Viens no šī gada gaidītākajiem albumiem ir klāt! Savu septiņpadsmito studijas plati "Wrecking Ball" klajā laidis neviens cits, kā leģendārais amerikāņu mūziķis Brūss Springstīns. Viņa pirmā plate "Greetings from Asbury Park, N.J." iznāca tālajā 1973.gadā - tātad uz lielākām vai mazākām skatuvēm Springstīns pavadījis jau četrdesmit gadus. Un, klausoties "Wrecking Ball" ievadošo himnisko "We Take Care Of Our Own", tā vien liekas, ka doma par pievēršanos pelnītas atpūtas baudīšanai Springstīnam nav nevienā acī, ja tā var izteikties.
Šķiet, Springstīns ir viens no atklātākajiem mūziķiem: katrs viņa albums, katra dziesma - tas ir viņa tā brīža dvēseles noskaņu spogulis. Springstīns dzied par visu, kas viņam šķiet svarīgs - nemākulīgiem politiķiem, bērnu prostitūciju, bezdarbu, terorismu, par jebko. Viņa 2009.gada plate "Working On A Dream" bija cerību pilna, jo nupat bija ievēlēts jauns ASV prezidents Baraks Obama, uz kura nestajām pozitīvajām pārmaiņām tā cerēja Amerika un arī pats Springstīns. "Kur ir darbs, kas nodarbinās manas rokas un darīs manu garu brīvu?" šādi Springstīns jau dzied "Wrecking Ball" albuma ievadošajā dziesmā. Viņš ir dusmīgs! Par to, ka politiķi nepilda solījumus, par to, ka pasaule kļūst sarežģītāka un nedrošāka. "Dusmas!" pirms albuma "Wrecking Ball" iznākšanas kādā intervijā Springstīns vienā vārdā nosauca jaunās plates vadmotīvu. Un jāsecina - mīlestība un dusmas laikam ir divi dvēseles stāvokļi, kas vispozitīvāk ietekmē jebkuru radošu dvēseli.
"Wrecking Ball" tiešām atšķiras no iepriekšējo gadu Springstīna platēm. Ja 2005.gada "Devils & Dust" bija kā bezspēcīgs izmisuma sauciens saistībā ar Irākas kara notikumiem; 2007.gada "Magic" - kā bezrūpīga pastaiga pa saulainu pludmali; 2009.gada "Working On A Dream" - kā cerību stars labākai nākotnei, tad 2012.gada "Wrecking Ball" izklausās vairāk pēc tādas kā samierināšanās, ka pasauli izmainīt vienam neizdosies. Pārmetumi, kurus dziesmās Springstīns velta gan politiskai elitei, gan ikvienam no mums, ir ietērpti ne tikai lēnās un "īdelīgās" dziesmās, - daļu šīs plates mūzikas kritiķi pielīdzina pat Springstīna slavenākajai 1984.gada platei "Born In The U.S.A.".
Jauns Springstīna albums vienmēr būs notikums. Savos 62 gados viņš ne tikai ir uzkrājis vienreizēju pieredzi, ne tikai izdzīvojis, nezaudējot "svaigākiem" mūzikas stiliem un strāvojumiem, Springstīns jau sen ir kļuvis par "Amerikas muzikālo sirdsapziņu". Labi, ka viņš nedzīvo Latvijā, tad jaunu protesta albumu varētu izdot reizi mēnesī. Taču ciemos atbraukt gan vajadzētu. Pietiek mums visādu drazu, kas šovasar piecūkos Mežaparka Lielo estrādi! Ja uz tās reiz uzstātos Brūss Springstīns, tad, manis pēc, lai pēc tam tā estrāde sabrūk putekļos - nekam citam vairs nebūtu nozīmes...
Albums ballēs saņem augstāko novērtējumu, jo šī tiešām ir Springstīna pēdējās dekādes labākā plate. Emociju gamma - no liriskām un lēnām gaudu dziesmām līdz himniskiem skaņdarbiem - padara šo plati par vienu no spilgtākajiem 2012.gada albumiem kategorijā "Roka klasika". Šai platei jābūt katra melomāna kolekcijā!
Albuma vērtējums: 10/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 3/5
The Guardian: 4/5
The Independent: 5/5
NME: 8/10
Pitchfork Media: 5,9/10
Rolling Stone: 5/5
Spin: 7/10
Iegādājies albumu legāli!
2012, www.musicstories.lv
Tweet
Tweet to @MusicstoriesLV
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru