Un tomēr Pols Makartnijs, pareizāk, viņa "pēcbītlu" karjera, bieži vērtēta neviennozīmīgi. Gandrīz nešaubīgi par vērtīgāko periodā pēc Bītliem tiek uzskatīts Makartnija un viņa sievas Lindas grupas "Wings" laiks (1971 - 1981). Pēc tam, astoņdesmito beigās, deviņdesmito sākumā Makartnijs kļuva izteikti popsīgs (albumi "Flowers in the Dirt" (1989), "Off the Ground" (1993)), visbeidzot iestājās zināms apceres periods, kam var pieskaitīt arī jaunizdoto plati. Pēc sievas Lindas nāves 1998.gadā Makartnija dzīvē, visticamāk, arī iestājās zināms pagrieziena punkts. Šķiet, sievas aiziešana viņam bijusi kā bākas izdzišana miglā klīstošam kuģim - neveiksmīgās laulības ar Heteru Milzu, kas seram Polam Malartnijam izmaksāja krietnu žūksni naudas, jau arī nebija nekāds gaismas stariņš. Tiesa, izskatās, tam Makartnijs ir ticis pāri, jo pagājušā gadā viņš iestūrēja laulības ostā vēlreiz - ar Nensiju Ševelu, cerams, nodrošinoties ar kārtīgu laulību līgumu.
Pēdējos albumos Makartnijs, kā jau iepriekš atzīmēts, kļuvis apcerīgs, viņš, gluži kā citi kolēģi šajā vecumā, atskatās uz dzīvē paveikto, iedzied kaverversijas dziesmām, kas bijušas nozīmīgas kādā dzīves posmā vai pat modinājušas interesi par mūziku bērnībā. Bet šeit desmit dziesmās ieskatīsimies, kāds ir bijis Pols Makartnijs savos daiļrades un ģimenes dzīves ziedu laikos. Tikai viena dziesma no desmit nav no "Wings" laikiem...
1. "Let 'Em In" ("Wings" - "Wings at the Speed of Sound", 1976)
Otrais singls no plates, kurš uzskatāmi parāda Makartniju muzikālo daudzveidību instrumentu un teatrālu motīvu izmantošanā ierakstos un koncertos. Singls ir ieguvis Zelta statusu - tas ticis pārdots vairāk kā miljons kopijās, un tas atrodams arī Makartnija 1987.gadā iznākušajā viņa labāko dziesmu albumā "All The Best!".
2. "Nineteen Hundred and Eighty Fiv" ("Wings" - "Band on the Run", 1973)
Šī ir dziesma, ar kuru "Wings" koncertos aizgrāba publiku, pateicoties dziesmas izskaņai, kam piepalīdz vesels orķestris. Makartnijs šo dziesmu atkal iekļāva programmā, gatavojot savu 2010.gada koncerttūri "Up and Coming Tour".
3. "Junior's Farm" (EP, 1974)
"Green, Green Grass of Home" - šo mājīgo, visiem zināmo dziesmu 1964.gadā sarakstīja Karlijs Patmans Juniors; desmit gadus vēlāk pie viņa lauku mājā ciemojās Pols Makartnijs ar sievu Lindu. Un laikam jau vide uzrunāja arī viņus, jo tieši šīs ciemošanās laikā Makartniji uzrakstīja dziesmu "Junior's Farm" - veltījumu šai vietai un tās saimniekam. Singla vāciņa noformējumam "Wings" pat ietērpās tematiskos dziesmā apdziedāto tēlu drēbēs (pokera spēlmanis, eskimoss), taču tikai Spānijā šī bilde tika izmantota singla noformēšanai. "Apple Records" izmaksu samazināšanas nolūkā to vispār izdeva bez jebkāda attēla. Varbūt tāpēc, ka tā bija pēdējā "Wings" dziesma, kas iznāca šī apgāda paspārnē, bet varbūt bija tieši otrādi?...
4. "Jet" ("Wings" - "Band on the Run", 1973)
Līdzīgi kā ar "Junior's Farm" šo dziesmu Makartnijs sarakstījis, tā teikt, ikdienas gaitās ejot un ikdienišķus iespaidus gūstot. Daudzus gadus pastāvēja uzskats, ka šī dziesma ir veltīta Makartnija labradoram, kam vārds bija "Jet", taču dažus gadus atpakaļ, kad tika izlaists DVD "Wings: Band on the Run", vienā no intervijām Makartnijs atklāja, ka tā patiesībā sauca poniju, kas viņam tobrīd piederēja. Lai vai kā, dziesma ietekmēja daudzus, piemēram, dažus Melburnas studentus, kas savu roka apvienību tā arī nosauca - "Jet" - un kas spēlē un gūst panākumus arī citviet pasaulē joprojām.
5. "My Love" ("Wings" - "Red Rose Speedway", 1973)
Šis ir viens no Pola Makartnija veltījumiem sievai Lindai. Arī viena no "kaverētākajām" "Wings" dziesmām - savu versiju par to radījusi Šēra, Brenda Lī un daudzi citi.
6. "Uncle Albert/Admiral Halsey" ("Ram", 1971)
Pirmais šī saraksta albums, kurš nav no "Wings" diskogrāfijas. Par šo plati Makartnijs 1971.gadā saņēma "Grammy" balvu par labāko vokālo aranžējumu, tāpat tā bija pirmā Makartnija dziesma pēc Bītlu izjukšanas, kas iekaroja "Billboard" topa virsotni. Dziesmā izmantota virkne specifisku skaņu efektu, piemēram, vilciena kustība pa sliedēm vai pērkona dārdi. Makartnijs atzinis, ka dziesmā minētais Albertonkulis ir viņa paša onkuļa prototips. "Es viņu atceros tādu diezgan lētticīgu, un, kad šī dziesma radās, mani pārņēma zināma nostaļģija," kādā intervijā atcerējās eksbītls.
7. "Live And Let Die" ("James Bond Original Soundtrack", 1973)
Tādai puslīdz vidējai paaudzei šī Makartniju pāra komponētā dziesma asociējas ar "Guns N'Roses" versiju deviņdesmito gadu sākumā, pavisam jaunākai paaudzei droši vien šķiet, ka oriģinālā arī dzīvē to dzied zaļu varžu koris no multfilmas par Šreku, taču patiesībā pirmais, kas šīs dziesmas pavadījumā visādi izdarījās, bija Džeimss Bonds - šī bija galvenā tēma 1973.gada bondiādes sērijā.
8. "Silly Love Songs" ("Wings" - "Wings at the Speed of Sound", 1976)
Viena no versijām vēsta, ka šo dziesmu Makartnijs uzrakstījis kā atbildi mūzikas kritiķiem, kam pievienojās ar Džons Lenons, ka viņš komponē "pārāk vieglas un gaisīgas" dziesmas. Šķiet, Makartnijs to ņēma vērā tikai tik daudz, lai uzrakstītu dziesmu, kuras piedziedājums sastāv vien no vārdiem "I Love You" un kas patiesībā ir viena jestra, viegla mīlas dziesmiņa. Tieši tāda, lai vecajam cīņu biedram Lenonam un kritiķiem atkal būtu par ko izteikties.
9. "Maybe I'm Amazed" ("McCartney", 1970)
1970.gadā Makartnijs debitēja kā solo mākslinieks, izdodot savā vārdā nosauktu debijas plati. Notika zināma rokāde - Makartnija dzimtenē Anglijā tajā gadā vairāk savu albumu "Bridge Over Troubled Water" pārdeva amerikāņu duets "Saimon And Garfunkel", bet dziedošā pārīša plašajā zemē triumfēja tieši Makartnijs. "Maybe I'm Amazed" ir dziesma, ko nereti mēdz piedēvēt grupai "Wings". Un, lai arī nav lielas atšķirības plates "McCartney" un grupas "Wings" kodolā - to veidoja Makartniju pāris -, īstenībā "Wings" to padarīja populāru, spēlējot savos koncertos. Dziesma kā Makartnija singls atsevišķi nav iznācis nekad.
10. "Band on the Run" ("Wings" - "Band on the Run", 1973)
Dziesma, kura jau septiņdesmitajos radiostacijām šķita par garu, tāpēc no oriģinālā garuma 5:09 ētera vajadzībām tā tika saīsināta līdz 3:50. Interesanti, ņemot vērā, ka sešdesmitajos un septiņdesmitajos, ja dziesma nebija vismaz desmit minūtes gara, tā vispār nebija nekāda dziesma! Dziesmas struktūra veidota trīs daļās: līdz 1:19 tā ir melodiska un viegla; no 1:20 līdz 2:05 dziesma iegūst klasiskus poproka apveidus, kurā ģitāras un sitamos instrumentus pamazām nomāc basģitāra, bet no 2:05 tā maina skanējumu uz izteikti "jestri roķīgu", radot iespaidu, ka tās patiesībā ir trīs dažādas dziesmas.
Rakstā minēto dziesmu liste:
Rakstā izmantoti "AOL Radio" klausītāju 2010.gada aptaujas dati par labāko Pola Makartnija dziesmu.
Foto raksta ievadā no www.trollinda.com.
2012, www.musicstories.lv
Tweet
Tweet to @MusicstoriesLV
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru