"Alarmist" - "Alarmist" (pilns albums, audio)

Visa pasaule zina, kas ir skotu grupa "Mogwai". Un, ja to zina visa pasaule, tad kaimiņi jau jo īpaši. Turpat blakus esošajā Īrijā četri puikas gan jau, ka arī kratījuši pinkām noaugušās galvas skotu postroka veterānu koncertu laikā. Varbūt arī nav, bet viņu - Nīla Krovlija, Elisa Zerniaka, Osgara Djuka un Bernija Ohelpina jeb instrumentālā kvarteta "Alarmist" - daiļrade, šķiet ir visnotaļ salīdzināma ar minētajiem skotu kaimiņiem.

Visi četri grupas dalībnieki ir multiinstrumentālisti, tas nozīmē - viņi ir vieni no šā brīža postroka instrumentālo grupu modes viļņa, un tas ir tiešām apsveicami! Ir vienkārši prieks klausīties! Kritiķi slavē grupu "Alarmist" gan par dzīvajām izstāšanās koncertos, gan viņu mūziku vispār. Jā, arī es laikam pāris teikumus augšup tā izdarīju. A ko? Man patīk!

Vārdu sakot, pagājušā gada vasarā "Alarmist" laida klajā debijas plati, nosauktu savā vārdā. To tad arī še zem raksta iespējams noklausīties. Un, ja arī puišu debijas lielā plate un dažas nākamās būs tik pat īpašas, slavēsim viņus vēl sirsnīgāk kā visi pārējie.

+

Papildus resursi:
http://www.facebook.com/pages/Alarmist
http://www.myspace.com/alarmistband

Foto raksta ievadā no "Alarmist" profila portālā "Facebook".

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

"Your Hand In Mine" - "Nightly Drums", "Desert Flags" (audio), "Every Night Dreams" (pilns albums)

Kādu rītu es pamodīšos pavisam citādā pasaulē. Cilvēki nebūs ļauni, arī es vairs ne, ļaudis dzīvos saskaņā ar dabas likumiem - celsies un ies pie miera līdz ar sauli, par modinātāju kalpojot gaiļa dziesmai. Kad uzsnigs pirmais sniegs, visi mainīs apmatojumu uz baltu, līdzīgi kā to dara zaķi mežā, lai vilks un lapsa to nespētu atšķirt no baltā sniega fona un nenotiesātu gardu muti. Vasaras un ziemas saulgriežus visi sagaidīs pēc sentēvu tradīcijām - aizdedzinot ciema vecākajam padusēs spalvas un liekot tam tādam skriet trīs reizes apkārt saimes mājas sētai. Vecos cilvēkus, kā vēsta pasakas, ziemā aizvedīs uz mežu ragutiņās, taču, par cik arī viņi būs mainījuši apmatojumu, vilki un lapsas viņus neatradīs un neapēdīs. Saodīs gan, bet tas nebūs patīkamākais iemesls šiem tuvoties, tieši otrādi. Un šāda pasaule pastāvēs paaudžu paaudzēs. Un šādā pasaulē es reiz pamodīšos. Pamodīšos no miega un halucinācijām, kuras man laipni dāvājuši divi vīri no Grieķijas.

Manos Milonakis un Džordžs Papadopaulos ir šie senās grieķu civilizācijas pēcteči, divi multiinstrumentālisti, kuru kopprojekts "Your Hand In Mine" dāvā iepriekšminētās vīzijas un, zināmā mērā, pat murgus. Viņu instrumentālās mūzikas blakne ir neizpratne par laiku un vietu, kurā atrodies, kad esi kādu mirkli tajā veldzējies. 2006.gadā abi izveidoja šo projektu, kad bija atdalījušies no kādas postroka apvienības. Tur tie, acīmredzot, nespēja realizēt savu kaisli uz akustiskajiem instrumentiem, franču folka dziesmām un ielu muzicēšanu. Šos trīs grupa min kā patiesos iedvesmas avotus saviem instrumentālajiem garadarbiem.

2008.gadā "Your Hand In Mine" laida klajā savu debijas plati "Every Night Dreams". Tas brīžiem ir gaisīgs stāsts par netveramām lietām, brīžiem uzdzen gluži šausmu filmu cienīgus šermuļus, kad neomulība un bailes sajaucās ar realitātes sajūtas zudumu. Šogad sekoja debijas plates cienīgs turpinājums - otrais albums "The Garden Novels", un šajā platē iepriekšējās sajūtas ir vēl izteiksmīgākas.

Aicinu pievienoties ceļojumā laikā kopā ar "Your Hands In Mine" debijas plati "Every Night Dreams" un divām dziesmās no aktuālākā albuma - "Nightly Drums" un "Desert Flags".

Nightly Drums by Your Hand in Mine
Desert Flags by Your Hand in Mine



Papildus resursi:
http://www.yourhandinmineband.com
http://www.facebook.com/yourhandinmineband
http://www.myspace.com/theyourhandinmine

Foto raksta ievadā no www.yourhandinmineband.com.

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

10 albumi, kuri bija jānoklausās 2011.gadā

Viss ir beidzies! Šampanietis, uguņošana, iespējams, svinību paģiras, arī 2011.gads. Zirgi ir runājuši, sieva atkal pārvērtusies atpakaļ no princeses par vardi, bet sievasmāte vairs nav ķirbis, par ko tā tapa, pusnakts kurantiem vēstot Jaunā gada iestāšanos. Šeit desmit albumi, kurus, vajadzēja noklausīties aizgājušajā gadā. Ja nesanāca, nekas - vismaz var labi iesākt Jauno gadu, nododoties dziesmu mūzas savaldzināto radošo garu pūlēm, kas izteiktas dziesmā.

Sakarā ar to, ka "Grooveshark" mēdz niķoties, ja iekopētas vairākas plates vienā rakstā, apakšā ir visas plates vienā listē, izņemot vienu, kas pieejama "Bandcamp" sistēmā un atrodas tūlīt aiz teksta par šo plati. Tā teikt - uzgriez skaļāk un gaudo līdzi! :)

1. "Grouplove" - "Never Trust A Happy Song" (2011)

"Ja tas dara tevi laimīgu, tad, sasodīts, kāpēc tu esi tik bēdīgs?" apskatot amerikāņu grupas "Grouplove" debijas plati, Šerilas Krovas slavenās dziesmas rindas citēja britu "BBC" mūzikas apskatnieks Miša Pērlmans. Viņš ir neizpratnē par to, kāpēc grupas dziesmas izstaro tādas skumjas? Atbilde laikam jāmeklē albuma nosaukumā...

2. "Beirut" - "The Rip Tide" (2011)

Vienu debesīs celta, citu zemē bradāta, sagaidīta amerikāņu "indie-folkeru" "Beirut" trešā plate. "Atdevies popam!" par grupas līdera Zeka Kondona muzikālās ievirzes maiņu auro "BBC" apskatnieks Džeims Skiners. Bet mūzikas gaumes veidotājs portāls "Pitchfork" slavē Kondonu kā augušu gan kā komponistu, gan dziesmu aranžētāju. Kur ir patiesība? Tikai ne pa vidu. Patiesība ir platē! Atļaušos piebilst - labākajā šajā gadā iznākušajā platē.

3. "Cat's Eyes" - "Cat's Eyes" (2011)

Britu gotiskās pankgrupas "The Horrors" līdera Fariss Bedvana un kanādiešu operas soprāna un multiinstrumentālistes Reičelas Zefiras duets "Cat's Eyes" ar savu pirmo singlu "Not A Friend" deva cerību uz to, ka gaidāms kas īpašs. Tā arī bija - 11.aprīlī iznākusī dueta debijas plate "Cat's Eyes" ir viens no 2011.gada daudzšķaitnākajiem jaunumiem. No "The Doors" līdz sakrālām baznīcas dziesmām - tik plaša ir "Cat's Eyes" muzikālo ietekmju amplitūda.

4. Herbie Hancock - "The Imagine Project" (2010)

Henkoks, izrādās, bija viens no maniem šā gada "skeletiem skapī". Lai arī pirmā viņa plate iznāca jau 1962.gadā, tikai šogad ar viņa jaunāko veikumu albumu "The Imagine Project" pār mani nāca apskaidrība - ja man līdz šim nebija ne jausmas par tāda Henkoka eksistenci, es patiesībā neesmu zinājis neko. Bet - labāk kaut vecais cūkai iemācīt braukt ar riteni, nevis vienkārši apēst karbonādēs. Katra albuma dziesma ir meistardarbs, kurā dalību ņēmuši tādi lieli vīri un sievas kā Pinka, Sīls un Džons Ledžends.

5. "Active Child" - "You Are All I See" (2011)

Pets Grosi - vīrs ar eņģeļa balsi, kam patīk rīkoties ap elektroniskām uzpariktēm, un, tos abus savienojot, radusies mūzika, kas tā arī balansē līmenī starp eņģeļiem un zemi. Saka, ka eņģeļi staigājot arī pa zemes virsu. Ja tā ir, iespējams, šo plati radījis viens no viņiem.

6. "Girls" - "Father, Son, Holy Ghost" (2011)

Kristofers Ouvens un Čets Juniors Vaits jeb duets "Girls" ir labi pastrādājuši. Ja arī viņi bijuši par slinku labāka grupas nosaukuma izvēlei, mūziku viņi ir radījuši ar 120% atdevi. Viņu otrais albums "Father, Son, Holy Ghost", kurš iznāca septembra vidū, ir, atkal jau jāsaka, viens no šā gada brīnumalbumiem.

7. Patrick Wolf - "Lupercalia" (2011)

"[šajā albumā] katra dziesma ir patiess stāsts, tās nav cēlušās no pasākām vai teikām, kā iepriekšējos albumos," par jaunāko plati "Lupecalia" saka pats Patriks Volfs. Un, ja tā nav dzirdēta, 2011.gads bijis pavadīts gluži veltīgi.

8. Ólafur Arnalds - "Living Room Songs" (2011)

Vārdos neaprakstāmas ir emocijas, kas no visslēptākajiem dvēseles nostūriem laužas uz āru, klausoties īslandieša Olafura Arnalda albumus. Lai gara acīm ieraudzītu "bildītes", nav nemaz vajadzība saēsties mušmires vai iestāvējušas olīvas. Pietiek ar Arnalda Mūziku! Viņa jaunākā plate "Living Room Songs", kā jau vēsta nosaukums, ir ierakstīta mākslinieka dzīvojamā istabā septiņu dienu laikā - katru dienu pa dziesmai. Un jā, šo plati varēja arī nedzirdēt visa iepriekšējā gada laikā, jo tā nākusi klajā nupat, 23.decembrī.

9. "Turn Off Your Television" - "Turn Off Your Television" (2011)

Jons, Stellans un Ēriks nāk no zviedru pilsētas Malmes, un viņu iedvesmas avoti ir dīvaini mikrofoni, vecas ģitāras un mūzika no sešdesmitajiem līdz deviņdesmitajiem, izlaižot astoņdesmito gadu diskogalvas. "Turn Off Your Television" debijas albums ir viens labs, melodisks indie-pops, kas, cerams, uzrunās daudzus. Un, cerams, ne tikai jautājumā par televizora izslēgšanu.


10. "Elbow" - "Build A Rocket Boys!" (2011)

Angļi "Elbow" ir mana 2011.gada Atdzimšana no pelniem un dubļiem, puņķiem un zivju ķidām. Gajs Gārvejs savu krusta karu uz manu dvēseli ar piekto albumu ir uzvarējis. Iepriekš viņam tas neizdevās. Tāpēc nevaru nepieminēt šo albumu kā vienu no pagājušā gada labākajiem. Tas ir gluži kā tēvs sagaida savu pazudušo dēlu. Mans zudušais dēls, kurš nu jau atgriezies, ir šis raķešu zēns 11 dziesmu garumā.

Un šeit - visas pārējās plates pilnā garumā!



Tad nu - kolosālu 2012.gadu!

Foto raksta ievadā "Cat`s Eyes" no thequietus.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

"Willow Farm" - "Tev Par To Nekas Nav Jāzin' " (2011, albuma apskats)

Pastāv uzskats, ka rakstnieks par tādu top tikai brīdī, kad viņam iznākusi grāmata, ko var paturēt rokā vai izmantot kā paliktni zem īsākas galda kājas. Mūziķim, pēc analoģijas, par tādu pilnasinīgi vajadzētu kļūt pēc tam, kad viņa sacerējumi tapuši apkopoti fiziski izdotā formā - diskā, platē vai, kā kādreiz, kasetē. Tomēr laiks ir darījis savu, un mūsdienās, kad miljonu skatījuma reižu "Youtube" vietnē var salasīt melodiski purkšķošs kaķis vai kāds vannas istabā ierakstīts lēkājošs Lēdijas Gāgas atdarinātājs, kad visu var "nopumpēt" un "atvilkt", domājams, ne bez atzinīgiem vārdiem daudzi sagaidījuši liepājnieku "Willow Farm" jauno albumu "Tev Par To Nekas Nav Jāzin' ". Pat ne jauno, bet pirmo. Pirmo, ko var pavīļāt iesvīdušajās rociņās, pagrozīt un, ja uznāk iedvesma, grupas dalībniekiem uz vāciņa piezīmēt ūsas. Tieši šajā momentā klausītājs ar albuma varoņiem satiekas kādā augstākā dimensijā, kam i ne tuvu nestāv klāt neko neizsakošie virtuālie failiņi, no kā sastāv plate, iegādājoties to digitāli. Tieši tāpēc publisks "fui!" PR speciālistam, kurš ieteica grupas albumu vienā no dabas spēku ("Uguns") videoattēlojumiem vienkārši sadedzināt. Tas man liekas tikpat zaimojoši kā sadedzināt grāmatu. Ja nu tiešām nebija iztikt bez uguns, varēja labāk aizdedzināt grupas menedžerim bārdu! :)



Mana pirmā saskare ar "Willow Farm", kā tagad atceros, bija 1995.gada jūnija sākums, kad biju ieklīdis toreiz vēl aktīvu koncertdzīvi piekopošajā klubā "u.t.t". Nezinu, toreiz man kaut kā vairāk patika Dīdžejs Bobo, un kopmītnēs pie sienas no iepriekšējiem iemītniekiem (laikam kaut kad vēl no astoņdesmitajiem) karājās Sabrinas foto ar tik lielām "kannām", ka tās, vēl ņemot vērā manu tā brīža vecumu un aizkavējušos pubertāti, aizēnoja skatu uz pilnīgi visu, kam tādu "kannu" nebija. Emīlam Dreiblatam un pārējiem, ar ko viņš tajā vakarā uzstājās, to nebija, tāpēc, pa kluso no kluba foajē sienas noāķējis to gadu "Mis Liepāja" titula īpašnieces Agneses Keišas fotogrāfiju, devos mājās, tā arī neguvis garīgo baudījumu (izņemot, protams, kas nāca no fotogrāfijas).

Tālāk grupas daiļrades un mani ceļi virzījās pa paralēlām dimensijām, bet diezgan tālu viena no otras. Bet brīdī, kad man vairs nepatika Dīdžejs Bobo, un arī Sabrina uz sienas intensīvo saules staru ietekmē jau sāka izskatīties pēc lidojoša cepelīna, kas pamazām sāk laist gaisu, šīs dimensijas satuvinājās. Esmu uzskatos, ka mūzikai ir jāmainās, arī viena mākslinieka, vienas grupas ietvaros. Tai ir jāiet laikam līdzi. Ja vēl precīzāk, tai tomēr ir jāiet "komerciāla skanējuma" virzienā, ja ar to saprot nevis "nolaizītu" un masām pieslīpētu skaņu, bet kvalitatīvu ierakstu un visu, kas līdz tādam noved - dziesmas aranžēšanu jo īpaši. Nevaru likt roku uz sirds un teikt, ka man patika, piemēram, agrīnā "Prāta Vētra" ar "Veroniku". Varu atzīties, ka arī "U2" es labprāt klausos, sākot ar viņu 2000.gada plati "All That You Can't Leave Behind" vai "Coldplay" ar 2005.gada "X&Y". Un arī "Willow Farm" man pa īsto sākās ar dziesmu "Puisēni No Zvaigznēm" - tas bija labi atstrādāts ieraksts, kura fonā neviens skaņu ieraksta inženieris netīšām neieklepojās. Šādi sauc arī "Willow Farm" pirmo albumu, kurš gan izdots tikai digitālā formātā, bet, kā jau vienojāmies, tas neskaitās - arī Grinčam bija plāns izdomāt risinājumu bada novēršanas problēmai pasaulē un tad nevienam to neteikt, un arī tas taču neskaitās.



Dziesma "Džeks" ir plates "Tev Par To Nekas Nav Jāzin'" ievaddziesma. To, tāpat kā pārējās desmit, komponējis Emīls Dreiblats, bet ar liriku nav skopojies portāla "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš (viņš, starp citu, arī "Puisēnu" vārdu autors). Un viņš savu arodu zina! Piemēram, mana mīļākā albuma dziesma "Toms Un Džerijs":

"Lai gan Toms un Džerijs ir žiglāks,
Es vienmēr izvēlos ezīti miglā.
Es avīzē ietinu mirušu dūju,
Pusi karaļvalsts par beisbola nūju"

"Te tieši pretēji tam, kā ir mācīts,
Iet bojā sivēns, tiek izvarots lācīts.
Es avīzē ietinu mirušu dūju,
Pusi karaļvalsts par beisbola nūju"

Šis albums balstās uz trim vaļiem - dziesmu tekstiem, mūziku un faktu, ka tas pilnībā ir latviešu valodā. Katru "Willow Farm" dziesmu var lasīt (klausīties) kā stāstu, un patiesībā ir grūti ar kādu asu robežu nošķelt, kur sākas Dreiblata un kur beidzas Bērziņa vārsmas, un otrādi. Šķiet, viņi ir radniecīgas dvēseles. Tiesa, izvarotais lācītis ir Bērziņa daiļrades auglis, tāpēc 1:0 viņa labā. Intervijā "Rietumu Radio" Emīls izteica cerību, ka "Willow Farm" ir audzis, salīdzinājumā ar laiku pirms padsmit gadiem. Nemāku spriest profesionāli, esmu amatieris pļūtīzers, bet atļaušos apgalvot, ka šodienas "Willow Farm" tomēr ir baigi "cits Willow Farm". Labā nozīmē. Varbūt, salīdzinot ar vecajiem hitiem "Roku Rokā" un "Nešaujiet, Es Neesmu Lenons" (man gan vienmēr to labprātāk paticies saukt "Nešaujiet, Es Neesmu Emīls"), jaunās dziesmas liekas apcerīgākas, gausākas. Es teiktu, drīzāk nobriedušākas. Muzikāli, jo "Willow Farm" dziesmu teksti nekad nav bijuši no sērijas "kaķis - zaķis", "ola - skola" vai "virsa - ledusskapis". Un par dziedāšanu latviešu valodā dubults bonus! Jo, ja vien angļu dziesmu teksti neaprobežotos ar frāzēm, ko var izlasīt spamu vēstulēs, piemēram, "lik mai pusī", "enlardž jour penis" vai "bai viagra", šos dziļos domu graudus būtu liegts uztvert tādiem lauku plenčiem kā man, kurš pat uz teātra izrādi iet ar savu popkornu un kolas 2 litru pudeli.



Kādreiz sakarīgs radio dīdžejs, tagad rakstnieks Pēteris Pūrītis savā jaunajā grāmatā "Dr.Ausmoņa klīnika" raksta: "Teroristu ierocis ir bailes. Ja cilvēki domā, ka kafejnīcā nograndušo sprādzienu nav izraisījis gāzes balonam piestiprināts detonators, bet tas noticis drošības noteikumu neievērošanas dēļ... ja domā, ka plūdus izraisījušos ledus gūzmojumus Daugavā nav krāvuši simt cilvēku ārkārtīgi smagā darbā visas nakts garumā, bet tie izveidojušies paši no sevis... ja domā, ka mūzika, ko spēlē "Līvi", nav radīta nolūkā spīdzināt latviešus, bet ir itin jauka...," tad šiem teroristiem realizēt savus plānus, nespējot masas iebiedēt, nav nekādu izredžu. Visticamāk, "Līvu" mūzika tiešām radīta, lai spīdzinātu latviešus, vismaz daļu no tiem, bet droši vien tādu Liepājā ir mazākumā. Jo "Līvi" taču ir savējie! Un Liepāja - Latvijas mūzikas galvaspilsēta! (Šeit gribas pasmaidīt savu šķībo smaidu...:) ) Un, ja no avīzē ietītas mirušas dūjas lidojuma paskatās uz visu no augšas, tad varbūt "Willow Farm" ir kā tāds plāksteris, kas salīmē plaisu starp Liepājas vecajiem kraķiem ("Līviem", "Credo" utt.) un jaunajiem (piemēram, "Musiqg" (lai dies' nogrābstās!))? Vismaz man gribētos dzīvot pilsētā, kurā var rasties šādas dziesmas. Nu, es jau arī te laikam dzīvoju...

Bet, ja kāds vēlas iegūt jauno "Willow Farm" plati par velti, var nomērīt, kur Emīls to ierok, un doties ar lāpstu turp.





2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

"Dear Reader" - "Elephant (Heart)" (video), "Replace Why with Funny" (pilns albums, audio)

Čerilina Makneila ir no Dienvidāfrikas. Sevis meklējumu rezultātā, mainot dzīvi un vidi, nu viņa dzīvo Berlīnē Vācijā. 2006.gadā viņa kopā ar draugu Derilu Torru nodibināja duetu un ierakstīja pirmo plati "The Younger". Vēl pēc trim gadiem tapa albums "Replace Why with Funny", kurš jau nesa dueta vārdu "Dear Reader". Pirmo albumu viņi ierakstīja kā "Harris Tweed", taču korekcijas ieviesa skotu tekstila kompānijas "Harris Tweed" lūgums jauniešiem nosaukumu nomainīt...

Kaut nebūtu iemesla. Tādai kompānijai šis duets būtu tikai ieguvums - viņi uz skatuves nerāda plikus dibenus (domājams), nelamājas un ir visādi citādi kulturāli cilvēki. Un tā mūzika! Klausoties dueta otro plati "Replace Why with Funny", jebkurš var burtiski izdzīvot veselu dzīvi. Tajā ir viss, kam dzīvē jābūt - iesākums, prieks, bēdas, sajūsma un kulminācija (manā ieskatā tā ir dziesma "The Same"), un kluss nobeigums.

Kā jau iesākumā minēts, Makneila tagad dzīvo Berlīnē, tāpēc nu "Dear Reader" ir tikai viņas projekts. Bet, acīmredzot, mājas sajūta ir nepieciešama, arī tālu no tām esot. Tāpēc ir tapis jauns "Dear Reader" albums "Idealistic Animals", kas nāca klajā šogad. Tā ir plate, kuras varoņi ir tādi zvēri kā žirafes, kamieļi, zemes tārpi un... cilvēks. Diez vai Berlīnē no rītiem aiz trešās stāva loga grabinās kāda izbadējusies žirafe, bet Johannesburgas apkārtnē, no kuras Makneila nāk, tas jau ir ticamāk.

Paklausies šodien tikai "Dear Reader" plati "Replace Why with Funny". Klausies un klausies atkal. Un redzēsi, ka pēc kādas trešās reizes tev pazudīs laika izjūta. Bet pirms visas plates viena no pieminētajām ideālo dzīvnieku dziesmām "Elephant (Heart)".





Papildus resursi:
http://dearreadermusic.com
http://www.facebook.com/pages/Dear-Reader
http://www.myspace.com/dearreadermusic

Foto raksta ievadā no dearreadermusic.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

"Pendentif" - "Pendentif" (pilns albums, audio)

Franču valoda, saprotams, ir viena no šarmantākajām. Un visvieglāk apgūstamā - ieslidini mutē jēlu gliemezi un runā vienalga kādā mēlē: noteikti izklausīsies franciski! Tāpat ar franču popmūziku. Viens no simta mūspuses klausītājiem saprot, ko savās dziesmās "Et si tu n'existais pas" vai "À toi" vervelē slavenais franču mēles īpašnieks Džo Dasēns. Bet attiecīga rakursa radiostacijas drillē tās vai ikdienu! Jo mūzikai patiesībā nav tautības. Sevišķi labai mūzikai.

Franču mūzikas vietne yetyourefired.blogspot.com uzskata, arī viņu zemē beidzot ir uzradies labs popmūzikas projekts, tā nosaukums "Pendentif". "Mūsdienās, kad par popmūziku jūs varat lasīt ikvienā mūzikas apskatā, tā jau ieguvusi tādu kā sliktu auru, jo rada sajūtu, ka tā ir visvienkāršākā mūzika, kuru iespējams radīt. Bet patiesībā mēs aizmirstam, ka varam tikt pārsteigti, un "Pendentif" ir lielisks atgādinājums, kādam jāizskatās labam popam," par pašmāju mūzikas tendencēm spriež portāls.

Un "Pendentif" tiešām pārsteidz, jo, atšķirībā no citiem tautiešiem, viņi ir patīkami klausāmi. Kas ir šī, savā ziņā, fenomena noslēpums? Šķiet tas, ka jaunieši dzied ne tikai franciski, bet arī angliski un dara to vienas dziesmas ietvaros. Ļaudis, kas zina vismaz pāris vārdus angliski, un tādu ir daudzi jo daudzi, uzreiz sajūt taustāmu tuvību ar dziesmu. Pretējā gadījumā sanāk tāds gliemežu ēšanas pulciņš. Par jauniešiem kolektīva dalībniekus nodēvēju ne nejauši, jo par viņiem man nav zināms nekas - ne vārdi, ne uzvārdi, ne dzimumi. Kaut gan nē, atradu bildi, kurā redzams, ka "Pendentif" ir kvintets, kurš sastāv no četriem puikiem un vienas meitenes. Un mums ir "Pendentif" debijas singlplate, kas, jāatzīst, mazliet rullē.



Papildus resursi:
http://www.myspace.com/pendentif

Foto raksta ievadā no grupas "Pendentif" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

Taavi Peterson & "Üdi" - "Tibet Ocean" (video), "I See Ladies" (audio)

Izrādās, leģendārās grupas "Guns'n'Roses" tik pat leģendārais solists Aksels Rouzs ir ne tikai dzimis mums kaimiņos Igaunijas pilsētā Tartu, bet turklāt ir tikai 24 gadus vecs... Vismaz tā varētu padomāt, dzirdot un redzot igauņu jauno talantu Tāvi Petersonu. Viņš ir mūsu kaimiņu republikas viena no talantu šovu finālistiem, tas notika 2007.gadā - "Eesti otsib superstaari" saucās šis konkurss igauņu valodā. Latviskojot sanāk laikam kaut kas līdzīgs "Igaunija meklē superzvaigzni!" Jāatzīst, latviešiem šāds pārambiciozs šova nosaukums būtu pašā laikā, par igauņiem - mazliet jāpabrīnās.

Konkursā Petersons neuzvarēja, var noprast, ka palika tikai trešais. Tomēr visa tā popularitātes jezga, acīmredzot, ir bijusi pietiekama, lai iegrūstu, tā teikt, kustībai. 2008.gadā igauņu Aksels Rouzs nodibināja grupu "Üdi", kuras plakātus, ja viņš izdomātu koncertēt Latvijā, vajadzētu izlīmēt pietiekamā augstumā, lai mūsu vietējie prātvēdēri nesadomātu uz tiem palabot grupas nosaukumu, pierakstot priekšā burtu "S". Bet vispār tulkojumā no igauņu valodas tā nozīmē "kaulu smadzenes". Bet tam jau nav nozīmē. Kā vēsta igauņu mūzikas portāls "Popop" (droši vien portāla izveidotājs igaunis nevarēja apstāties, spaidot uz klaviatūras taustiņus "p" un "o"... Šis bija spontāns joks par igauņiem...: ) ), grupas "Üdi" dalībnieki "ir atstājuši savas sirdis sešdesmitajos, bet prāts atrodas mūsdienās, un viņi raksta velnišķīgi labu mūziku!"

"Vai vienai grupai ir iespējams ko mainīt?" turpina "Popop". Un pats atbild: "Tieši to viņi vēlas noskaidrot." Ko un kāpēc mainīt, nav zināms. Un droši vien tas nav svarīgākais. Svarīgākais ir tas, ka mums kaimiņos patiesībā mīt laba mūzika, bet kopumā pat ar savu šķidro piedāvājumu, šķiet, mēs igauņiem tomēr šajā jautājumā "ieliekam". Un tā viņiem vajag! Nav ko te "vipendrivatsa" ar tiem eiro un budžeta pārpalikumiem...

Šķiet, plates šim projektam vēl nav, bet dažas dziesmas ir ievērtējamas tā "MySpace" profilā, un ir arī viens video dziesmai "Tibet Ocean".



I See Ladies

Papildus resursi:
http://www.myspace.com/ydigrupp
http://www.facebook.com/pages/Taavi-Peterson-Üdi

Foto raksta ievadā no grupas profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

"4Instrumental" - "Salto no Vazio", "Tio Sun" (audio)

Laikā, kad pie mums slavas virsotnes bauda grupa "Instrumenti", kur citur pasaulē, un konkrēti Brazīlijā, ir kāds kolektīvs, kuru sauc līdzīgi - "4Instrumental". Tikai atšķirībā no mūsu zēniem, viņi patiešam tikai "instrumentierē" - spēlē instrumentālu progresīvo roku, papildinot to vietumis arī ar kaut ko no "funk" un džeza, bet to pēdējo viņu mūzikā ir pamaz.

Četri vīri, no kuriem divus sauc par Tjago, apvienību "4Instrumental" nodibināja 2008.gadā. Brazīliešu mūzikas dzīves apskata portāls "Meio Desligado", kas droši vien šos puišus zina labāk, saka, ka kvartets savā filozofijā pieslienas uzskatam, kurš deklarē - kultūra ir sociālās transformācijas līdzeklis. Ar vārdu "transformācija" šeit, iespējams, domāta lēna un visaptveroša pārveidošanās un, domājam, uz labo pusi. Ar šādu domu viņi ceļo pa valsti un koncertē. Taisnība jau viņiem ir. Arī Ainars Mielavs droši vien 9.maijā pie Uzvaras pieminekļa dzied, lai ordeņotie onkuļi un tantes transformētos mums lojālākā virzienā. Kā viņš izteicās nesen intervijā žurnālam "Sestdiena", uzstājas viņš šajos pasākumos, lai godinātu savus karā bojā gājušos senčus un lai vienkārši iepriecinātu cilvēkus, jo, piemēram, viņa agrākās mājvietas vislabākie kaimiņi bijuši tieši krievi. Iespējams, tieši Mielavs pie Uzvaras pieminekļa ir šīs filozofijas raksturīgākais piemērs Latvijā.

Bet, atgriežoties pie brazīļiem "4Instrumental", diemžēl nav vēl viņiem plates, ko šeit ielikt. Viņu dziļdomīgo mūziku bez vārdiem var noklausīties "MySpace" profilā un dažus gabaliņus arī šeit zem raksta. Būs plate - noteikti to varēs noklausīties šeit!

4instrumental Salto no vazio by 4instrumental
4instrumental Tio Sun by 4instrumental

Papildus resursi:
http://4instrumental.tnb.art.br
http://www.myspace.com/4instrumental
http://www.facebook.com/pages/4Instrumental

Foto raksta ievadā no "4Instrumental" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniksronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

Katie Herzig - "Make A Noise" (video), "The Waking Sleep" (pilns albums, audio)

"Ko sola, tas jāpilda," to allaž pie sevis nosaku, kad pāreju ielas pretējā pusē, pretī nākot kādam, kam esmu parādā piecīti. Kad briesmas ir garām, vienmēr nosolos uzaudzēt ūsas, lai mani uz ielas neviens vairs neatpazītu. Bet šeit tā nevar - kā teikts, tā darīs! Vasarā apskatījām amerikāņu dziedātājas Keitijas Herzigas daiļradi, viņas pirmos soļus mūzikā. Un tad vēl tikai plānos bija viņas piektais albums "The Walking Sleep", kuru nosolījos šeit ievietot. Nu ko - to arī darām! Klausāmies Herzigas jauno plati, un papildus vēl māksliniece dāvā pavisam svaigu video dziesmai "Make A Noise" no plates.





Saistītie raksti:
Katie Herzig - "Hey Na Na" (video), "Apple Tree" (pilns albums, audio)

Papildus resursi:
http://www.katieherzig.com
http://www.myspace.com/katieherzig
http://www.facebook.com/pages/Katie-Herzig

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

10 dziesmas, kuras vajadzēja noklausīties 2011.gadā

Pamazām jānorēķinās ar šo, jau aizejošo, 2011.gadu. Visi, kam nav slinkums apkopo savus dziesmu un albumu Top20, Top40 vai pat visus Top100. Šeit tikai desmit dziesmas, kuras liks atcerēties 2011.gadu, pie kam - dziesmas sakārtotas bez jebkādas topu hierarhijas: vienkārši desmit dziesmas, ko vajadzēja noklausīties šajā 2011.gadā. Atzīšos, viegli tas nebija - izvēlēties tikai desmit dziesmas. Jo labas mūzikas šajā gadā netrūka. Šīs dziesmas varētu nosaukt par 2011.gada mūzikas glazūras sastāvdaļu, bet ne visu glazūru - tā dzīvi šajā gadā saldināja ar vēl daudzām un daudzām citām dziesmām. Bet atvieglojumu sniedza doma, ka daļa no tām noteikti tiks iekļauta 2011.gada albumu desmitniekā, kurš šogad noteikti bijis jādzird. Tas gada pašā izskaņā.

Un tad man sanāca šādi...

1. "First Aid Kit" - "Ghost Town" ("The Big Black & The Blue", 2010)
Ar zviedru māsām Zoderbergām praktiski aizsākās mūzikas plūdums šajā vietnē. Viņu "Fleet Foxes" dziesmas "Tiger Mountain Peasant Song" kaverversija, nofilmēta mežā, abām sēžot uz celma un dziedot, pāršalca pasauli 2008.gadā. Dueta debijas plate "The Big Black & the Blue" nāca klajā 2010.gada janvārī, bet, redz, runā par to vēl šodien.


2. Ian Axel - "Waltz" ("This Is the New Year", 2011)
Jana Aksela mūzika aizrauj. Viņa debijas plati "This Is the New Year" var klausīties atkal un atkal. Viņš ir popsīgs, interesants. Un pati aizraujošākā ir Aksela dziesma "Waltz" - lai arī tās nosaukums liecina par piemērotību šīberēšanai uz nebēdu, tā gluži nav. Aksels ar savām iepauzēšanām to ir padarījis deju grīdām nepiemērotu, bet dzirdei un citām maņām ļoti tīkamu.


3. "Útidúr" - "Fisherman`s Friend" ("This Mess We've Made", 2010)
Divpadsmit jauniešu kolektīvs, kas pūš, grūž un stumj, kopā radot kolosālu mūziku, bija viena no pirmajām Īslandes grupām, kas še nāca priekšā. Patiesībā ar viņiem arī sākās joprojām nevīstošā interese sekot līdzi mūzikai no šīs vulkānu zemes. Pati grupa "Útidúr" turpina muzicēt joprojām un joprojām ar daudz mūzikas instrumentiem, un joprojām ar pēc ķēma vai lētas klases mammīšu mājas darbinieces izkrāsotu solisti, kas dziedot kustas kā paralizēta vista. Bet skan tas viss kopā labi.


4. Lykke Li - "Sadness Is a Blessing" ("Wounded Rhymes", 2011)
Šī zviedru jaunkundze šogad uzrunāja pa divi lāgi - pirmo reizi ar "I Follow Rivers", otro ar šo "Sadness Is a Blessing", un tās abas ir no viņas otrās plates "Wounded Rhymes", kas ir viens no šā gada izteiksmīgākajiem albumiem.


5. "Baron Bane" - "My Slow World" ("LPTO", 2011)
"Es esmu dzimis kādā attālā ciemā, kura nosaukumu vairs neatceros. Tāpat es neatceros savus vecākus, pieņemot, ka tādi man ir bijuši. Vienīgās atmiņas no tiem laikiem man ir garās naktis, kurās pa ielām klīda ciema iedzīvotāji bez sejām," šāda ir zviedru kvinteta "Baron Bane" leģenda. Noslēpumaina grupa, jo uzstājas tikai maskās un neatklāj savus vārdus. Bet dziesma "My Slow World" - šī pavasara lielākais grāvējs viennozīmīgi!


6. "Ivan & Alyosha" - "I Was Born To Love Her" ("Fathers Be Kind", 2011)
Fjodora Dostojevska "Brāļu Karamazovu" galveno varoņu Ivana un Aļošas vārdā nosauktais kolektīvs no Sietlas ASV ar šo dziesmu "I Was Born Yo Love Her" nez kāpēc vasaras ieskaņā nespēja iziet no galvas. Laikam tāpēc, ka tā ir skaista dziesma.


7. Brandi Carlile - "The Story" ("The Story", 2007)
Nav daudz tādu cilvēki, kurus es apskaustu. Patiesībā tāda nav neviena. Pareizāk, nebija. Tagad ir. Saucās Brendija Kārlaila , jo viņas daudzveidīgās balss spējas un komponistes talantu uzteicis neviens cits kā mans Eltons. No otras puses - Eltons par mūzikas ģēniju uzskata Lēdiju Gāgu... Bet tam ir izskaidrojums - vecums nenāk viens! Savukārt Kārlaila tiešām ir meistars uz goda. Par to lai liecina fakts, ka vēl 2011.gadā nav iespējams apnikt viņas četrus gadus vecajai dziesmai "The Story".


8. Christina Perri - "Jar of Hearts" ("Lovestrong", 2011)
Atļaušos apgalvot, ka Kristīna Peri ir viena no 2011.gada labākajiem atklājumiem popmūzikā. Par to viņai, protams, bija šis tas no sava goda jāziedo, atvēlot dziesmu "A Thousand Years" tiem "Krēslas" filmu murgiem, bet visādi citādi, domāju, viņai konkurences šajā lauciņā šogad nav.


9. John Grant - "I Wanna Go To Marz" ("Queen Of Denmark", 2010)
Zāle, šņabis un apziņa, ka esi gejs - šie kādu laiku bija bijušās grupas "The Czars" līdera Džona Grānta dzīves sabiedrotie. Neviena nesaprasts, ar bailēm no tā, ka citi nepieņems viņa "novirzes", Grānts, acīmredzot, galā ir ticis. Un visa šī iespaidā Grānts ir radījis lielisku plati "Queen Of Denmark". Viņa "I Wanna Go To Mars" ir viena no pirmajām dziesmām, ko, izmantojot iespēju arī pie mums iepirkties "iTunes" veikalā, tur iegādājos. Laikam jau taisnība ir tiem, kas apgalvo - radošam cilvēkam ir jādzīvo mokās, tikai tad viņš spēj radīt ko īpašu.


10. "Arches" - "Like Fireworks" (2011)
Šie skoti vēl nav tikuši pie pirmās plates, izdod pa kādam singliņam laiku pa laikam. "Like Firework" - tas nav vienkāršs singliņš, tā ir Dziesma! Cerams, nākamgad šo grupu jau varēsim ievietot albumu apskatos un topos.




Foto raksta ievadā "First Aid Kit" no lapetitechoue.blogspot.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

"Coldplay" - "Mylo Xyloto" (2011, albuma apskats)

Runāt par britiem "Coldplay" dažiem nozīmē to pašu, ko runāt par dieviem. Kulta līmenī paceltais kvartets šo 2011.gadu atkal ir iekrāsojis savās krāsās, laižot klajā piekto albumu "Mylo Xyloto". 24.oktobrī tas iznāca un šobrīd, gada nopirktākajos svētkos pāris mēnešus vēlāk, plate jau ir sasniegusi savu apogeju, un par to arī šis stāsts.



"Coldplay" ir no tiem stāstiem, kuros viena no sižeta līnijām ir: "Jā, sākumā viņi bija kaut kas! Bet tagad, pieskaņojoties stadionu izmēru koncertiem, kļuvuši par masu preci." Un šiem kritizētājiem ir taisnība. Vismaz tajā, ka lielkoncertu publika viņus mīl - britu raidstacijas "BBC" klausītāji "Coldplay" atzinuši par šā gada labākajiem festivālu "hedlaineriem" jeb galvenajiem māksliniekiem. Un pelnīti! Viņi uz skatuves izdzīvo mūziku, nevis tirinās pavadošas deju grupas vidū.

Bet kur ir "Coldplay" spēks? Lāčplēsim tas bija ausīs, Kaščejam olā, bet Krisam Mārtinam un kompānijai, lai cik banāli tas neizklausītos, - mūzikā. Uz pasaules ir simtiem tūkstošu grupu, bet tikai nedaudzas izpelnās, ka to vārdā nosauc mūzikas stilus. Tikai pasakot, ka "tie spēlē "Coldplay" stilā", nevienam vairs nerodas nekādu jautājumu, kas tas par stilu un ko tas nozīmē. Tas, savukārt, liek "Coldplay" jauniešiem, kā teikt, "ziedot asinis labdarībai" jeb ķeckāt savas dziesmas, izpatīkot vēl lielākām masām. 2008.gada mazajā platītē "Prospekt's March", starp citu, ļoti labā platītē, vienu dziesmu bija pieaicināts noklepot reperis "Jay-Z", savukārt "Mylo Xyloto" albumā šāda pati nodeva ir dziesma "Princess of China", kurā piedalās šobrīd pa lielākajām pasaules skatuvēm pakaļu gorošā Rianna.



"Coldplay" aizsākumi meklējami 1996.gadā, kad Londonas Universitātes koledžā satikās Kriss Mārtins un Džonijs Baklands. Mārtins spēlēja vairākus instrumentus, Baklands ģitāru, bet nedaudz vēlāk viņiem pievienojās skotu basģitārists Gajs Berimans un bundzinieks Vils Čempions. Pirmā plate "Parachutes" grupai iznāca 2000.gadā. Kā iepriekš minēts, ir tādi, kas uzskata, ka šī ir vienīgā jēdzīgā grupas plate. Bet, ja skatās pēc pārdošanas rezultātiem, tas bijis tik tāds ieskrējiens pirms maratona, dzimtenē atnesot septiņkārtēja Platīna diska statusu. Un tikai dzimtenē tas sasniedza albumu topa virsotni. Bet tas, kas notika tālāk, jau līdzinās fantastikas filmas scenārijam: 2002.gada plate "A Rush of Blood to the Head" ir pirmā sešu lielo mūzikas valstu topos, bet 2005. gada "X&Y", 2008.gada "Viva la Vida or Death and All His Friends" un pat jau šī gada "Mylo Xyloto" ir "Nr.1" pilnīgi visos šo valstu albumu topos! Tas kārtējo reizi ļauj secināt, ka Kriss Mārtins pilnīgi mierīgi varētu izdot albumu ar dziesmām, kas ierakstītas, purkšķinot paduses, un visa pasaule to pirktu bez ierunām!



"Mylo Xyloto" spozme šobrīd ir apslāpējusi "Coldplay" fanu trauksmi, ko radīja Mārtina izteikumi presē, ka šis būs grupas pēdējais albums. Jo viskrāšņāk mirdz tā zvaigzne, kas atrodas visaugstāk un spīd visspilgtāk - tieši šādā stāvoklī tagad atrodas "Coldplay". Ja viņi tiešām izlemtu tagad savu darbību izbeigt, viņu zvaigznes acis apžilbinošo gaismu diez vai izdotos tik ātri apdzēst. Ja godīgi, šķiet, Mārtins vienkārši koķetē. No otras puses - pieļauju, viņš ir pietiekami godīgs pret sevi, apzinoties, ka brīdī, kad "Coldplay" vairs nesniegs viņam gandarījumu, turpināt tiešām nebūs jēgas. "Ja jums nepatīk mūsu jaunais albums, sadedziniet to!" ar faniem turpina koķetēt Mārtins, zinot, ka "Coldplay" fanam sadedzināt sava elka albumu būtu tas pats, kas kristietim ar bībeli dauzīt mušas pa palodzi. Un tomēr zināma trauksme paliek - vai tiešām turam rokās pēdējo "Coldplay" plati?



Albuma vērtējums: 9/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 3,5/5
The Daily Telegraph: 4/5
The Guardian: 3/5
Los Angeles Times: 1,5/4
NME: 5/10
Pitchfork: 7/10
Q: 5/5
Rolling Stone: 3,5/5
Spin: 7/10

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

10 dziesmas 2011.gada Ziemassvētkiem - 2.daļa

Šis ir 2011.gada Ziemassvētku dziesmu meklējumu noslēgums - nekādu džingelbelu! Pa kāda Džīzam var gadīties, bet principā šīs ir jaunas dziesmas vai vecās ļoti īpašās skaņās. Pirmā daļa šeit.

1. "Toad The Wet Sprocket" - "It Doesn't Feel Like Christmas"
Glens Filips kopā ar kolēģiem radījis vienu no labākajām šā gada svētku dziesmām. "Nav sajūta, ka ir Ziemassvētki," viņš saka, bet, pateicoties tieši šādām dziesmām, tā, ļoti ticams, varētu uzrasties.


2. Kate Miller-Heidke - "The Day After Christmas"
Austrālijā Ziemassvētkus svin savādāk - šortos un atvēsinošu dzērienu rokās, un kopā ar ķenguriem. Taču, neskatoties uz "nepareizo" klimatisko aspektu, austrālietei Keitai Millerei ir izdevies radīt tādām noskaņām bagātu Ziemassvētku dziesmu, ka pat mums ir saprotama tās bēdīgā stīga - ir diena pēc Ziemassvētkiem, svētki ir galā un līdz nākamajiem jāgaida vesels gads.


3. Zach Gill - "Party Hard"
Džeka Džonsona grupas dalībnieks Začs Džils, būdams nepārspējams multiinstrumentālists un arī dziedātājs, nolēmis vismaz uz gada baltajiem svētkiem izkāpt no Džonsona ēnas un nodziedāt vienu mazu mazītiņu, bet feinu Ziemassvētku ballīšu dziesmu. Pēc tās spriežos, ballīte gan tāda pašķidra, bet nu - Ziemassvētkos taču nevajag šerpi ballēties! Labāk prātīgi aiziet uz baznīcu un pēc tam saēsties vakariņās zirņus. Kaut gan - ņemot vērā, ka baznīcas pie mums ir diezgan drēgnas, varbūt zirņus tomēr vajag saēsties pirms tam.


4. "moe." - "Together In Christmas"
Pīrādziņi un būt kopā ar tevi - tāpēc es mīlu Ziemassvētkus, saka Robs Derāks un grupa "moe.", ko viņš nodibināja 22 gadus atpakaļ, studējot Bufalo Universitātē ASV. Liktos, vīrs solīdos gados, šo to jau būtu jāsaprot no dzīves, bet nekā. Dāvanas, vecais, dāvanas šodien ir vissvarīgākās Ziemassvētkos! Un pīrādziņiem arī nav ne vainas. Par to pārējo es nezinu.


5. Caitlin Rose & Keegan Dewitt - "You Never Come Home For Christmas"
Vairākas reizes vienas dziesmas laikā kādam pārmest, ka tas katrus Ziemassvētkus nenāk mājās, var tikai Ziemassvētku vecīša sieva. Kurš tad cits, izņemot viņu, šajā vakarā nav mājās? Nu, izņemot policistus, ugunsdzēsējus un personas, kas, apreibušas no piparkūku smaržas, apčurā pilsētu centrālās egles.


6. "Hurricane Bells" - "Christmas Don't Be Late"
Šedevrs! Tikai nedaudz garāka par minūti, bet šī dziesma iemieso daudzkārt lielāku svētku noskaņu kā garas operas vai nebeidzamie lielveikalu svētku laikā fonā skanošie repertuāri. "Christmas Don't Be Late" ir kā mazs skaitāmpantiņš, ko pieaugušie parasti izmanto, lai bez liekām pūlēm tiktu pie Ziemassvētku vecīša dāvanas. Turpmāk vairs nevajadzēs skaitīt: "Salavecim gara bārda / Rokas, dirsa tam no skārda / Kas tam karstu buču dos / Tam iečurāsim zābakos" Tagad tā vietā varēs nožūžot šo:


7. Joshua James - "God Rest Ye Merry Gentlemen"
1833.gadā pirmo reizi publiskotās nezināma autora Ziemassvētku dziesmas mūsdienīga versija. To savulaik iedziedājusi gan Enija Lenoksa, gan "Barenaked Ladies", bet tieši Džošua Džeimsa versijā tā skan patiesi godbijīgi svinīgi.


8. "Eyes Lips Eyes" - "Slept In Through Christmas"
Lūk, ar šādu vieglumu un attieksmi ir jāuzņem šie svētki. Vislabāk tos ir nogulēt pavisam...


9. Meiko - "Maybe Next Year"
"Šogad man nav dāvanu, jo esmu bijusi slikta meitene. Nekas, varbūt nākamgad būšu labāka," īsti ziemsvēciskā depresijā dzied amerikāņu dziedātāja Meiko. Bet nekas, tukšā jau viņa nepaliks. Vismaz žagarus Ziemassvētku vecītis atnesīs. Ja paveiksies, viņš būs tērpies lateksa biksēs un mute tam būs aizbāzta ar ābolu gluži kā ruksim cepeškrāsnī. Un tādā gadījumā nākamajā gadā kļūt par labu meiteni motivācijas nav nekādas...


10. Tori Amos - "A Silent Night With You"
Tā apcerīgi noslēgsim šo 2011.gada Ziemassvētku dziesmu apskatu. Torijas Emosas 2009.gada plate "Midwinter Graces" patiesībā ir Ziemassvētku albums - tajā ir tradicionālās svētku dziesmas, sajauktas ar pašas Emosas muzikālo pienesumu - kā dziesmā "A Silent Night With You".


Šeit rakstā minēto dziesmu liste:


Foto raksta ievadā no hystericalmarissa.blogspot.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

"The Last Royals" - "Always, To Belong" (video)

Šā gada maijā, šeit iepazīstot duetu "The Last Royals", izteicām cerību, ka kaut kad varēsim paturēt rokās arī viņu pirmo lielo plati. Tas vēl nav noticis, taču plate, paziņojuši grupas dalībieki, ir gatava izdošanai jau pavisam drīz - vēl viens iemesls gaidīt jauno 2012.gadu!

Apsveicot fanus un mūzikas baudītājus visos šitajos tuvojošajos svētkos, "The Last Royals" dāvā arī savu artavu zem eglītes - video dziesmai "Always, To Belong" no jaunās plates, kura, starp citu, sauksies "Twistification".



Foto raksta ievadā no "The Last Royals" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

"My Enhanced Little Rhubarb" - "In Memory of Rupert Cloud" (pilns albums, audio)

Vidusskolā, kad literatūras stundā vajadzēja radīt kādu fantāzijas domrakstu, klasesbiedri allaž iedziļinājās dziļās tēmās - rakstīja par attiecībām, par mīlestību, kāda klasesbiedrene bija uzrakstījusi eseju par to, ko jūt salauzta sirds. Tas bija stulbi! Vismaz man tā toreiz likās. Jo pats es allaž rakstīju, piešķirot cilvēciskus vaibstus - raksturu, domāšanu - meža dzīvniekiem. Man cieņā bija zaķi un eži, un droši vien ar šādiem sacerējumiem es būtu varējis tālu tikt... kādā bērnudārza vecuma auditorijas konkurencē. Kad to sapratu, mana bērnība beidzās, un es saskumu.

Bet nu pavisam nejauši esmu atradis dvēseles radiniekus, kas mani atkal aiznes atpakaļ zaķu un ežu laikos - tas ir zviedru trio "My Enhanced Little Rhubarb", kurā muzicē brālis un māsa Lindstrēmi un māsas draudziņš Hugo Milvūds. Viņu debijas plate "In Memory of Rupert Cloud" ir īpaša, jo tas ir stāsts par mākonīti vārdā Ruperts un ābeli Zelmu, stāsts par viņu abu kopīgo dzīvi. Kādu dienu Ruperts debesīs sajutās ļoti vientuļš (todien spīdēja saule), un viņam palika tik skumji, ka uznāca raudiens. Saprotams, kad mākonītis raud vai čurā, uz zemes esošajiem tas nozīmē lietu. Un tā šīs Ruperta asaras lietus veidolā nolija pār Zelmu. Un Zelmai radās spēki pacelt pret debesīm savus no sausuma novārgušos zarus. Viņa pacēla tos tik augstu debesīs, ka tie satapās ar mākoni. Ruperta un Zelmas stāsts bija sācies...

Šis ir vadmotīvs trio debijas platei. Viņi rada brīnišķīgu mūziku un nesaķēpā to ar bezjēdzīgi nodrāztiem mīlas stāstiem kā mana klasesbiedrene. Tiesa, šajos "My Enhanced Little Rhubarb" stāstos nav zaķu un ežu, bet bez Zelmas un Ruperta ir vēl arī citi personāži, piemēram, ābols Džons, kas, saprotams, ir Zelmas dēls un viņam ir veltīta albuma dziesma "John, Stay Around My Roots". Man nav ne jausmas, vai rakstīt dziesmas par šādām lietām cilvēki pārstāj, kad viņiem beidzās bērnība (vai zāle nākamajam kāsim). Ja tā notiek, gribētos zviedru jauniešiem novēlēt pēc iespējas ilgāk palikt tādiem, kādi viņi ir - tīri, naivi un radoši! Bet visiem pārējiem - ja ir nomocījusi pieaugušo dzīve, plate "In Memory of Rupert Cloud" lai dod to grūdienu, kas reizēm trūkst, lai paceltos vismaz pāris centimetrus no zemes.



Papildus resursi:
http://www.myspace.com/myenhancedlittlerhubarb
http://www.facebook.com/pages/My-Enhanced-Little-Rhubarb

Foto raksta ievadā no "My Enhanced Little Rhubarb" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

"Sidewalk" - "Tuesday's A Day To Remember" (pilns albums, audio)

Dzīvē tā reizēm gadās - tu ej uz veikalu pēc baltmaizes, bet nopērc rozā sieviešu gumijas zābakus ar Buratīno attēlu uz to ārējām malām. Man sanāca tāpat. Salasījos atsauksmes par ansambli ar nosaukumu "Sidewalk", kas it kā esot radījis normālam cilvēkam klausāmu hip-hop mūziku, nolēmu to uzmeklēt. Bet, izrādās, muzikālu apvienību ar nosaukumu "Sidewalk" ir vairāk kā viena. Un uzdūros šai kompānijai no Nīderlandes.

Trio "Sidewalk" šā gada rudenī beidzot pēc desmit gadu pastāvēšanas izdeva savu debijas plati "Tuesday's A Day To Remember". "Mēs desmit gadus rakstījām dziesmas (..) un pēdējos trīs pavadījām studijā. Izbaudiet!" - klausītājus grupa "Sidewalk" uzrunā savā "Bandcamp" profilā un piedāvā noklausīties visu debijas albumu. Tas ir jauks, melodisks indie-pops. "Lieliskas dziesmas! Šie puiši tiks tālu!" - uzskata holandiešu lielākais popmūzikas portāls "Live XS Magazine". Nīderlandes viena no lielākajām radiostacijām "3FM radio" savukārt ir pārliecināta, ka "labāku grupu jūs vēl nekad nebūsiet dzirdējuši!" "Pagaidām," gan piebilst radiostacija, nodrošinot sev atkāpšanās ceļu nākotnē, ja nu kas.

Bet atkāpšanās īsti nav nepieciešama - "Sidewalk" tiešām ir labi. Un tiešām "ir labi", nevis "nav slikti". Noteikti vajag izmantot iespēju albumu bez maksas lejupielādēt grupas mājaslapā. Lai top gaisma, teica Sadams Huseins un aizdedzināja Irākas naftas atradnes - i būs gaisma, i amerikāņiem nekas netiks, tā teikt. Savukārt mēs, lai iegūtu gaismu, neko nededzināsim - vien noklausīsimies šo holandiešu zēnu debijas plati. Bet, ja noteikti vajag kaut ko aizdedzināt, drīz nāks Ziemassvētku vecītis un viņam, vecajam maitam, ir gara un pūkaina bārda...



Papildus resursi:
http://www.musicbysidewalk.com

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

Marc Broussard - "Home" (video), "Marc Broussard" (pilns albums, audio)

"Šis ir patiess ieraksts, kā jau visi mani iepriekšējie," komentējot savu jaunāko plati, saka amerikāņu komponists un dziedātājs Marks Brusārds. "Es necentos pārsteigt klausītāju. Mēs paņēmām dažas pamatsajūtas, tāpat kā kādus īpašus stāstus no manas dzīves un piemērojām tos dziesmu tekstiem." Tāda ir Brusārda dziesmu tapšanas formula, ja varam ticēt viņa mājaslapā sacītajam.

Pats mākslinieks ir nācis no muzikālas ģimenes. Viņa tēvs, Teds Brusārds, ir viens no piecdesmito gadu grupas "The Boogie Kings" dibinātājiem. Ar sievu Sonju, Marka māti, Tedz salaulājās uz laivas ar nosaukumu "The Rock Boat VII". Ģimenes tradīcijas turpina arī Marks - savam vecākajam dēlam Geivinam viņš veltījis dziesmu "Gavin’s Song", bet vidējo dēlu Gibu Brusārds nosaucis par godu mūziķim un draugam Gibam Drollam, ar ko kopā daudz koncertējis.

Savu karjeru Brusādrs uzsāka kristīgajā grupā "Y", bet tas nebija ilgi - jau nākamajā gadā viņš nodevās solokarjerai, izdodot savu debijas plati "Momentary Setback". Brusārda mūzika ir viegla, melodiska, tāpēc nav nekāds brīnums, ka jau pavisam drīz viņa kompozīcijas sāka izmantot arī citi mākslinieki, piemēram, Lianna Raima savā albumā "Family" iekļāva Brusārda dziesmu "Nothing Wrong", bet Kellija Klerksone koncertos nereti izpilda dziesmu "Home", kas arī ir Brusārda garadarbs.

"Man nebija nekādas misijas," par jaunāko plati "Marc Broussard" saka tās autors. "Šis albums radās, tikai pateicoties spēcīgai mūzikai." Vārdu sakot, ja ir vēlme pēc kā nesamākslota, patiesa, bet tajā pašā laikā varbūt ne ļoti oriģināla, Marks Brusārds ar savu jauno un visām iepriekšējām platēm būs akurāti laikā! Pirms visas jaunās plates turpinājumā arī video Brusārda laikam jau pazīstamākai dziesmai "Home".





Papildus resursi:
http://www.marcbroussard.com
http://www.myspace.com/marcbroussard
http://www.facebook.com/marcbroussard

Foto raksta ievadā no Marka Brusārda profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

"Youth Lagoon" - "The Year of Hibernation" (pilns albums, audio)

"Godīgums" - šis ir vārds, ko savas mūzikas sakarā vairākkārt intervijās min Trevors Pauers. Viņa projekts "Youth Lagoon" jau ir izraisījis sajūsmas vētras mūzikas kritiķu vidū. Šis 22 gadus vecais Aidaho štata (ASV) iedzīvotājs pārsteidza pasauli ar savu debijas singlu "July" - tad daudzi centās noskaidrot, kādi ļaudis slēpjas aiz šī nosaukuma "Youth Lagoon"? Izrādās - tur ir tikai viens Pauers, kurš, turklāt, savas dziesmas ir ierakstījis guļamistabā. Stāsts nav oriģināls, bet mūzika gan ievērības cienīga.

"Youth Lagoon" debijas plate "The Year of Hibernation" iznāca šā gada rudenī. Tās ir īpašas vienpadsmit dziesmas - ja tās kādu atstāj vienaldzīgu (un vienalga - pozitīvā vai negatīvā nozīmē), var droši teikt, ka šis "kāds" nav dzīva būtne, kas sastāv no kauliem, ādas, asinīm un dažreiz puņķiem. "Es tikai gribēju uzrakstīt godīgas, patiesas dziesmas. Mūsdienās ir tik daudz seklas mūzikas!" - saka Pauers, atgādinot vecu vīru, kam visa pasaule, izņemot viņu pašu, ir slikta. Bet daļēji jau viņam var piekrist.

"Man patīk noslēpumainība," mūzikas portālam "Pitchfork", atbildot uz jautājumu, kāpēc viņš neuzstājas ar īsto vārdu, atzīst Pauers. Viņam galvenais - lai klausītājs novērtē un koncentrējas uz mūziku, nevis cilvēku vārdiem un skaļiem izteikumiem. Viens no aizraujošākajiem šā gada albumiem "The Year of Hibernation" turpinājumā.



Papildus resursi:
http://www.facebook.com/youthlagoon

Foto raksta ievadā no "Youth Lagoon" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs