Rāda ziņas ar etiķeti Rdio. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Rdio. Rādīt visas ziņas

otrdiena, 2015. gada 8. decembris

"Tidal" pēdējā kauja?

Kad šā gada 30.martā pasaulei tika prezentēts jaunais mūzikas straumēšanas serviss "Tidal", industrija uz brīdi apjuka. Alīša Kīza, "Daft Punk", Kenja Vests, Džeks Vaits, Madonna, Kriss Mārtins - tie bija tikai daži no 18 mūzikas pasaules lielajiem vārdiem, kas piedalās "Tidal" biznesā. Vieni uzskatīja, ka šī mūziķiem ir lieliska iespēja pelnīt bez starpniekiem, citi rauca degunus, sakot, ka katram jādara savs darbs, un šis nebūs veiksmīgs projekts. Vismaz līdz šim, izskatās, taisnība bijusi otrajiem.

TIRGUS APGRIEZIES KĀJĀM GAISĀ

Nesen apkopotie dati liecina, ka "Tidal" ir spējis piesaistīt vienu miljonu maksas lietotāju pretstatā "Spotify" 20 miljoniem. Turklāt tiek uzsvērts, ka 510 tūkstošus maksas kontu "Tidal" saņēma mantojumā no zviedru straumēšanas servisa "WiMP", ko par $56 miljoniem iegādājās reperis Džeizī (Jay-Z), lai vēlāk pārtapinātu par "Tidal". Lietas negāja kā plānots - deviņu mēnešu laikā ir nomainīti divi kompānijas vadītāji Endijs Čens un Pīters Tonstads. Nupat, 2.decembrī, "Tidal" paziņoja, ka no 2016.gada 4.janvāra kompānijas jaunais izpilddirektors būs Džefs Toigs. Un tas ir signāls, ka "Tidal" pagriežas stabilitātes virzienā, uzskata žurnāls "Billboard".

Toigs ir bijušais mūzikas servisa "SoundCloud" biznesa vadītājs, kā arī inovatīvā mūzikas servisa "Muve Music" vecākais viceprezidents. Viņš tiek uzskatīts par "pēdējo divu desmitgažu līderi patērētāju tehnoloģiju un izklaides sinhronizācijā," sarunā ar žurnālu "Billboard" atzīst Džeizī. Tomēr vieglas dienas Toigu negaida. Kaut vai tāpēc vien, ka kopš marta, kad "Tidal" uzsāka savu darbību, straumēšanas servisu bizness ir apgriezies kājām gaisā. Vispirms jau jūnija pēdējā dienā savu darbību uzsāka globālais straumēšanas serviss "Apple Music", piedāvājot lietotājiem 90 dienu (!!!) bezmaksas izmēģināšanas periodu. Oktobrī savu darbību ASV uzsāka "YouTube" maksas versija "YouTube Red", kurā arī pieejama satura straumēšana. 16.novembrī, savukārt, interneta radio kompānija "Pandora" paziņoja, ka par $75 miljoniem pārņems un integrēs savā struktūrā bankrotējušo straumēšanas servisu "Rdio". Savu "Prime Music" servisu attīsta arī "Amazon", savukārt "Spotify" tikai palielina savu dominanci tirgū. Kā šādā situācijā nolikt uz kājām "Tidal?

VIENĪGĀ IESPĒJA IZDZĪVOT - KĻŪT EKSKLUZĪVIEM

Toiga nolīgšana ir, iespējams, pēdējā "Tidal" kauja, kuras rezultāts noteiks, kurš uzvarējis karā. 46 valstīs, tai skaitā Latvijā, darbojošais straumēšanas serviss uzņems jaunus apgriezienus un nāks ar novitātēm šajā nozarē. Vismaz tā sarunā ar "Billboard" sola pats Togs. "Šeit ir patiešām interesanti komponenti, kurus "Tidal" piedāvā faniem un kuri ir atšķirīgi no citiem servisiem, pateicoties māksliniekiem, kuri ir ["Tidal" servisā]  iesaistīti," viņš atzīst. "Tidal" izdzīvos tad, ja piedāvās ko ekskluzīvu. Acīmredzot esošā ekstra - straumēšana HiFi skaņā par papildus samaksu - nav tik atraktīva lietotāju acīs, lai būtiski pieaudzētu to skaitu. Līdz ar to var gaidīt, ka "Tidal" agresīvāk piedāvās ekskluzīvu saturu, ko nodrošinās tajā iesaistītie mākslinieki - vairāk video, koncertu tiešraides un citas aktivitātes. Vai tas palīdzēs uzvarēt karā, to rādīs, domājams, jau nākamie 12 mēneši.


Foto raksta ievadā no eurweb.com.

2015, www.musicstories.lv.

sestdiena, 2015. gada 14. novembris

"YouTube" palaiž maksas versiju "YouTube Red"

Pasaulē nav lielākas virtuālās izgāztuves par video straumēšanas vietni "YouTube". Videokadros fiksētas teju visas uz planētas iespējamās lietas, darbības, notikumi un procesi - tāda ir "YouTube" būtība. Turklāt pēdējās piecgades laikā, kad uzplaukumu piedzīvo viedtālruņi, kas aprīkoti ar videokamerām, "YouTube" tiek burtiski pārpludināta ar šiem videoklipiņiem, kuriem nav absolūti nekādas pievienotās vērtības. Tiesa, "YouTube" platforma aizvien biežāk tiek izmantota jēgpilni, piemēram, visām lielākajām planētas TV kompānijām izveidojot tajā savu raidījumu un ziņu sižetu kanālus, kā arī, protams, "Youtube" blakusprodukts "Vevo", kurā oficiāli tiek publicēti dziesmu videoklipi. Tomēr lietotājs ar nedaudz augstākām prasībām pret ērtībām internetā aizvien biežāk izvēlas "YouTube" apiet pārāk daudzo reklāmu un jau pieminēto videodrazu dēļ. Un nu tam ir risinājums. 28.oktobrī ASV tirgum tika palaista "YouTube" maksas versija "YouTube Red".

$9,99 MĒNESĪ - UN BEZ REKLĀMĀM!

Saskaņā ar "Nielsen Music" uzskaitītajiem datiem, "YouTube" un "Vevo" kopējais video straumējumu skaits 2014.gadā bijis 85 miljardi. Salīdzinājumam, straumēšanas servisiem "Spotify", "Rhapsody", "Rdio" un citiem šis skaitlis pērn KOPĀ ir bijis 79 miljardi. Pēc žurnāla "Billboard" aprēķiniem, "YouTube" un "Vevo" ieņēmumi no reklāmām pērn sastādīja 230 miljonus ASV dolāru, tajā pašā laikā audio straumēšanas servisi ar reklāmām spēja ieņemt $630 miljonus. Kāpēc tie, kuri vairāk straumē, proti, "YouTube", saņem mazākus ieguvumus no reklāmām? "Billboard" skaidro, ka baidoties no straumējumu krituma, "YouTube" reklāmu pievieno ne pilnīgi katram skatītajam video.

Ko tad piedāvās "YouTube Red" un kādi būs ieguvumi gan izmantotājam, gan autortiesību turētājiem. Un tātad - par $9,99 mēnesī "YouTube Red" lietotājam ir pieejams oriģināls video saturs (pieļaujams, kaut kad nākotnē "YouTube Red" tāpat kā "Amazon" un citas platformas piedāvās arī savus seriālus un filmas), audio un video straumēšana bez reklāmām, iespēja klausīties un skatītites "offline" režīmā, kā arī piekļuve "Google Play Music" servisam. Tomēr jautājums paliek atklāts - kāpēc kādam, kurš šobrīd "YouTube" sērfo bez maksas, nākotnē par to būtu jāmaksā $120 gadā? 

KĀPĒC BŪTU JĀMAKSĀ?

Atbilde te sadalās divās daļās. Pirmkārt, saturs un ērtības. Ja šobrīd "YouTube" lietotājs vēlas noklausīties, piemēram, Eltona Džona vai jebkura cita mākslinieka dziesmu kanālu, vismaz pēc katras otrās trešās dziesmas klausīšanos pārtrauc reklāma, kura nevis izlec kaut kur ekrāna apakšā, bet audio un video versijā izbļaustās, kā likums, skaļāk par jebkuru iepriekš skanējušo dziesmu. Tas tracina, un šis ir iemesls, kāpēc "YouTube" zaudē apmeklētājus, kuriem arī interneta vidē ir nepieciešamas ērtības, kas šajā gadījumā ir iespēja noklausīties to, ko vēlies, bez skaļām, bez jebkādām reklāmām.

Otra atbildes daļa skar autortiesības. "YouTube" nepārtraukti tiek gānīta par autortiesību neievērošanu. ""YouTube" un "Google" savā autortiesību izpratnes pieejā robežojas ar kriminālnoziegumu," asi par abu vienās rokās esošo interneta gigantu darbību žurnālā "Billboard" izsakās digitālās mūzikas tirdzniecības kompānijas "INgrooves" izpilddirektors Robs Makdaniels. Viņam pievienojas Mets Pinkuss, "SONGS Music Publishing", kas pārstāv dziedātāju Lorde un "The Weeknd", dibinātājs. ""YouTube" ir mūzikai īpaši kaitīgs," viņš ir skarbs, atsaucoties uz savu līdzšinējo sadarbību ar "YouTube", cenšoties identificēt tajā esošā satura leģitimitāti, iekasējot atlīdzību par savu pārstāvēto autoru darbiem un cenšoties panākt pretlikumīgi ievietotu darbu izdzēšanu no vietnes. Taču viņš arī atzīst, ka pēdējos aptuveni trijos gados lietas kļuvušas "mazliet labākas." 

Tieši autortiesību jautājums nākotnē varētu būt tas, kurš bezmaksas pieejā lietotājiem varētu liegt daudzas no lietām, ko viņi šobrīd skatās "YouTube" vai citās bezmaksas platformās. Protams, nav runa par kakājošu suņu vai vemjošu cilvēkbērnu jaukajiem videostāstiņiem, kam jebkurā sabiedrībā būs savs aiz sajūsmas spiedzošs skatītāju kontingents. Un, iespējams, nākotnē "YouTube" būs tikai šādi klipi, bet jebkas saturīgāks nāks komplektā ar masveida reklāmu vai nebūs pieejams vispār. Arī autortiesību aizstāvji ir bijuši pietiekami skaļi, lai aizvien vairāk audio un vizuālā satura lietotāju šo pienākumu - samaksāt darba autoram - sāktu uzskatīt par pašu par sevi saprotamu lietu. Taču arī likumdošanas līmenī ir skaidrs, ka spiediens maksāt taisnīgu autoratlīdzību visās autora darbu izmantošanas platformās tikai pieaugs. Tas vēl viens pluss "YouTube Red". 

GALVENAIS - NAUDA!

Galvenais "YouTube Red" izveidošanas iemesls, protams, ir nauda. "Freemium" jeb bezmakas "YouTube", saprotams, turpinās pelnīt no reklāmas, un, kā jau augstāk noskaidrots, labi pelnīt. Tomēr tendences rāda, ka aizvien vairāk lietotāju reklāmas redzēt un dzirdēt vairs negrib. Saskaņā ar "Spotify" jaunākajiem finanšu datiem, kurus pētījis "Billboard", 91% no visiem šī straumēšanas servisa ieņēmumiem veido maksas lietotāju abonešanas maksa, turklāt no visiem "Spotify" lietotājiem tādu, kas par mūzikas klausīšanos maksā, ir vien 27%. Iespējams, šī tendence jau pavisam drīz novedīs pie "freemium" režīma slēgšanas, par ko ar "Spotify" cīnījās gan Teilore Svifta, gan šobrīd Adele.  "Spotify" boss Daniels Eks sarunā tajā pašā "Billboard" pavasarī par "freemium" likvidēšanu gan neko i dzirdēt negribēja, sakot, ka tā ir būtiska "Spotify" biznesa daļa. Bet pusgads šajā nozarē ir salīdzināms ar pusi cilvēka mūža - mainīties var viss.

"YouTube" biznesa vadītājs Roberts Kinkls, kurš pārstāv arī "Google Play", atzīst, ka tiesības pastāvēt ir abu veidu platfomām - gan maksas, gan bezmaksas. Jo tās abas autoriem var dot finansiālu pienesumu. Kā piemēru viņš min Adeles jaunā singla "Hello" rekordu - 100 miljoni skatījumu vien piecās dienās (tas gan ir tikai otrais labākais rādītājs "YouTube" vēsturē). Taču nevar nepieņemt, ka viena daļa no 1,11 miljoniem digitālo "Hello" kopiju pircējiem pirmajā nedēļā pēc dziesmas iznākšanas iedvesmu savam lēmumam atvērt maciņu guva, tieši noskatoties klipu "YouTube". "Tas ir pierādījums, ka "YouTube" ir lieliska vieta satura atklāšanai un komercijas veidošanai ap to," viņš atzīst sarunā ar "Billboard".

VAI LATVIJĀ BŪS PIEPRASĪJUMS?

Latvijā tātad "YouTube Red" vēl nav pieejams. Tas šobrīd strādā ASV, kur tas tiek testēts darbībā, un jau drīz būs zināmi pirmie rezultāti un lietotāju paradumu tendences. Bet vai pēc "YouTube Red" būtu pieprasījums Latvijā? Vai šeit būtu pietiekami daudz lietotāju, kuri ir gatavi kam vairāk par kakājošu sunīšu video un par to arī maksāt? Viss ir atkarīgs no satura. Par cik "Lattelekom" un citi TV pakalpojumu piegādātāji ir apvienojušies asociācijā, kas nolēmusi ar likumu liegt valsts iedzīvotājiem straumēt filmas un seriālus no citu valstu vietnēm, "YouTube Red" varētu būt legāla izeja, ja vien piedāvās atbilstošu saturu - jau pieminētās filmas un seriālus. Savādāk "Lattelekom" & Co šobrīd gatavojas kaut ko aizliegt, vietā piedāvājot, maigi sakot, pliekanu alternatīvu - pieticīgu "Lattelekom" videonomas kolekciju, kas tomēr ir grandioza, salīdzinot ar otru lielāko protestu cēlāju "Megogo", kura piedāvājumā ir pārsvarā truli krievu seriāli ar kriminālu raksturu. Ja runājam metaforās, šo kompāniju piedāvājums ir identisks "YouTube" kakājošo sunīšu video. Tāpēc, ja kādreiz "YouTube Red" piedāvās savu servisu Latvijā, bez lietotājiem tas nepaliks. Vismaz līdz brīdim, kad ienāks filmu straumēšanas serviss "Netflix". Bet par šo plāniem izvērst savu darbību mūsu reģionā ziņu nav.

Attēlā raksta sākumā: "YouTube" un "Google Play" biznesa vadītājs Roberts Kinkls "YouTube Red" izziņošanas pasākumā Losandželosā 21.oktobrī. Foto no bbc.com.

2015, www.musicstories.lv.