"Foo Fighters" - "Wasting Light" (2011, albuma apskats)

Šīs nedēļas sākumā, 20.janvārī, mūzikas pasaule un visi tai piekritušie, vai kas domājas tādi esam, atzīmēja kulta grupas "Nirvana" līdera Kurta Kobeina 45.dzimšanas dienu. Un ne velti. Lai arī daudzi ļoti centās, tikai Kobeinam ar kompāniju deviņdesmito sākumā izdevās lauzt mūzikas tirgu tendences, kurās tolaik joprojām dominēja "uzfrišināta" astoņdesmito gadu popmūzika. Ar "Smells Like Teen Spirit" pasaule pēkšņi kļuva citāda - tā ir, iespējams, pagājušā gadsimta pēdējās dekādes nozīmīgākā dziesma. To sacerēja viss trio kopā - Kobeins, Deivs Grols un Krists Novoseliks. Tālākā notikumu gaita ir labi zināma - dažādu "prieka" vielu pārpilnība, pēkšņā lielzvaigznes statusa un, iespējams, ģimenes apstākļu dēļ Kobeins nedaudz paniekojās ar šaujamo, dabas doto septiņu caurumu komplektu galvā papildinot ar vēl vienu.

Pēc līdera nāves palikušie grupas "Nirvana" dalībnieki pat necentās ko saturēt, salipināt vai atjaunot - zvaigzne palika mirdzēt augstu debesīs, joprojām pēc gandrīz divdesmit gadiem saglabājot kulta grupas statusu. "Nirvanas" bundzinieks Deivs Grols jau tajā pašā 1994.gadā metās jaunā projektā "Foo Fighters". Viņš jutās tik pašpietiekams, ka pirmssākumos, pat 1995.gadā izdodot debijas plati "Foo Fighters", tas oficiāli skaitījās "viena cilvēka orķestris".



Vajadzēja paiet vēl vairākiem gadiem, lai tikai ar 2002.gada plati "One by One" Grols un kompānija uzraustos kādā no mūzikas lielvalstu albumu topu virsotnēm. Līdz tam laikam bija nostabilizējies ari "Foo Fighters" sastāvs, kurā Grolu papildināja basģitārists Neits Mendels, ģitārists Kriss Šiflets un bundzinieks Teilors Haukins. 2006.gada beigās grupā atgriezās arī ģitārists Pets Smīrs, kurš tajā jau paspēja paspēlēt deviņdesmito gadu vidū.

"Wasting Light" ir "Foo Fighters" septītais studijas albums, tas nāca tūlīt aiz līdz tam panākumiem bagātākā grupas 2007.gada albuma "Echoes, Silence, Patience & Grace". Un šeit tiešām lieti noder vārdi "līdz tam". "Wasting Light" sasita lupatās sava priekšgājēja rekordus (Nr.1 piecu valstu albumu topos), albumu pārdošanas tabulās virsotni iekarojot divpadsmit valstīs!



Gribās jau iešaut sev pa mēli vai to smadzeņu daļu, kas atbild par balsīm domās, bet, iespējams, Kobeina nelāgā apiešanās ar šaujamieročiem tieši Grolam ir bijusi, ja tā var šajā gadījumā izteikties, "veiksmīgākā", karjerai nozīmīgākā? Kāda "Nirvana" izskatītos šodien, ja Kobeins būtu sveiks un vesels? Baidos, ka par to, ko Grols un "Foo Fighters" dara, Kobeins tikai pašķaudītu - pārāk jau tas viss ir "viegls" un komerciāls. Bet publika Grolu joprojām uztver kā vienu no grupas "Nirvana", kā vienu no retajiem patiesā roka bruņiniekiem, kas, varbūt pakļaujoties gaumēm un tirgiem, iet zināmā komercijas pavadā, bet kam analogu nav. Ir, protams, grupas, kas spēlē akurāt kā "Foo Fighters", bet tur nav Grola! Ko tur slēpt - "Foo Fighters" ir Grols un otrādi. Viņš ir laika pārbaudi izturējis zīmogs, kuru noplēšot, zūd visa būtība.

Grols, protams, izmanto likteņa reiz dāvāto lielo lozi - būt vienam no leģendārā trio. Un pat šajā caur un caur komerciālajā platē ir rodama dziesma ("White Limo"), kurā Grols izārdās īsteni "nirvaniski". Un albumu līdzproducējis Bačs Vigs, ar ko kopā Grols strādāja pie "Nirvanas" nozīmīgākā albuma "Nevermind".

"Man ir 42. Un es nezinu, vai būtu spējīgs šādu ierakstu radīt 46 vai 49 gados. Šī bija mana pēdējā iespēja," tūlīt pēc albuma iznākšanas žurnālam "Classic Rock" atzina Grols. Un tagad es atkal nezinu, pa ko man jāsit - mēli vai to sasodīto "runājošo" smadzeņu daļu -, bet ļoti negribētos pieredzēt, ka "Foo Fighters", kā daži viņu cienījama vecuma kolēģi, sēd uz skatuves vēl ap 70, pat īsti nespējot ritmā pakustēties. Ja es būtu Deivs Grols un ja man vispār būtu ienākusi prātā doma par skatuves pamešanu, es to darītu tagad! Nekas labāks no "Foo Fighters" līdz šim nav bijis!





Albuma vērtējums: 10/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 4,5/5
The Guardian: 3/5
NME: 8/10
Pitchfork Media: 6,4/10
Q: 4/5
Rolling Stone: 4/5

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV