13.novembra notikumi Parīzē, kad vairākos uzbrukumos bojā gāja pusotrs simts cilvēku, bet pustūkstotis tika ievainoti, kārtējo reizi apliecina, ka pasaule ir ļoti maza. Ka kāda ambīcijas, aizvainojums un "ticība" var vistiešākā veidā ietekmēt cilvēku dzīvi civilizētā Eiropas valsts galvaspilsētā. Vai trakāk - tas var laupīt dzīvību kādam, kurš piektdienas vakarā pēc darba nedēļas nolēmis vienkārši iedzert glāzi vīna vai noklausīties koncertu.
ATSLĀBUMS PĒC 9/11
Pusotra tūkstoša ietilpības Parīzes teātrī "Le Bataclan" 13.novembra vakarā uzstājās amerikāņu smagās rokmūzikas grupa "Eagles of Death Metal". Kad grupa bija nospēlējusi dažas dziesmas, vairāki cilvēki publikā piecēlās un atklāja uguni uz pārējiem. Nešķirojot un nevienu nežēlojot, viņi tiešā tēmējumā apšāva visus pēc kārtas. Vairāki izdzīvojušie vēlāk stāstīja, ka sākumā domājuši, ka tas ir koncerta šova elements. Bet, kad arī pati grupa nobēgusi no skatuves aizkulisēs, bet šāvieni nebeidzās, un cilvēki krita viens pēc otra, bija skaidrs, ka notiek kas šauminošs. Pēc policijas ierašanās divi no uzbrucējiem aktivizēja savas bumbu vestes, uzspridzinot sevi un apkārt esošos. Tajā vakarā "Le Bataclan" teātrī bojā gāja 89 cilvēki.
Līdzīgi kā pēc 11.septembra teroraktiem ASV, arī pēc 13.novembra Parīzes notikumiem nekas vairs nav tā kā bija līdz šim. Tas attiecās arī uz koncertiem. Pēc 11.septembra ASV lielākā daļa koncertzāļu un stadionu pastiprināja drošības pasākumus, liekot mūzikas faniem, līdzīgi kā lidmašīnu pasažieriem, pie ieejas iziet caur metāla detektoriem. "Diemžēl koncertu pasaule [ilgākākā laika periodā] pēc 11.septembra kļuva pašapmierināta," žurnālam "Billboard" saka izklaides industrijā specializēies advokāts un krīzes menedžeris Eds Makfersons. "Pēc 11.septembra magnetometri tika izvietoti koncertu norises vietās Losandželosā un citur, taču lielākā daļa vēlāk tika noņemta." Makfersons uzskata, šiem drošības pasākumiem noteikti jāatgriežas. Tūlīt pēc Parīzes notikumiem vairāki ASV koncertu rīkotāji, tai skaitā "Live Nation", un koncertu norises vietas paziņoja par jaunu drošības pasākumu ieviešanu turpmākajos pasākumos, sīkāk nekomentējot, ko tie sevī ietver.
NEIEREDZ AMERIKĀŅUS UN MŪZIKU
Teroristu izvēlētais "Le Bataclan" teātris un konkrētais koncerts tika rūpīgi izvēlēts. Pirmkārt, tik mazās koncertzālēs drošības pasākumi parasti ir visai formāli, turklāt uzstājās grupa no Amerikas, kas jau ir iemesls islāmistu dusmām. Bet koncerts bija tikai viena no terora aktu vietām. Pārējie notika restorānā un pie stadiona, kurā tobrīd notiekošo maču vēroja arī Francijas prezidents. Tātad teroristu mērķis bija cilvēki, kuri savu brīvo laiku pavada, nododoties hobijiem, interesēm vai tiekoties ar draugiem. Tas bijs uzbrukums cilvēku izvēlei pavadīt savu brīvo laiku.
Teroristu grupējums "Daesh", kuram labāk tīk, ja to dēvē par "Islāma valsti", ienīst atšķirīgo, radošo un individuālo. Tāpat kā amerikāņus, "Daesh" nicina arī mūziku. Un vienalga, vai tā ir populārā vai kāda cita veida mūzika. Piemēram, organizācijas atzars Lībijā nesen sarīkoja publisku mūzikas instrumentu dedzināšanu, foto un video izplatot visur pasaulē.
"Daesh" izveidojās 2013.gada pavasarī Sīrijas Ziemeļos un nostiprinājās, cīnoties ar Sīrijas prezidenta Bašara Al Asada armijas vienībām. Šī cīņa ir prasījusi tūkstošiem dzīvību abās pusēs. Tad kāpēc vēl jābūt kādiem noteikumiem, kas šajos karu skartajos reģionos ierobežo jau tā skopo un drūmo cilvēku ikdienu? Atbilde ir gaužām vienkārša - reliģija. Vārdu reliģija te pat varētu likt pēdiņās, jo tā nav reliģija, kas citiem tiek uzspiesta un kuras vārdā citus var slaktēt. Bet šiem cilvēkiem, kuri dzīvo Sīrijā, Irākā, Lībijā un kuru dzīvības ir atkarīgas no konkrētā ciema "Daesh" atzara vadītāja labvēlības, nav citas izvēles.
40 PLETNES CIRTIENI PAR DZIESMU
Noteikumi ir skarbi. Un tie visvairāk skar tieši nepilngadīgos, kuri kaut kad nākotnē ir eventuāli "Daeš" kaujinieki. Tātad - viņi nedrīkst tapt "sabojāti" ar "Rietumu propogandu". Dzīvē tas izskatās šādi: piemēram, tā dēvētajā "Daesh" galvaspilsētā Rakā par T-krekla ar smagā metāla mūzikas simboliku nēsāšanu apcietina un divas nedēļas tur ieslodzījumā. Vairāki sīrieši ir tikuši apcietināti tikai par to, ka viņu mobilajos telefonos atrastas ielādētas dziesmas. Grupējuma ieskatā pornogrāfija, mūzika, kultūra, viss, ko viņi paši var palikt zem apzīmējuma "sātanisks", "aizvaino Allāhu", un tātad ir aizliedzams. "Daesh" sodu sistēmā par katru telefonā atrasu dziesmu "vainīgajam" pienākas 30 līdz 40 sitieni ar pletni vai nūju. Un tie nav tikai priekšraksti - šā gada sākumā kādai mūziķu grupai tika piespriesti un izpildīti 90 sitieni ar pletni katram tās dalībniekam tikai par to, ka viņi "tika pieķerti" spēlējam sintezatoru, raksta "Billboard".
Reliģija apvienojumā ar tumsonību ir bīstams spēks. Bīstams pārējiem, bet ļoti parocīgs spēka turētājam, šajā gadījumā "Daesh" grupējuma līderiem. Tieši tāpēc ir šie drastiskie eksistences ierbežojumi. Jo vairāk informācijas, jo vairāk domā. Jo vairāk domā, jo mazāka iespēja noticēt "Daesh" pasakām. Tomēr, ņemot vērā grupējuma jau pastrādātās zvērības, tātad arī plašās iespējas, vai pasaulei ir tam jāpakļaujas vai vienārši jādzīvo tālāk?
VISS TURPINĀSIES
Ja var ticēt tam, ko raksta ārzemju prese, piemēram, "Newsweek", "Daesh" piedzīvo visai smagus laikus. Aizvien mazāk cilvēku "āpasaulē" notic "Daesh" dāsnajiem solījumiem par dzīvi teju paradīzē tiem, kas grupējumam pievienosies. Tas attiecās gan uz meitenēm no Rietumu valstīm, kuras agrāk straumēm devās kļūt par "kaujinieku sievām", gan arī pašiem kaujiniekiem. Cik noprotams, tieši kaujinieku algošana arī ir faktiski vienīgais, kam "Daesh" naudu netaupa, savukārt pārējiem tā iztikšana ir, maigi izsakoties, švaka. Turklāt avoti ziņo par kaujinieku masveida dezertēšanu, kam, protams, nav oficiāla apstiprinājuma. Ņemot vērā Francijas dusmu uzlidojumus "Daesh" kontrolētajām teritorijām Sīrijā un arī ASV un Krievijas iesaisti konfliktā, mūžīgi jau tāds "Daesh" pastāvēt nevarēs. Bet tik pat skaidrs ir tas, ka vieta jau tukša nepaliks, un vietā nāks citas terora formas.
Un to vēsi (ja tas vispār iespējams) apdomājot, ir skaidrs, ka jādzīvo tālāk. Tāpat kā līdz šim, tikai varbūt biežāk atskatoties pār plecu. To darīs arī Parīzes "Le Bataclan" teātris, kurš ir apņēmības pilns turpināt darbību. 1864.gadā celtā ēka 151 gadu vēlāk ir kļuvusi zināma visā pasaulē. Tā kļuva par pēdējo tikšanās vietu 89 cilvēkiem, bet vēl 99 šeit tika smagi ievainoti. Un tomēr - mūzika, teātris, sports, viss, kas sagādā cilvēkiem prieku un bagātina tos, ļaus šīs dziļās brūces sadziedēt. Neskatoties uz reliģijām un tumsonību. Kas, būsim godīgi, reizēm ir viens un tas pats.
Foto raksta ievadā Parīzes teātra "Le Bataclan" interjers koncerta laikā (ne 13.11.2015.). Foto no coursdetecktonic.com.
2015, www.musicstories.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru