Ar šo trešo daļu tad arī noslēdzam šā gada Ziemassvētku dziesmu plejādi. Daudz vecas, dažas jaunas, bet visas tālu no tradicionālajām, visur apkārt dzirdamām Ziemassvētku dziesmām. Šie 30 skaņdarbi lai tad ir mūsu dāvana visiem, kas še ienākuši. Un mēs, ziniet, dāvinām tikai tādas dāvanas, kādas paši gribam saņemt. 1. "The Decemberists" - "Please Daddy" ("Miscellaneous", 2011) 2. "Camera Obscura" - "The Nights Are Cold" (EP, 2010) 3. Tori Amos - "A Silent Night with You" ("Midwinter Graces", 2009) 4. "Mew" - "She Came Home for Christmas" ("A Triumph for Man", 1997) 5. Sufjan Stevens - "That Was the Worst Christmas Ever!" ("Songs for Christmas", 2006) 6. "The Moody Blues" - "December Snow" ("December", 2003) 7. George Michael - "December Song" (I Dreamed of Christmas)" (EP, 2009)
Un atcerieties! Pēc pārmērīgas alkohola lietošanas cūkas šņukurs var parādīties ne tikai uz galda, bet arī, ieskatoties spogulī! Foto raksta ievadā no abc.uucl.biz. 2012, www.musicstories.lv
Turpinām ceļojumu Ziemassvētku kamanās. Pagaidām izskatās, ka piparkūku un bezjēdzīgo dāvanu svētki tiešām būs balti. Cerams, ka tā. Baltums vismaz nomaskēs mūsu šo svētku svinēšanas ne tos gaišākos plankumus. Bet nu pofig - kas grib, pērk veikalā pat siltu suņa sūdu, kas nē - nepērk. Bet dziesmas - tās skan visiem. Šoreiz otrais Ziemassvētku dziesmu krājums šim gadam.
1. "The Raveonettes" - "Come On Santa" ("Wish You A Rave Christmas", 2008)
2. Cyndi Lauper - "Early Christmas Morning" ("Merry Christmas... Have a Nice Life", 1998)
3. Maria Mena - "Home for Christmas" (EP, 2010)
4. "Blink-182" - "I Won' t be Home for Christmas" ("A Santa Cause: It' s Punk Rock Christmas", 2002)
5. Relient K - "In Like a Lion (Always Winter)" ("Apathetic", 2005)
Kā jau pēdējos pāris gados iegājies, tuvojoties gada beigām un Ziemassvētkiem, sirds sāk aizsvilties, dzirdot svētku dziesmas. To mērķis, loģiski, būtu stimulēt svētku sajūtu, taču reizēm tā pavisam nenotiek. Jo dziesmas ta nodrillētas, vairs neaizķer. Tāpēc ar pāris turpinājumiem līdz pat Ziemassvētkiem ielūkosimies alternatīvajās iespējās uzburt svētkus. Dziesmas par un ap Ziemassvētkiem, ne obligāti šajā, 2012.gadā tapušās. Vēl vairāk - šeit būs viešņas pat no četrdesmitajiem! Dziesmas piparkūku cepšanas fonam.
1. "The Flaming Lips" - "A Change at Christmas (Say It Isn't So)" ("Ego Tripping at the Gates of Hell", 2003)
2. "The Hives & Cyndi Lauper" - "A Christmas Duel" (EP, 2008)
3. "Tyskarna Fran Lund" - "Achtung X-mas" (EP, 2002)
4. Spike Jones & "His City Slickers" - "All I Want for Christmas (Is My Two Front Teeth)" (EP, 1948)
5. Norah Jones & Willie Nelson - "Baby It's Could Outside" ("... Featuring Norah Jones", 2010)
Ieraudzīt "Delfi" portāla pirmajās ziņās Ērika Kleptona fotogrāfiju nozīmē ļoti lielu iespēju iedzīvoties sirdstriekā. Ir skaidrs, ka zem šī foto ir kāda neticama ziņa, ja reiz tā izlikta pie pašām pirmajām. Tā nav labi, bet, goda vārds, pirmais, kas ienāca prātā, ka vecais, labais Ēriks devies pie tēviem (tpu, tpu tpu!). Pilnīgi vai sirds stājās, lasot šo ziņu. Un tā izrādījās vēl neticamāka kā pirmā versija (vēlreiz tpu, tpu tpu!) - Ēriks Kleptons uzstāsies Rīgā! Vajadzēja vismaz divas reizes pārlasīt virsrakstu, lai pārliecinātos, ka tā ir taisnība. Bet tā ir!
Patiesībā nav vārdiem vietas, lai aprakstītu, ko īstenam rokmūzikas cienītājam nozīmē šāds fakts. Biļešu cenas uz 2013.gada 5.jūnija koncertu būs, sākot ar 25 latiem, ko jau daži šī paša "Delfi" ņerkstekļi nosauca par "ārprātīgi augstām". Paskatījos - koncertu "Lauris Reiniks Ziemassvētkos" tiek piedāvāts apmeklēt pat par 20 latiem. Ei, beidziet taču ņerkstēt! Ir pilnīgi skaidrs, ka biļetes uz koncertu pa lielam būs izpārdotas jau pēc mēneša, un tāpat pilnīgi ir skaidrs, ka šī, visticamāk, būs mūsu pēdējā iespēja redzēt un dzirdēt šo leģendu dzīvajā. Tāpēc, vismaz nobriestot biļetes iegādei (būsim godīgi, nav neviena paša iemesla to nenopirkt), turpinājumā desmit Ērika Kleptona dziesmas, kuras gribētos dzirdēt koncertā. Taču, ja kāda arī tajā neskanēs, tās jebkurā gadījumā būs dziesmas, kas nekad neizkritīs no rokmūzikas klasikas labāko dziesmu izlasēm.
1. "Knockin' On Heaven's Door" (EP, 1976)
Šī varētu būt otrā "viskaverētākā" Boba Dilana dziesma aiz "Blowin' In the Wind". Savas versijas šai 1973.gada Dilana jau divpadsmitās plates "Pat Garrett & Billy the Kid" dziesmai bez Kleptona radījušas arī tādas grupas un mākslinieki kā "Guns N'Roses", Artūrs Luiss, Braians Ferijs un daudzi citi. Kleptons šo dziesmu pārvērta saulainā regejā, un šī viņa versija varētu būt mentāli vistuvākā paša Dilana izpildījumam.
2. "Tears In Heaven" ("Rush", 1992)
Traģiskais šīs dziesmas tapšanas stāsts pārsvarā visiem ir zināms - 1991.gada 20.martā, izkrītot pa Kleptona 53.stāva dzīvokļa logu, bojā gāja viņa četrgadīgais dēlēns Konors. "Ap pulksten 11 piezvanīja [bērna māte] Lori. Viņa bija histērijā un kliedza, ka Konors ir miris. Es nodomāju: "Smieklīgi. Kā gan viņš var būt miris?" un muļķīgi apjautājos: "Tu esi pārliecināta?" Lori pateica, ka viņš izkritis pa logu. Nevaldīdama pār sevi, viņa kliedza pilnā balsī," traģiskos notikumus savā autobiogrāfijā apraksta Kleptons. "Lai kā viņa ķermenis bija cietis, man ierodoties [morgā uz atpazīšanu], tas bija daudzmaz savests kārtībā. Lūkojoties uz šo skaisto, mierā dusošo seju, es domāju: "Tas nav mans dēls. Tas drusku viņam līdzinās, taču viņš ir aizgājis." Otrreiz Konoru apraudzīju apbedīšanas birojā, kur no viņa atvadījos un atvainojos par to, ka neesmu bijis labāks tēvs." Tiesa, Rīgas koncertā šo dziesmu diez vai būs lemts dzirdēt, jo kopš 2004.gada Kleptons to vairs uz skatuves neizpilda. "Es vairs neizjūtu šos zaudējumus tik ļoti, bet tie bija liela daļa no šo dziesmu izpildījuma [runa iet arī par dziesmu "My Father's Eyes", kas veltīta Kleptona 1985.gadā mirušajam tēvam, kuru viņš tā arī nesatika]. Kad šīs dziesmas rakstīju, es patiešām savienojos ar tām sajūtām, kas man toreiz bija. Kaut kādā līmenī tās ir aizgājušas, un es īpaši nevēlos, lai tās nāk atpakaļ," vienā no savām intervijām atklāja Kleptons.
3. "Lonely Stranger" ("Unplugged", 1992)
Aicinājums ierakstīt MTV "Unplugged" albumu Kleptonam savā ziņā nāca kā iespēja atgūties no depresijas, kas viņu joprojām nebija atstājusi pēc Konora nāves. "Nebiju par to [albuma "Unplugged" ideju] sajūsmā - lai arī man patika šīs dziesmas spēlēt, nedomāju, ka tās ir viegli klausāmas. Taču tas kļuva par visvairāk pārdoto albumu visā manā karjerā, apliecinot manu mārketinga izpratni. Turklāt tam bija vismazākās producēšanas izmaksas un tas prasīja vismazāk sagatavošanās un darba," vēsta Kleptona atmiņu grāmata. Pāris lappuses tālāk viņš turpat atzīst, ka "Unplugged" ir viņa "atgriešanās pie savas īstenās muzikālās gaumes". Ne velti šis albums joprojām ir Kleptona pārdotākais - tajā ir visas viņa populārākās dziesmas, un to vidū arī viena, kas, gribētos apgalvot, līdz šim ir pārāk zemu novērtēta - popsīgais blūzs "Lonely Stranger".
4. "Layla" ("Derek and the Dominos" - "Layla and Other Assorted Love Songs", 1971)
Visticamāk, Kleptonam vajadzētu būt simtkājim, lai uz rociņu un kājiņu pirkstiņiem saskaitītu sava mūža sievietes. Mīlestību, protams, bija mazāk, un viena no nozīmīgākajām saucās Petija Boida. Viss jau būtu kārtībā, ja vien šī Petija nebūtu bītla Džordža Harisona sieva. Harisons savukārt bija Kleptona labs draugs un reizēm partneris uz skatuves. Kleptons uz Boidu bija kā apmāts. Lai piekļūtu savai izredzētai, viņš pat "samīlējās" Petijas 17 gadīgajā māsā Paulā, kas "mīlnieku" patrieca brīdī, kad izdzirdēja Kleptona nupat sacerēto dziesmu "Layla" - viņa tajā saklausīja kaut kur ilgi zemapziņā briedušu iedomu, ka Kleptons to izmanto tikai, lai aizstātu neiegūstamo otro māsu Petiju. Un vai Ērikam bija kādi pretargumenti? Nekādi! Aptuveni 3:11 (studijas ierakstā) dziesmā "Layla" sākās tās ģenialitātes visskaidrākā izpausme.
5. "Promises" ("Backless", 1978)
Dziesmu "Promises" droši vien var pieskaitīt pie Kleptona vieglajiem šlāgerīšiem. Viņš ir liels daudzveidību meistars mūzikā - no fundamentāliem, par roka klasiku kļuvušiem skaņdarbiem, caur sirdi plosošām balādēm Kleptons nonāk pie kā absolūti viegla. "Promises" ir ļoti tipisks šāda apgalvojuma pamatojums - kad šī dziesma skan, liekas, tu puķainā kleitiņā skraidi pa pieneņu pūkām apsnigušu lauku un plūc puķītes vienu, otru, trešo... Nu jā, pieejamais dziesmas video arī ir pa rubli!
6. "Bell Bottom Blues" ("Derek and the Dominos" - "Layla and Other Assorted Love Songs", 1971)
Kārtējā Kleptona mīlas balāde. Veltījums kādai, kuras dēļ viņš ir gatavs rāpot pa grīdu, lūgties, lai ņem viņu atpakaļ, lai tikai atrastos viņas tuvumā. Un nav pat svarīgi, kam tieši Kleptons šo dziesmu veltījis. Svarīgi ir tas, ka šī ir sasodīti laba dziesma, kaut arī neviens no lielajiem topiem toreiz, kad tā iznāca, adekvāti nereaģēja. Nu i lai - vismaz "Bell Bottom Blues" nav kļuvusi par "nodrāztu" dziesmu. "Nodrāzta" mīlas balāde - tas gan skanētu burvīgi!
7. "Love Don't Love Nobody" ("Back Home", 2005)
Dzīves līkloču un likteņa pavērsienu nomocīts, dažādus eksperimentus izmēģinājis, Ēriks Kleptons nu ir atgriezies mājās. Par mājām šajā gadījumā nosaucot mierīgu viņa mūzikas un ģimenes dzīves līdzās pastāvēšanu. Pēc deviņdesmitajos gados pamīdītās popmūzikas taciņas šajā tūkstošgadē Kleptons atgriežas pie savām saknēm - blūzs ir viņa mūža mīlestība. 2005.gada "Back Home" simbolizē šo Kleptona ceļu atpakaļ pie mūzikas, pateicoties kurai viņš pats ir kļuvis par vienu no visu laiku varenākajiem mūziķiem. "Love Don't Love Nobody" ir leģendārās amerikāņu soulmūzikas vokālās grupas "The Spinners" dziesmas versija. "The Spinners", kuri kopš 1954.gada joprojām pastāv, ir vieni no mūziķiem, kam Kleptons saka paldies par "saulaino bērnību".
8. "River Of Tears" ("Pilgrim", 1998)
Šis ir mans pirmais Kleptona albums. Tiesa, pubertātes vecumā bija vēl arī kāds koncertieraksts, bet tas bija kasetē, kurā diezgan neveiksmīgi šis Kleptona koncerts tika "uzrakstīts virsū" Veras Singajevskas bērnu dziesmiņām. Lai arī šo mākslinieci patiesi cienu, duets no viņiem abiem nu galīgi nesanāk... "Pilgrim" bija pirmais. Un, lai arī toreiz radiostacijas kā trakas "nodrāza" dziesmu "My Father's Eyes", tieši "River Of Tears" bija dziesma, kas tajā dzīves periodā lika domām lidot mākoņos. Kādreiz ciest nevarēju garas dziesmas, garākas par četrām minūtēm jau nebija izturamas, bet Kleptonam vienmēr šo netikumu esmu varējis piedod, jo viņš prot! Astoņu minūšu dziesma aizplūst kā pārdesmit sekundes. "Pilgrim" arī var ieteikt, lai novērtētu Kleptona koķetēšanu ar popmūziku. Un arī tas viņam padevās brīnišķīgi!
9. "Wonderful Tonight" ("Slowhand", 1978)
""Paklau, tu izskaties brīniškīgi. Lūdzu, nepārģērbies vēlreiz. Mums jāiet, vai arī būsim ļoti vēlu." Ikdienišķa mājas situācija - es biju gatavs, viņa ne. Atkal nokāpis lejā, paņēmu ģitāru, un vārdi pie manis atnāca paši un vienā mirklī," tā dziesmas "Wonderful Tonight" dzimšanu atceras Kleptons. "Viņa" bija Kleptona tā brīža draudzene Nella. "Pats par šo dziesmu nebiju nekādā sajūsmā. Manā uztverē tā bija tikai parasta dziesmiņa, no kuras es viegli būtu varējis atteikties." Tomēr viņš neatteicās, un ieguva savu vispopulārāko dziesmu. Un ļoti universālu dziesmu, jo to viņš kā mīlestības apliecinājumu no skatuves ir veltījis arī Petijai Boidai.
10. "How Deep Is The Ocean" ("Clapton", 2010)
Šī ir pagaidām aktuālākā Kleptona plate. Kleptona sirdsmūzika. Blūzs. Un izskatās, viņš vairs nedomā staigāt citu ceļu - jau ir pietiekami izstaigājies. "Šobrīd, kad rakstu šīs rindas, esmu sešdesmit divus gadus vecs, jau divdesmit gadus nedzeru un esmu aizņemtāks nekā jebkad.(..) Būdams gandrīz kurls, atsakos nēsāt dzirdes aparātu, jo man patīk dabiskas skaņas, pat ja tās saklausu ar grūtībām," savā autobiogrāfijā raksta Kleptons. Zinot šīs mākslinieka veselības likstas, klausīties albumu "Clapton" ir īpaši aizraujoši, jo visu laiku neatstāj doma: "Kā viņš to visu joprojām spēj?!" "How Deep Is The Ocean" ir brīnišķīga dziesma no šīs brīnišķīgās plates.
Katram ceļš uz Savu Kleptonu ir savādāks, manējais bija šāds, bet mums visiem kopā nenāktu par skādi atcerēties Ērika Kleptona vārdus: ""Mūzika vienmēmr zinās ceļu pie mums, vienalga - ar vai bez biznesa, politikas, reliģijas vai citām pievienotām muļķībām."
Šeit visas desmit dziesmas vienkopus:
Šeit (+/-) visas Ērika Kleptona autobiogrāfijā minētās dziesmas:
Foto raksta ievadā no iancarstairs.wordpress.com.
2012, www.musicstories.lv
Pirms nedēļas, 20.maijā, 62 gadu vecumā Mūžībā aizgāja viens no leģendārā britu trio "Bee Gees" dalībniekiem Robins Gibs. Trio, kas sastāvēja no trim brāļiem - Robina, Morīsa un Berija - Gibiem, pastāvēja no 1958.gada līdz 2003.gadam, kad no vēža mira Robina dvīņubrālis Morīss. Robins un Berijs atsāka kopīgas muzikālas aktivitātes 2009.gadā, Holivuda pat paziņoja, ka Stīvens Spīlbergs uzņems biogrāfisku filmu par trio. Vēl šā gada februārī Robins Londonā uz skatuves pievienojās britu armijas karavīru trio "The Soldiers"; šī izrādījās viņa pēdējā uzstāšanās.
Šobrīd, kad no trim brāļiem palicis vairs tikai viens, ir skaidrāks par skaidru, ka par "Bee Gees" var runāt vairs tikai "bija" izteiksmē. Patiesībā jau tā notika pēc Morīsa aiziešanas, jo "Bee Gees" trijotnes harmonija bija tik smalka un netverama, ka šāds mehānisms spēja pastāvēt tikai būdams vienots vesels bez neviena trūkstoša elementa. 22 studijas plates, neskaitāmas izlases, koncertieraksti un soloprojekti - "Bee Gees" dalībnieku laikmets bija ražens!
Vairs nav nozīmes, kura bija "Bee Gees" populārākā dziesma, kura topos visveiksmīgākā. Svarīgi ir vien tas, ka mēs zinām, un tagad pilnīgi noteikti zinām, ka no "Bee Gees" vairs nebūs nekā... Nebūsim skrupulozi kā grāmatveži un nesāksim ķidāt, kura dziesma nopelnījusi visvairāk, kura ne tik. Bet zināmu svītru pavilksim gan - piemiņai par skaisto muzikālo ēru, ko mums bijis tas gods izdzīvot līdzi ar brāļiem Gibiem un viņu trio "Bee Gees".
Viens pēc otra Latvijas festivālu turētāji paziņo savu šīs vasaras pasākumu galvenos un pārējos māksliniekus. Kā jau parasti, ārpus konkurences ir "Positivus" festivāls, piedāvājot ko sapnim līdzīgu - britu trio "Keane". Pārējie vēl birdina pa kādai vietējai vai tepat blakus kaimiņos esošai grupiņai, bet, domājams, viņiem manevru iespēju vairs nav diez ko daudz. Ja vien pretī neliek "Coldplay" vai "U2"...
Bet nedzīvosim pa mākoņiem. Pārsvarā jau viss pārējais "vietējais fons" ceļo no viena festivāla uz otru, tur tās dažādības maz. Taču arī ne vienmēr festivāla "hedlaineri" izrādās pasākuma naglas - tiem tur vienkārši ir jābūt masas nodrošināšanai. Daudz interesantāks izpētes objekts ir tā sauktās jaunās grupas. Šajā rakstā piedāvājam desmit dziesmas no desmit šādām grupām, ko patiešām gribētos dzirdēt Latvijas ārēs un pludmalēs notiekošajos mūzikas festivālos šajā vasarā. Divus tādus - "King Charles" un "Niki and The Dove" -, ko būtu likuši šajā sarakstā, "Positivus" atkal ir nocēluši. Apsolām būt prātīgi izvēloties.
Un tātad, festivālu turētāji, tauta prasa šos:
1. "Bengtsarvet" - "Slutet" (Zviedrija)
Par cik "Positivus" sevi pozicionējis kā festivāls, kurš "atklāj mums rītdienas zvaigznes", zviedri "Bengtsarvet" būtu pašā laikā. Vēl bez albumiem, vēl bez fanu tūkstošiem, bet AR KĀDU mūziku! Šajā vasarā ir paredzēts izdot grupas debijas albumu.
2. "The Shins" - "Simple Song" (ASV)
Tikai pāris nedēļas atpakaļ Džeimss Mersers ar kolēģiem izdeva savu ceturto studijas plati "Port of Morrow" - brīnišķīgu ierakstu. Grupa var spēlēt gan pirms, gan pēc "hedlaineriem" - cilvēkiem viņi patiks.
3. "Delta Spirit" - "California" (ASV)
Mums ļoti patīk kaimiņpuikas "Ewert And The Two Dragons", tos aicinām visos festivālos spēlēt. Viņu lielākais hits "(In The End) There's Only Love" iekarojis ne tikai radio topus, bet arī daudzu skaudīgo latviešu ("atkal tie igauņi mums priekšā") sirdis. Un te "ot kuda ņebiris" uzrodas amerikāņu kvintets "Delta Spirit", kura dziesma "California" ir kaut kas nu ļoti līdzīgs igauņu slavenajai dziesmai. Tāds pa lielam otrais studijas albums, kas nosaukts grupas vārdā, klajā nācis burtiski nupat - tā ir viena no labākajām līdz šim šajā gadā iznākušajām platēm. Tad, festivālu turētāji, kāpēc tā nevarētu rast vietu jūsu programmās?
4. "First Aid Kit" - "Emmylou" (Zviedrija)
Šis ir īstais laiks, kad zviedru māšeles Zoderbergas varētu nodēvēt par "jaunām un daudzsološām", taču viņu vieta noteikti būtu uz kādas no lielajām skatuvēm. Lielā skatuve un celms mežā, uz kura Džoannu un Klāru iepazina visa pasaule, ir divas dažādas lietas. Taču "First Aid Kit" varētu būt viens no emocionālākajiem priekšnesumiem - viņas ir vienkāršas meitenes: nevajadzēs nedz specefektus, nedz transvestītus - fona dejotājus. Bet lēti, domājams, viņas vairs nemaksā...
5. "Grouplove" - "Lovely Cup" (ASV)
Jautro dziesmu skumjie izpildītāji, kā viņus reiz nodēvēja kāds "BBC" mūzikas apskatnieks, jo amerikāņi "Grouplove" tiešām prot pat izteikti jautru dziesmu nodziedāt tā skumji nedaudz... Viņi derēs lielajai skatuvei, koncertu iesildot pašā sākumā.
6. "Perfume Genius" - "Hood" (ASV)
Maiks Hedrīss jeb "Perfume Genius" ir radījis vienu no pēdējā laika dvēseles stīgas visraustošākajām platēm "Put Your Back N 2 It". Visticamāk, dziesmu "Hood" Hedrīsam nevajadzētu dziedāt, vizuāli 1:1 atkārtojot klipā redzamās epizodes, taču ir skaidrs - uz kādas nelielas, bet mājīgas skatuvītes šis puisis radītu emocionālu orkānu.
7. "Fun." - "We Are Young" (ASV)
Piedaloties dziedātājai Žanelei Monē, trio "Fun." ir radījis vienu no brīnišķīgākajām akustiskajām versijām kādai dziesmai, ko nācis vispār dzirdēt. Protams, Monē kundze vienas dziesmas dēļ jau šurp nebrauktu, taču iemesls aicināt puišus ir gan - februārī viņi izdeva savu otro studijas plati "Some Nights". Viņi ir labi!
8. "InWhite" - "Море" (Krievija)
Jūliju Krjukovu ar visu grupu vajadzētu aicināt nevis tāpēc, ka latviešiem un krieviem būtu jāintegrējas vienam otrā, bet gan tāpēc, ka "InWhite" ir, iespējams, labākais, kas pēdējā laikā parādījies krievu mūzikā. Jēziņ, viņa taču ir galvastiesu pārāka par visiem mūsu gačo-smačo un kas tik vēl tur nelien uz skatuves! Puikas, nu saņemās un paaiciniet Jūliju!
9. "The Hawk In Paris" - "Put Your Arms Around Me" (ASV)
Ja šie vīri uzstāsies jūsu festivālā, garantēju - vienalga, vai tas notiek mežā, vai jūras krastā, - vienaldzīgo nebūs! Mežā pie dziesmas "Put Your Arms Around Me", droši, cilājot gaisā ķepas, skatuves priekšā fanotu vietējo lāču ģimene, bet jūras krastā šīs pašas dziesmas laikā pat mencas mestos aizraujošā sinhronās peldēšanas priekšnesumā.
10. "Blackfield" - "Far Away" (UK, Izraēla)
Viens no šā gada atklājumiem - britu/izraēļu kopprojekts "Blackfield". Pirms gada iznākusī plate "Welcome to My DNA" slēpj sevī daudz pārsteigumu, tai skaitā dziesmu "Far Away", kas, baigi iespringstot, varētu kļūt par strīdus objektu autortiesību prāvā no grupas "Linkin Park" puses. Šiem vīriem vajadzētu rezervēt vietu teltī "Tiem, kas iekšā vēl ieiet var paši...".
Nekad īsti neesmu sapratis to dziedāšanu pie alus kausa, kādu rāda filmās vai kāda novērojama mūžīgo pļēguru, oi, atvainojos, - studentu korporeļu saviesīgo pasākumu laikā. Arī man dažs labs radagabals kādā nedēļas nogalē uzvelk nāģeni un dodas "korporeļot", līdz no rīta nojausma, kuras korporācijas - "Tervetia" vai "Lettonia" - biedrs esi, ir visai miglaina. Labākajā gadījumā pamosties viens, sliktākajā - zem siekalu klāta kolēģa, kurš miegā iedomājies, ka esi "Anniņa no Ķemermiestiņa", par kuru vakara gaitā tika daudzreiz dziedāts, cilājot kausus.
Skaidrs, ka šādos pasākumos alus dzeršana noris izteikti latviskā garā - "Bēdu manu lielu bēdu", "Es karā'i aiziedams" un viss tas bla bla bla. Tas ir forši, bet absolūti neinteresanti, ja tavs patriotisms nesniedz latviešu galda dziesmu areālus. Savukārt, mēģinot paskatīties, ko par "alus dziesmām" dēvē populārās mūzikas pasaule, nonākam pretējā grāvī - pārsvarā tās ir hardroka balādes vai kas ātrāks, un, nezinu, dažas klausoties, tam alus klunkšķim drīzāk ir tendence mainīt tecēšanas virzienu no iekšas uz āru.
Tāpēc nolēmu šeit apkopot desmit dziesmas, kuru pavadījumā man šķistu labi nodzerties miestiņu, kārtējo reizi pretendējot uz dīvaiņa statusu. Bet nu - ko padarīsi?... Un kas tad galu galā ir alus dziesmas? Tās ir dziesmas, kas mums vienkārši liek justies labi. Bet ja vēl putu dzira ir pie rokas... Priekā!
1. Paul McCartney - "We All Stand Together" ("Pipes of Peace", 1993.gada pārizdevums)
2. "The Proclaimers" - "I'm Gonna Be (500 Miles)" ("Sunshine on Leith", 1988)
Pasaule, un sevišķi ASV, būtu daudz savādākas, ja vien 1949.gada 23.septembrī Ņūdžersijā pasaulē nākušais mazulis Brūss Frederiks Džozefs Springstīns jau bērnu dienās nebūtu burtiski apsēsts ar ģitārspēli. "Individuālists, kurš nevēlējās neko vairāk kā spēlēt ģitāru," Springstīna nekvalificēšanos par labu skolnieku pamatoja viņa skolotāji. Taču, iespējams, šie paši audzinātāji pāris desmitus gadus vēlāk bija vieni no tās Amerikas sabiedrības daļām, kas tieši Springstīnu uzskatīja par tādu kā nācijas vienotāju un pat, zināmā mērā, simbolu. 1984.gada albums "Born In U.S.A." Springstīna slavu uzspodrināja neatgriezeniski - viņš kļuva par amerikāņu tautas mūziķi.
Pēc pāris dienām, 6.martā, klajā nāks Springstīna septiņpadsmitais studijas albums "Wrecking Ball". Tas, raksturīgi šim mūziķim, būs viņa skatījums uz dzīvi un procesiem ikdienā, arī politiskiem un ekonomiskiem. Šīs plates vadmotīvs ir "ekonomiskais taisnīgums". Un, kā nesen intervijā izteicās pats Springstīns, "albuma tapšanā liels nopelns ir dusmām". 62 gadus vecais vīrs par sabiedriski politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem allaž bijis vārdos atklāts un pat skarbs, taču tāpat vienmēr devies palīgos savai zemei, kad to bijis nepieciešams uzmundrināt un atbalstīt.
Turpinājumā desmit zīmīgas Brūsa Springstīna dziesmas, kas būtu vēlreiz nodungojamas, pirms ķerties pie "Wrecking Ball" vērtēšanas.
1. "Born to Run" ("Born to Run", 1975)
Springstīna mīlas dziesmu, kas veltīta kādai meitenei vārdā Vendija, vēl pirms autora ierakstīja Alans Klārks un grupa "The Hollies", taču tās izdošana tika atlikta, līdzko iznāca paša autora versija tāda paša nosaukuma albumā.
2. "Streets of Philadelphia" ("Philadelphia (soundtrack)", 1994)
1993.gadā uz ekrāniem parādījās filma "Philadelphia", kas bija traģisks stāsts par homoseksuāla pāra attiecībām, kura lomā iejutās Toms Henks un Antonio Banderass. Lai arī filma tika augsti novērtēta un Henks pat saņēma Oskaru, Banderasa apstiprināšana šai lomai lika zaudēt ticamības momentu. Tikpat labi varētu uzņemt filmu par zupas virtuves darbinieci, kam dzīvē nav cēlāka mērķa kā kalpot sabiedrībai un tikumam, un galvenajā lomā apstiprināt Parisu Hiltoni. Drīzāk šo filmu var uzskatīt par piedevu tās galvenajai muzikālai tēmai, nevis otrādi, kā būtu jābūt normālā gadījumā.
3. "Thunder Road" ("Born to Run", 1975)
Vēl viena Springstīna mīlas dziesma par meiteni vārdā Mērija, viņas puisi un "abu pēdējo iespēju". Netrūkst atbalstītāju viedoklim, ka tieši septiņdesmitie un šis "Born to Run" albums ir Springstīna slavas laika virsotne.
4. "Devils & Dust" ("Devils & Dust"", 2005)
Gluži kā vīnu Springstīns nogatavināja albumu "Devils & Dust" - tajā iekļautas dziesmas, kas tapušas pat vairāk kā desmit gadus iepriekš. Ņemot vērā septiņdesmitajos uz skatuves ierasti aktīvo un lēkājošo Springstīnu, šī plate un tituldziesma šķiet kā pensionēšanās un atskatīšanās uz dzīvi filozofiskās noskaņās. Dziesma "Devils & Dust" ir stāsts par kādu kareivi, kurš 2003.gadā dodas Irākas karā:
"Dievs ir manā pusē,
Es tikai cenšos izdzīvot.
Kas ir jādara, lai izdzīvotu?
Jānogalina lietas, kuras mīli."
5. "Dancing in the Dark" ("Born in the U.S.A.", 1984)
Pirmais singls un ievadošā dziesma no Springstīna panākumiem bagātākās plates. Kaut uzrakstīta un ieskaņota tika pati pēdējā, jo plates producents Džons Landau ļoti vēlējās, lai albumu ievada un kā pirmo singlu varētu izlikt dziesmu, kas parādītu Springstīna sajūtas plates iznākšanas brīdī, ņemot vērā, ka "Born in the U.S.A." viņš bija sarakstījis jau pāris gadus atpakaļ.
6. "Hungry Heart" ("The River", 1980)
Labi, ka Springstīnam blakus bijis tāds labs draugs kā producents Landau. Tieši viņš atrunāja Springstīnu neatdot dziesmu "Hungry Heart" grupai "The Ramones", pēc kuras lūguma tā tika sarakstīta. Producents varētu būt teicis: "Ei, vecais, paskaties, kas notika ar tavām dziesmām "Because the Night" un "Fire"? Ar pirmo populāra kļuva grupa "Patti Smith Group" (tiesa, Petija Smita nedaudz palīdzēja dziesmas tapšanā) un ar otro - Roberts Gordons. Pietiek labdarības! Atstāj savas labās dziesmas sev!"
7. "Secret Garden" ("Jerry Maguire (soundtrack)", 1997)
Acīmredzot, pakļaujoties panākumiem, ko filmai "Philadelphia" nesa viena pati Springstīna dziesma, kinolentes "Jerry Maguire" veidotāji nolēma par filmas tēmu izmantot 1995.gadā Springstīna labāko dziesmu albumā iekļauto jauno dziesmu "Secret Garden". Toms Krūzs un Renē Zelvēgere savu darbiņu padarīja labi - filma sevi atpelnīja ar uzviju, bet ar Oskariem gan neveicās: no piecām nominācijām tikai viena pārvērtās statuetē. Un tā pati ne no "smagā gala" - par labāko otrā plāna lomu.
8. "Radio Nowhere" ("Magic", 2007)
Pagājušā desmitgadē Springstīns aktīvi koncertēja arī ar savu pirmo nopietno grupu, kurā iesaistījās jau 1972.gadā, - "E Street Band". Tas ir daudzgalvains kolektīvs, kurā lielu lomu spēlē pūšamie mūzikas instrumenti, piemēram, saksafoni un trompetes, un kuri beidzamā laikā bija pievērsušies amerikāņu un īru tautas mūzikai. "Radio Nowhere" iznāca šajā periodā un tajā nepārprotami ir "E Street Band" ietekme.
9. "The River" ("The River", 1980)
Dziesma, kuras sākuma akordos daži saklausījuši kādu slavenas "T.Rex" dziesmas motīvu. Sprigstīns šo dziesmu rakstīja kopā ar "E Street Band" kolēģiem, atvēlot tajā sev tik tīkamās mutes ermoņiku partijas.
10. "Pay Me My Money Down" ("E Street Band" - "We Shall Overcome: The Seeger Sessions", 2006)
Folkmūziķis Pīts Sīdžers "saslimdināja" "E Street Band" un Springstīnu ar ideju, ka jārada viens kārtīgs tautas mūzikas albums, un tapa plate "We Shall Overcome: The Seeger Sessions", kas 2007.gadā ieguva "Grammy" balvu kā labākais tradicionālās tautas mūzikas albums. Šī albuma koncerttūri var salīdzināt ar latviešu dziesmusvētkiem, jo koncertos dziedāja visi - gan uz skatuves, gan zālē.
Uzreiz skaidrībai - virsraksts ir maldinošs. Vismaz attiecībā uz dažiem raksta varoņiem. Kad pirms mēneša ASV prezidents kādas runas laikā nodziedāja pāris pirmās rindiņas no Ala Grīna dziesmas "Let's Stay Together", šīs 1971.gadā izdotās dziesmas pārdošanas apjomi pāris dienu laikā pieauga par 490%, ziņoja "Music Week". Un, lai arī, kā izrādās, Obamam piemīt labi nostādīta dziedamā balss, runājot par politiķiem, mūsos visos atmostas Salemas raganu mednieku sindroms un vai ikkatrs ir gatavs norādīt uz Solvitu Āboltiņu kā raganu vai Jakovu Plineru kā rūdītu vilkati, jo kolīdz "normāls" cilvēks kļūst par politiķi, viss, kam viņš pieskaras, pārvēršas ne īpaši labi smaržojošās lietās.
Zināms, arī Latvijā tā sauktie politiķi mēdz izdarīties uz skatuves - viens dejo šovā, cits dzied lauku kapellā, vēl kāds puķainā kleitiņā uz skatuves parazitē uz izcilā dzejnieka Imanta Ziedoņa rēķina. Bet pa lielam tas nevienu neinteresē, tas nerada ne kapeiku pozitīvu emociju; tik vien, kā var par šiem nosmieties, bet pēc tam iekrist paššaustīšanā ar domu, nu kā sanāca, ka šādus kretīnus atkal un atkal ievēlam. Bet šīs domas nav oriģinālas un jau tas vien, ka šiem lielajiem vīriem un sievām te veltīta viena maza rindkopa, ir par daudz parādīts gods.
Un tātad - 10 dziesmas, kuras tā iedvesmojušas politiķus, ka tie nav izmantojuši iespēju paklusēt nesacūkot tās.
1. Mitt Romney - "America the Beautiful"
Slikts ir tas zaldāts, kurš negrib kļūt par ģenerāli. Pilnīgs idiots Amerikā ir veiksmīgs biznesmenis, kurš nevēlās kļūt par ASV prezidentu. Mits Romnejs tāds nav - viņš no Republikāņu partijas startē visur, kur iespējams, - vai tas senatora vai prezidenta krēsls. Kādā no savām kaismīgajām runām Romnejs auditorijai nodziedāja patriotisko kaujas dziesmu "America the Beautiful", ko baznīcas vajadzībām jau 1895.gadā sacerēja kāds ērģelnieks Semjuēls A.Vards. Šī dziesma ir arī ļoti populāra amerikāņu mūziķu repertuāros.
Ray Charles - "America the Beautiful" (A. Ward, Lee Bates, 1895)
2. Barack Obama - "Let's Stay Together"
Un lūk - šī raksta galvenais vaininieks - ASV prezidents Baraks Obama, kurš, godinot zālē klātesošo Alu Grīnu, nodziedāja pāris rindiņas no vecā vīra vispopulārākās dziesmas "Let's Stay Together".
Al Green - "Let's Stay Together" (Green, Jackson, Mitchell, 1972)
3. Herman Cain - "Ode to Pizza"
Hermans Keins ir vēl lielāks āksts par mūsu "gudrajām galvām". Viņš ir nesaudzīgs ASV prezidenta Obamas kritizētājs, pagājušā gada rudenī žurnālā "Times" nodēvējot viņu par "briesmīgu" valsts līderi. Protams, ne jau tikai aiz pārliecības viņš tā saka - pēc aptauju datiem Keins ir viens no Republikāņu partijas līderiem cīņā par ASV prezidenta krēslu šā gada novembrī. Tiesa, šobrīd šī politiskā āksta cerības ir krietni samazinājušās, bet viss var mainīties, jo, kā saka pats Keins, "mana priekšrocība ir spontanitāte". Šis nu ir gadījums, uz kuru pilnībā attiecināms raksta nosaukums.
John Lennon - "Imagine" (Lennon, 1971)
4. Hillary Clinton - "The Star-Spangled Banner"
Droši vien arī politikā nekad nav par vēlu mācīties elementāras lietas. Piemēram, nestāvēt tik tuvu mikrofonam valsts himnas laikā, ja vēlme dziedāt, pat neskatoties uz talanta trūkumu, ir tik pat liela kā savulaik laulātajam draugam dzenāties pa ovālo kabinetu pakaļ praktikantēm. Domāju, ka Klintoni nekad neaicinās nodziedāt valsts himnu pirms kādas svarīgas beisbola spēles. Simboliski, bet par vienu no visu laiku labākajiem ASV himnas izpildījumiem tiek uzskatīts Vitnijas Hjūstones sniegtais priekšnesums.
5. Vladimirs Putins - "Blueberry Hill"
"Bļuberī hiļļ," ar izteiktu krievu akcentu šo piecdesmitajos gados Feta Domino saulītē izcelto dziesmu svinībās dzied Krievijas premjers/prezidents Vladimirs Putins. Viņam sirsnīgi aplaudēja prominences, tai skaitā, Žerārs Depardjē, Šarona Stouna un Kurts Rassels. Ziņas, ka koncerta otrajā daļā Putins viens pats nēsāja pa skatuvi lielu baļķi, iztrūkst, taču kopējā noskaņa, šķiet, ietērpta veco, labo laiku stilā - noformējumā trūkst vien miera dūjas...
6. John McCain - Bārbras Streizandes dziesmu popūrijs
Senatoram Džonam Makkeinam jākļūst par ASV prezidentu! Tā būs vieglāk visiem. Un jautrāk. Bet, ja nopietni - cilvēks, kurš var par sevi šādi pasmieties, visticamāk, ir stiprs cilvēks. Bet vispāŗ, cik noprotams, šī ir Makkeina atbilde Streizandei par pārmetumiem senatoram, ka tas nesaprot, kā pārvaldīt valsti. Pat ja tā, šāda atbilde no cilvēka, kurš centās kļūt par ASV prezidentu, ir spēka, pārliecības un laba humora apliecinājums.
Barbra Streisand - "Evergreen (Love Theme from A Star Is Born)" (Streisand, Williams, 1976)
7. Bill Clinton - "Imagine"
Zilonim ir liela pēda. Tāpēc, ja kāpj vienam uz ausīm, nereti uzkāpj arī kādam blakusesošam ģimenes loceklim. Hilarijas balss dotības jau apbrīnojām nedaudz augstāk, nu kārta arī viņas arī jau pieminētajam vīram bijušajam ASV prezidentam Bilam Klintonam. Vēl prezidentūras laikā vizītē Izraēlā, tās premjera Simona Peresa 80.dzimšanas dienas svētkos kāds bērnu ansamblis uzaicināja viņu pievienoties Džona Lenona dziesmas "Imagine" izpildīšanā. Kā pēc tam mēļoja prezidenta kancelejas etiķetes korpuss, turpmāk būs jāvadā līdzi saksofons - to spēlējot, un nebūt ne slikti, vismaz Klintonam būs aizņemta mute un nebūs jādzied...
8. John Ashcroft - "Let the Eagle Soar" (Ashcroft, 2002)
Šī dziesma pat nav izcūkota, to šis Misūrī štata senators Džons Eškrofts ir sacerējis, cerot sēt patriotisma sēklu sabiedrībā. Jāatzīst, drosmīgs solis, ņemot vērā, ka Eškrofts laikā, kad tapis šis ieraksts, bija ASV ģenerālprokurors Džordža Buša juniora prezidentūrā.
9. Hugo Chavez - "Spanish Serenade"
Laikam jau Krievijas atmosfērā ir kas īpaši atraisošs - it kā prātīgi ļaudis aplaudē un dzied līdzi šaubīgas kvalitātes izpildījumam tikai tāpēc, ka dzied premjers vai prezidents, tāpat, lai atceramies, Boriss Jeļcins prezidentūras "jautrākajā" periodā varēja uz skatuves izraut diriģentam zizli un nodiriģēt viņa vietā pūtēju orķestra popūriju. Arī Venecuēlas līderis, ar kuru daudzās valstīs neviens vispār nerunā, Krievijā atveras un dzied. Kā teikts kāda reklāmā: "Labāk būtu ēdis..."
10. Boriss Jeļcins - Labākie prezidentūras momenti
Bez komentāriem. Bet ar smaidu gaišas piemiņā...
Rakstā izmantotas izdevuma "The Daily Beast" norādes.
Foto raksta ievadā ASV prezidents Baraks Obama no www.wtop.com.
Šajā nedēļā, paralēli arktiskajām aukstumam, kas pārņēmis visu Eiropu, sagaidīts arī kas silts un daudzu gaidīts - eksbītla Pola Makartnija piecpadsmitais studijas albums "Kisses on the Bottom". Neskatoties uz divdomīgo plates nosaukumu, tajā nekā "tāda" nav - šis ir klasisks kaverversiju albums, papildināts ar divām paša Makartnija jaunām dziesmām, viena no kurām - "My Valentine" - šajā nedēļā iznāca arī kā singls.
Un tomēr Pols Makartnijs, pareizāk, viņa "pēcbītlu" karjera, bieži vērtēta neviennozīmīgi. Gandrīz nešaubīgi par vērtīgāko periodā pēc Bītliem tiek uzskatīts Makartnija un viņa sievas Lindas grupas "Wings" laiks (1971 - 1981). Pēc tam, astoņdesmito beigās, deviņdesmito sākumā Makartnijs kļuva izteikti popsīgs (albumi "Flowers in the Dirt" (1989), "Off the Ground" (1993)), visbeidzot iestājās zināms apceres periods, kam var pieskaitīt arī jaunizdoto plati. Pēc sievas Lindas nāves 1998.gadā Makartnija dzīvē, visticamāk, arī iestājās zināms pagrieziena punkts. Šķiet, sievas aiziešana viņam bijusi kā bākas izdzišana miglā klīstošam kuģim - neveiksmīgās laulības ar Heteru Milzu, kas seram Polam Malartnijam izmaksāja krietnu žūksni naudas, jau arī nebija nekāds gaismas stariņš. Tiesa, izskatās, tam Makartnijs ir ticis pāri, jo pagājušā gadā viņš iestūrēja laulības ostā vēlreiz - ar Nensiju Ševelu, cerams, nodrošinoties ar kārtīgu laulību līgumu.
Pēdējos albumos Makartnijs, kā jau iepriekš atzīmēts, kļuvis apcerīgs, viņš, gluži kā citi kolēģi šajā vecumā, atskatās uz dzīvē paveikto, iedzied kaverversijas dziesmām, kas bijušas nozīmīgas kādā dzīves posmā vai pat modinājušas interesi par mūziku bērnībā. Bet šeit desmit dziesmās ieskatīsimies, kāds ir bijis Pols Makartnijs savos daiļrades un ģimenes dzīves ziedu laikos. Tikai viena dziesma no desmit nav no "Wings" laikiem...
1. "Let 'Em In" ("Wings" - "Wings at the Speed of Sound", 1976)
Otrais singls no plates, kurš uzskatāmi parāda Makartniju muzikālo daudzveidību instrumentu un teatrālu motīvu izmantošanā ierakstos un koncertos. Singls ir ieguvis Zelta statusu - tas ticis pārdots vairāk kā miljons kopijās, un tas atrodams arī Makartnija 1987.gadā iznākušajā viņa labāko dziesmu albumā "All The Best!".
2. "Nineteen Hundred and Eighty Fiv" ("Wings" - "Band on the Run", 1973)
Šī ir dziesma, ar kuru "Wings" koncertos aizgrāba publiku, pateicoties dziesmas izskaņai, kam piepalīdz vesels orķestris. Makartnijs šo dziesmu atkal iekļāva programmā, gatavojot savu 2010.gada koncerttūri "Up and Coming Tour".
3. "Junior's Farm" (EP, 1974)
"Green, Green Grass of Home" - šo mājīgo, visiem zināmo dziesmu 1964.gadā sarakstīja Karlijs Patmans Juniors; desmit gadus vēlāk pie viņa lauku mājā ciemojās Pols Makartnijs ar sievu Lindu. Un laikam jau vide uzrunāja arī viņus, jo tieši šīs ciemošanās laikā Makartniji uzrakstīja dziesmu "Junior's Farm" - veltījumu šai vietai un tās saimniekam. Singla vāciņa noformējumam "Wings" pat ietērpās tematiskos dziesmā apdziedāto tēlu drēbēs (pokera spēlmanis, eskimoss), taču tikai Spānijā šī bilde tika izmantota singla noformēšanai. "Apple Records" izmaksu samazināšanas nolūkā to vispār izdeva bez jebkāda attēla. Varbūt tāpēc, ka tā bija pēdējā "Wings" dziesma, kas iznāca šī apgāda paspārnē, bet varbūt bija tieši otrādi?...
4. "Jet" ("Wings" - "Band on the Run", 1973)
Līdzīgi kā ar "Junior's Farm" šo dziesmu Makartnijs sarakstījis, tā teikt, ikdienas gaitās ejot un ikdienišķus iespaidus gūstot. Daudzus gadus pastāvēja uzskats, ka šī dziesma ir veltīta Makartnija labradoram, kam vārds bija "Jet", taču dažus gadus atpakaļ, kad tika izlaists DVD "Wings: Band on the Run", vienā no intervijām Makartnijs atklāja, ka tā patiesībā sauca poniju, kas viņam tobrīd piederēja. Lai vai kā, dziesma ietekmēja daudzus, piemēram, dažus Melburnas studentus, kas savu roka apvienību tā arī nosauca - "Jet" - un kas spēlē un gūst panākumus arī citviet pasaulē joprojām.
5. "My Love" ("Wings" - "Red Rose Speedway", 1973)
Šis ir viens no Pola Makartnija veltījumiem sievai Lindai. Arī viena no "kaverētākajām" "Wings" dziesmām - savu versiju par to radījusi Šēra, Brenda Lī un daudzi citi.
6. "Uncle Albert/Admiral Halsey" ("Ram", 1971)
Pirmais šī saraksta albums, kurš nav no "Wings" diskogrāfijas. Par šo plati Makartnijs 1971.gadā saņēma "Grammy" balvu par labāko vokālo aranžējumu, tāpat tā bija pirmā Makartnija dziesma pēc Bītlu izjukšanas, kas iekaroja "Billboard" topa virsotni. Dziesmā izmantota virkne specifisku skaņu efektu, piemēram, vilciena kustība pa sliedēm vai pērkona dārdi. Makartnijs atzinis, ka dziesmā minētais Albertonkulis ir viņa paša onkuļa prototips. "Es viņu atceros tādu diezgan lētticīgu, un, kad šī dziesma radās, mani pārņēma zināma nostaļģija," kādā intervijā atcerējās eksbītls.
7. "Live And Let Die" ("James Bond Original Soundtrack", 1973)
Tādai puslīdz vidējai paaudzei šī Makartniju pāra komponētā dziesma asociējas ar "Guns N'Roses" versiju deviņdesmito gadu sākumā, pavisam jaunākai paaudzei droši vien šķiet, ka oriģinālā arī dzīvē to dzied zaļu varžu koris no multfilmas par Šreku, taču patiesībā pirmais, kas šīs dziesmas pavadījumā visādi izdarījās, bija Džeimss Bonds - šī bija galvenā tēma 1973.gada bondiādes sērijā.
8. "Silly Love Songs" ("Wings" - "Wings at the Speed of Sound", 1976)
Viena no versijām vēsta, ka šo dziesmu Makartnijs uzrakstījis kā atbildi mūzikas kritiķiem, kam pievienojās ar Džons Lenons, ka viņš komponē "pārāk vieglas un gaisīgas" dziesmas. Šķiet, Makartnijs to ņēma vērā tikai tik daudz, lai uzrakstītu dziesmu, kuras piedziedājums sastāv vien no vārdiem "I Love You" un kas patiesībā ir viena jestra, viegla mīlas dziesmiņa. Tieši tāda, lai vecajam cīņu biedram Lenonam un kritiķiem atkal būtu par ko izteikties.
9. "Maybe I'm Amazed" ("McCartney", 1970)
1970.gadā Makartnijs debitēja kā solo mākslinieks, izdodot savā vārdā nosauktu debijas plati. Notika zināma rokāde - Makartnija dzimtenē Anglijā tajā gadā vairāk savu albumu "Bridge Over Troubled Water" pārdeva amerikāņu duets "Saimon And Garfunkel", bet dziedošā pārīša plašajā zemē triumfēja tieši Makartnijs. "Maybe I'm Amazed" ir dziesma, ko nereti mēdz piedēvēt grupai "Wings". Un, lai arī nav lielas atšķirības plates "McCartney" un grupas "Wings" kodolā - to veidoja Makartniju pāris -, īstenībā "Wings" to padarīja populāru, spēlējot savos koncertos. Dziesma kā Makartnija singls atsevišķi nav iznācis nekad.
10. "Band on the Run" ("Wings" - "Band on the Run", 1973)
Dziesma, kura jau septiņdesmitajos radiostacijām šķita par garu, tāpēc no oriģinālā garuma 5:09 ētera vajadzībām tā tika saīsināta līdz 3:50. Interesanti, ņemot vērā, ka sešdesmitajos un septiņdesmitajos, ja dziesma nebija vismaz desmit minūtes gara, tā vispār nebija nekāda dziesma! Dziesmas struktūra veidota trīs daļās: līdz 1:19 tā ir melodiska un viegla; no 1:20 līdz 2:05 dziesma iegūst klasiskus poproka apveidus, kurā ģitāras un sitamos instrumentus pamazām nomāc basģitāra, bet no 2:05 tā maina skanējumu uz izteikti "jestri roķīgu", radot iespaidu, ka tās patiesībā ir trīs dažādas dziesmas.
Rakstā minēto dziesmu liste:
Rakstā izmantoti "AOL Radio" klausītāju 2010.gada aptaujas dati par labāko Pola Makartnija dziesmu.
