"Es esmu gejs un vienmēr tāds esmu bijis, pat, kad vēl biju Deivids Džounss," 1972.gada 22.janvāra mūzikas žurnāla "Melody Maker" numurā paziņoja Deivids Bovijs, īstajā vārdā Deivids Roberts Džounss. Nevarētu teikt, ka tajā laikā pret minoritātēm sabiedrībā valdītu sirsnīgākas jūtas kā tagad, un patiesībā Bovijam tikai to arī vajadzēja. Tas bija labi organizēts un plānots pasākums reklāmas kampaņā, kam pasaulei bija jāstāda priekšā savu jauno varoni Zigiju Zvaigžņputekli! Šogad jūnijā aprit četrdesmit gadi, kopš Bovija albuma "The Rise and Fall of Ziggy Stardust and the Spiders from Mars" iznākšanas. Albuma, kas kā komētu uzšāva Boviju slavas debesīs; albums, kura panākumu fenomenu joprojām cenšas atšķetināt mūzikas pētnieki; albumu, kas mainīja ne tikai rokmūzikas pasniegšanas manieri, bet arī pašu Boviju.
ALBUMI - VIENS PAKAĻ OTRAM
"Kurš viņam pateiks?" - ierakstu studijā ar šausmām sejā viens otram parasti vaicāja skaņu inženieri, ja viņu kļūmes dēļ nebija sanācis kārtīgi ierakstīt kādu Bovija balss partiju. Jo Bovijs parasti nekļūdījās, viņš, lielākoties, visu iedziedāja ar pirmo reizi. "90-95% Bovija vokālo partiju mēs parasti ierakstījām ar pirmo reizi," atceras Kens Skots, kurš kā skaņu inženieris strādājis arī ar Bītliem, "Pink Floyd", Džordžu Harisonu un daudziem citiem. Iedziedāt kaut ko vēlreiz, ja viņš zināja, ka to jau pareizi izdarījis pirmajā reizē, Boviju pierunāt varēja tikai viņam ļoti pietuvinātas personas.
Pēc neievērotās debijas plates "David Bowie" (1967) un nedaudz labākus panākumus guvušās "Space Oddity" (1969), Bovijs sava trešā albums ierakstīšanai pieaicināja divus paziņas no grupas "Ronno" - ģitāristu Miku Ronsonu un bundzinieku Miku Vūdmenseju jeb "Vūdiju". Rezultāts sadarbībai bija albums "The Man Who Sold the World", kuru novērtēja leģendārais dīdžejs Džons Pīls, uzaicinot grupu raidstacijā "Radio 1" piedalīties šovā "In Concert". Sajutis zināmu novērtējumu, Bovijs metās iekšā jaunas plates radīšanā. Palūdzis "Ronno" puišus palīdzēt tā ierakstā, Bovijs kopā ar Ronsonu, Vūdiju, basģitāristu Trevoru Bolderu, taustiņinstrumentālistu Riku Veikmanu, Skotu un viņa palīgu Denisu Makkeju ieradās Londonas "Trident" ierakstu studijā, un darbs pie albums "Hunky Dory" varēja sākties.
Albums tapa raiti, jo Bovijs bija neapturams savās radīšanas spējās. Vēl vairāk - "Hunky Dory" vēl bija miksēšanas procesā, kad Bovijs palūdz Skotam vēl uz kādu brīdi rezervēt "Trident" studiju, lai... ierakstītu nākamo albumu.
"Kad mēs strādājām ar "Hunky Dory" materiālu miksēšanas telpā, Bovijs varēja mierīgi ienākt studijā, apsēsties pie klavierēm un sākt spēlēt savas jaunās dziesmas," atceras Makkejs. "Tad viņš uzkāpa pa trepēm pie mums, apsēdās blakus, un, kamēr mēs lielā skaļumā atskaņojām viņa topošā albuma ierakstus, Bovijs tikai sēdēja un kaut ko rakstīja. Reiz es viņam pajautāju, ko viņš raksta, un viņš atbildēja: "Es rakstu vārdus manām nākamajām dziesmām." Tad viņš vērsās pie Kena un teica: "Es nupat pabeidzu rakstīt nākamo albumu." Bet nebija taču pabeigts vēl šis! Tik ražīgs bija Bovijs."
AMERIKA DOD GRŪDIENU
Tas, ka Bovijs forsēja jauna albuma iznākšanu, pirms vēl bija izdots sagatavošanā esošais, pēc maza brītiņa vairs nepārsteidza nevienu no viņa līdzgaitniekiem - viņi bija pieraduši pie vairāk vai mazāk ekstravagantām un negaidītām Bovija idejām. Un iesākumā nekas neliecināja, ka tuvojas kas īpašs. Šajā pašā 1971.gadā Bovijs pirmo reizi pabija ASV. Šis ceļojums izmainīja visu viņa dzīvi un, pateicoties tam, pasaule tika pie sava Zigija Zvaigžņputekļa.
Par Bovija apsēstību kļuva grupas "The Stooges" un "The Legendary Stardust Cowboy". Tajā laikā pabalējusi bija arī Elvisa Preslija karjera, jo viņš vairāk koncentrējās uz viduvējām kino lomām, ne mūziku, tāpēc jo īpašs kārdinājums bija ziņa, ka ierakstu kompānija "RCA" meklē "jaunu Elvisu". Bovijs zināja: lai par tādu kļūtu, viņam nepietiks tikai uzstāties spīdīgās ūziņās, viņam jārada kāds tēls. Lū Rīds, Igijs Pops, "The Legendary Stardust Cowboy", britu rokeris Vinss Teilors, japāņu kabuki teātris, visbeidzot, Marks Bolans un grupa "T.Rex" - šo mūziķu, grupu un kultūru sajaukums radīja Zigiju Zvaigžņputekli.
Bovijs ar komandu ieradās "Trident" studijā (attēlā) 1971.gada 8.novembrī. Šaurajās studijas telpās visi jutās labi, atmosfēra bija radoša, un darbs vedās no rokas.
Basģitārists Trevors Bolders atminas, ka tajā laikā viņi vispār bijuši gluži kā ģimene, visu darot kopā. Nereti visa radošā grupa dzīvoja pie Bovija Hedonhollā Bekingemā - lielā mājā ar plašu dārzu, kurā puiši šad tad uzspēlējuši futbolu. Tomēr Bovijs bija savrupnieks, cik tālu tas attiecas uz dziesmu radīšanu, - ja grupa studijā nevarēja pabeigt kādu dziesmu, pazuda radošais pavediens, Bovijs parasti paņēma ģitāru, uzkāpa otrajā stāvā un pēc brīža nonāca lejā un nospēlēja "iztrūkstošo posmu". Visgrūtāk gāja ar dziesmas "Moonage Daydream" balss partijas ierakstu - tas izdevās tikai ar kādu desmito reizi. "Deividam ir vienreizējs vokālais diapazons," atzīst Bolders. "Neviens nevarēja nodziedāt kā viņš. Tas, kā viņš varēja [dziesmas laikā] mainīt savu balss tembra raksturu, ir novērojams visā viņa karjerā. Viņam bija neticami spēcīga balss."
ZIGIJA TĒLS
Turpmāko pāris mēnešu laikā sāka parādīties pirmās pārmaiņas Bovija vizuālajā izskatā. Kens Skots atceras, ka iepriekš Bovijs ģērbās džinsos un brīvā kreklā "kā lauķis".
"Viņa mati kļuva īsāki," pirmās pārmaiņas minas Skots. "Viņš bija liels japāņu stila piekritējs, tāpēc sāka lasīt dažādas attiecīgas grāmatiņas, un katru reizi viņš ieradās tērpies aizvien "japāniskākās" drēbēs." Vēl viens klikšķis notika 1972.gada 13.janvārī, kad Londonā bija filmas "Mehāniskais apelsīns" pirmizrāde. Kā zināms, Entonija Bērdžesa šāda paša nosaukuma grāmata stāsta par noziedznieku Aleksu, kurš, lai arī varētu nosist to, kurš nemīl Bēthovena mūziku, pats izdara šādu smagu noziegumu un tiek "ārstēts", izmantojot "modernas ārstniecības metodes" - psiholoģisku ietekmēšanu, liekot dienām, piesietam pie krēsla, skatīties policijas uzfilmētus slepkavību upurus, neslēpjot nedz uzšķērstus vēderus, nedz sakropļotas sejas.
Stenlija Kubrika filma ar Malkomu Makdauelu galvenajā lomā bija nākamais grūdiens Zigija dzimšanā. "Viņš mums visiem lika noskatīties šo filmu, un mūsu kostīmi bija aptuveni tādi paši [kā filmas varoņiem]: zābaki, katliņcepure - tikai daudz krāsaināki. Bet tad mēs pārgājām uz to melno un sudraboto [stilu], un Miks pārvilka zeķes pār biksēm, atstājot tādu nelielu loku apkārt. Tas bija nedaudz dīvaini," tā Bolders. "Patiesībā mēs tā īsti nekad neizlēmām [vienā brīdī] kļūt par "Marsa zirnekļiem"," Bolders turpina. "Tas vienkārši tā dabiski progresēja."
Bovijs saprata vai vismaz skaidri nojauta, ka ideja par Zigiju un Marsa zirnekļiem "aizies", tāpēc ļoti gatavojās šī tēla popularizēšanai.
Viņš pat pieņēma darbā PR speciālistu, un kopā ar viņu izlēma, ka vispirms jārunā ar lielajiem mūzikas izdevumiem, un divi pirmie laimīgie bija "NME" un "Melody Maker", kam tika sniegta vēsturiskā intervija ar atzīšanos, ka Bovijs vienmēr bijis gejs. Šīs intervijas nostrādāja perfekti. Bovijs tajā laikā jau ģērbās sava jaunā tēla drēbēs, kas bija visai ekscentriskas, - akurāt tādas, kādas nereti mēdz valkāt seksuālo minoritāšu pārstāvji. Bez tam Bovijs bija biežs viesis geju klubā "Sambrero". "Viņš labprātāk spēlēja kādu lomu, nevis bija viņš pats," spriež Dana Džilespija, kas Zigija albumā bija fona dziedātāja. "Es nedomāju, ka viņš jebkad sirdī būtu bijis īstens gejs."
UZ ZVAIGZNĒM, BET BEZ PUTEKĻIEM
1972.gada 29.janvāris bija grupas pirmā publiskā uzstāšanās jaunajā veidolā. Tā notika klubā "Friairs" Bekingemšīrā, un publikā tovakar bija gan "Queen" dalībnieki Frediijs Merkūrijs un Rodžers Teilors, gan dziedātājs un komponists Jans Hanters. "Tas bija... spīdoši! Viņiem tas patika. Mēs tam nespējām noticēt," par publikas atsaucību koncertā jūsmoja Bolders.
Kopš šīs uzstāšanās Bovija lietas sāka virzīties uz priekšu ļoti strauji - viņš bija ievērots un interese par viņa radīto Zigiju tikai pieauga, taču bija viens bastions, kuru ieņemt Bovijam ar pirmo rāvienu neizdevās - tā bija raidsabiedrība "BBC" un tās mūzikas šovs "The Old Grey Whistle Test". Tā producents Maiks Epltons vienkārši "negribēja Boviju ņemt". Taču, par laimi, viņa komandā atradās citādi domājošie un reiz, kad kāda jau sarunāta grupa šovā uzstāties pēkšņi vairs nevarēja, Epltona asistents un liels Bovija fans Dženijs Evanss, izmantojot situāciju, rada iespēju Zigijam ar visiem saviem Marsa zirnekļiem gozēties "BBC" ēterā. Un Lielbritānijā ar to arī pietiek, lai tevi sadzirdētu un novērtētu lielas masas, lai tu kļūtu "savējais".
Tā paša gada 6.jūnijs bija datums, kad klajā nāca albums "The Rise and Fall of Ziggy Stardust and the Spiders from Mars". Konceptalbums, kurš stāsta par iedomātu tēlu Zigiju Zvaigžņputekli, kas plates garumā izdzīvo veselu dzīvi un beigās, kulminējot dziesmai "Rock'n'Roll Suicide", izdara pašnāvību. Pirmajā nedēļā albumu pārdeva 8000 eksemplāru kopijās, kas nebija maz. Un tad sākās Bovija un viņa grupas jaunā dzīve. Bovijs kļuva par īstu zvaigzni, pie viņa mājās nereti viesojās Miks Džegers, Džordžs Harisons un cits "sabiedrības krējums".
Rudenī Bovijs ar grupu devās savā pirmajā koncerttūrē pa ASV - 22 koncerti, kam pa vidu viņš vēl Ņujorkā paspēja ierakstīt dziesmu "The Jean Genie", izdevniecība to singla formā izdeva 24.novembrī un, pateicoties Zigija fenomenālajiem panākumiem, britu salās tā uzkāpa līdz otrajai vietai singlu topā. Tā bija traka slodze un traks spiediens.
"Mēs strādājām studijā, kad vien varējām," skaidro Bolders (attēlā). "Viņi [ierakstu kompānija] gribēja Deividu redzēt gan ceļā, gan studijā. Viņš bija zem masīva menedžmenta un ierakstu kompānijas spiediena, jo tie centās nopelnīt ar viņu pēc iespējas vairāk naudas."
VIENS PA ZVAIGZNĒM, CITI - PA ZEMI
Pēc atgriešanās no ASV sekoja koncerti dzimtenē, tad atkal Savienotajās Valstīs un arī Japānā. Paralēli tika rakstīts jauns albums "Aladdin Sane", kas iznāca 1973.gada aprīlī. Pēc 18 mēnešu nepārtraukta darba, koncertējot un strādājot studijā, grupa pagura. Parādījās nopietnākas domstarpības starp grupas dalībniekiem.
Brūklinas džeza pianists Maiks Garsons (attēlā) "ievazāja" grupā scientoloģijas mācību, jo pats bija tās piekritējs. Pēc daudziem gadiem viņš atzīs, ka ir kļūdījies. "Mana kļūda bija tā, ka, esot scientoloģijas entuziastam, es to centos izplatīt apkārtējiem," Garsons atceras. "Vairāk tas ieinteresēja Vūdiju, Trevoru mazliet, Miku arī nedaudz, bet Vūdijs ar to aizrāvās ļoti. Viņš joprojām ir scientologs. Es scientoloģiju pametu 1982.gadā, un kopš tā laika viņš ar mani nav runājis."
No saviem "Zirnekļiem" sāka distancēties arī Zigijs.
Ja iepriekšējā Amerikas tūrē viņi visi ceļoja kopā, tad tagad Bovijs brauca atsevišķā limuzīnā. Protams, zināmus secinājumus puiši izdarīja. "Mēs nekad tā īsti nesocializējāmies, mums nebija ikdienas kontaktu ar Deividu," secina Bolders. "Kādreiz, kad mēs visi dzīvojām Hedonhollā, tad jā. Taču, jo slavenāks viņš kļuva, jo vairāk cilvēku gribēja būt viņa tuvumā. Viņam tas viss nedaudz sakāpa galvā. Mēs, pārējie, kļuvām nesvarīgi. Tā viņš visur gāja kopā ar citām slavenībām... Un vienīgās reizes, kad viņu redzējām mēs, bija tad, kad viņš uzkāpa uz skatuves koncerta laikā. Tas bija tas pats patīkamais, atvērtais puisis, ar kuru varēja patiešām labi izrunāties, talantīgais dziedātājs, ar kuru kopā tu gāji lejā uz krodziņu. Pēkšņi viņš bija Lielais Deivids Bovijs, bet mēs - tikai "Zirnekļi no Marsa". Un tieši par to taču ir albums, vai ne?"
PĒC ZIGIJA
1973.gada 3.jūlijā Londonas Hammersmita koncertzālē notika pēdējā "The Rise and Fall of Ziggy Stardust and the Spiders from Mars" koncerttūres uzstāšanās. "Mēs par to neko nezinājām! "Ko pie velna viņš dara?" - es toreiz nodomāju," ar nopūtu atminas Bolders, runājot par šī koncerta noslēgumu, kurā Bovijs pameta skatuvi vēl pirms pēdējās dziesmas "Rock'n'Roll Suicide" nodziedāšanas. Vūdijs man vēlāk teica, ka, ja vien būtu to zinājis, viņš uz skatuves vispār nekāptu. Tieši tāpēc viņi no mums to slēpa.
Viņi neriskēja ar to, ka pateiksim: "Sūkājiet pakaļas!" un aiziesim. Bet visi pārējie zināja. Miks Ronsons zināja. Viņi to slēpa tikai no mums abiem ar Vūdiju." Vūdmensejs (attēlā) vairs nekad nespēlēja kopā ar Boviju, tā bija pēdējā reize...
Bolders vēl pievienojās Bovijam un Ronsonam 1973.gada plates "Pin Ups" ierakstā, taču, kā viņš vēlāk atzina, "tā bija dīvaina atmosfēra, un es patiesībā tur nemaz negribēju atrasties". Šobrīd Trevors Bolders spēlē grupā "Uriah Heep". Miks Ronsons vēlāk pievērsās solo karjerai, tāpat spēlējis kopā ar Eltonu Džonu, Moriseju un Janu Hanteru. 1993.gada 29.aprīlī viņš 46 gadu vecumā mira no aknu vēža.
Vairs nekas, ko Bovijs darījia pēc tam, nelīdzinājās Zigija Zvaigžņputekļa radītajam efektam. Kā grāmatā "101 mūzikas albums" par plati "The Rise and Fall of Ziggy Stardust and the Spiders from Mars" raksta Klāss Vāvere, "nav pārspīlēts teikt, ka pēc šī Bovija albuma ne tikai pusaudžu mūzika, bet arī paši pusaudži kļuva citādi, - un, protams, no citādiem pusaudžiem izaug citādi pieaugušie."
Rakstā izmantoti materiāli no mūzikas žurnāla "Uncut" (2012.gada aprīļa numura), Klāsa Vāvares grāmatas "101 mūzikas albums" un interneta resursiem.
Foto raksta ievadā no www.ioffer.com. Pārējie foto no citiem interneta resursiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru