drazas? Klausītāju viedokļi zem šī Janga paziņojuma arī nebūt nav atbalstoši un mākslinieka cēlos mērķus saprotoši. 

"Visu savu mūziku, visu savu mūža darbu es gribu saglabāt tādu, kādu es to gribu," jau nākamajā paziņojumā pēc trauksmes sacelšanas feisbukā paziņoja Jangs. "Tas jau ir sācies - mana mūzika tiek izņemta no visiem straumēšanas servisiem. Tā [skaņas kvalitāte] nav pietiekami laba, lai to pārdotu vai izīrētu." Tomēr, iespējams, kaut kad nākotnē Jangs savu viedokli varētu mainīt. Vismaz viņš pats tā apgalvo: "Kad kvalitāte atgriezīsies, es nākšu ar citiem ieskatiem. Nekad nesaki nekad!"

P.S. 22.jūlija vakarā "Spotify" vēl ir pieejams viss Janga katalogs!

Foto raksta ievadā no www.theguardian.com.

2015, www.musicstories.lv

Mūziķi nodibina savu straumēšanas servisu "Tidal"

Sešpadsmit mūziķi un grupas, tai skaitā "Arcade Fire", Bejonsī, Kalvins Hariss, Kriss Mārtins ("Coldplay"), Madonna, Niki Mināža un citi nupat Ņujorkā prezentējuši jaunu mūzikas straumēšanas servisu "Tidal". Projekta aktīvākais virzītājs un veidotājs ir reperis Džeizī (Jay-Z), un viņš ir apsolījis, ka šis serviss būšot īpašs.

GALVENĀ ATŠĶIRĪBA - SKAŅAS KVALITĀTE

Ar ko tad "Tidal" atšķiras no citiem straumēšanas servisiem. Pirmkārt jau, protams, ar īpašniekiem - šā brīža pasaules popmūzikas grandiem, kas "Tidal" dod lielas priekšrocības cīņā ar konkurentiem, piemēram, piedāvājot līdzīpašnieku jauno dziesmu ātrākus pirmatskaņojumus un ekskluzīvus ierakstus. Otra atšķirība - "Tidal" ir pieejami arī videoklipi. Taču kā pārākā atšķirība no citiem servisiem tiek izcelta skaņas kvalitāte. Par staraumēšanas servisu skaņas kvalitāti sūdzējusies gan grupa "Led Zeppelin", gan Džeks Vaits (starp citu, arī viņš ir šajā "Tidal" kompānijā), gan citi, un viņi visi kā viens apgalvo - mp3 skaņas formāts atņem mūzikai īsto skaņu! 

"Tidal" piedāvā divu veidu abonēšanas servisu - ar standarta skaņas kvalitāti ($9,99 mēnesī) un HD skaņas kvalitāti gan mūzikai, gan video ($19,99 mēnesī). Mūzikas lejupielāžu veikalā "iTunes" dziesmas var nopirkt 256 kbps kompresijā, "Spotify"piedāvā straumēšanu 320 kbps formātā, taču "Tidal" saviem HD skaņas abonentiem mūziku ļauj klausiīties 1411 kbps kompresijā, kas tiek pielīdzināta tuvai CD skanējuma kvalitātei. 

KONKURENTI SKEPTISKI

Skaidrs, ka lēmums par šāda servisa dibināšanu tapis nolūkā pašiem pelnīt par savu darbu izmantošanu, nevis maksāt citiem. "Spotify" (15 miljoni maksas lietotaju) šajā sakarā no komentāriem pagaidām ir atturējies, savukārt "Rhapsody" (2,5 miljoni maksas lietotāju) dibinātājs Ītans Rudins vietnei "Mashable" atzinis, ka "mēs šajā industrijā esam jau 13 gadus, un esam piedzīvojuši daudzus jaunus spēlētājus, kuri [tirgu] pamet ātri vien pēc ienākšanas [tajā]." Viņš turpina būt skeptisks, sakot, ka "tas ir vienkārši - gribēt būt mūzikas straumēšanas biznesā. Bet kolīdz tu [šajā biznesā] nonāc, tu saproti, ka nav sarežģīti licenzēt vairāk kā 34 miljonus dziesmu, bet sarežģīti ir izveidot produktu, kuru cilvēki grib lietot un maksāt par to."

Skaidrs, ka "Tidal" gaisu pamaisīs. Skaidrs, ka daļa savus šā brīža straumēšanas servisus pametīs, jo gribēs taču maksāt "pa taisno" saviem elkiem. Taču samērā augstā abonēšanas maksa, visticamāk, vismaz "Tidal" HD versiju padarīs vairāk par mūzikas gardēžu atribūtu. Taču tik pat iespējams, ka, ņemot vērā gaidāmās izmaiņas mūzikas straumēšanas globālajos noteikumos, ko šobrīd visaugstākajā līmenī apspriež industrijas starptautiskās organizācijas un kas paredz autoriem paaugstināt atlīdzibu par viņu darbu straumēšanu, citi servisi tāpat būs spiesti maksu paaugstināt, izlīdzinoties ar "Tidal"cenrādi. Viss ir klausītāju ziņā. Arī mūsu, starp citu. Jo to valstu vidū ārpus ASV, kurās pieejams "Tidal" serviss, ir arī Latvija.

Foto raksta ievadā no whathifi.com.

2015, www.musicstories.lv

Vinila plates pērk jaunie

Ar vinila platēm ir izaugušas daudzas paaudzes. Kaut ko līdzīgu mūsdienās zināmajam plašu atskaņotājam jau 1857.gadā patentēja franču grāmatu tirgotājs Leons Skots. Vēl pagājušā gadsimta septiņdesmito beigās un astoņdesmito sākumā vinila plašu industrija zēla un plauka. Līdz viens pēc otra sāka parādīties jauni datu nesēji - magnētiskās lentes, kasetes, visbeidzot kompaktdiski, kas, šķita, skaņuplašu ērai pieliek treknu punktu, bet digitālās lejupielādes kā traktors vēl pārbrauc pāri, lai, tā teikt, vairs nespirinās vispār. Taču patiesībā viss ir pavērsies pilnīgi citādi.

GALVENIE PIRCĒJI - ZEM 35

Atsaucoties uz "Nielsen Music" datiem, žurnāls "Billboard" ziņo, ka 2014.gadā albumu digitālās lejupielādes piedzīvojušas kritumu -9,5% apmērā, savukārt vinila plašu pārdošanas apjomi ir kāpuši par 52%(!!!). Protams, absolūtos skaitļos šie lielumi nav salīdzināmi, bet tendenci tas parāda nepārprotami. Bet ar ko viss sākās? Pirmā bezdelīga šim vinila plašu lidojumam mākoņos bija franču apvienības "Daft Punk" plate "Random Access Memories", kas 2013.gada nogalē lika nojaust mūzikas klausīšanās paradumu tuvojošās izmaiņas. Gadu vēlāk visu vēl vairāk sakāpināja vinila plašu entuziasts Džeks Vaits, kura plate "Lazaretto" kļuva par 2014.gadā pārdotāko vinila formātā (87 000 kopijas iepretīm "Daft Punk" 49 000 kopiju kā labākajam rezultātam 2013.gadā).

Varētu padomāt, ka vinila plates atgriežas, jo tās, atceroties zaļo jaunību un grimstot nostaļģijā, atsāk klausīties tie, kuri ar šādu mūzikas formātu uzauguši. Taču, izrādās, ka tā gluži nav. "Tagad ir tā, ka vairums apmeklētāju ir vecumā zem 28 gadiem," žurnālam "Billboard" atzīst viens no "Record Store Day" jeb "Ierakstu veikala dienas" organizatoriem Maikls Kurcs. Šī diena ASV tiek atzīmēta ik gadu aprīļa trešajā sestdienā, lai atbalstītu neatkarīgos mūzikas ierakstu veikaliņus. Šajās dienās tad arī ir iespējams novērot augošo vinila plašu popularitāti. Daļēji Kurza aprēķinus apstiprina arī kompānijas "The NPD Group" pētījums, kurš atklāj, ka 44% vinila plašu pircēju ir vecumā zem 35 gadiem, pētījumu citē "Billboard".

SIT NOST, BET TAS IR STILĪGI!

Kāpēc uz vinila platēm "pavelkas" tieši jaunie? "Billboard" aptaujāja mūzikas industrijas ekspertus un rezultātā secināja, ka galvenie iemesli ir trīs. Pirmkārt, vēlme fokusēties uz ierakstu, patiešām klausīties to, nevis tikai uzlikt fonā (vinila platei taču arī ik pēc laika jāapmaina puse). Otrkārt, alkas kolekcionēt kaut ko fiziku un taustāmu, nevis lejupielādētu failu veidā. Un, treškārt, pieņēmums, ka ieraksta skaņas kvalitāte vinila platē ir labāka (vai vismaz "siltāka"). Par pēdējo viedokļi ir dažādi. Pats Džeks Vaits ir izteicies, ka CD formāta skaņai nav ne vainas, jo to varot klausīties ļoti skaļi. Tajā pašā laikā ierakstu studijas "Mobile Fidelity Sound Lab" inženieris Šouns Britons atzīst - strādājot ar CD formāta ierakstu, pēc kāda laika ir jāiziet ieelpot svaigs gaiss. "Bet ar vinilu es varu strādāt daudz ilgāk un nenogurt," viņš saka "Billboard". Britons arī atklāj kādu tehnoloģisku niansi - galvenais iemesls vinila plašu ierobežotajām tirāžām esot problēmas radīt identiskas, noteiktas zemas frekvences skaņas lielākam skaitam plašu vienā reizē.

Nopūst putekļus no vecā "Radiotehnikas" plašu atskaņotāja vai iegādāties modernāku - tā nu ir katra paša izvēle. Bet ir fakts, ka aizvien vairāk albumu iznāk arī vinila formātā. Un mūzikas ierakstu kolekcija, kas sastāv no skaņuplatēm - sit nost, bet tas ir stilīgi!

Rakstā izmantoti citāti no raksta "Who's bying LP's? The Kids" ("Billboard", 14.marts, 2015).

Foto raksta ievadā no bloomberg.com.

2015, www.musicstories.lv

Neil Young - "Storytone" (2014)

Skaidrs, ka Nīls Jangs (69) var atļauties darīt jebko. Viņš ir viena no dzīvajām patiesi lielajām rokmūzikas leģendām, kurām tādu īsti neiekarotu virsotņu droši vien ir maz. Ja vispār ir. Vai Jangam vajadzēja stāties simfoniskā orķestra priekšā, lai pirmo reizi tikai dziedātu un pats nespēlētu nevienu instrumentu? Nu, droši vien, ka jā! Vai to vajadzēja klausītājiem? Nu, par to vēl zinātnieki strīdēsies. Bet fakts ir neapgāžams - savu trīsdesmit piekto studijas albumu "Storytone" Jangs ir sagādājis savādāku kā visus iepriekšējos. Un tomēr - vai Jangam to tiešām, tiešām vajadzēja?

Lai arī stils - rokmūziku izpildīt simfoniskā orķestra pavadījumā - nu nez vai ir labas gaumes un augstas mākslas paraugs, mūsdienās tā jau kļuvusi par teju sērgu. Sērgu, kas tā tracina patiesos klasiskās mūzikas cienītājus, bet aizrauj daudz plašāku publiku, kā likums, garantējot šādiem albumiem labus komerciālus panākumus. Tiesa, "Storytone" ir vairāk tāds džeza albums un Jangs drīzāk atgādina Frenku Sinatru. Tomēr Janga aizstāvībai jāmin kaut vai tas, ka šis jaunais albums ir krasi atšķirīgs un, katrā ziņā, no koncepcijas viedokļa tas ir sakarīgāks kā viņa un Džeka Vaita pirms pāris mēnešiem klajā nākušais konceptalbums "A Letter Home", kurš domāts patiesi tikai uzticamākajiem Janga faniem. Un tikai noklausoties "Storytone" vairākas reizes, katrs var mēģināt sev atbildēt uz iepriekš uzstādīto jautājumu - vai Nīlam Jangam to patiešām vajadzēja?

2014, www.musicstories.lv

Brendan Benson - "What Kind of World" (2012)

Brendans Bensons savulaik uz skatuves grupā "The Racontuers" vīteroja vienā korī ar Džeku Vaitu. Patiesībā vītero joprojām, jo grupa nav izjukusi. Tiesa, iepauzējusi gan, jo Vaitam bijuši citi plāni, piemēram, pirmais soloalbums "Blunderbuss". Pa to laiku arī pats Bensons nav gulējis, tā teikt, ar pīpi jumtā (gan nezinu, vai tā saka?) - šā gada aprīlī viņš izdeva savu piekto personīgo plati "What Kind of World?"

Protams, zinot "The Racontuers" mūziku, ir aptuveni skaidrs, ko no šīs plates var sagaidīt. Un tā arī ir - "What Kind of World?" ir Bensona veltījums (vai varbūt nodeva?) melodiskajam rokam ar mazu alternatīvās panku mūzikas piešprici. Plate ir visnotaļ dzīvespriecīga, tā viegli klausās. Tiesa, dažbrīd liekas, ka pārāk viegli - kā gluma gliemene, kas, kāda pa vienu galu iegājusi, no otra iznāk. Gandrīz vai var ņemt un ēst vēlreiz... Bet nevar nenovērtēt dziesmu apdares. "Bad for Me" ir vienkārši simfonija! 

Bez Vaita Bensons, protams, izklausās vairāk popsīgs. Un nemaz ne populārs. "What Kind of World?" augstākais sasniegums Bensona dzimtenes topos - 159.vieta! "The Racontuers" pēdējai platei "Consolers of the Lonely" (2008) veicās "nedaudz" labāk - tā sasniedza ASV alternatīvās mūzikas topa otro augstāko virsotni. Vaita sindroms...

Papildus resursi:

Brendona Bensona mājaslapa

Brendona Bensona profils portālā "Facebook"

Brendana Bensona profils portālā "Twitter"

Iegādājies Brendona Bensona mūziku legāli!

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

Vienkārši - Džeks Vaits

"Viss, kam Džeks Vaits pieskaras, pārvēršas zeltā, un pasaulei tas būs jāpieņem," tā par šo neviennozīmīgi vērtēto vīru, kas savus pirmos "zelta darbus" padarīja ar dueta "The White Stripes" cimdiņiem rokās, vasarā laikraksta "Diena" izklaides pielikumā rakstīja mūsu pašu redzamais mūzikas apskatnieks Uldis Rudaks. Un tā, neapšaubāmi, ir patiesība. Tad pavisam nesen bija iznācis pirmais (!) Džeka Vaita soloalbums "Blunderbuss", un tas bija un joprojām ir īstais laiks, lai ielūkotos, kas šis Vaits par lācīti un kas tam puncī.

SARKANIE AR BALTAJĀM SVĪTRIŅĀM

Slavenu Vaitu un viņa... partneri Megu padarīja minimālisma duets "The White Stripes". Lai arī dueta vārdā nosauktā debijas plate iznāca jau tālajā 1999.gadā, īsta "vaitmānija" sākās pēc "The White Stripes" 2003.gada plates "Elephant". Ietekmīgie mūzikas mediji kā "Rolling Stone" un "Uncut" sacentās, kurš pat virs maksimālā piešķirtā zvaigžņu skaita pateiks vēl kādu komplimentu. Šis pats "Uncut" šā gada maija izdevumā piedāvā plašu interviju ar Vaitu, tajā atklājot ne vienu vien mākslinieka rakstura robusto pusi.

Ap 2004.gadu Detroitā (ASV) bāzētais duets jau bija pacelts kulta līmenī ("Es joprojām nespēju noticēt, ka cilvēkiem rūp šī grupa ["The White Stripes"]. Ilgu laiku es domāju: "Mēs esam populāri, tas nozīmē - mēs neesam labi. Mēs kaut ko noteikti darām nepareizi"). Mūzikas kritiķi bija sajūsmā, fani ekstāzē, bet tos, kas par "The White Stripes" rauca degunus, uzskatīja par bezmaz garīgi atpalikušiem. 

Un visur priekšā šī sarkanā krāsa! Sarkanā bija "The White Stripes" krāsa, sarkanā ar baltām svītrām kā sūkājamām karamelēm uz kociņa - tā viņi ģērbās koncertos, tādos toņos bija ieturēti visu albumu noformējumi, izņemot beidzamo 2007.gada "Icky Thump". Aizstāvot savas tiesības ģērbties "drēbēs it kā būtu no stulbā Misisipi [štata]", Vaits atzīst: "Vienmēr esmu teicis: ja jums nepatīk, kā "The White Stripes" izskatās, mēs nevaram atrasties vienā telpā un dalīt vienu mūziku. Neuztraucieties par mums, sameklējiet citu grupu!" Tajā pašā laikā dueta "karameļu stilu" zināmā mērā var uzteikt, jo tā, vismaz iesākumā, bija veiksmīga spēlēšanās ar grupas nosaukumu un pašu uzvārdiem.

ĢIMENES LIETA

Viens no spekulāciju avotiem allaž bijis attiecību statuss starp Džeku un Megu Vaitiem. Koķetējot ar presi, Džeks ne reizi minējis, ka viņi ir brālis un māsa, kaut arī žurnālisti savulaik jau ir "uzrakuši" gan abu laulību noslēgšanas, gan šķiršanas dokumentus - pēc U.Rudaka raksta versijas tas noticis, attiecīgi, 1996. un 2000.gadā. Tātad brīdī, kad "The White Stripes" bija slavas zenītā, abu attiecības tik tiešām varbūt arī vairāk līdzinājās brāļa un māsas attiecībām, uz ko Vaits norāda arī intervijā žurnālam "Uncut". Uz žurnālista Džona Malvija jautājumu "Vai tev tīk melot?" Vaits smejoties atbild: "Nē, bet tā ir absolūta taisnība! Ja es kādam, kas šeit ienāktu, teiktu: "Šis ir mans draugs Džons", vai tu viņam teiktu, ka tā nav?" "Ja divi cilvēki ir draugs un draudzene un viņi kopā filmējas, viņi sevi sāk pārdot, viņi sāk ekspluatēt savas attiecības, lai pārdotu darbu, ko tie dara," turpina Vaits. "Tagad es to nekādā ziņā nedarītu. Es neizmantotu savas attiecības, lai sevi pārdotu. Ja tu izvēlies soļot pa sarkano paklāju kopā ar vienalga ko - vīru, sievu, draugu vai draudzeni -, tu pārdod pasaulei jūsu attiecības, un tas ir grūts lēmums." Turpinājumā Vaits gan atzīst, ka "brāļu un māsu stāsts" labi kalpo par aizsargbuferi viņa patiesajai privātajai dzīvei, jo cilvēki savu galveno vēlmi - parakāties slavenību privātajā dzīvē - ir apmierinājuši; pat, ja tā ir viltota.

U.Rudaks savā stāstā par Džeku Vaitu "Balts ir un paliek balts" stāsta par oriģinālo veidu, kā Vaitu pāris turpināja savu radošo sadarbību un attiecības vispār. Džeks Vaits esot Megai piedāvājis turpināt spēlēt grupā "The White Stripes", "kur viņa ieguva allaž gandrīz aizmigušas, citu lamātas, citu slavētas bundzinieces un gandrīz vai stila ikonas slavu, solīdu peļņu un iespēju apceļot pasauli." Taču galvenais grupā bija un allaž palika tieši Džeks Vaits.

DŽONS DŽILISS?

Pēc "The White Stripes" Vaits darbojās vēl divos projektos - "The Racounteurs" (ar Brendanu Bensonu) un "The Dead Weather" (ar "The Kills" solisti Elisonu Moshārtu). Tāpēc netrūka izbrīnīto, kad beidzot parādījās Vaita soloalbums "Blunderbuss". Kad "Uncut" māksliniekam vaicā, vai tieši šobrīd tam bija pienācis laiks, Vaits atbild apstiprinoši, sakot, ka agrāk diez vai viņš ko tādu būtu dabūjis gatavu. "Ilgu laiku es domāju, ka kārtība ir šāda: esi slavenā grupā kā "The White Stripes"; kad slavenā grupa ir galā, radi solo ierakstus visu atlikušo dzīvi, līdz nomirsti. Tādi ir šovbiznesa likumi," Vaits prāto. "Cilvēki saka: "Labi, Džek, man patīk "The Dead Weather", bet vai tu, lūdzu, varētu ierakstīt soloalbumu?" Ja tagad paskatāmies atpakaļ uz [grupas] "Cream" albumiem, kāds to [grupu "Cream"] var nosaukt par blakusprojektu, bet, manuprāt, tas ir labākais, ko [Ēriks] Kleptons jebkad ir izdarījis. Pēc 20 gadiem kāds tāpat domās par "The Dead Weather"."

ASV, Kanāda, Beļģija, Šveice, Apvienotā Karaliste - tās ir valstis, kurās "Blunderbuss" albumu tabulās ieņēma augstāko pozīciju. Koncerti, kuros, kā jau allaž, centrā ir Džeks Vaits (kad tad ir bijis savādāk?) -, tas ir "Blunderbuss" sausais atlikums. Ironiski, bet tieši pie šī Vaita soloprojekta roku pielikuši vairāk civēku kā visās grupās, kurās viņš spēlējis, - albuma ierakstā piedalījās ap 20 mūziķu. Tāds ir Vaita evolūcijas ceļš mūzikā - no absolūta minimālisma līdz gandrīz orķestrim. Bet varbūt arī tā ir koķetēšana ar publiku?

"Vai jūsu īstais vārds ir Džons Džiliss?" intervijas izskaņā šo baumu apstiprinājumu vai noliegumu no paša pirmavota cenšas izvilināt "Uncut" žurnālists, uz ko smejoties Vaits atbild, ka viņa īstais vārds ir Džeks Vaits. Bet uz tiešu jautājumu, vai Mega ir Vaita māsa, viņš saka: "Jā. Vairāk kā vienā veidā..." Pasaka par karali, kura kvēlākā vēlme bija - lai viss, kam viņš pieskaras, pārvēršas zeltā -, beidzās traģiski. Karalis nomira badā, jo pat maizes šķēle, ko viņš centās iebāzt mutē, kļuva zeltaini dzeltena un ļoti cieta. Bail pat iedomāties, kas notika, kad karalis aizgāja uz mazmājiņu, lai izvilktu savu čibriku... Pagaidām pasaka par Džeku Vaitu turpinās labi. Tieši tā - turpinās, nevis beidzās.

Foto raksta ievadā no jackwhiteblunderbusslyrics.blogspot.com.

2012, www.musicstories.lv


Tweet


Tweet to @MusicstoriesLV

Jack White - "Love Interruption" (video), "Blunderbuss" (2012, pilns albums)

Ja gadus sešus astoņus atpakaļ kāds uzdrīkstētos sacīt: "Paldies dievam, ka tie "The White Stripes" ir izjukuši!", viņu ne tikai kauninātu par šādu iespējamību vien, bet arī uzskatītu par "neprogresīvu mežoni", kurš nav spējīgs saprast moderno minimālisma stila mūziku. No šodienas viedokļa raugoties, šādu prognožu teicējam, būtu bijusi absolūta taisnība - izirusi ir gan Vaitu ģimene, gan tās "uzņēmums" "The White Stripes", bez tam - jau toreiz, ap 2004. līdz 2006.gadam, atsevišķi "neprogresīvie" uzstāja uz viedokli, ka šis fenomens - duets "The White Stripes" - ir nu ļoooti pārvērtēts.

Nākamais projekts, kurā sevi izteica Džeks Vaits, saucās "The Raconteurs", kura 2008.gada plate "Consolers Of The Lonely" bija tīri tā neko. Pēc tam bija duets ar grupas "The Kills" solisti Elisonu Mošārtu, tas saucās "The Dead Weather", un tam iznāca divi albumi. Visbeidzot, atmetis ar roku visiem bābiešiem, vispār visiem, Vaits beidzot izlēma darboties viens. Nosacīti viens, protams (pavadošā grupa sastāv no teju divdesmit cilvēkiem). Un šā gada aprīlī pēc tik ilgas sevis meklēšanas Džeka Vaita debijas solo albums "Blunderbuss" ir noklausāms un aptaustāms.

Grūti nepiekrist raksta sākumā minētā prognozētāja atvieglojumam. Ja "The White Stripes" nebūtu izjukuši, diez vai mums būtu iespēja skatīt Vaitu tādu, kāds viņš redzams jaunajā albumā. Lai arī tajā "sitās cauri" "The White Stripes" motīvi, Vaita daiļrade ir kļuvusi instrumentāli bagātāka, tajā pašā laikā kā kvalitātes zīmogu uzspiežot viņa nedaudz griezīgo vokālu, kam nu pievienojies bariņš fona dziedātāju. Vispār Džeka Vaita personība būtu pelnījusi plašāku ieskatu tajā, ko, iespējams, te pēc kāda laika izdarīsim, bet viens, ko var pateikt jau uzreiz - Vaits mūzikā ir kā kaķis, kas vienmēr nokrīt uz kājām. Lai arī kādi projekti sāktos un beigtos, viņš allaž atgriežas ar ko jaunu un dara to tikai tā, kā viņam pašam patīk. Tur nu no viņa būtu ko pamācīties.

Papildus resursi:

Džeka Vaita mājaslapa

Džeka Vaita profils portālā "Facebook"

Iegādājies Džeka Vaita mūziku legāli!

Foto raksta ievadā no lamoscaenlared.blogspot.com.

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

Ren Harvieu - "Open Up Your Arms" (jaunākie singli un albumi - 23.04.2012)

Bērnībā Rena bija kautrīgs bērns, kurš pētīja it visus sev apkārt, un mūziku, kura tai patika, iesūca sevī burtiski kā sūklis. Tā teikts Renas Harvjū mājas lapā. Un tāda šī Rena, piesūkusies līdz ausīm ar labu mūziku,  parādījās raidsabiedrības "BBC" jauno mūziķu konkursā "Sound Of 2012". Tur gan viņa neiekļuva godalgoto sarakstā, taču Renas debijas singls "Open Up Your Arms" no pirmās plates "Through The Night", kas iznāks 7.maijā, šeit, šajā miljoniem apmeklētāju iecienītajā vietnē, saņem atstarojošo vesti ar uzrakstu "NEDĒĻAS SINGLS". 

NEDĒĻAS SINGLS! Ren Harvieu - "Open Up Your Arms"

"Cover Drive" - "Sparks"

"The Cribs" - "Come On, Be A No-One"

"Foster The People" - "Don't Stop (Color On The Walls)"

Carly Rae Jepsen - "Call Me Maybe"

Maverick Sabre - "I Used To Have It All"

"Toy" - "Motoring"

"Various Cruelties" - "Neon Truth"

Willy Moon - "Yeah, Yeah"

Šajā nedēļā vēl iznāk šādi albumi:

"Actress" - "R.I.P."

"Astra" - "The Black Chord"

"Brad" - "United We Stand"

"Clock Opera" - "Ways To Forget"

"Dandy Warhols" - "This Machine"

"Death Grips" - "Money Store"

"Ellen And The Escapades" - "All The Crooked Scenes"

"Eve 6" - "Speak In Code"

"Frames" - "In Via"

"High On Fire" - "De Vermis Mysteriis"

Jack White - "Blunderbuss"

Julian Ovenden - "If You Stay"

"Motor" - "Man Made Machine"

"Neon Trees" - "Picture Show"

"Paradise Lost" - "Tragic Idol"

Peter Gabriel - "Live Blood"

Richard James - "Pictures In Morning"

Rufus Wainwright - "Out Of The Game"

"Running Wild" - "Shadowmaker"

"Santigold" - "Master Of My Make Believe"

"Straight Lines" - "Freaks Like Us"

"The Chieftains" - "The Voice Of Ages"

"Tom Williams & The Boat" - "Teenage Blood"

"Torche" - "Harmonicraft"

"Tyketto" - Dig In Deep"

Ko nedrīkst palaist garām un kāpēc?

"Neon Trees" - "Picture Show"

Šo Kalifornijas kvartetu pasaulei atklāja "The Killers", kad uzaicināja šos par saviem 2008.gada Ziemeļamerikas koncerttūres iesildītājiem. 2010.gada debijas albums "Habits" ASV grupai "Neon Trees" atnesa Platīna disku. Nu ir laiks likt jaunu bildi iekšā, un šī bilde saucās "Picture Show". Tikpat enerģisks kā debijas albums. Vai tas atkārtos "Habits" sasniegumus? Lielu naudu uz to neliktu, kaut arī plates pirmais singls "Everybody Talks" ir gandrīz tikpat lipīgs kā "Animal" no debijas plates. Bet tikai gandrīz.

Jack White - "Blunderbuss"

Vēl pirms pāris gadiem viņš pārstāvēja bezmaz par kulta grupu dēvēto "The White Stripes", pēc laulības, un līdz ar to arī dueta izjukšanas (nekad darbu nevajag maisīt ar mīlestību!), bija "The Raconteurs" periods, vēl pēc tam kopdarbs ar "The Kills" līderi Elisoni Mošārtu "The Dead Weather". "Nav, nu nav aršana ar tiem sieviešiem," beidzot pieleca Vaitam, un viņš pieņēma lēmumu uzsākt solokarjeru. "Blunderbuss" ir Vaita debija šajā lauciņā. Laba debija, jāatzīst. Patīk pat labāk kā "kulta grupas laiku" Vaita daiļrade. 

"The Chieftains" - "The Voice Of Ages"

Īru tautas mūzikas ansamblis "The Chieftains" šogad atzīmē savas pastāvēšanas 50.gadskārtu. Tam par godu jaunā plate (kura pēc kārtas, šķiet, tas jau nojucis visiem) ar atbilstošu nosaukumu "The Voice Of Ages". Plate, gluži kā svētkos pienākas, kuplināta daudziem viesiem - Imelda Meja, "Bon Iver", "The Civil Wars" un citi. Īpašā viešņa - astronaute Kadija Kolmane, kas flautas partiju dziesmai "The Chieftains In Orbit" iespēlējusi, rotējot savā kosmosa kuģi pa Zemes orbītu. Labi, ka ne uz īkšķa un uz Zemes...

Foto raksta ievadā Rena Harvjū no www.article.wn.com.

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV