sestdiena, 2012. gada 18. februāris

"The Strokes" - "Angles" (2011, albuma apskats)

Gribās dzirdēt kaut ko, kas sevī sintezē, piemēram, grupas "Editors", "Franz Ferdinand", "U2" un "Muse"? Lūdzu, te tā būs - Ņujorkas (ASV) "indie" roka apvienība "The Strokes" un viņu skaļā, 2011.gadā iznākusī plate "Angles". Kāpēc skaļā? Par to sajūsmā kā tādas no banānu mizām apreibušas šimpanzes kliedza mūzikas apskatnieki un grupas fani. Otros īsti nopietni ņemt nevar, pirmajiem parasti galvenais ir gudri muldēt, neko nepasakot, bet šoreiz ir savādāk - šī tiešām ir plate, no kuras reizēm pat zosāda uzmetas. Un ne jau no riebuma.



Grupas sākums nav diez ko oriģināls. Trīspadsmit gadus atpakaļ toreiz 20 gadus vecais Džulians Kasablankass mācījās vienā skolā ar Niku Valensī un Fabu Moretī. Abi spēlēja mūzikas instrumentus, attiecīgi - ģitāru un bungas. Kad Kasablankam bija 13, vecāki viņu aizsūtīja uz kādu privātskolu Šveicē, un tur viņš bija iepazinies ar Albertu Hemondu, kas arī spēlēja ģitāru. Un viņš, saprotams, arī pievienojās jaunajai apvienībai "The Strokes". Vēl Kasablankam bija draugs Nikolajs Freiturs, kurš spēlēja basģitāru, un, protams, arī viņš kļuva par daļu no "The Strokes". Šis tad nu ir piecnieks, ko dēvē par "Ths Strokes" joprojām.

Pēc trīs gadu saspēlēšanās un cītīga darba, "The Strokes" laida klajā debijas albumu "Is This It". Publika noelsās, mūzikas prese gandrīz vienbalsīgi deva albumam augstāko iespējamo novērtējumu, un nelielais fanu pulciņš, kas grupai bija izveidojies koncertējot, nu pieauga līdz globāla izmēra nācijai. Sajutusi "tārpa garšu uz āķa", grupa "The Strokes", strādājot pie otrās plates "Room on Fire", piesaistīja "Radiohead" producentu, bet, iespējams, par laimi, ātri attapās un sauca atkal palīgos Gordonu Rafaelu, kurš palīdzēja izauklēt debijas albumu. 2006.gada janvārī jau kā starptautiski atzītas zvaigznes "The Strokes" laida klajā savu trešo plati "First Impressions of Earth", kuru mūzikas prese vērtēja jau piesardzīgāk, taču joprojām vidēji ar deviņām no desmit ballēm.



Kad 2009.gada sākumā pēc grupai "nepieciešamā atvaļinājuma" divu gadu garumā Kasablankass intervijā žurnālam "Rolling Stone" atzina, ka "The Strokes" studijā strādā pie jauna materiāla, auditorija, elpu aizturējusi, gaidīja, ar ko grupa pārsteigs šajā reizē. Septiņdesmito gadu roks un mūzika no nākotnes - tāda bija Kasablankas atbilde. Albums "Angles" iznāca pagājušā gada martā. Iespējams, arī pēc atvaļinājuma grupas dalībnieku starpā viss nav kā tam vajadzētu būt, jo "Angles" tika ierakstīts divās vietās - vienā studijā Kasablankass balss, otrā viss pārējais. Kasablankass savu materiālu gluži vienkārši nosūtīja kolēģiem uz e-pastu, kuriem tas ne īpaši patika. Valensī ir atzinis, ka nākamo albumu viņš šādi negribētu ierakstīt."Nekādā gadījumā! Tas bija šausmīgi, vienkārši šausmīgi - strādāt tādā veidā, kad dziedātājs nav uz vietas!" kādā intervijā viņš bija kategorisks.

Neskatoties uz šīm tehniskajām un grupas dalībnieku savstarpējām attiecībām, jāsecina, ka "Angles" ir pārsteidzošs albums. Sevišķi tiem, kam šī ir pirmā tikšanās ar "The Strokes". Albuma dziesmās var saklausīt gan "U2" Bono balss tembrus, gan "Muse" Metjū Belamija manierē izlauzītus solo. Instrumentāli paralēles var vilkt ar "Arctic Monkeys", jau pieminētajiem "Editors" un "Franz Ferdinand", bet dziesmu "Taken For a Fool", šķiet, vispār dzied "Red Hot Chili Peppers". Plate ne mirkli neuzdzen žāvas, pat pēc vairākkārtējas noklausīšanās. Nē - sevišķi pēc vairākkārtējas noklausīšanās. Šī ir viena no retajām pēdējā laika platēm, kura neapnīk, jo, katru reizi to klausoties, sadzirdams kas jauns, līdz šim nenofiksēts. Laiks, kas veltīts "The Strokes" plates "Angles" klausīšanai, pat, ja tās ir dienas, nav un nebūs zemē nomests.





Albuma vērtējums: 9/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 3,5/5
BBC Music: ļoti ieteicami
The Guardian: 2/5
The Independent: 3/5
NME: 7/10
Pitchfork: 5,9/10
Rolling Stone: 4/5

2012, www.musicstories.lv




Nav komentāru: