Aizver acis un kaut ko iedomājies gribam ieraudzīt, tās atverot. Piemēram, pavasari ziemas vidū vai dienu ziņās bez jaunumiem par basketbolistu Porziņģi. Diezgan nereāli, bet pamēģini! Pamēģini, piemēram, aizvērt acis un iedomāties, ka, atverot tās, tavā priekšā stāvēs Maikls Džeksons. Pie labas veselības un ne hologrammās radīts. Un tad savu dziesmu virpināt sāk austrāļu zēns Konrāds Sivils (27). Dziesmas nosaukums ir "Shadow", un, ja vien tu nenocietīsies un neatvērsi acis, tava pārliecība, ka tev dzied Maikls Džeksons, būs nesatricināma.
Ķenguru kontinentā Sivils ir populārs mākslinieks. Viņa ceļš mūzikas Olimpā sākās 2014.gadā, sadarbojoties ar norvēģu dīdžeju Kygo. Viņu kopdarbs dziesma "Firestone" daudzviet Eiropā ieguva Zelta un Platīna statusus. Ar to pietika, lai lielie pasaules vārdi zēnu pamanītu un aicinātu viņu tos pasildīt. Pirms koncertiem. Uz skatuves. Eds Šīrans, "Maroon 5", Džess Glinne - šos popmūzikas milžus un milzīšus Sivils pērn ir pavadījis koncerttūrēs Austrālijā un Jaunzēlandē.
"All I Know" ir Sivila debijas singlplate. To, ka viņš ir lielisks Maikla Džeksona balss atdarinātājs, Sivils pierāda dziesmās "Who You Lovin" un "Shadow", savukārt "Start Again" liecina, ka jaunajam cilvēkam arī sirds ir savā vietā. Ja gribi šajā gadā izdzīvot īstu muzikālu piedzīvojumu, ver tās acis vaļā un uzmanīgi ar tām seko Konrādam Sivilam. Un, garantēti, tu nepalaidīsi garām mirkli, kad maza zvaigznīte uzplaiksnī spožā zvaigznē.
Kad cilvēks aiziet mūžībā, tas allaž ir smagi tuviniekiem. Bet, kad aizsaulē aiziet slavenības, pie liela pieprasījuma šis tas tiek darīts, lai vismaz kaut kādā formātā aizgājēju atdabūtu atpakaļ. Attīstoties tehnoloģijām viens šāds veids šobrīd uzņem apgriezienus - tās ir hologrammas! IESPĒJAMS IR VISS
Kas tad ir hologramma? Tā ir optiskā ilūzija, kuru palīdz veidot 3D attēls, un kas pareizos leņķos un spektros veidota, ļauj ieraudzīt jebkuru priekšmetu, kas tādā veidā radīts; šī priekšmeta tādu kā virtuālu attēlojumu. Pirmais lielākais hologrammas uznāciens mūzikā bija 2012.gadā, kad Amerikas festivālā "Coachella" šādā veidā atdzīvojās reperis Tupaks Šakurs (1971-1996). Šo projektu realizēja kompānija "Hologram USA", kuras īpašnieks Alki Deivids žurnālam "Rolling Stone" apliecina sava uzņēmuma vēlmi kļūtu par līderi mirušo mākslinieku hologrammu izpildījumu tirgū. Nesen Deivids paziņoja, ka "Hologram USA" par šāda veida sadarbību ir noslēgusi darījumu ar Vitnijas Hjūstones (1963-2012) tiesību turētājiem. Papildus tam uzņēmums šajā gadā nodrošinās komiķu Reda Foksa (1922-1991) un Endija Kaufmana (1949-1984) "turnejas", un vēl tas ieguvis tiesības "atdzīvināt" mūziķus Patsiju Klainu (1932-1963) un Badiju Holliju (1936-1959).
Bet "Hologram USA" nav vienīgie šī specifiskā tirgus darboņi. 2014.gadā "Billboard" Mūzikas balvu pasniegšanas ceremonijā uz skatuves "parādījās" Maikls Džeksons (1958-2009), izpildot iepriekš nepubliskotu paša dziesmu. Šo hologrammu veidoja kompānija "Pulse Evolution", kura iegādājusies tiesības arī uz Elvisa Preslija (1935-1977) un Merilinas Monro (1926-1962) hologrāfiskajiem ķermeņiem. "Hologram USA" uzskatīja, ka "Pulse Evolution" ir nozagusi tās ideju, un iesūdzēja konkurentus tiesā. Šīs prāvas rezultāts vēl nav zināms. Un tieši neiesaistītajiem nav pat svarīgi, kurš uzvarēs. Galvenais - ja reiz par šo tirgus segmentu sāk plēsties, tam ir potenciāls, un "hologrammu performanču" izplatīšanos var sagaidīt diezgan droši. Tam piekrīt "Hologram USA" īpašnieks, sakot, ka, izmantojot hologrammas, viss kļūst iespējams - "Led Zeppelin" tūre kopā ar bijušo grupas bundzinieku Džonu Bonemu (1948-1980) vai pat Alberta Einšteina (1879-1955) lekcijas augstkolās, skaidrojot savu relativitātes teoriju.
"Pulse Evolution" vadītājs Džons Tekstors uzskata, ka tehnoloģija, kuru izmanto viņa kompānija, nav pat hologramma, tāpēc viņš savu darbību sauc nevis par hologrammu veidošanu, bet "digitālo cilvēku" radīšanu. Šādi digitāls kaut kad nākotnē 90 minūšu garumā koncertos plānojas parādīties Preslijs, sniedzot "Brodvejai autentiskas" izrādes, kādās rokenrola karalis piedalījās savas dzīves laikā. IEKONSERVĒJIET SEVI!
Vai tā ir zinātniskā fantastika? Laikam jau nē, jo hologrammu aizmetņi radās jau pirms 150 gadiem. Mūsdienās tas viss vienkārši ir kļuvis pieejamāks. Var, protams, teikt, ka tas nav īsts un neko tādu nav vērts skatīties un ņemt par nopietnu, bet šī tehnoloģija jau ir visur. Piemēram, filmā "Furious 7", kuras varonis aktietis Pols Volkers (1973-2013) auto avārijā gāja bojā vēl pirms filmas uzņemšanas beigām. Viņa vietā atlikušo darbu pabeidza tieši hologrammas. Sevi, vēl dzīvam esot, 3D dimensijā noskanēt licis arī Pols Makartnijs. Un arī Pīters Džeksons, digitālās cilvēku "atgriešanas" kompānijas "Weta Digital" vadītājs, visgudri pamāca šodienas jaunās zvaigznes: "Pirms kļūstiet vecāki, veiciet sevis skanēšanu augstā rezolūcijā. Iekonservējiet sevi!"
Foto raksta ievadā no youtube.com. 2016, www.musicstories.lv.
Trojs Sivans ir divdesmit gadus vecs austrāļu zēns, kurš dzimis Dienvidāfrikā. Zēns kā zēns, mūziķis kā mūziķis. Tomēr Sivans ir spilgts jaunās paaudzes mūziķa piemērs. Tās paaudzes, kura jau no mazotnes varējusi izmantot virtuālās vides dotās iespējas savu mērķu sasniegšanai.
DZĪVI IZSTĀSTA JŪTŪBĒ
Savu pirmo "YouTube" video Sivans ievietoja 2013.gadā, un tas savāca 6 miljonus skatījumu. Savos videostāstos viņš, piemēram, gatavo "īpašos cepumiņus", stāsta par "pēdējo personu, ko ir noskūpstījis", līdz beidzot aptuveni pirms gada viņš pusotras minūtes garā stāstiņā paziņoja, ka ir parakstījis līgumu ar ierakstu kompāniju par sava pirmā albuma izdošanu. Tātad šī zēna dzīvei ir bijis iespējams sekot līdzi, neizejot no "YouTube". Tai skaitā pirms diviem gadiem viņš emocionālā video turpat atzinās, ka ir homoseksuāls. Šai paaudzei to publiskot, izskatās, ir vairāk drosmes kā priekšgājējiem.
Protams, ierakstu kompānijas līgumus nepiedāvā katram, kurš "YouTube" ēterā gatavo pankūkas vai osta pirkstu, ar ko nupat iztīrīts nabas caurums. Sivanam mīlestība uz mūziku bijusi jau no mazotnes, turklāt - viņam labi padevās arī dziedāšana. Iesākumā viņa neapstrīdami favorīti bija Maikls Džeksons un Madonna, taču vēlāk Sivans atrada savu nišu - klasiskās balādes Andrea Bočelli un Selīnas Dionas izpildījumā. "Kad es biju jaunāks, mans mērķis bija ar dziedāšanu cilvēkus saraudināt," viņš atzīstas sarunā ar žurnālu "Billboard". Tiesa, klasesbiedri gan to nav spējuši novērtēt. Bet tas ir tikai loģiski - kurš normāls cilvēks publiski atzīsies, ka viņam patīk Selīna Diona?!
TOLERANTĀKAS PAAUDZES BALSS
Savas "zēnu soprāna" balss dēļ viņš parādījās dažās TV pārraidēs, un tas viņu noveda pie galvenās lomas mūziklā "Olivers". Jaunā aktiera karjera un "YouTube" atpazīstamība, savukārt, nolika Sivanu pie nākamā karjeras pakāpiena - jauna supervaroņa lomas 2009.gada filmā "X-Men Origins: Wolverine". Un tad nāca neizbēgamais - balss lūzums, un Sivans dažus gadus nedziedāja vispār. "Man patika gulēt gultā un klausīties Šadē, Evas Kesedijas, Emijas Vainhousas un Bilijas Holidejas skumjajā mūzikā," laiku, kurā viņš arī skaudri apjauta savu atšķirīgo seksualitāti, atceras Sivans.
Šīs dieniņas nu ir garām. 4.decembrī ierakstu kompānijas "Capitol" paspārnē klajā nāks Sivana debijas albums "Blue Neighbourhood", kas, kā raksta "Billboard", "palīdzējis viņu veidot kā jaunas, daudz tolerantākas paaudzes balsi." Sivans ar savu atklātību ir palīdzējis "atklāties" arī citiem sava vecuma homoseksuāliem civēkiem. Viņam tviterī seko 3,7 miljoni kontu, tik pat arī "YouTube". Sivana virtuālā vilkme ir milzīga! Tomēr "YouTube" videostāstiņi ir viens, bet pilns studijas albums - pavisam kas cits. Šobrīd ir publiskotas divas dziesmas no jaunās plates - "Youth" un "Talk Me Down". Ja sirds ir no ledus, tā izkusīs. Ja galvā ir tuksneša vētra, tā norims. Un viņam it tikai 20! "Ar vai bez viņa virtuālās ietekmes Trojs kā mākslinieks ir viens no miljona," saka viens no plates līdzautoriem Džeks Antonofs no "Bleachers". Viņam tainība - miljons lietu vēl šajā gadā var atlikt, bet nenoklausīties Troja Sivana plati "Blue Neighbourhood" - tā vienkārši būtu netaisnība pašam pret sevi!
Dženeta Džeksone (49), protams, vienmēr paliks popa karaļa Maikla Džeksona māšele, un, iespējams, reiz senā pagātnē - astoņdesmitajos, deviņdesmito sākumā - šis radniecības fakts daudziem šķita galvenais iemesls mākslinieces panākumiem. Taču tas nav taisnīgi - Dženetas Džeksones sniegums un muzikālā izaugsme, būsim godīgi, ir bijusi daudz vienmērīgāka un stabilākā kā slavenajam brālītim. Ja Maikla Džeksona plānotā atgriešanās 2009.gadā, kura nenotika mākslinieka nāves dēļ dažas nedēļas pirms koncertsērijas sākuma, šķita uzspēlēti mākslīgs mārketinga triks ar vienkāršu mērķi nopelnīt, kam, vismaz tīri vizuāli, Džeksons vairs fiziski neturēja līdzi, tad ar Dženetas kundzi ir pavisam savādāk.
TŪRI IZPĀRDOD STUNDU LAIKĀ
Oktobra sākumā iznākušais Džeksones jaunais albums "Ubreakable", kas ir viņas pirmā plate, kopš brāļa nāves, ir pilns ar norādēm un emociju uzplaiksnījumiem, kam par iemeslu ir piedzīvotā traģēdiju. Taču plates nosaukums ("Nesalaužama") atbilst gan pašai Džeksonei, gan jo īpaši viņas publikai. Pusmūža vecuma dziedošās dāmas šobrīd jūtas labi, uzstājoties izpārdotos koncertos Lasvegasas kazino, tā nopelnot brangus honorārus (Šenija Tveina, Meraija Kerija). Savukārt Džeksone parāda snobiskajai kazino publikai vidējo pirkstu (tiesa, 7 gadu vecumā viņa tur ir uzstājusies, bet tas neskaitās!) un dodas pasaules koncerttūrē. Šobrīd tā noris ASV un nedaudz vēlāk Japānā, bet nākamā gada marta beigās pārcelsies uz Eiropu, un 27.aprīlī viesosies Latvijai ģeogrāfiski tuvākajā vietā Stokholmā. Un kas patiesībā ir aizraujoši - tūres pirmā daļa, kas 22.novembrī noslēdzas Japānā, pamatā tika izpārdota dažu stundu laikā un, pieļaujams, ka arī otrā daļa piedzīvojusi tādu pašu likteni. Publika ir nesalaužama, un tā grib dzirdēt Dženetu Džeksoni! Un redzēt!
Emocijas gan ir viena lieta, tās mēdz būt staipīgas, un staipīgas substances nav tas labākais, uz ko balstīt stingru viedokli. Pavisam kas cits ir cipari un statistika. Un tā Džeksones gadījumā runā pati par sevi. Par tradīciju jau kļuvusi Džeksones plašu debija "Billboard" albumu topa pirmajā vietā - "Unbreakable" to ir paveicis līdzīgi kā iepriekšējā plate "Discipline" (2008), kā arī vēl četri albumi iepriekš. Šobrīd Džeksone ir starp dāmām trešajā vietā "Billboard" Nr.1 albumu skaita ziņā - pirms viņas ir Bārbra Streizande (bet protams!) ar desmit un Madonna ar astoņām platēm.
KATRĀ DESMITGADĒ PA NR.1 ALBUMAM!
Tomēr ir vēl kāds statistikas rādītājs, kurš Džeksoni ne tikai ieceļ dažu izredzēto pulciņā, bet arī raksturo viņas iepriekš pieminēto panākumu pastāvību. Proti, Dženeta Džeksone ir viena no trim mūziķiem, kurai vismaz viens "Billboard" Nr.1 albums ir bijis katrā no pēdējām četrām desmitgadēm: "Control" (1986), "Rhythm Nation 1814" (1989), "janet." (1993), "Velvet Rope" (1997), "All for You" (2001), "Discipline" (2008) un nu arī "Unbreakable" (2015). Pārējie divi šī goda pulciņa dalībnieki ir Brūss Springstīns un, protams, Bārbra Streizande. Streizande turklāt ir vienīgā, kurai vismaz viens Nr.1 albums bijis katrā no sešām iepriekšējām desmitgadēm, bet šoreiz ne par to. Šie ir mūzikas, nevis kapeņu stāstiņi.
Austrāļu kolektīvs "Tame Impala" - tas ir Kevins Pārkers (29). Ierakstu studijā, līdzīgi kā Beks vai Prinss, viņš viens pats ieraksta visus instrumentus - bungas, ģitāras, taustiņus. Viss ir Pārkera kontrolē, tāpēc droši var teikt, ka "Tame Impala" ir viņa "ģīmis un līdzība". "Viņš ir guļamistabas ģēnijs," žurnālam "Billboard" Pārkeru raksturo Marks Ronsons, pie kura albuma "Uptown Special" Pārkers ņēmis dalību kā ģitārists un bundzinieks. Un Ronsona sacītajā ir daudz patiesības.
Ietekmējoties no Maikla Džeksona, Pārkers dziesmas sāka sacerēt jau septiņu gadu vecumā, dzīvodams Austrālijas rietumkrasta pilsētā Pērtā. Vienpadsmit gadu vecumā viņš ieguva savu pirmo bungu komplektu, un sāka ierakstīties ģimenes divkasešu magnetofonā. "Konceptuāli kopš tā laika nekas nav mainījies," atzīst pats Pārkers. Par 2012.gadā izdotās plates "Lonerism" nopelnīto naudu (albums, pēc "Nielsen Music" datiem, ASV vien tika pārdots 208 tūkstošos eksemplāru) Pārkers nopirka diezgan bēdīga paskata mājiņu vien simt metru no okeāns. Kad līst lietus, uz grīdas zem kritiskajām jumta vietām tiek salikti spaiņi. Un tieši šādā vidē top "Tame Impala" mūzika.
Nupat iznākušais albums "Currents" ir "Tame Impala" trešais, un, kā atzīst kaut vai tas pats "Billboard", labākais. Grupas skaņas un noskaņas ir mazliet mainījušās. "Mūzika, ko es radu, ir manas dzīves skaņu celiņš," tā Pārkers, atzīstot, ka, piemēram, agrākais "saulaini estētiskais" "Tame Impala" skanējums atspoguļoja viņa tīņa dzīvi Pērtā. "Mēs [toreiz] dzērām, smēķējām zāli un gājām uz plaudmali." Albuma "Currents" skanējums ir "nopulētāks", popsīgāks, pat dejošanai piemērots, pazudisi daļa no iepriekšējo albumu psihedēliskā noskaņojuma.
"Šajā reizē es izaicināju pats sevi," sarunā ar "Billboard" turpina Pārkers. "Es neaizēnoju melodiju. Mans iepriekšējais Es šo varētu uzskatīt par par daudz modernu, par daudz komerciālu, par daudz "top četrdesmīgu"." Laiki un Pārkers mainās. Tātad mainās arī "Tame Impala". "Es patiešām nezinu nevienu viņam līdzīgu," raksturojot Pārkeru un viņa darba stilu, saka Ronsons. "Es pazīstu daudzus multiinstrumentālistus, bet reti ir tie gadījumi, kad tas nāk apvienojumā ar viņa gaumi un dziesmu komponēšanas talantu. Ir tāda sajūta, ka šis ir "Tame Impala"laiks."
Kādreiz, kad modē bija vinila plates (kas šobrīd atkal skaitās stilīgas), mūzikas grupu un dziedātāju mākslinieki varēja izpausties, noformējot plašu vāciņus - vietas bija teju cik uziet. Tālāk sekoja būtisks "laukuma samazinājums", par plašāko mūzikas informācijas nesēju kļūstot audio kasetei. Maza atelpa iestājās kompaktdisku pīķa karstumā, bet tuvu sirdstriekai albumu vāciņu mākslinieku ģilde nonāca brīdī, kad savu vietu tirgū centās nostiprināt minidiski - tur vietas mākslai nav vispār. Minidiski aizgājuši skuju taku, kompaktdiski pamazām arī dodas šajā virzienā, vinila plates tapušas par sava veida statusa apliecinājumu, bet pa lielam - visa mūzika ir pārcēlusies interneta vidē. Tomēr - albumu vāciņu noformējums savu nozīmi nav zaudējis, tieši otrādi: tā vērtība tikai augusi, jo paaudzei, kas mūziku caur sevi laiž straumējot, vāciņa attēls ir vienīgā iespēja nosūtīt kādu vēstījumu, ko agrāk darīja kompaktdisku bukletiņi.
Arī britu radošā aģentūra "Aptitude" ir novērtējusi albumu vāciņu spēku un izvēlējusies astoņas klasiskas plates, kuru noformējumu vienkārši paplašinājusi uz visām debess pusēm - oriģinālais vāciņa noformējums nu ir tikai daļa no šo mākslinieka fantāzijas. Un, ja godīgi, šāda pieeja liek pafantazēt arī par citu plašu vāciņiem, kas nav pievienoti šajā galerijā. Informāciju par šiem mākslas darbiem "nopludinājusi" vietne "Beautifullife.info".
Fatboy Slim - "Why Try Harder" (2006)
Bruce Springsteen - "Born In U.S.A." (1984)
"Blur" - "Parklife" (1994)
Adele - "19" (2008)
Justin Bieber - "My World" (2010)
"The Beatles" - "Abbey Road" (1969)
Michael Jackson - "Off The Wall" (1979)
Raksta ievada vāciņš: "Nirvana" - Nevermind" (1991).
Beidzot sagaidīts! Jaunais, pēc skaita piecpadsmitais, "REM" albums "Collapse into Now" klajā nāks akurāt rīt, 8.martā, bet šodien pirmais singls no tā "Uberlin", ko daudzas radiostacijas jau nodēvējušas par nedēļas singlu. Tāpēc mēs ar gudru ziņu to nedarīsim, un šo tituli piešķirsim skotu meitenei Emmai un viņas dziesmai "Brighter, Greener". Bet vispār šonedēļ atkal ir singlu pārbagātība, sākot no lieliskiem un beidzot ar ne tik lieliskiem, maigi izsakoties. Piefiksēju, kāpēc mans Eltons tā labprāt dzied kopā ar Leonu Raselu - Eltons uz tā mežaveča fona izskatās vienkārši puikiņš! Vēl ir roks, ir pops un noslēdzošais klips ir tiem, kam apnikuši visi melnie klepotāji - piecas pilnīgi baltas daiļavas. Bet es neesmu rasists, ja kas.
