Džeza pasaulei Hērbijs Henkoks nav svešs. Viņu uzskata par dzīvu mūzikas ikonu, sadarboties ar viņu muzikālos projektos par godu uzskata tādas mūsdienu zvaigznes kā Pinka, Džeims Morisons, Tīna Tērnere, Leonards Koens un daudzi, daudzi citi.
Dzimis Čikāgā 1940.gadā, Henkoks mūzikas skolā ieguva klasiskās mūzikas izglītību, jau 11 gadu vecumā Čikāgas Simfoniskajā orķestrī uzstājoties Mocarta mūzikas koncertā kā klavieru solists. Gadiem ejot džezs bija tā mūzika, kura pārņēma Henkoka prātu un sirdi. 1963.gadā viņš sāka spēlēt slavenajā Mailza Deivisa kvintetā "Miles Davis Quintet", paša džeza meistara uzaicināts.
Kopš tā laika Henkoks ir pastāvīgā mūzikas apritē, aizvien vairāk pārkāpjot džeza robežas. Kā reiz sacīja mūsu Maestro Raimonds Pauls, viņa priekšrocība ir tā, ka vienu vakaru var klimperēt klavieres šlāgermūzikas festivālā, bet jau nākamajā emocionāli izpausties kādā klasiskās mūzikas koncertā. Henkokam ir līdzīgi - viņš ir hameleons mūzikā.
"The Imagine Project" ir pēdējo gadu Henkoka ierakstu sērijas turpinājums, kurā meistars kopā ar mūsdienu mūziķiem iespēlē roka un popa klasiku. Atšķirībā no plates "River: The Joni Letters" (2007), kurā iedziedātas tikai Džonijas Mičelas dziesmas, lielākajā daļā Henkoka pēdējo gadu albumi ir dažādu autoru garadarbu kompilācijas. Kā jau vēsta pats nosaukums, šim albumam pilnīgi noteikti jābūt saistībai ar Džonu Lenonu. Tā arī ir - ar Lenona "Imagine" Sīla un Pinkas izpildījumā tas sākas.
Henkokam, šķiet, piemīt daudziem mūziķiem varbūt ne tik raksturīga īpašība pārkāpt pāri savam "pamatstilam", integrēties mūsdienu mūzikā, ļaujot tai sasniegt daudz lielāku auditoriju. Džezs gan atkal ir modē, bet to parasti Pinka, Sīls vai Morisons nedzied, bet kopā ar Henkoku gan. Bet te nav tikai džeza, ir arī Rietumāfrikas etniskās mūzikas piešprice.
Pīters Gebriels pagājušā gadā izdeva plati "Scratch My Back", kuras doma esot bijusi, ka Gebriels iedziedās dažādu mūsdienās slavenu grupu dziesmas, bet tie, savukārt, viņa. Cik saprotams, gan "Radiohead", gan "Arcade Fire", gan vēl virkne citu, kuru dziesmas Gebriels iedziedāja, ar tādu pašu rīcību pretī viņu nepagodināja. Gebriels izskatījās par to noskumis. Bet, domājams, viņš nevar būt neapmierināts ar Henkoka veikumu - Gebriela laikam jau slavenākās dziesmas "Don`t Give Up" iespēlēšanu, ar savām balsīm ierakstu kuplinot tai pašai Pinkai un Džonam Ledžendam.
Tāpat arī Metjū Mūrs, kurš savas dzīves laikā sarakstījis tik daudz dziesmas, cik blaugznu kažokā ir normālam pieaugušam lācim, var ievērtēt Henkoka veikumu kopā ar Sūzanu Tedeši un Dereku Traku, ieskaņojot viņa "Space Captain".
Sava dziesma "The Imagine Project" albumā ir gan Bobam Dilanam ("The Times They Are A`Changin`"), Lenonam un Polam Makartnijam ("Tomorrow Never Knows") un citiem, kuru mūziku Henkoks izspēlē vieglā džeza improvizācijā.
Henkoks ir mūzikas hameleons. Domājams, viņš pilnīgi mierīgi spētu savā manierē iespēlēt arī kaut ko no "Metallica" repertuāra, un, visticamāk, arī tam cauri vītos Henkoka rokraksts - džeza ritmi viņa klavierspēles izpildījumā. Jo saknes jau nekur nepazūd. To apliecina arī viena no Henkoka populārākajām dziesmām "Cantaloupe Island" no viņa 1964.gada albuma "Empyrean Isles".
2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com
Tweet
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru