"of Montreal" - "Id Engager" (video), "Paralytic Stalks" (pilns albums)

Pieņemts uzskatīt, ka katra dziesma ir viens stāsts, kas ietverts melodijā. Mūsdienu radiostaciju formātu prasības šī viena stāsta garumu parasti ierobežo līdz četrām, nu maksimums piecām minūtēm. Tāpēc mūzikas stāstniekam savs sakāmais jānoformulē īsi un kodolīgu - vairs nevar kā agrāk "Pink Floyd", "Led Zeppelin" vai Ēriks Kleptons vienu dziesmu "vilkt" padsmit minūtes vai vēl vairāk. No otras puses - kāpēc nevar? Piedrāzt tās radiostacijas ar visiem viņu formātiem! Kurš vispār šodien vairs klausās radio, lai dzirdētu labu mūziku?! Kurā radiostacijā tādu var dzirdēt, neiejaucoties kādas runājošas galvas iestarpinājumiem, kas bieži vispār nav par tēmu, bet tukša muldēšana, jo "šajā brīdi kaut kas ir jāpasaka"?

Tāpēc jo apsveicamāka ir Kevina Beirna un viņa daudzgalvainā kolektīva "of Montreal" uzdrošināšanās savā jaunajā platē "Paralytic Stalks" iekļaut ne vien aizraujošus, bet arī desmit un vairāk minūšu garus muzikālus stāstus kā "Ye, Renew the Plaintiff". Gan šī, gan citas albuma dziesmas patiešām vairāk ir episki stāsti. Lai arī pēc stila "of Montreal" vairāk līdzinās Prinsam, grupām "Oasis", "Madness" vai Deividam Bovijam, viņu dziesmu struktūra tā vien liek piesaukt atmiņā slavenākos "Pink Floyd" skaņdarbus, kas koncertos varēja ilgt pat divdesmit minūtes.

Grupu "of Montreal" 1996.gadā radīja viens cilvēks - Kevins Beirns, tās nosaukums veltīts kādai daiļai būtnei "no Monreālas", ar kuru Beirnam īsti lāga neizdevās noturēt romantiskas attiecības. Pirmais Beirna domubiedrs bija Dereks Almstīds, taču viņš vairs grupā kādu laiku nespēlē, tāpēc, jāatzīst, ka vienīgais no kodola palicis tikai Beirns. "Paralytic Stalks" ir "of Montreal" vienpadsmitais albums. Par pieminēto "Ye, Renew the Plaintiff" Beirns saka: "Kad es sāku rakstīt šo dziesmu, es zināju, ka vēlos izteikt ko daudz personiskāku un intīmāku." Visticamāk, tā arī ir, ja autors pats to apliecina. Un tad ir interesants jautājums - diez kādi pārdzīvojumi Beirnu pamudināja uzrakstīt dziesmu "Exorcismic Breeding Knife"? Man ļoti patīk termins "kakofonija", allaž otrā "o" vietā prasās rakstīt "a". Lūk, šo dziesmu es varētu nosaukt par skaņu kakofoniju, un tā ir izcila! Tāpat kā plati noslēdzošā trīspadsmit minūtes garā "Authentic Pyrrhic Remission". Šie skaņu mutuļi, kas sastāv gan no stīgu, gan pūšamajiem instrumentiem, gan trokšņiem, ko var radīt jebkas, kas stāvējis skaņu ierakstu studijā, lieliski kontrastē ar "of Montreal" dziesmu, ja tā varētu izteikties, melodiskajām daļām.

Lasīt grāmatas ir labi. Bet, ja acis ir nogurušas vai ir vienkārši slinkums palasīt, "of Montreal" mūzikas stāsti noder tieši šādiem brīžiem. "Kad es klausos Džonu Lenonu, es vairs nejūtos tiks sasodīti sūdīgi kā agrāk, jo es vairs neesmu tik vientuļš [kā biju tad]. Es ļoti ceru, ka šis ieraksts kādam varētu kalpot tādā pašā veidā," mūzikas izdevumam "Paste Magazine" sarunas nobeigumā saka Beirns. Ko piebilst? Tikai to, ka, pat ja jūties sasodīti vientuļš, "of Montreal" jaunā plate "Paralytic Stalks" aizvietos tev i sievu, i vīru, suni vai jebko, kas parasti liek tev vienbūšanu aizmirst. Baudi visu plati, pirms tam iemetot aci grupas 2008.gada albuma "Skeletal Lamping" dziesmas "Id Engager" video.





Papildus resursi:
http://www.ofmontreal.net
http://www.facebook.com/ofmontreal
http://www.myspace.com/ofmontreal

Foto raksta ievadā no www.ofmontreal.net.

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV