Pēc diviem gadiem maijā Džo Kokers svinēs 70.dzimšanas dienu. Tā paša gada novembrī Tīnai Tērnerei paliks apaļi 75. Nebūs melots, ja šos abus nosauktu par mūsdienu popmūzikas omīti un opīti. Tikai, atšķirībā no Tērneres, kura aktīvi vairs nemuzicē - viņas beidzamā studijas plate "Twenty Four Seven" iznāca nu jau 14 gadus senā pagātnē, Kokers turpina štancēt vienu albumu pēc otra. Ar apskaužamu regularitāti - viens albums 2-3 gados - vecais, labais Džo ir nonācis pie skaitļa divdesmit trīs. Pagājušā gada nogalē iznākušais albums "Fire It Up" ir Kokera divdesmit trešais studijas veikums!
Nekā jauna, nekā svaiga - tieši tas, kas vajadzīgs! Džo Kokers ar albumu "With a Little Help from My Friends" debitēja 44 (!) gadus atpakaļ - 1969.gadā. Kopš tā laika viņš allaž ir bijis uz skatuves, izgājis cauri ellei un liesmām, un joprojām pulcē klausītāju tūkstošus, kur vien uzstājas. Kokers jau sen izdarīja droši vien pamatotu secinājumu, ka viņam pašam nebūt nav jāiespringst ar komponēšanu, ja apkārt ir tik daudz skaistu, citu komponistu sacerētu skaņdarbu - ņem tik un dziedi! Jau savā otrajā albumā "Joe Cocker!" (1969) mākslinieks iztika bez nevienas savas sakomponētas dziesmas, tiesa, vēlāk šad tad pa kādai iespraužot starp klasiku, ko Kokers tā allaž mācējis "poptimizēt".
"Fire It Up" ir no Kokera vitālajiem albumiem. Reizēm karjerā viņš ir mēģinājis tā kā paniekoties ar kaut ko blūzam līdzīgu ("Organic", 1996), bet laikam jau Kokera stils ir būt roķīgākam. Tiesa, nosaukt viņu rokmūzikas pārstāvi gan būtu pārgalvīgi, bet tāds "adult-pop" nozares stūrakmens Kokers ir pilnīgi noteikti. "Fire It Up" ieturētā stila ziņā ir līdzīgs, manuprāt, Kokera vislabākajam popa albumam "No Ordinary World" (1999). Vien lieku reizi nākas secināt, ka Kokeram, neskatoties uz solīdo vecumu, aizvien piestāv un sanāk dziedāt ātras un enerģiskas dziesmas. Arī lēnās, protams, piepalīdzot pakaļdziedātājām, Kokeram sanāk - vienīgi koncertos, skatot arī "bildi", pie šīm dziesmām allaž jāpasmīn, jo Kokers, tās izpildot, nekad īsti nezina, kur bāzt rokas, kas pie ātrajām dziesmām parasti aizņemtas kā spēlējot kādas neredzamās klavierītes.
Albuma vērtējums: 7/10
Papildus resursi:
2013, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru