30.septembrī Rīgā atgriezīsies smeldzīgo dziesmu meistars Džeims Blants, lai ar savu uzstāšanos atklātu jauno koncertzāli "Palladium", kas izbūvēta tāda paša nosaukuma bijušajā kinoteātrī. Blants ir viens no tiem māksliniekiem, kura patikšanu daudzi cenšas noliegt: "Nu, viņš jau tikai ņaud tās saldās balādes", "Tikai mīkstie klausās tādu mūziku" vai "Man labāk patīk kārtīgs roks", bet paklusām lielākā daļa šo teicēju reizi pa reizei palien zem segas ar saviem mazajiem radioaparātiņiem vai iPodiem un ļaujas asaru straumei, "You`re Beautiful" kulminācijas akordiem izskanot. Šeit būs 10 Džeimsa Blanta dziesmas, ne sagrupētas pēc kādiem topu vai "kura labāk patīk" principiem. Vienkārši 10 dziesmas kā veltījums šim koncerta faktam.
Aptuveni piecus gadus atpakaļ varēja slēgt, kuru radiostaciju vai mūzikas TV kanālu gribi, - visur priekšā acīs raudzījās smiltiņās sēdošais un kapucē tērptais Džeimss Blants, kurš nenoguris apgalvoja, ka "tu esi brīnišķīga". "You`re Beautiful" taranēja valstu topus, Īrijā sasniedzot pat četrpadsmitkārtīgu (!!!) platīna statusu. Likās - re, atkal kāds viena hita meistars. Bet nekā - Blanta trešā plate "Some Kind Of Trouble" pierāda, ka "You`re Beautiful" bija tikai ieskrējiens slavas un panākumu kalnā.
Jau albumu ievadošā dziesma "Stay The Night" dod spēcīgu triecienu - kā ar mēli aplaizot 220 voltu rozeti. Kas noticis? Kur palicis liriskais, romantiskais un visādi citādi pūkainais Blants?! Vai tiešām vairs nebūs "You`re Beautiful" un "Goodbye My Lover" tipa līdzi gaudojamās dziesmas? Ko beigu galā tad sabalsos kā populārākās bēru dziesmas, jo "Goodbye My Lover" kādā aptaujā Apvienotajā Karalistē tika atzīta par vispiemērotāko dziesmu, uz mūžu atvadoties no sev mīļa cilvēka. Taisnības labad gan jāatzīst, arī "AC/DC" "Highway To Hell", šķiet, bija piecniekā. Bet tagad ne par to, tagad par Džeimsu Blantu.
"Dziesma "You`re Beautiful" kaut ko [emocionāli] nozīmēja man, bet pārsvarā cilvēki to dziedāja, kad bija piedzērušies," par savu lielāko grāvēju ne bez aizvainojuma saka Blants. "Pēc pēdējās koncerttūres es mēģināju komponēt pie klavierēm, līdz secināju, ka es pārsvarā rakstu skumjas dziesmiņas par sevi. Man vajadzēja no tā visa tikt ārā, un jaunā albuma dziesmas jau ir daudz optimistiskākas."
Ar Džeimsu Blantu ir interesanti - daudzi saka, ka viņu neklausās, ka viņš ir prasts. Tajā pašā laikā, izdzirdot kādu populāru Blanta meldiņu, saspicē ausis un klausās. Jo Blants ir sasodīti lipīgs. Mūzikā. Debijas platē "Back to Bedlam" visas pārējās dziesmas, būsim godīgi, aizēnoja "You`re Beautiful", un tieši tāpēc Blanta otrais albums "All the Lost Souls" (2007) tika gaidīts ar aizturētu elpu - tas turēs līdzi pirmajam vai nē? Turēja! Un kā vēl turēja! Ar pārdošanu varbūt nevaicās tik labi kā ar debijas plati, bet pārliecība, ka Blants nav vienas dziesmas vai albuma mākslinieks, bija dziļi nostiprināta. "1973", "Same Mistake", "Carry You Home" - tie tikai daži no šī albuma grāvējiem.
Blanta dzīves gājums arī ir visnotaļ interesants. Šobrīd 37 gadus vecais Blants dzimis Anglijas pilsētā Tidvortā, bet bērnību viņš pavadījis daļēji arī Vācijā un Kiprā, jo viņa tēvs bija Apvienotās Karalistes Gaisa spēku pulkvedis. Te arī izskaidrojums Blanta interesei par lidmašīnām un lidošanu - savu lidotāja licenci viņš ieguva jau 16 gadu vecumā! Pēc vidusskolas Blants iestājās Bristoles Universitātē, kur viņa mācības apmaksāja valsts armija. Tad nu pēc tās beigšanas vismaz četri gadi Blantam bija jāpavada aktīvajā dienestā. 1999.gadā viņš NATO spēku sastāvā devās uz misiju Kosovā. Lai atgūtu dvēseles līdzsvaru vietā, kur cilvēka dzīvībai visai liela vērtība nav, Blants tanka ārpusē pie korpusa drošā vietā bija piestiprinājis savu ģitāru un ik reizi, kad bija tāda izdevība, to spēlēja. Tieši šādos apstākļos sāka dzimt plate "Back to Bedlam" un īpaši dziesma "No Bravery". Bet šī ir līdzīga no jaunās plates - dziesma "If Time Is All I Have"
Bet nu - atpakaļ pie jaunākās Blanta plates. Tās spēks šoreiz ir enerģijā un dziesmu daudzpusībā. Nav jau tā, ka visas albuma "Some Kind of Trouble" četrpadsmit (dažās versijās - piecpadsmit) dziesmas ir jestri rociņu sišanas ritmi. Tur ir arī apcerīgākas dziesmas. Piemēram, "Best Laid Plans" ir tāda dziesma! Nu tāda dziesma! To klausoties, brīžiem liekas, ka ķermenis un pēdas paceļas virs zemes. Ar nosacījuma, ka neesi pakāries.
Plati "Some Kind of Trouble" iesaku! Un ne jau tāpēc, ka tā reiz būs šī gadsimta labāko plašu tūkstošniekā, bet tāpēc, ka, sit mani nost, Blants raksta satriecoši labu mūziku un, galvenais, no sirds. Es arī nekaunos atzīt, ka manā kolekcijā ir visas Blanta plates, bet, piemēram, no "Pink Floyd" tikai divas. Es pat varu dažreiz paklausīties Lauri Reiniku vai Kombuļu Inesi, ja vien redzu, ka tas, ko viņi dara, nāk no sirds. Blantam nāk. Un tieši tāpēc - rekomendēju!
Nu labi, par to Reiniku samuldējos, bet Inesi klausos. Katru dienu. Divas reizes. Bez skaņas.
Albuma vērtējums: 8/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 3,5/5
Daily Mirror: 2,5/5
Los Angeles Times: 2/4
PopMatters: 3/10
Vasara ir savā pilnbriedā, festivālu laiks rit pilnā sparā. Varbūt tāpēc virkne šīs nedēļas jauno singlu videoversijās dominē koncertu atmosfēra ar daudz izstieptām plaukšķošām rociņām un, attiecīgi zem tām, - daudz iesvīdušu padušu.
Džeims Blants ir viens no šiem pieminētajiem - viņa jaunais singls "I'll Be Your Man" iesilda arī mūsu publiku pirms rudenī gaidāmās Blānta jau otrās ciemošanās reizes Rīgā. Ceturtais singls no izbijušā karavīra 2010.gada plates "Some Kind of Trouble" ir gana uzmundrinošs un jestrs.
Gribētos izcelt vēl divus singlus. Pirmais no tiem ir Londonas kvintets "History Of Apple Pie" ar singlu "You're So Cool" - brīnišķīgs video par saldējumu, kurš nerod savā dzīvē citu laimi, kā vien to, ka viņu palaiza. Un otrs ir zviedru dziedātājas Robinas jaunākais veikums singls "Call Your Girlfriend". Ja dziesmai arī nav ne vainas, tad klips pilnīgi noteikti pretendē uz Gada tizlākā videoklipa titulu. Tur tizls ir pilnīgi viss - Robinas vistas džemperis, pidžambikses un tās kustības! Un tieši tāpēc šis klips ir tik jauks...:)
Albumu parādē gan ir vesela plejāde labu plašu - gan "Arcade Fire" pēdējā albuma "The Suburbs" atraugas, gan, skatos, jauna "Kaiser Chiefs" plate un, visbeidzot, vakar ar savu uzstāšanos noslēgusi Glāstonberijas festivālu, jaunu plati klajā laiž arī Beyonce. Vārdu sakot, kokteilis jaunajai karstuma viļņa pārņemtajai nedēļai ir garantēts!
Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Arcade Fire" – "Scenes From The Suburbs"
Beyonce – "4"
Big Sean – "Finally Famous"
"Biffy Clyro" – "Revolutions: Live At Wembley"
"Burn Halo" – "Up From The Ashes"
"Foster The People" – "Torches"
"Iced Earth" – "Festival Of The Wicked"
Jill Scott – "The Light Of The Sun"
"Kaiser Chiefs" – "The Future Is Medieval"
"Limp Bizkit" – "Gold Cobra"
"Little Barrie" – 'King Of The Waves'
"Queensrÿche" – "Dedicated To Chaos"
"SBTRKT" – "SBTRKT"
"Set Your Goals" – "Burning At Both Ends"
"Taking Back Sunday" – "Taking Back Sunday"
"Thievery Corporation" – "Culture Of Fear"
Gillian Welch – "The Harrow And The Harvest"
Izreklamēts visos iespējamos portālos un blogos, Bons Aivers ar savu otro plati tomēr liek nedaudz vilties. Gaumes ir dažādas, un manējā īsti nepanes tik daudz šo kaķa ņaudēšanai līdzīgo vokālu. Vismaz ne veselas plates garumā. Bet pa dziesmai un ik pēc laika - tas der!
Barry Manilow – "15 Minutes"
Kopš gadus atpakaļ izlasīju, ka ASV tiesa par sodu kādam skolniekam, kurš pārāk skaļi klausījies mūziku, tādējādi traucējot kaimiņus, likusi viņam noteiktu stundu daudzumu klausīties tikai Beriju Manilovu, noklausos visas viņa plates. Tiesas lēmuma pamatojums - jaunajai paaudzei šāda mūzika ir tik neizturama, ka bargāku sodu pat nevarētu atrast. Pie tā arī tagad turos.
Patrick Wolf – "Lupercalia"
Šis ir pagājušas nedēļas labākais albums! Melodisks, bagāts emocijām un interesants. To visu saliekot kopā ar paša Patrika Volfa neviennozīmīgo personību, iegūstam ideālu plati!
Foto raksta ievadā Džeims Blants no www.sweetslyrics.com.
Tas nozīmē, ka istabā ir auksts, vasara ir aizgājusi, bet rudens ir akurāt klātu. Diemžēl garām ir tie laiki, kad vasaras bija siltas, ziemas aukstas, bet rudens un pavasari saulaini un, attiecīgi, zeltaini un svaigi zaļi. Globālā sasilšana dara savu, un šis rudens, kurš nupat iestājies, tāds, tikai varbūt daudz lietaināks un vējaināks, atkāpsies nākamā gadā aptuveni maijā.
Kas attiecas uz mūzikas industriju, arī tur vasarā vairāk aktivitātes tika pārnestas uz estrādēm un festivāliem, lai jaunus albūmus izdotu laikā, kad skaita cāļus. Nupat sagaidīts jaunais "Metallica" albūms "Death Magnetic" ar, manuprāt, lielisko "The Day That Never Comes", jau oktobrī klajā nāks "Keane" un "Kaiser Chiefs" jaunās plates, bet U2 savu jaunāko veikumu atrādīšot vēlāk kā bija paredzēts - tikai nākamajā gadā.
Tomēr arī šī vasara nesa zināmu pienesumu. Ja ne mūzikas industrijai, tad dažu labu labsajūtai pilnīgi noteikti. Apskatīšu dažus savus šīsvasaras iespaidus, nekādi īpaši nekārtojot pēc topu principiem. Vienkārši iziešu cauri.
1. "R.E.M." - "Accelerate"
Nevar noliegt, ka 12.septembra "R.E.M." Rīgas koncerta iespaidā, tieši šis albūms uzrakstījās pirmais. Ne pārpildītā, bet samērā pilnā arēnā gandrīz divu stundu garumā varēja baudīt mūziku. Tieši mūziku! Bez pārmērīgiem šova elementiem. Un, lai arī, manuprāt, "Muse" vai beidzamā "Depeche Mode" koncerta publikas atmosfēra būtu nosaucama par "nokaitētu līdz baltkvēlei", bet "R.E.M." nē, Amerikas inteliģentās rokgrupas ģitārists Pīters Banks savā mājaslapā tieši Rīgas koncertu nosaucis par "līdz šim labāko "Accelerate" tūres koncertu". Pagodinoši. Ņemot vērā, ka tūre jau ir krietni otrā pusē.
Bet par albūmu. Runā, ka pēc iepriekšējā "Around the Sun" grupas dalībnieki bijuši ļoti neapmierināti ar veikumu un nosolījušies, ka, ja arī nākamais albūms, proti, "Accelerate", būs tik pat garlaicīgs, "R.E.M." iešot atvaļinājumā. Man personīgi "Around the Sun" patika... Taču tagad aktuālākais ir "Accelerate" un, kā saka daudzi kritiķi, tā ir atgriešanās pie saknēm. Radiostacijas kurbulē gan "Supernatural Superserious", gan "Hollow Man", kas, nenoliedzami, ir skaistas dziesmas, bet lai mans pienesums šai vasarai no "R.E.M." būtu "Sing For the Submarine". Tiesa, tas nav oficiāls klips, jo šī dziesma vēl nav singls no albūma. Šī ir akustiskā versija. Un, kā varēja novērot koncertā, ja vien grupas skaņuvīram nemisējas ar skaņu pults podziņu pareizu sabīdīšanu, "R.E.M." spēlēt akustiskās versijas pieprot.
2. '"Biffy Clyro" - "Puzzle"
Skotu trio "Biffy Clyro" līdz šā gada vasarai man neko neizteica. Tāpat kā daudziem neizsaka joprojām. Un nav brīnums. Lai arī grupa pastāv no 2002.gada un izdevusi jau četrus albūmus, vismaz mūsu pusē tā radiostacijās un klubos drillēta netiek. Nu varbūt klubos tiek. Es tos neapmeklēju, jo esmu vecs perdelis un tāpēc par klubiem apgalvot nevaru.
Grupas aktuālākā plate "Puzzle" ir kā daudzu, daudzu citu mūsdienu grupu albūmi - tie fonā var skanēt it labi, tos pat negribas ņemt nost, bet varbūt noklausīties vēlreiz. Tomēr prātā nekas nepaliek. Izņemot vienu dziesmu, kura man šajā vasarā neiziet no prāta - proti, "Folding Stars". Vienkārši ekselenta kompozīcija!
3. James Blunt - "All the Lost Souls"
Reiz kāds mans paziņa jautāja otram, vai tik tas tur plauktā nav Selīnas Dionas albūms. Otrais nosarka un teica, ka jā, bet tas neesot viņa. To te atstājis kāds viņa paziņa. Skaidrs, ka ir lietas, par kurām pieņemts kaunēties. Par operā palaistu purkšķi, par caurām zeķēm, ejot iepazīties ar nākamās sievas vecākiem un, protams, par to, ka klausies Selīnu Dionu vai Džeimsu Blantu.
Pēc Blanta (starp citu, izbijuša Kosovā dienējoša kareivja) debijas plates "Back to Bedlam" iznākšanas 2004.gadā, kurā ietvertā dziesma "You`re Beautiful" padarīja viņa pasaulsslavenu, bez iekļūšanas daudzu valstu hitparādēs, mākslinieks paspēja pagozēties vēl dažos topos. Vienā topā kāds kārtējais interesanto aptauju kantoris, nē, atvainojos, institūts, bija noskaidrojis, ka sievietēm visvairāk nepatīk tieši tāda augsta un nedaudz blējoša balss kā ir Blantam (tik nav zināms, kurš tad tos viņa albūmus miljons kopijās pērk). Savukārt kādā citā aptaujā tika noskaidrotas tās populārākās dziesmas, kuras tuvinieki izvēlas, pavadot mūžībā savus mīļotos cilvēkus. Un blakus Robija Viljamsa "Angel" un "Queen" "Who Wants to Live Forever" gozējās atkal vecais, labais Blants ar savu "Goodbye My Lover"...
Arī jaunā plate saturiski līdzīga - tādas riktīgas blējošā vīrieša balsī izpildītas kapu dziesmas. Bet atzīšos - ir brīži, kad vajadzīgs tieši tas. "Carry You Home" ir mana izvēle no šīs plates. jo, spēlējot ballītes, esmu ievērojis, ka pie šīs dziesmas svempjas augšā no galda un nāk dejot pat tie, kam tomēr labāk būtu paticis notiesāt līdz galam rosolu. A ko darīt, ja viņu pavadones, no kurām, iespējams, kāda arī piedalījusies augstākminētajā nepatīkamāko balsu aptaujā, šī dziesma nespēj atstāt vienaldzīgu?
Brūss Springstīns ir viens no tiem māksliniekiem, kurš līdzīgi kā "The Rolling Stones", šķiet, dziedās mūžīgi. Šis 58.gadus vecais vīrs savu skatuves karjeru sāka tālajā 1965.gadā un i nedomā no tās rāpties nost. No 1973.gada ar apskaužamu precizitāti - apmēram viens albūms divos gados - Springstīns izdevis plati pēc plates, 2007.gadā sagaidot savu jubilejas jeb 15.plati "Magic".
Kādreiz Arvīda Mūrnieka izdotajās kasetēs "Atbalsis" bija iekļauta Springstīna "Born in the U.S.A", bet kaut kā man tā ne visai patika. Bet tad 90.to gadu sākumā kaut kādā vietējā televīzijā laikam aiz pārpratuma (jo parasti, kad nerādīja ļoti interesantos vietējo ziņu raidījumus, demonstrēja pārsvarā tikai multfilmu "Toms un Džerijs"), parādīja kaut kādu Springstīna mirbaklaiku koncertu. Un tur man viņš iepatikās.
Kas ir Springstīna trumpis? Man liekas tas, ka viņš vairāk sevī sajūt eiropieti, nevis amerikāni. Un tas mums, vecajai pasaulei, dikti iet pie sirds. 2007.gada dubultalbūms "Live in Dublin" tam ir tikai pierādījums. No albūma "Magic" - īstena vasarīga dziesma "Girls in Their Summer Clothes".
5. Ringo Starr - "Liverpool 8"
Tā, runājot ļoti ciniski, varētu sacīt, ka no lēģendārajiem Bītliem palikusi pāri akurāt puse. Savulaik tika uzskatīts, ka Bītlos tikai Makartnijs un Lenons ir spējīgi sacerēt labas dziesmas un hitus. Kaut kur jau patiesība ir, jo lauvas tiesu Bītlu dziesmas aiz nosaukuma iekavās rotā uzraksts "Lennon/McCartney".
Ringo Stāru jeb, kā izrādās, īstajā vārdā Ričardu Stārkiju (Richard Starkey) es personīgi kā Bītlu dalībnieku identificēju pēdējo. Bet viss mainījās pēc kārtējās "Simpsonu" sērijas noskatīšanās, kurā Mārdža saņēma no Stāra parakstītu pastkarti, ko viņa tam bija vēstulē lūgusi. Šis fakts man lika beidzot arī Stāru identificēt kā ceturto bītlu.
Bet kā pilnasinīgu mūziķi Stāru sāku iepazīt tikai... šogad. Ar Stāra 14.(!!!) plates "Liverpool 8" iznākšanu. Bet labāk vēlāk, nekā nekad!
Katrā ziņā tituldziesma "Liverpool 8" manā šīsvasaras dungojamo dziesmu sarakstā ieņem ne to pēdējo vietu...
