"Kādā dienā divi bērnības draugi Tapio un Mati sajutās nomākti. Dziedināšana bija tas, kas viņiem nepieciešams! Viņi apsēdās pie ērģelēm, un jau pirmajā sekundē mūzika sāka plūst no viņu pirkstiem un mutēm. Kā mazas krācītes, veidojot skaistu un auglīgu upi! Tas bija kas maģisks, it kā viņi būt atraduši savus spēka dzīvniekus. Ļaujoties šim emocionālajam procesam, viņi atklāja sevī neizskaidrojamo un sāka dziedināšanas procesu ar dziesmu. Un, jo vairāk viņi spēlēja, jo vairāk tapa dziedināti. Bet šis process vēl aizvien turpinās..."
Šis ir somu dueta "Zebra And Snake" stāsts. Stāsts par to, kā divi cilvēki tapuši dziedināti caur mūziku. Un kā atraduši savus "spēka dzīvniekus". Zebra un čūska tie ir. Viens strīpains, otrs glums - abi kopā gluži kā modernie prezervatīvi. Kad duets 2010.gadā sāka savu darbību, tā mērķis bija kļūt par nozīmīgu spēlētāju Ziemeļeiropas "electro-pop" mūzikas lauciņā. Šo mērķi viņi tuvinājuši ar plašu koncertdarbību, kam nu seko "Zebra And Snake" debijas albums "Healing Music". Un šī mūzika tiešām dziedē. Kā siseņu skaņas siltos vasaras vakaros.
Kā vēsta reliģiski raksti, pie "Dieva kalna Horeba", ko mūsdienās pazīstam kā Sinaja kalnu, pravieti Mozu "no liesmojoša, bet nesadeguša ērkšķu krūma" uzrunāja pats Dievs Jahve. Tālākais reliģisko jautājumu pārzinātājiem jau ir zināms, un visa šī stāsta morāle, neapšaubāmi, ir - pat, ja tu stosti valodu (raksti apstiprina, ka Mozum šī tiešām ir bijusi problēma), tu vari kļūt par masu iedvesmotāju un izstaidzinātāju. Šie notikumi, neapšaubāmi, bija grandiozi, ja skatās uz to lomu reliģijā, bet tā, gribam to vai nē, ietekmējusi un joprojām ietekmē mūsu dzīvi visās vajadzīgajās un nevajadzīgajās vietās un lietās. Cilvēkiem allaž ir patikušas mistiskas lietas - dievi, leģendas, mīti, viss noslēpumainais. Jo tas, ko mēs īsti neizprotam, ko nevaram pataustīt un apčamdīt, allaž liekas kas grandiozs un mistisks.
Viena no šādām mistiskām vietām ir Olimpa kalns Grieķijā - kalns, kurā, kā vēsta grieķu mitoloģija, mājo 12 Olimpa dievi. Protams, šī kalna nosaukums asociējas ar sporta spēlēm - olimpiādi -, kas teju, teju notiks šogad arī Londonā. Sengrieķu mitoloģija paģēr uzskatīt, ka to iedibinātājs ir mītiskais varonis Herakls, un tas noticis ap mūsu ēras 590.gadu. Citi avoti vēsta, ka pirmie olimpisko spēļu aizmetņi parādījās krietni senāk - ap 880.gadu pirms mūsu ēras. Taču nosacījumi šādām spēlēm bija vieni - uzvarēt godīgi, sacensību laikā pārtraukt visus karus un neiepīt sporta svētku norisē politiku. Gana mītiem apvīta ir olimpisko spēļu vēsture, un tieši šo mītu dēļ tām joprojām ir tāda īpaša aura.
Katrās olimpiskajās spēlēs - atklāšanas un noslēguma ceremonijās - organizatori cenšas sasaistīt zemes, kurā olimpiāde notiek, vēsturiskos notikumus ar mūsdienām. Šīs ceremonijas daudziem cilvēkiem arī ir galvenais notikums šajās spēlēs, pat ne pašas sacensības. Tad nu šiem ļaudīm par lielu prieku pacentušies četri somu puiši, kas nodēvējušies par "Siinai" jeb to pašu veco, labo Sinaja kalnu. Viņu debijas albums saucas "Olympic Games", un tas, protams, ir veltīts olimpiskajām spēlēm. Astoņas kompozīcijas izdzīvo dažādus mirkļus, ko šajās spēlēs piedzīvo gan dalībnieki, gan skatītāji - tiek izspēlēts gan maratonskrējiens, gan olimpiskās lāpas aizdegšana, gan traģiskās 1972.gada Minhenes olimpiskās spēles. Tāpat sportiskās emocijas uzkurina instrumentālās versijas par finiša līnijas sasniegšanu un, visbeidzot, cerēto uzvaru!
"Olimpiskā tēma jau sen bija mūsu vīzijās," saka grupas "Siinai" ģitārists Risto Jonsū. "Mēs gribējām ierakstīt kaut ko patiesi lielu, kas varētu radīt šo antīko sporta spēļu seno, pat reliģisko noskaņu." Grupai tas ir izdevies lieliski! Gluži kā Čaikovskis bez vārdiem izstāsta pasaku par Riekstkodi, "Siinai" rada mistisku sajūtu par šo pirmsākumos tik noslēpumaino notikumu - olimpiskajām spēlēm. Visu plati iespējams noklausīties "Deezer" sistēmā, taču dažas no dziesmām še zem raksta.
Pirms aptuveni pusotra gada somus "French Films" šeit nosaucām par "ne īpaši oriģinālu, bet jauku indīroka" kolektīvu. Toreiz vēl ar nožēlu konstatējām, ka kvintets vēl nav ticis pie debijas plates. Kopš tā laika šis tas ir mainījies. Protams, Johanness Lepenens ar kolēģiem joprojām ir "jauks indīroka kolektīvs", taču kopš pagājušā gada nogales grupai "French Films" ir arī sava debijas plate - "Imaginary Future". Vēl vairāk - somi jau pēc nepilnas nedēļas, rokās sadevušies, klīdīs pa Liepājas pludmali, kādā brīvā brīdī uz festivāla "Summer Sound Liepāja" galvenās skatuves uzvīterojot savu īpašo indī un garāžroka sajaukumu.
"French Films" ir kā Sprīdīša stabulīte, kurā iepūšot, kājas pašas cilājās ne tikai Lutausim. "The Cure" raksturīgās ģitāras skaņas, pieskaitot "The Beach Boys" stila bekvokāla sajaukumu ar raupjo Lepenena balsi, rada neparastas labsajūtas miksli. Arī muzikālās noskaņas no vienas puses ir nedaudz depresīvas, no otras - viegli "pohujiskas", - tāda attieksme mēdz rasties, kad pārāk saelpojas degošu riepu dūmus vai arī apēd pārlieku daudz garneļu. Pa druskai melno riepu dūmu vai jūras puņķu jeb garneļu jau lielu skādi nenodara, taču visā jāzina mērs. To nevar teikt par "French Films" plati "Imaginary Future" - to drīkst patērēt neierobežotā daudzumā! Tā sniedz garīga sāta sajūtu, bet, pat lietota lielos apjomos, tā nerada nekādu diskomfortu. Taisni otrādi!
Viņus mēdz dēvēt par ""Foo Fighters", kas izpilda "Pink Floyd" lielākos hītus", arī par "The Beach Boys", kas pārāk ilgi aizsēdējušies Indijā. Taču patiesībā viņi ir trīs brāļi Fon Herceni, kas nāk no mums netālās Ziemeļu valsts Somijas. "Mūsu uzvārds "Von Hertzen" vācu valodā nozīmē "no sirds"," savā mājaslapā saka brāļu trio. "Un to mēs vienmēr paturam prātā, rakstot [dziesmas] vai uzstājoties. Mums ir sajūta, ka tas nekam neder, ja [tas, ko darām] nenāk no sirds."
Miko, Kije un Jonne savā dzimtenē ir labi zināmi mūziķi, spēlējuši dažādās grupās, taču viņu kopīgā mīlestība uz "Led Zeppelin", "Deep Purple" un "Pink Floyd" radījusi tik saskanīgu formulu, ka "Von Hertzen Brothers", kā pirms vienpadsmit gadiem sāka, tā braši turpina joprojām. Pagājušā gadā brāļi (taisnību sakot, grupā ir arī vēl viens Miko un kāds Juha, kam nav asinsradniecības ar "Sirdsbrāļiem") Fon Herceni izdeva savu ceturto studijas albumu "Stars Aligned". Tie, kuri pabijuši grupas koncertos, atzīst, ka no skatuves nāk tāda enerģija un vitalitāte, ka trio nereti tiek dēvēts par "trakajiem roka brāļiem". Taču, lai to izbaudītu, nav obligāti pabūt "Von Hertzen Brothers" koncertā (kaut gan tas droši vien ir aizraujoši), pietiek arī paklausīties viņu ierakstus, lai saprastu, ka šī mūzika ir fascinējoši pievelkoša.
Albumā "Stars Aligned" iekļautās dziesmas sniedz dīvainas sajūtas. Koncertos grupa izklausoties "kā no citas dimensijas nākusi". Zināmā mērā to pašu var sacīt par šo ierakstu. Tajā netrūkst nedz psihedēlijas, nedz kārtīga roka, nedz daudzbalsīga vokāla. Katra plates dziesma ir slīpēta līdz dimanta mirdzumam, kopā veidojot patiesi grandiozu dārgakmeni. "Von Hertz Brothers" varētu būt mūsdienu "Pink Floyd". Viņu dziesmās jūt to pašu pamatīgumu un noskaņu, kas pasauli aizrāva septiņdesmitajos, klausoties līdz šim visu laiku pirktāko "Pink Floyd" 1973.gada albumu "The Dark Side Of The Moon" (kā zināms, pavisam nesen šo absolūti pārdotākā albuma statusu atņēma Adele ar savu plati "21"). Tiesa, brāļi ir gājuši līdzi laikam un savas dziesmas veidojuši gana modernākas un, loģiski, ne tik garas, kādas atļāvās ierakstīt Deivids Golmors un Rodžers Voters.
Somija nav diez ko tālu, tāpēc, ja ir vēlme patiesi "piedzīvot vasaras labāko piedzīvojumu", varbūt labāk riktēties uz kādu no Eiropas festivāliem, kurā "Von Hertzen Brothers", droši, būs vieni no spilgtākajiem māksliniekiem. Nu, ne jau viņi staigā luminiscējošās Ziemassvētku zeķēs, spilgtus viņus dara mūzika, ko viņi sacer un izpilda sasodīti labi.
Kas sanāk, ja vienā kokteilī sajauc Deividu Boviju, grupas "Suede", "Jesus And The Mary Chain", "T-Rex", "The Cure" un "New Order"? Nē, tur nesanāk sievietei līdzīgs vīrietis ar Bovija degunu un Roberta Smita apaļo dibenu. Tur sanāk mūzika. Skaļa mūzika, kam raksturīgi sintezatori, bungu mašīnas un jaudīgas ģitāras. Tieši tāds kokteilis ir somu kvartets "The Saturnettes" - trīs čaļi un viena beibe, kas dzīvo Tamperes pilsētā Somijā.
Kaut kur nozudusi pat līdz Latvijai savulaik atceļojusī grupa "Scissor Sisters", bija tādi forši puikiņi un tante, kas laikam tur mainījās ar dzimumiem, kā nu kuro brīdi vajadzēja. Somi, šķiet, nav ar šādām aizraujošām tendencēm, taču viņu skanējums ir tuvs "šķēru māsu" daiļradei. "The Saturnettes" varbūt vairāk ir tāds advancēts septiņdesmito/astoņdesmito gadu mūzikas projekts. Vairāk gan septiņdesmito, jo grupas dziesmās varbūt tik ļoti nejūt to astoņdesmito gadu tīro disko piesitienu.
Pagājušā gada nogalē somi izdeva debijas plati, ko nosauca savā vārdā. Tas bija divu gadu darba rezultāts, kura galvenais nopelns ir grupas līderim Janam Vildem. Viens no grupas veiksmes stāsta pamatiem ir dziedātāja Henrika - viņas vokāls dod to skanējumu, ko neviens vīriešu kolektīvs nespētu izspiest, tas organiski iekļaujas it visā, ko un kā "The Saturnettes" spēlē. Lieliska plate, jāsaka. Ja sanāk, sekojot resursu norādēm, var albumu i noklausīties, i iegādāties. Neizlaidiet šos no acīm!
Kaut kad vasaras karstumā, kad vairāk jādomā, kā izvēdināt paduses un apslaucīt nosvīdušos pupus, iepazinām somu jaunēkļus grupu "Big Wave Riders". Toreiz viņiem nebija vēl albuma, tikai daži singliņi, ko visai drīz šis pats kvintets izņēma no apgrozības "Soundcloud" sistēmā, tamdēļ vasarā rakstītā ziņa vairs nav īsti pilnvērtīga.
Nu šie pārpratumi ir novērsti - izdots debijas singlalbums, nosaukts grupas vārdā, tas ielādēts "Grooveshark" sistēmā un klausāms bez apstājas vēl un vēl! Un tā nu Tepo ar saviem kolēģiem, kuri "mūziku veido bez precīzām matemātiskām kalkulācijām", piedāvā savu pirmo plati visā tās krāšņumā. Tiem, kam tīk karstas vasaras, šis albums būs īsti vietā. Sevišķi šajā laikā, kad ej tu savācies, kāds gadalaiks ir ārā - ziema, rudens vai agrs pavasaris.
Papildus resursi:
http://www.myspace.com/bigwaveridersband
Foto raksta ievadā no "Big Wave Riders" profila portālā "Facebook".
Ja Leonardam Koenam pavisam nejauši kaut kādu iemeslu dēļ (katra vīrieša mūžā taču pienāk tāds brīdis) ienāktu prātā doma: "Diez, kāds es izskatītos, ja būtu sieviete? Tik pat muzikāla, kāds jau esmu. Un vēl pie tam afroamerikāņu izcelsmes!", viņam pilnīgi noteikti paveiktos - Etiopijā dzimusi un Somijā augusi Mirela Vāgnere būtu šis Koena sievišķais portrets. Ne tik daudz pēc vaiga, cik muzikāli. Bet ej nu sazini - varbūt arī pēc vaiga...
Spēlējot absolūtā minimālisma stilā, Vāgnere nespēj savu talantu notušēt nedz ar skaļiem bungu solo, nedz elektroniskiem efektiem, viņa vienkārši spēlē ģitāru un dzied savas sakomponētās dziesmas. Kad viņai bija sešpadsmit, tas viss sākās - radās "drūmas blūza un folka dziesmas, kas iziet caur kauliem". Šā gada februārī Vāgnere laida klajā savā vārdā nosauktu debijas plati. Somijā to uzņēma ar kritiķu gavilēm. "Viņa ir radījusi ko tādu, ko jūs mūsdienās nebūsiet dzirdējuši. Vāgneres dziesmas labi iederētos 1920.-ajos gados ASV Misisipi upes piekrastē, taču viņa ir šeit un tagad, 21.gadsimta otrajā gadu desmitā, un viņa ir no Somijas," jūsmo viens no viņiem. Savukārt Stīvam Šellijam no "Sonic Youth" atliek vien iekrist: "Patiešām brīnišķīgs ieraksts un dziesmas!"
Turpinājumā dziesmas "No Death" video, kā arī visa Mirelas Vāgneres debijas plate.
Papildus resursi:
http://www.myspace.com/mirelwagner
http://www.facebook.com/pages/Mirel-Wagner
http://www.bonevoyagerecordings.com/artists/mirel-wagner
Foto raksta ievadā no Mirelas Vāgneres profila portālā "Facebook".
Ir pirmdienas rīts. Pusastoņi. Ļaudis steidzās uz darbu. Burzmai pa vidu iet kāds vīrs. Pusmūžā. Ar hūti galvā. Viņš zem šīs galvassegas jūtās drošs. Drošs par to, ka neviens apkārt pat nejojauš, ka šorīt viņš uzģērbis sieviešu apakšveļu. Tā mazliet niez un berzējas, bet tomēr viņš to beidzot ir izdarījis - iet uz darbu krūšturī un hūtē. Viņam garām paiet kāda sirma kundze. Jau pa gabalu redzams, ka viņa ir no laukiem, visticamāk, iebraukusi no Medzes nopirkt rupjmaizes ķieģelīti. Viņas lauku darbos nosmērētais izejamais mētelītis rudens vējā purinās, gumijas zābaki smagnēji skar pilsētas bruģi. Tā viņi paiet viens otram garām un uz brīdi saskatās. Viņi saprot, ka vairs nekad mūžā neredzēs viens otru, tāpēc sieviņa uzsmaida vīram, bet tas laipni pasniedz viņai savu vizītkarti, kurā norādīta viņa profesija: "Zobārsts - protezētājs". Un viņi tiešām vairs nekad nesatikās...
Šis ir lielbudžeta filmas scenārijs par vītu hūtē un veco lauku sieviņu, ko nupat sāku un pabeidzu. Domāju, Holivuda to ņems pretī atplestām rokām. Bet man būs viens nosacījums - filmas skaņu celiņam noteikti jāizmanto somu grupas "Revival Hymns" debijas albuma "Feathers" dziesmas. Jo filmas scenārijs radās, klausoties tieši tās.
Pieci Somijas pilsētas Tamperes puikas 2010.gadā nodibināja šo apvienību, kas spēlē dažnedažādu mūzikas stilu kokteili - "indie/alternative/post rock/shoegazing", kā minēts viņu mājas lapā. Kaut kas sirreāli depresīvs un tajā pašā laikā emocionāli pacēlošs ir "Revival Hymns" dziesmās. Vienu brīdi, liekas, dzied mūžīgo celibātu nosolījušos mūku koris, citā brīdī nevilšus liekas, ka mūkus cellē aizdzinis un savu zvaigžņu laiku solo spēlē "Guns'n'Roses" ģitārists Slešs. "Good stuff," saka mans labs draugs, kurš nemaz pats nezina, ka viņš man tāds ir, Pīters Krogholms no "All Scandinavian" mūzikas portāla. Ko tur vairs piebilst - tā "Revival Hymns" debijas plate "Feathers" tiešām ir laba manta! Tūlīt zem šī raksta - plate visā pilnībā, bet grupas mājaslapā tā pieejama bezmaksas lejupielādei.
Papildus resursi:
http://www.revivalhymns.com
http://www.facebook.com/revivalhymns
Foto raksta ievadā no www.missthestars.com (attēlā redzamās govis nav grupas dalībnieces, iespējams, tikai skatuves strādnieces).
Astrīda Svāna ir dzimusi Somijā, taču, jau agri izrādījusi lielu interesi par angļu valodu, to apguvusi perfekti un arī dzied tajā, kas, protams, viņai pavēris ceļus klausītāju sirdīm daudzās pasaules valstīs. "Astrīdai Svānai vajadzētu saukties par somu popmūzikas princesi, taču viņa vienmēr bijusi pārāk spītīga, lai pieņemtu kaut kādus rāmjus un nosaukumus, ko uzliek mūzikas bizness," par jauno mākslinieci saka somu mūzikas portāls "Glue".
Jau agri, sešu gadu vecumā, Svāna iemācījās spēlēt klavieres; savu pirmo grupu viņa nodibināja piecpadsmit gados. Astrīda bija talantīga, to nenoliedza neviens, tāpēc bija tikai loģiski, ka, vēl nesasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, viņa jau uzstājās uz lielajām skatuvēm. Kādu laiku padziedājusi fona vokālu grupā "Treeball", Svāna izlēma pievērsties solo karjerai. Viņas debijas plate "Poverina" klajā nāca 2007.gadā. Kritiķi albumu salīdzināja ar Rufus Vainraita un Keitas Bušas labākajiem sniegumiem. "Harizmātiska dziedātāja," rezumēja portāls "Allmusic". Uz šī viļņa gadu vēlāk iznāca Svānas otrā plate "Spartan Picnic". Vēl pēc gada viņai pievienojās pavadošā grupa "The Drunk Lovers" un tapa plate "Better Then Wages"; šajā platē Svānas ģitārpopa skaņas jau pārmāc iepriekšējo albumu "indie" noskaņu.
Dažas nedēļas atpakaļ Svāna laida klajā īpašu albumu - amerikāņu astoņdesmito un deviņdesmito gadu grupas "Pavement" dziesmu koverversiju plati "Hits (Pavement For Girls)". ""Pavement" vienmēr bijusi mana mīļākā grupa, taču dažiem maniem vīriešu kārtas draugiem šī grupa bija viss!" intervijā mūzikas žurnālam "Spin" saka Svāna. "Man bija tendence tomēr nedaudz no šīs viņu apsēstības novirzīties. Bet viss mainījās 2010.gada maijā, kad kopā ar šiem fanātiķiem devos uz "Pavement" koncertu Anglijā. Tad es sapratu, ka man jāieraksta vesels koverversiju albums, lai sev atbildētu, ko man nozīmē "Pavement"."
Jauno plati šeit pielikt vēl nevaru, bet dziesmas "As Long As It´s Not You" (no plates "Spartan Picnic") video un visu albumu "Better Than Wages" gan.
Papildus resursi:
http://astridswan.blogspot.com
http://www.myspace.com/astridswan
http://www.facebook.com/pages/Astrid-Swan
Vilties reālajā pasaulē šodien ir tik viegli! Lietas mainās tik strauji! Vēl nesen tu sēdēji skolas solā, plānoji savu dzīvi, tev bija grandiozākie perspektīvas varianti. Bet tad tev atvērās acis - apkārt bezdarbs, ekonomika stagnē, cilvēki viens pret otru kļūs neiecietīgāki. Kas notiek? Divdesmitgadīgo somu Rami Vierulu nomocīja šie paši jautājumi, uz kuriem atbildes sniegt nespēja neviens. Un tad viņš paņēma ģitārīti un visas savas emocijas un gaišos sapņus par nākotni, ko nu jau varēja nodēvēt par fantāzijām, ietērpa mūzikā.
"Dreamy" jeb sapņu mūzika - šāds apzīmējums somu kvarteta "Delay Trees" profilā "Facebook" norādīts pie viņu muzicēšanas stila. "Apvienojot hipnotisku "dream-popu" ar sulīgām melodijām, "Delay Trees" ir pierādījusi, ka ir viena no interesantākajām jaunajām grupām, kas nāk no ziemeļu "indie" skatuvēm," savā mājas lapā sevi slavē pati grupa. Kad Vierulu atrada sev domubiedrus - ģitāristu un otrās balss dziedātāju Lauri Jērvinenu un basistu un taustiņnieku Sami Korhonenu -, atlika vien piemeklēt labu bungu vīru, kurš uzradās Oni Oikari personā, un darbs pie "Delay Trees" debijas albuma varēja sākties. 2008.gadā viņi tā arī darīja, taču rezultātā nonāca tikai pie singlplates "Soft Construction". "Helsinku kvartets vienu pēc otras piedāvā skaistas minimālisma stilā ieturētas "dream-pop" dziesmas, kurās apvienota melanholija un cerības; tā ir gandrīz ideāla mūzika tumšiem rudens vakariem," grupu slavēja somu tabloīds "Six Degrees Magazine".
Šādi un līdzīgi slavas dziedājumi somiem turpinājās arī 2010. gada rudenī, kad klajā nāca viņu pašu vārdā nosauktā debijas plate. Noslēguši līgumu ar neatkarīgo mūzikas izdevniecību "Johanna Kustannus", savu plati "Delay Trees" izdeva arī ārpus dzimtenes - gan citviet Eiropā, gan arī ASV. Šajā vasarā grupa savus fanus iepriecinājusi ar jaunu singlplati "Before I Go Go", ko iespējams noklausīties šeit zem raksta. Pirms tam video debijas albuma dziesmai "About Brothers" . Klausoties šo plati, nevilšus prātā nāca šepat profilā rakstītais: "Bikses pilnas, saule riet - esmu laimīgs, tā man šķiet!"
Jau labu laiku darbojušies katrs individuāli, pagājušā gadā kopā sanāca pieci (fotogrāfijās gan parādās tikai četri... laikam tas piektais bildē!) somu zēni - Tepo, Ansi, Aleksi, Petri un Lauri -, lai nodibinātu kopīgu lietu - grupu "Big Wave Riders". Cik redzēts pastkartēs un pa ausu galam starp zoles spēli saklausīts ģeogrāfijas stundās skolā, tad Somiju un tās galvaspilsētu Helsinkus nemēdz sasniegt katra sērfotāja sapnis - augsts vilnis bez haizivīm. Bet ne jau nosaukumā tā sāls, bet mūzikā.
Paši viņi stāsta, ka "Big Wave Riders" ietekmējušies no savu pusaudžu dienu mūzikas. Viņi "rada mūziku bez matemātikas vai precīzām kalkulācijām. Dziesmas ir dažādas - ātras, lēnas, ritmiskas." Par cik grupas ceļš vel nav tālu noiets, līdz albumam tā, acīmredzot, vēl nav tikusi, bet pāris singliņu ir gan. "Skate Or Die" (kas par kolosālu nosaukumu!) un "It's Funny Things Aren't Gonna Change" iespējams noklausīties še zem raksta, bet vēl divas var atrast, sekojot papildus resursu norādījumiem. Visi uz lielā viļņa!
Somu kvartets ar "oriģinālo" nosaukumu "The Friend" spēlē melodisku "indie-popu" ar nolūku iepriecināt cilvēkus un nest tiem gaismu dzīvē, kaut kā tā teikts "The Friend" resursos internetā. "Grupas mūziku varētu raksturot ar tādiem vārdiem kā pops, deju mūzika, melodisks roks un atmosfēriska skaņa," savā mājas lapā visu savā muzicēšanas stilā pa plauktiņiem saliek grupas dalībnieki.
Grupas vēsture aizsākas 2006.gadā, kad bundzinieks Anti Siniranta un basģitārists Jako Kajans pievienojas ģitāristiem Miko Koskinenam un Andersam Vūrimā, kurš amatu apvienošanas kārtībā kļuva arī par solistu. 2007.gadā puikas izdeva savu debijas singlpati "Sports", bet gadu vēlāk singlu "Sparkling in the Rain".
Piecus gadus pēc dibināšanas, šā gada februārī, grupa "The Friend" beidzot laiž klajā savu pilno debijas plati "Athletic Girls" ar desmit dziesmām, piecas no kurām iespējams noklausīties zem šī raksta, tāpat kā video versiju albuma dziesmai "New Berlin Wall". To, vai grupa tik tiešām ienes gaismu mūsu drūmajās dzīvēs, grūti teikt. Bet viens ir skaidrs - viņu mūzika ir labi klausāma, tā nav vienveidīga (nu labi, varbūt nedaudz), un visiem klasiskā "indie" mūzikas cienītājiem šī plate noteikti jānoklausās, lai varbūt atklātu savus jaunos elkus.
1996.gadā Somijas galvaspilsētā Helsinkos sākās kāds stāsts, kurš turpinās joprojām. Un šis stāsts saucās "Mummypowder". Tā ir četru puišu grupa, kas spēlē tādu kā poproku ar "indie" piesitienu. Galvenās viņu mūzikā ir ģitāras, jo tieši tās ir viņu iedvesmas avots - ģitārpopmūzika no sešdesmitajiem līdz mūsdienām.
Savu pirmo singlplati "I Think I'm Pregnant" grupa izdeva 1998.gadā. Gadu vēlāk sekoja debijas albums "The Heavyweight Champions", bet nupat, 11.maijā, "Mummypowder" laida klajā jau ceturto studijas albumu "Centuries Later". Viņi patiks visiem melodiskā poproka cienītājiem. Nu, no roka varbūt tur pamaz, tāpēc to nomainīsim pret "indie". Tātad "Mummypowder" būs akurāt pa dūšai visiem "indiepopa" baudītājiem!
Ieskatam grupas daiļradē lai kalpo video 2004.gada singlam "Don't Hold Your Breath" un tad trīs dziesmas no jaunākās plates - "A House", "Bad Analogy", "Part Of The Fun", kuras iespējams arī lejupielādēt.
Pagājušonedēļ, 18.maijā, klajā nāca somu grupas "NT's White Trash" debijas albums "Mourning Becomes Electric". "NT's White Trash" - tie ir četri puiši no Somijas galvaspilsētas Helsinkiem un Ūsimā pilsētas. Viņu līderis Niks Triāni mūziku raksta un ieraksta jau no tālā 1984.gada. Viņa iepriekšējo grupu "Supermodel" tolaik augstu novērtēja mūzikas kritiķi, mūzikas žurnālam "Melody Maker" tās skanējumu pat nodēvējot par "skaņas revolūciju".
"Vienmēr esmu kārojis ar amerikāņu "lo-fi" [stila mūzikas] estētiku pārklāt britu "indie" [mūzikas] ideālus, īpaši pēdējās pāris grupās, kurās spēlēju," par grupas "NT's White Trash" mūzikas stila vēsmām stāsta pats Triāni. Šī grupa tās līderim esot kā laipa starp viņa iepriekšējo kolektīvu "Supermodel" "lo-fi" stilu un "Treeball" popu.
Ko vēl vairāk piebilst? Laikam jau neko. Pilnu debijas plati noklausīties bez maksas neizdevās, tāpēc jāpietiek ar mazumiņu, ko grupa dāvā mūsu ausīm par baltu velti. "Love Yourself" un "Whistle" (ko iespējams arī šeit bez maksas lejupielādēt) audioversijā un "You & Me" video.
Papildus resursi:
http://ntswhitetrash.wordpress.com/
http://www.myspace.com/ntswhitetrash
http://www.facebook.com/pages/NTs-White-Trash/139603692774703?sk=info
Foto raksta ievadā no ntswhitetrash.wordpress.com.
Domājams, ar lielām ovācijām, padzirdot tās nosaukumu, šī grupa tiktu uzņemta 9.maija svinībās pie Uzvaras pieminekļa. Bet, tai sākot spēlēt, Mielava žāvu dziesmu iemidzināta Uzvaras dienas svinību publika apmulstu, iespējams, kāda daļa kristu panikā, jo domātu, ka atkal jāiet partizānos. Jo šis Rubiks nav tas Rubiks, kurš manifestācijās skaisti runā mikrofonā, bet pavisam cits. Somu grupa "Rubik" ir četru jaunekļu kolektīvs, kuru mūzika, domājams, uzrunā krietni jaunāku auditoriju.
Arturi, Sampsa, Jussi un Samuli ir šie četri, kas, apvienojušies kolektīvā "Rubik", jau no 2005.gada aktīvi izdod plates un koncertē. Viņu pirmā singlplate "People Go Missing" (2005) bija atskaites punkts, varētu pat teikt, palēciena punkts mūzikas zvaigznēm, kas spīdēs ne tikai virs savas dzimtās Somijas debesīm. Šveice, Parīze - tās ir tikai dažas pieturas grupas pagājušas vasaras koncerttūrē. Jau pēc pāris nedēļām puiši dosies uz Spāniju, kur būs "Primavera Sound" festivāla viesi.
"Alternatīvā "indie" poproka" grupa "Rubik", kā viņi paši definē savu spēlēšanas stilu, tiešām ir plaša profila speciālisti. Viņu dziesmām ir izteikti bagātīgs instrumentālais skanējums, ģitārmūziku papildinot ar tādiem instrumentiem kā, piemēram, trombonu un klarneti. Grupai patīk pieaicināt ierakstos viesmuzikantus, tāpēc patiesībā katra dziesma ir atsevišķa stāsta vērta.
Šā gada 21.martā "Rubik" laida klajā savu jauno studijas plati "Solar". Lūk, tā nu vienreiz ir manta! Desmit dziesmās iespējams iztēlē gan "paskatīties saulei acīs", gan "sacelt vētru ūdens glāzē", bet tam visam pāri ir muzikāls piedzīvojums, kuru gribās atkārtot vēl un vēl, un kurš neapnīk. Viena ķecerīga doma, klausoties plati, gan ienāca prātā. Sen, sen atpakaļ, astoņdesmitajos komponists Zigmars Liepiņš sarakstīja kolosālu dziesmu "Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas", ko izpildīja Mirdza Zīvere. Klausoties grupas "Rubik" dziesmu "Crisis Meeting At The Lyceum" jau sabijos - domāju, Liepiņa dziesma citā apdarē iedziedāta anglisi...
Un tagad noklausāmies dziesmu Nr.4 "Crisis Meeting At The Lyceum"! :)
Nu re, arī gandrīz visa plate "Solar" tagad ir noklausāma, tik vēl video dziesmai "World Around You", un tad jau skaidrība par to, kas īsti ir grupa "Rubik" katram būs radusies.
Somu rokeru vecajai gvardei spodrināt šīs ziemeļvalsts rokmūzikas spožās spalvas nāk palīgā jauni spēki - grupa "Neufvoin". Ko tur liegties - "HIM", "Apocalyptica" jau sen neko jaunu neparāda, "Lordi" pie mums nedrīkst spēlēt, jo ar savu pārāk skaļo dārdināšanu pārdimdina mūsu lauku baznīciņu mazo ērģelīšu spēlētos korāļus, par kādreiz pie mums tik pieprasītajiem "The Crash" vispār nekas jau labu laiku nav dzirdēts. Un, par cik daba, kā runā, nemīl tukšumu, vietā rodas kas cits.
Grupa "Neufvoin" spēlē pieci jaunekļi - cik saprotams, divi brāļi Ansi un Samuli Noivoneni, Ārī Autio, Jonass Ursins un Āro Sariola. Pēc viņu mājas lapā atrodamajiem ierakstiem var secināt, ka grupa sākusi savu darbību 2009.gadā. Somijā viņi agri tapa ievēroti - jau pagājušā gada pavasarī viņus uzaicināja uzstāties Somijas Nacionālajā radio studijā, un šis mirklis ir iemūžināts video, kurā visā krāšņumā var dzirdēt "Neufvoin" balss un instrumentālos talantus, kaut kur ap ceturto minūti parādoties tagad tik ļoti populārajam grupas "Kean" iedibinātajam ērģeļu solo, ko šobrīd izmanto ļoti plaši. Iespējams, pateicoties ērģeļu izmantošanai, arī mācītājiem Saldū nebūtu nekādu pretenziju pret "Neufvoin" uzstāšanos pāris kilometru rādiusā ap viņu baznīcām. Gribētos vēl piebilst, ka somu valodā vārdi nenozīmē to pašu, ko to izruna latviešu valodā. Tas par dziesmas "Villasukka" video.
Pagājušā gada rudenī somi laida klajā savu singlplati "Fake Musket" ar piecām dziesmām, divas, no kurām bez maksas var lejupielādēt "Neufvoin" mājas lapā. Tas sekoja 2009.gadā izdotajai debijas singlplatei "Robokop". Šobrīd grupa aktīvi strādā pie jaunām dziesmām un gatavojas pirmajiem pavasara festivāliem Somijā. Kā raksta grupas blogu vīrs Ansi, grupas jaunās dziesmas pēc savas formas būšot lēnas. Un tas jau nav nemaz slikti - tas somu mūzikas disko vakaros garantēs tām pēdējā valša godu, kurā uz deju drīkst uzlūgt jebko. Kaut ar pāva spalvām greznotu āzi. Bet pirms nodošanās āža skavās, lūk, iespēja paskatīt "Neufvoin" dziesmas "Polar Song" video, kā arī noklausīties četru dziesmu kompilāciju audio versijā.
Pieci somu alternatīvie rokeri apvienojušies grupā "Underdøgs", kas aktīvi izdod singlus jau no 2003.gada, startējot ar singlplati "Love Has Left The Building". Gadu vēlāk vēsie somi sāka aktīvu koncertdzīvi, apceļojot gan Japānu, gan uzstājoties dažādos festivālos, tai skaitā pašmāju "Helldone-festival" Helsinkos, kurā savus tautiešus priecējuši arī "HIM".
"Underdøgs" spēlē vārda tiešā nozīmē piepildītu rokmūziku - tajā netrūkst ne skarbāku ģitāras solo, ne vieglas taustiņinstrumentu solo partijas. Ja nepatīk izteikts roks vai indīpops, "Underdøgs" būs īstie, jo atrodas kaut kur pa vidu. Viņu dziesmas var skanēt fonā un radīt tiešām brīnišķīgas emocijas, pat neko nepīpējot.
Nekas aktuālāks par 2009.gada singlplati "Scarsigns" grupai "Underdøgs", šķiet, šobrīd, nav. Tomēr, par cik šī grupa nav tipisko radiostaciju "pleilistu" sastāvdaļa, domājams, arī gandrīz divus gadus veca plate daudziem būs jaunums. Plate sastāv no divām dziesmām, kas arī sastāda tās nosaukumu - "Scar" un "Signs". No viena audio, no otra video un vēl audio dziesmai "Dreams" no singlplates "Do You Hear My Voice?" (2007).
Papildus resursi: http://www.underdogsmusic.com http://www.myspace.com/finunderdogs
Foto raksta ievadā no grupas "Underdøgs" profila portālā "MySpace".
