"Es domāju, mēs esam pasaules labāko grupu trijniekā!" mūzikas žurnālam "Uncut" lepni paziņo Grēms Makpērsons, vīrs, kurš turējis grupas "Madness" vokālo saimniecību savās rokās jau kopš 1977.gada. 2012.gads grupai esot bijis "neparasts" - uzaicinājums koncertēt gan karalienei Bekingemas pilī, gan Londonas Olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā. Pagājušā gadā iznāca arī "Madness" desmitais studijas albums "Oui Oui Si Si Ja Ja Da Da", kura nosaukums ir vārda "Jā" tulkojums uz dažādām valodām, tai skaitā spāņu, krievu, franču un vēl vesela lēruma. Protams, ar "Madness", kā jau ar grupām, kas kādu laiku klusējušas un tad atkal parādījušās pie apvāršņa, novērojama vecā tendence - daļa mūzikas mīļu uzskata, ka viss, kas no grupas nācis pēc 1992.gada atkalapvienošanās, ir nekas cits kā nosaukuma atražošana. Tomēr no formālā viedokļa tā nav taisnība - līdz šai dienai grupā "Madness" spēlēja viss tās agrāko laiku kodols, izņemot Maiku Bedfordu, kas grupu pameta 2009.gadā.
"Madness", protams, lielāko popularitāti guva astoņdesmitajos ar tādiem hītiem kā "Our House" ("muzikāli vislielākā mūsu neveiksme", (Makpērsons)), "House of Fun" (abi 1982), "Yesterday's Men" (1985) un "It Must Be Love" (1981). Pēc atgriešanās "Madness" spējusi iekustināt vien savu mājas publiku - ārpus Apvienotās Karalistes viņu praktiski nav vispār! Šādā fonā britu septiņnieks arī mierīgi čubina pēdējos padsmit gadus. Un tas pats attiecas arī uz jauno albumu ar garo nosaukumu, kas atgādina apjukuša gaiļa brēcienu, kas attapies, ka nupat laupījis tikumu nevis kādai vistai no sava harēma, bet grīdas lupatai, ko vājā kūts apgaismojuma dēļ uzskatījis par "tīri ņemamu čiepiņu".
Mums, latviešiem, pieņemt "Madness" ir viegli, jo mums ir pašiem savs "Madness"! Saucās "Labvēlīgais Tips". Apgalvot jau nevar, bet pieļaut gan, ka, varbūt, Freda muzikālais projekts tapis, daļēji iespaidojoties no šiem britu jautruļiem. Arī viņi ir vesels miniorķestris, arī viņi izmanto instrumentus pūšamos un pārsvarā ir jautri. Neviena kārtīga ballīte nav iedomājama bez kādas "Labvēlīgā Tipa" vai "Madness" dziesmas! Tomēr - visiem, kas grib iepazīt šos angļus visā pilnībā, jānoklausās vismaz viņu labāko dziesmu kompilācija (ieteicams "Total Madness", 2009), ja ne visi viņu astoņdesmito gadu albumi. Ko nevar nepamanīt - "Madness", šķiet, kļuvuši "sintētiskāki". Izklausās, ka nu lielāka slodze ir programmējamai aparatūrai. Bet nu - piecdesmit gadu vecumā jau arī nevar tā ārdīties kā divdesmit... Vārdu sakot, "Oui Oui Si Si Ja Ja Da Da" obligāti ir jānoklausās! Vai būs vēlme to dzirdēt atkal un atkal, tas gan ir labs jautājums...
Albuma vērtējums: 6/10
Citi vērtējumi:
NME: 2/10
The Observer: 3/5
Allmusic: 4/5
Papildus resursi:
2013, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru