"The Low Anthem" - "Lover Is Childlike" (audio), "Oh My God, Charlie Darwin" (2008, pilns albums)

Pagājušajā svētdienā - Pūpolsvētdienā, kas iekrita 1.aprīlī, tāpēc visiem, perot ar pūpoliem, mierīgi varēju teikt: "Audz kantains kā saņurcīta divlitru alus PET-pudele!", un neviens par to neapvainojās - pa "Pirmo Rīgu" no rīta nejauši dzirdēju mācītāja Jura Rubeņa priekšlasījumu Lieldienām, kura galvenais motīvs bija - tukšums. Redz, cilvēki, mācītājprāt, baidās no tukšuma, uztver kā kaut ko sliktu, taču patiesībā "tukšums katrā no mums atbrīvo vietu daudzām labākām lietām - domām, darbiem". Man kā cilvēkam, kurš ir ieskatos, ka vēsturiski visas lielākās cilvēces izraisītās kara katastrofas balstās reliģijā, šī ir lieliska iespēja "iztukšot" savu šo spriedumu bagāžu un "atjaunināties" ar ko "skaistu, labu un cēlu". Bet es to nedarīšu. Vēl vairāk - aicinu arī citus nevis mēģināt atrast "cita patiesību", bet gan turēties pie savas, cik vien spēcīgi tas iespējams.

Un tieši tāpēc šodienas stāsts nebūs par eņģelīšiem zeltītos paltrakos, bet par dzīviem cilvēkiem panēsātās drēbēs, garām bārdām un skaistām dvēselēm. Jo, ja dvēsele nav skaista, nav iespējams radīt tādu mūziku, kādu rada amerikāņu kvintets "The Low Anthem". Tā aizsākumi meklējami 2006.gadā, kad Bens Knoks Millers un Džefrijs Pristovskijs satikās kā dīdžeji kādā džeza pasākumā. Tad abi bija komandas biedri vietējā beisbola komandā. Līdz pienāca brīdis, kad mūzika ņēma virsroku, un abi izdomāja veidot savu grupu. Viņiem pievienojās Dens Lefkovics un Millera dzīvoklī tapa ierakstīta grupas pirmā dziesma "This God Damn House". Tūlīt pēc tam Lefkovics grupu pameta, bet viņa vietā pēc laika uzradās klarnetiste un komponiste Džosija Adamsa. Tajā pašā 2007.gadā pašu spēkiem tapa ierakstīts un izdots debijas albums "What The Crow Brings".

Kopš tā laika pagājis kāds laiciņš, un "The Low Anthem" ne tikai kļuvis kuplāks - grupai ir pievienojušies divi jauni dalībnieki Maiks Irvins un Tailers Osborns, - klajā nākušas vēl arī trīs plates un, visbeidzot, grupa ir labi ieredzēta savā zemē. Īstu un taustāmu popularitāti piecīšī ieguva pēc 2008.gada plates "Oh My God, Charlie Darwin" iznākšanas (plati 2009.gadā pārizdeva, kad grupa pievienojās skaņu ierakstu kompānijām "Nonesuch Records" un "Bella Union"). Šī plate arī noklausāma zem raksta, un lai tā sniedz katram savu versiju par labu Lieldienu mūziku. Gan harmonisks miers, gan jestra jautrība, gan pārdomas un zināma nostaļģija - tās ir emocijas, ko izraisa šī plate. To arī aicinu gūt ikvienam. Pirms tam gan audio 2012.gada filmas "The Hunger Games" (ar Dženiferu Lavrencu galvenajā lomā) skaņu celiņam - "The Low Anthem" devums filmai dziesma "Lover Is Childlike". Un pilnīgi noteikti var meklēt arī grupas visjaunāko albumu "Smart Flesh" (2011).





Papildus resursi:
http://www.lowanthem.com
http://www.facebook.com/TheLowAnthem
http://www.myspace.com/lowanthem
http://itunes.apple.com/us/artist/the-low-anthem/id199917598

Foto raksta ievadā no www.lowanthem.com.

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV