Studējot Dublinā rokmūziku, Bērda iesaistījās dažādos muzikālos projektos, uzstājoties pārsvarā klubos un bāros, arī vienā otrā festivālā. 2005.gadā viņa pārcēlās uz dzīvi Vācijā, tur sapulcināja ap sevi talantīgus mūziķus, un tā pamazām tapa pirmā plate "Spoons". Tās vienīgie panākumi bija 7.vieta "iTunes" lejupielāžu topā pirmajā nedēļā pēc iznākšanas. 2009.gada "New Boots" vismaz dzimtenē Īrijā tika labāk cienīts, bet citur atkal nekā. Visbeidzot šā gada 9.martā nogranda trešais Bērdas mēģinājuma šāviens - savā vārdā nosauktā plate.
Vai šis mēģinājums šoreiz būs veiksmīgāks? Kaut kā diemžēl nekas par to neliecina. Īrijā albumu topā vien 11.vieta, bet tā, ja kas, ir Bērdas visu laiku labākais sasniegums. Kāpēc tā, ja Bērdas mūzika ir bez vainas? Laikam jau vainojama vecā kaite - Bērda startē pārpildīta mūzikas stila tirgū. Viņa miksē folkmūziku, akustisko mūziku un kaut ko līdzīgu popam, viņai tas padodas sasodīti labi, bet viņa ir viena no tūkstošiem, un teikt, ka viņa ir oriģinālākais, kas jebkad dzirdēts, būtu melots. Taču viņas jaunā plate iedvesmo kaut vai ar to, ka tā nav viengabalaina - "Encore" ir ļoti enerģiska dziesma, iepretī "In Dictum" iemidzinošajam efektam. Mūzikas žurnāls "Uncut" albumam "Wallis Bird" devis sešas balles no desmit, es došu astoņas - šī tante to ir godam pelnījusi!
Papildus resursi:
Foto raksta ievadā no Vollisas Bērdas profila portālā "Facebook".
2012, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru