Pirmais uznāciens uz skatuves šobrīd trīsdesmit gadus vecajai amerikāņu dziedātājai bija astoņu gadu vecumā, kad kopā ar savu māti viņas uzstājās kādā pasākumā ar kantrī dziesmu "Tennessee Flat Top Box". Piecpadsmit gadu vecumā Karlaila jau komponēja un spēlēja ģitāru. Uzstājusies kopā ar grupiņu dažos vietējas nozīmes krodziņos Sietlā (ASV), Kārlaila reiz sagaidīja savu veiksmi nesošo klausītāju - 2003.gadā Džordžijā mūzikas festivālā viņu noklausījās arī Deivs Metjūzs, tas pats, kurš "Dave Matthews Band". Tas viņai pavēra ceļu uz kontraktu ar "Columbia Records", kuras paspārnē 2005.gadā iznāca Kārlailas vārdā nosaukta debijas plate. Tai bija labi panākumi - Kārlaila ne tikai koncertēja dažādos festivālos un koncertos, bet žurnāla "Rolling Stones" skatījumā ierindojās arī saraksta "10 mākslinieki, kuri jāredz" 2005.gada versijā.
2007.gadā, panākumu iedvesmota, Kārlaila laida klajā savu otro plati "The Story". Titulsingls no tā līdz šim ir labākais mākslinieces veikums singlu topos, Portugālē sasniedzot pat augstāko pozīciju. Kārlailas mūzika, nepārprotami, nāk no Amerikas - kantrī ietekme to nodod. Tomēr šo amerikāņu mūziķu tradicionālo kaiti pārdozēt savas dziesmas ar senajām tautas mūzikas saknēm kompensē, dažbrīd pat nozūmē vispār, visparastākais pops. "The Story" - ideāls piemērs tam. Tas ir labs pops. Un, ja kundzi varētu palūgt, lūdzu, lai viņa pie šī stila paliek.
Pēc 2009.gada plates "Give Up the Ghost" šis, 2011.gads, Kārlailai ir īpašs - klajā nācis viņas albums ar koncerta ierakstu "Live at Benaroya Hall with the Seattle Symphony". Lai arī pastāv uzskats, ka tikai sevi izsmēlušiem mūziķiem jāsāk koncertēt kopā ar simfoniskajiem orķestriem, pati Kārlaila ir sajūsmā par šādu iespēju. "Es strādāju ar pasaules klases simfoniķiem, un es ierakstīju albumu šajā manas dzimtās pilsētas brīnišķīgajā vietā [Benarojas hallē]." Tāda, lūk, ir šī Brendija Karlaila, kura ne tikai ir Eltona acuraugs un labs komponists, bet arī cilvēks ar plašu sirdi, iesaistoties dažādās nevalstiskās un palīdzības organizācijās, piemēram, Amerikāņu Diabēta asociācijā, un nesavtīgi ziedojot laiku dzīves pabērniem ar cerību, ka varbūt kāds piecpadsmitgadīgs bērnelis kaut kur kādā mazā Amerikas pilsētiņā, skatoties uz viņu, sapratīs, ka nav nozīmes, no kurienes tu nāc, galvenais ir, kur tu beigās nonāc.
Papildus resursi:
http://www.brandicarlile.com/
http://www.myspace.com/brandicarlileband
http://www.facebook.com/brandicarlile?sk=info
Foto raksta ievadā no www.brandicarlile.com.
2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com
Tweet
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru