Vitnija Hjūstone (1963 - 2012)

Pirms nedēļas pasauli pāršalca ziņa, ka tikai dienu pirms paredzētās uzstāšanās "Grammy" balvu pasniegšanas ceremonijā 12.februārī Losandželosā (ASV) savā viesnīcas numurā atrasta mirusi dziedātāja un aktrise Vitnija Hjūstone. Domājams, lielākā daļa cilvēces viņu atceras ar vienu dziesmu un lomu - filmā "Miesassargs", kurā viņa spēlēja kopā ar Kevinu Kostneru, un dziesmu no šīs filmas "I Will Always Love You". Pārdzīvojusi cīņu ar atkarībām, bankrotu un neveiksmes privātajā dzīvē, Hjūstone pamazām atgriezās normālā dzīvē. Pagājušā gada rudenī ierakstu kompānija "RCA Music Group" paziņoja, ka turpmāk pārstāvēs Hjūstoni, un tas nozīmētu jaunus albumus un jaunas lomas. Bet diemžēl arī šoreiz liktenis ar Hjūstoni izspēlēja ļaunu joku...

AR MŪZIKU ASINĪS

Vitnija Hjūstone dzimusi Ņudžersijas štata (ASV) lielākajā pilsētā Ņuvarkā un jau kopš bērnu dienām bija skaidrs, ka viņas dzīve paies zem mūzikas zvaigznāja.

Viņas māte Sisija Hjūstone, māsīca Dionna Varvika un krustmāte Areta Frenklina bija visai redzamas figūras uz Amerikas gospeļu un "soul" mūzikas skatuves. Tieši tāpat, kā savulaik viņas krustmāti Frenklinu, mazo Vitniju mūzika savā varā pārņēma baznīcas koris, kuru vadīja viņas māte. Hjūstone kļuva par lokāla mēroga zvaigzni, vēl būdama maza meitene, jo nevienam nebija šaubu - dziedāšana viņai ir Dieva dots talants!

Pārsvarā uzstājusies kopā ar māti, piecpadsmit gadu vecumā Hjūstone sāka meklēt iespējas ierakstīties kā solomāksliniece. Aptuveni ap to pašu laiku viņas dabīgo skaistumu atklāja kāds fotogrāfs un pavisam driz Hjūstone kļuva par pirmo afroamerikāņu meiteni, kas rotā žurnāla "Seventeen" vāku.

Vēl pēc pāris gadiem viņu kādā naktsklubā jau kā dziedātāju atklāja ierakstu kompānijas "Arista Records" boss Klaivs Deiviss, kas nekavējoties parakstīja ar Hjūstoni līgumu, tādējādi nobruģējot ceļu plašākai atpazīstamībai un lielākām iespējām. Turpmākos pāris gadus Deivisa galvenais uzdevums bija atrast komponistus un aranžētājus, kas spētu radīt dziesmas Hjūstones balss apbrīnas vērtajām iespējām.

ZVAIGZNES IEMIRDZĒŠANĀS

1985. bija Vitnijas Hjūstones gads. Iznāca viņas debijas albums "Whitney Houston", un tas kļuva par ko līdzīgu masu psihozei. Popmūzikas sabiedrība ko tādu ilgi nebija pieredzējusi. Singli "Saving All My Love for You" un "How Will I Know" palīdzēja platei iekarot albumu topu virsotnes ASV, Austrālijā, Kanādā un Zviedrijā, visā pasaulē kopā pārdodot 25 miljonus kopiju. 1986.gadā par "Saving All My Love for You" Hjūstone saņēma "Grammy" balvu, ko viņai pasniedza māsīca Varvika. Vēl graujošākus panākumus topos sasniedza Hjūstones otrā plate "Whitney", kas iznāca 1987.gadā un kas vienīgi ASV R`n`B un Francijas albumu topos nesasniedza augstāko virsotni (attiecīgi otrā un sestā vieta). Un atkal "Grammy" balva kabatā - par dziesmu "I Wanna Dance with Somebody (Who Loves Me)". Hjūstone bija kļuvusi par pasaules mēroga zvaigzni, un tam pakārtotas bija arī viņas sabiedriskās aktivitātes - lai palīdzētu trūcīgiem bērniem visā pasaulē, Hjūstone nodibināja bezpeļņas labdarības organizāciju un bija labi ieredzēta arī no tādiem planētas ietekmīgiem cilvēkiem kā Nelsons Mandela.



IESPĒJAMS, LIELĀKĀ KĻŪDA DZĪVĒ

Tas bija 1992.gads, kad, būdama slavas virsotnē, Hjūstone apprecējās ar R`n`B dziedātāju Bobiju Braunu, iespējams, izdarīdama vislielāko kļūdu savā mūžā.

Iesākumā viss bija skaisti un labi. Taču tad, rutīnas, slavas vai kā cita ietekmē, ģimenē sākās skandāli un tie tika "aizmirsti" ar devu narkotiku. Pie kam - to darīja abi. Taču vismaz sākumā Hjūstones karjeru tas neietekmēja. 1992.gadā tapa filma "The Bodyguard", kurā Hjūstone un Kevins Kostners nospēlēja tik lieliski, ka daudzi slavenās dziedātājas Hjūstones un viņas miesassarga Kostnera mīlas attiecības kā varbūtību pārcēla arī uz reālo dzīvi. Visticamāk jau, ka tā nebija, bet bija cita lieta - ar šo filmu Hjūstone aizsāka tradīciju katrai savai filmai iedziedāt dziesmu, pārdodot to kā filmas skaņu celiņa singlu. Klasiskā Dollijas Pārtones 1974.gada "I Will Always Love You" Hjūstones izpildījumā filmā "The Bodyguard" kļuva par viņas visu laiku lielāko hītu. Dziesma ASV singlu tabulā augstāko pakāpienu aizņēma 14 (!!!) nedēļas no vietas, viss filmas mūzikas albums atnesa Hjūstones "Grammy" balvu kolekcijai vēl trīs statuetes, bet visā pasaulē tas tika pārdots 44 miljonos kopiju!



Skatoties šā brīža acīm, tās bija Hjūstones karjeras virsotnes. Kad 1998.gadā pēc diviem "filmu albumiem" ("The Bodyguard" (1992) un "The Preacher's Wife" (1996)) iznāca Hjūstones ceturtais "parastais" studijas albums "My Love Is Your Love", tam vairs tik labi neveicās - pirmo vietu albumu topos tas spēja sasniegt tikai Šveicē, turpretī dzimtenē tas pakāpās vairs tikai līdz 13.vietai. Tomēr par dziesmu "It's Not Right but It's Okay" šis albums atkal tika pie viena "Grammy". Un dziesma "When You Believe", ko Hjūstone kopā ar Meraiju Keriju ieskaņoja multfilmas "Ēģiptes princis" vajadzībām, ieguva "Oskaru".



CEĻŠ UZ BEZDIBENI

Gadsimtu mijā jau ar neapbruņotu aci bija redzams, ka Hjūstonas dzīve ripo no kalna lejā. Aizvien uzstājīgāk medijus pārņēma baumas par reiz tik daudzsološās dziedātājas un aktrises laulību peripetijām, atkarībām un to radītām veselības problēmām. 2002.gadā pasaule bija šokā, pēc ilgāka laika ieraugot Hjūstoni TV intervijā acīmredzami novājējušu un ne pie labākās veselības.



To izmantoja amerikāņu televīzijas kanāls "Bravo" - zinot auditorijas negurstošo interesi par Hjūstones un Brauna ģimenes un privātās dzīves līkločiem, tas piedāvāja izveidot realitātes šovu "Būt Bobijam Braunam" ("Being Bobby Brown").

Tā galvenais mērķis - atspoguļot slavenā pāra ģimenes dzīvi un ikdienu. Šova laiks sakrita ar tumšākajiem viņu laulības gadiem, iespējams, viens veicināja otru. Narkotikas, strīdi un skati, kas citiem ārpus ģimenes nebūtu jāredz, nu tika fiksēti un pārraidīti visā valstī. Hjūstones brūkošajai karjerai tas nu nekādi nenāca par labu. Kaut arī viņa centās neievērot kritiskās piezīmes un iznīcinošās recenzijas, izdodot plati "Just Witney", tā bija tikai blāva atblāzma no viņas slavas laikiem.

SĀKUMS NO NULLES

Nākamais atskaites punkts Hjūstones dzīvē bija 2007.gads - karjera bija izputināta, bet atkarības pārvarētas; laulība ar Braunu bija šķirta, bet iegūtas vienpusējas aizgādības tiesības pār abu meitu Bobiju Kristiānu.

Pēc desmit gadu cīņas Hjūstone, šķiet, bija uzvarējusi savus dēmonus. To pierāda 2009.gada plate "I Look to You" - tā ir kā stāsts par cīņu, kuru Hjūstone izcīnījusi, par upuriem, ko nesusi un par nākotni, kas tagad ir tapusi iespējama. Klausītāji viņai noticēja - ASV, Kanāda, Vācija un Šveice, kā sendienās, kapitulēja Hjūstones atgriešanās plates priekšā. Varēja pārliecinoši teikt - Vitnija Hjūstone ir atgriezusies!

Vēl nepilnu mēnesi atpakaļ viņa noliedza baumas par savu it kā bankrotu, publiski sacījās, ka nu ir gatava kārtīgam savas karjeras uzrāvienam. Pēdējā laikā Hjūstone strādāja kopā ar dziedātāju Džordinu Spārku pie muzikālas filmas "Sparkle", kas ir 1976.gada tāda paša nosaukuma filmas versija par kādu meiteņu popgrupu. Tāpat viņa nesen paziņoja, ka būs viens no tiesnešiem nākamās sezonas jauno talantu konkursā "X-Factor".

PASAULE SĒRO, BET STĀSTS TURPINĀS

Pirms nedēļas, 12.februārī, daudzus miljonus visā pasaulē šokēja mediju galvenā ziņa - ieradusies Losandželosā, lai 12.februārī uzstātos sev tik ierastās "Grammy" balvas pasniegšanas ceremonijā, Vitnija Hjūstone 11.februārī plkst. 15.55 pēc vietējā laika tika atrasta mirusi viesnīcā "Beverly Hilton". Pirmās ziņas par nāves iemeslu liecina, ka tas varētu būt bijis nelaimes gadījums, iespējams, aizrīšanās ar ūdeni. Vitniju Hjūstoni 18.februārī izvadīja no baznīcas, kuru viņa bērnībā apmeklēja un kurā uzstājās kā mazā, visu apbrīnotā Vitnija...

"Traģiskas beigas šovbiznesa zelta meitenei, kura bija nogājusi no ceļa," tā par dziedātājas nāvi raksta laikraksts "The Sunday Times". Vitnija Hjūstone nu ir atstājusi mums stāstu bez beigām. Aizejot brīdī, kad šķita, ka visam būtu tikai jāsākas, Hjūstone mums katram dod iespēju pabeigt stāstu, kuru viņa ir iesākusi. Un katram šis stāsts beigsies savādāk. Un, iespējams, daudzi no tiem būs interesantāki par to, ko, vēl ilgi dzīvojot, izstāstītu pati Hjūstone. Jo tagad katram ir iespēja viņu pacelt augstumos, kurus pati Hjūstone varbūt arī nekad nesasniegtu. Zvaigzne pēdējo reizi ir mums paklanījusies, lai turpmāk tikai spīdētu augstu debesīs, kamēr kaut viens cilvēks uz planētas Zeme viņu atcerēsies, sēros un apbrīnos.

Nobeigumā - viens no Vitnijas Hjūstones koncertiem:


Rakstā izmantoti interneta informācijas un vizuālie resursi.

2012, www.muicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV