piektdiena, 2015. gada 20. novembris

21 gadu pēc nāves iznāk pirmais Kurta Kobeina solo albums

Deviņdesmito gadu kulta grupas "Nirvana" solists Kurts Kobeins atstāja šo sauli 1994.gada 5.aprīlī, 27 gadu vecumā nošaujoties. Grupas 1991.gada albums "Nevermind" visā pasaulē ir pārdots vairāk kā 30 miljonos kopiju, uz pusi mazāk, bet joprojām iespaidīgi, tika notirgots "Nirvana" nākamais un pēdējais albums "In Utero" (1993). Grupas bundzinieks Deivs Grols pēc Kobeina nāves izveidoja grupu "Foo Fighters", kuras astoņas studijas plates ASV vien ir pārdotas 12 miljonos eksemplāru. Savukārt trešais "Nirvana" dalībnieks basģitārists Krists Novoseliks, atteicies no piedāvājuma pieslēgties "Foo Fighters", deviņdesmito vidū izveidoja grupu "Sweet 75", izdeva vienu albumu, un nolēma, ka labāk meklēs laimi politiskā un sabiedriskā darbā. Un tikai pēc vairāk kā 21 gada, 2015.gada 13.novembrī, klajā ir nācis pirmais oficiālais Kurta Kobeina solo albums "Montage of Heck: The Home Recordings".

200 STUNDAS NO DZĪVES

Šis albums, protams, top no režisora Breta Morgena veidotās dokumentālās filmas "Kurt Cobain: Montage of Heck" vilkmes. Filma uz kabeļtelevīzijas "HBO" abonentu ekrāniem parādījās 24.aprīlī un atklāja Kobeinu pavisam savādāku kā vairuma iedomās. Viņš ir parādīts ne tikai kā atkarībās un depresijā grimstoša rokzvaigzne, bet arī kā maigs un mīlošs tēvs savai tolaik vēl zīdaiņa vecumā esošajai meitiņai Frensisai Bīnai. Tieši viņa filmas tapšanā sadarbojās ar Morgenu (viņa ir arī filmas izpildproducente), nododot līdz šim ārpus mājas sienām nekad neparādītus kadrus un ierakstus. Pateicoties filmas panākumiem, kā arī jaunatklājumiem Kobeina atstātajos kasešu ierakstos, tapis šis albums "Montage of Heck: The Home Recordings".

Uzreiz jāapbēdina tie "Nirvana" fani, kas jaunajā platē cer izdzirdēt kādu grandiozu hitu vai otru "Smells Like Teen Spirit". Nekā tāda tur nav - tie ir vēsturiski mājas ieraksti, kuros dzirdams, kā Kobeins sacer dziesmas vai spēlē kaut ko no rokenrola klasikas, arī runā, piemēram, pa telefonu vai pats ar sevi. "Šajā albumā nav iekļauts nekas no tā, kas bijis [izdots] kādā ["Nirvana"] albumā," žurnālam "Rolling Stone" atklāj Morgens. Viss materiāls ir nācis no Kobeina atstātajām audiokasetēm 200 stundu garumā, un šim albumam ir atlasīts tikai tas materiāls, kas tieši neattiecas uz grupas "Nirvana" daiļradi.

Kobeins savas demo kasetes nekādi neuzskaitīja - nedatēja un nenumurēja, tāpēc hronoloģiju albuma (un filmas) veidotāji centās noteikt pēc tā, kas vēl kasetēs ierakstīts. Piemēram, vienā kasetē esošo balādi "Burn the Rain" Kobeins pēkšņi pārtrauc, jo zvana telefons. Viņš arī aiziet līdz telefonam un sāk runāt ar savu toreizējo draudzeni Treisiju Maranderi. Bet kasešu ierakstītājs turpina strādāt... 

SADZIRDĒT KOBEINA SMAIDU

Ierakstos atrodama arī Kobeina versija "The Beatles" 1964.gada dziesmai "And I Love Her". Morgens atzīst, ka klausoties šīs kasetes, viņam Kobeins atklājies pavisam savādāks. "Tur ir milzīgs daudzums prieka," viņš saka par lentēs saklausīto. "Publiski mēs Kurtu nemaz tik bieži neredzējām smaidot." Bet ierakstos, sevišķi agrīnajos, no Kobeina izstarojot jautrība un dzīvesprieks. "The Happy Guitar" ir viena no šīm gaišajām Kobeina performancēm. "Jūs varat dzirdēt viņa smaidu," ir pārliecināts Morgens. Albums "Montage of Heck: The Home Recordings" ir izdots vairākos formātos, ieskaitot CD, DVD un tā saucamo ekskluzīvo izdevumu jeb "Deluxe Edition", kurā iekļauta 31 dziesma, pēdējā no kurām ir dziesmu popūrijs "Do Re Mi". Tā, tiek pieļauts, ir arī pēdējā, kuru Kobeins ierakstīja neilgi pirms savas nāves. 

Frensisa Bīna pēc filmas noskatīšanās teica, ka tikai tagad pa īstam iepazinusi savu tēvu (Kobeina nošaušanās brīdī Bīna bija 20 mēnešus veca). Kaut ko līdzīgu noņurd arī viens otrs "Nirvana" fans, kuram varbūt Kobeinu gribētos atcerēties kā paskarbu rokeri, nevis pārmēru jūtīgu tētuku. Bet tieši tāds Kobeins arī bija, skatuves skarbumu piestumjot sev priekšā kā aizsargsienu. Tāpēc lai arī šī "Montage of Heck: The Home Recordings" kolekcija ikvienam mazliet paver priekškaru uz Kobeina dvēseli, un šo nebūtu jāklausās tiem, kas Kobeinu tiešām nevēlas ieraudzīt savādāku.


2015, www.musicstories.lv.

Nav komentāru: