"Klezmerson" - "Der Heyser Bulgar", "Jarochn Tantz" (dziesmu liste, audio)

Tālajā Meksikā dzīvo kāds vīrs vārdā Bendžamins Švarcs. Viņš spēlē vijoli, ir pianists un komponists. Un komponē viņš interesanti, sintezējot vienviet dažādu tautu etniskās mūzikas nianses. Viņa "firmas sintēze" ir Eiropas ebreju, čigānu, Tuvo Austrumu un Latīņamerikas mūzikas ritmu kokteilis. Švarcam viņa kaislē uz šādu mūziku pievienojušies vēl septiņi tādi paši entuziasti, un kopā viņus dēvē par "Klezmerson".

2005.gadā meksikāņi izdeva debijas albumu, nosauktu savā vārdā, un tas pievērsa viņiem lielu uzmanību no mūzikas kritiķu puses. "Klezmerson" spēja apvienot šo dažādo tautu etnisko mūziku dziesmās, kas uzrunā pat tos, kam nav pat nojausmas, kas raksturo, piemēram, ebreju tradicionālo mūziku. Viņu dziesmām piemīt tas Austrumu šarms, kuram padoties mūsdienās ir katra sevi cienoša "Rietumnieciski moderna" cilvēka pienākums. Tomēr "Klezmerson" gadījumā tā nav tikai izpatikšana modei - viņi šo zemju mūziku spēlē iespējami autentiski, neaizmirstot arī par moderno. Viņu dziesmās negaidīti pavērsieni ir sagaidāmi ik pārsekundi.

Ar savu otro plati "Klezmersol" Švarcs & Co ļoti riskēja - etniskā mūzika tika vairāk piemērota lielpilsētas urbānajam skanējumam. Klausoties albumu, neatstāj doma, ka šis albums tapis, ierakstu studijā ļoti slīpējot. Atšķirībā no debijas plates, kur viss šķita vairāk dabisks. Šajā arī vairs nav tik daudz vokāla. Bet saklausīt vilšanos šajā platē noteikti nevar.

Nupat klajā nākusi arī "Siete" - grupas "Klezmerson" trešā plate. Singls "Zuntik", kas tulkojumā no ebreju valodas nozīmē "svētdiena" dod priekšstatu, ka Švarcs ir atkal nedaudz pamainījis koncepciju, pareizāk sakot - atgriezies debijas plates ieslidinātajās sliedēs. Katrā ziņā mūsu radiostacijās neko šādu nedzirdēt, tāpēc še zem raksta neliels ieskats "Klezmerson" pirmajās divās platēs četru dziesmu kompilācijā, taču, sekojot resursu norādēm, grupas "Facebook" profilā ir klausāmas vēl virkne "Klezmerson" dziesmu. Pirms tam neliela grupas video vizītkarte.





Papildus resursi:
http://www.klezmerson.com
http://www.myspace.com/klezmerson
http://www.facebook.com/pages/Klezmerson

Foto raksta ievadā no "Klezmerson" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Girls" – "Honey Bunny" (jaunākie singli un albumi - 10.10.2011)

Pagājušā nedēļā sākās oktobris - dzeltenas un sārtas lapas, spoža saule, īsti vasarīgs laiks. Ar to mūs lutināja daba vēl vakar. Bet šodien jau ir auksts, nobirušās lapas mirkst ielu renstelēs un kādam no apkures neesamības, rītos gultā pamostoties, ir zili pupi. Un vēl kas - jau pārdošanā izlikti Ziemassvētku dziesmu albumi! Un tas nozīmē to, ka daļa mākslinieku taupa savus garadarbus neprātīgajam Ziemassvētku iepirkšanās laikam, daļa met ārā tagad, kamēr vēl viņu dziesmiņas nav iejukušas visā tajā gūzmā. Sanfrancisko (ASV) duets Kristofers Ouvens un Čets Juniors Vaits jeb "Girls" savu otro plati "Father, Son, Holy Ghost" izdeva jau pāris nedēļas atpakaļ (to var noklausīties šeit). Viņu jaunais singls "Honey Bunny" praktiski bez konkurences iegūst šīs nedēļas vimpeli "Nedēļas singls".

Un vēl viena atziņa. Nevajag, nu nevajag, atzīmējo "Nirvanas" leģendārā albuma "Nevermind" divdesmito jubileju, visiem, kam nav slinkums, sadziedāt viņu dziesmas pa savam. Tas šonedēļ attiecas uz Jamaikas regeja vīriņa Ērla Lova jeb "Little Roy" mērkaķošanos ar "Nirvanas" "Come As You Are".

Albumu birums gan pamatīgs. Trīs, kuri noteikti jānoklausās: brita Džeimsa Bleika "Enough Thunder" - visi par viņu runā, bet neesmu pat lāga noklausījies ne reizes; Raiena Ādamsa "Ashes & Fire" - pirmajam singlam no šīs plates "Lucky Now" nebija ne vainas; Pītera Gebriela "New Blood" - dikti jau vīlies vecis vīrs izskatījās pēc savas iepriekšējās plates "Scratch My Back", kurā viņam viss nesanāca kā cerēts, šī plate esot turpinājums iepriekšējai, kaut tās ir veco Gebriela dziesmu ieraksts orķestra pavadījumā. Nu jāpaklausās. O, un vēl jau arī Bjorka! Kaut gribošo kaķu laiks jau it kā garām...

NEDĒĻAS SINGLS! "Girls" – "Honey Bunny"


"All The Young" – "Quiet Night In"


Matt Cardle – "Run For Your Life"


"DZ Deathrays" – "Gebbie Street"


"Little Roy" – "Come As You Are"


Joe Jonas – "Just In Love"


"Owl City" – "Dreams Don't Turn To Dust"


Veronica Falls – "Bad Feeling"


Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Awolnation" – "Megalithic Symphony"
Bjork – "Biophalia"
"Evanescence" – "Evanescence"
"Exit Ten" – "Give Me Infinity"
"The Field" – "The Looping State Of Mind"
"Five Finger Death Punch" – "American Capitalist"
"Givers" – "In Light"
"Indigo Girls" – "Beauty Queen Sister"
Lisa Hannigan – "Passenger"
James Blake – "Enough Thunder"
Jason Derulo – "Future History"
Jeffrey Lewis – "A Turn In The Dream-Songs"
Katherine Jenkins – "Daydream"
Mayer Hawthorne – "How Do You Do"
"Mutemath" – "Odd Soul"
"My Brightest Diamond" – "All Things Will Unwind"
Peter Gabriel – "New Blood"
Radiohead – "TKOL 1234567"
Ryan Adams – "Ashes & Fire"
"Steps" – "The Ultimate Collection"
"Touchstone" – "The City Sleeps"
"Transit" – "Listen & Forgive"
"Tubelord" – "Romance"
"Wednesday 13" – "Calling All Corpses"
"Wild Flag" – "Wild Flag"
Will Haven – "Voir Dear"

Atskaņas no pagājušās nedēļas albumiem:

"Aqua" – "Megalomania"

Cilvēks ir unikāla būtne. Tas var nodzīvot mūžu, daudz ko par sevi neuzzinot. Gluži tāpat, kā dzīvot ar pārliecību, ka daudzas lietas vai cilvēki, ar ko dzīvē nācies saskarties, vairs vienkārši nav... Lūk, ar tādu pārliecību dzīvoju līdz pagājušai nedēļai, kad ieraudzīju, ka joprojām pastāv tāda "grupa" kā "Aqua". Jā, tā ir tā pati, kas gadus padsmit atpakaļ skandēja dziesmu "Barbie Girl". Nu šamējiem jauns albums. Tik pat kolosāls kā pieminētā dziesma!

"La Dispute" – "Wildlife"

Pieci jaunekļi no Mičigānas (ASV) apvienojoties grupā "La Dispute", laiduši klajā savu otro studijas plati. Nav ne jausmas, kāda bija pirmā, bet šajā grupas līderis Džordans Dreijers no visas sirds cer, ka bļaustīšanās "The Cure" priekšniekam Robertam Smitam pielīdzinātā balsī, viņiem nesīs veiksmi. Nu, lai tad veicās!

"Feist" – "Metals"

Kanādietes Leslijas Feistas piektajam albumam "Metals" nav ne vainas. Nedaudz uzdzen miegu, nedaudz pārdomas, nedaudz garlaicīgi, bet izslēgt negribas. Gluži kā ar "Panorāma" pa pirmo Rīgu.

Foto raksta ievadā no grupas "Girls" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

10 dziesmas: sagaidot Rīgā "Kaiser Chiefs"

Angļu "indie" roķeri "Kaiser Chiefs" nodibinājās 1997.gadā, bet pirmo plati "Employment" izdeva vien astoņus gadus vēlāk. Viņi parādījās pēkšņi, jo daudzi par "Kaiser Chiefs" agrīno daiļradi neko nezināja. "Employment" uzspridzināja pasauli! Vairāk kā trīs miljoni albuma kopiju un 2005.gada ceturtā pārdotākā plate Apvienotajā Karalistē - tādi bija "Kaiser Chiefs" pirmie panākumi. "Everyday I Love You Less and Less", "I Predict a Riot", "Modern Way" - tās bija dziesmas, kas dažu labu atsvieda atpakaļ septiņdesmito pankroka gaisotnē. Mēdza uzskatīt, ka tolaik "Kaiser Chiefs" "mērījās ar gailīšiem" ar skotu kvartetu "Franz Ferdinand". Šobrīd, šķiet, "Kaiser Chief" "gailītis" izrādījies makanāks.

2007.gadā "Yours Truly, Angry Mob", 2008. - "Off with Their Heads", šogad "The Future Is Medieval". Tāda ir "Kaiser Chiefs" radošā aktivitāte. Un nu viņus varēs apskatīt un paklausīt Rīgā - 12.oktobrī jaunajā "Palladium" koncertzālē. Tad nu iesildīšanās, kādam varbūt arī informatīvos nolūkos, turpinājumā desmit "Kaiser Chiefs" dziesmas, kuras vajadzētu zināt, dodoties uz koncertu. Un jā - arī koncertu ziņā "Kaiser Chiefs" "ieliek" "Franz Ferdinand", jo pēdējie, reiz izsludinājuši Rīgā koncertu, tā arī neatbrauca. Paši vainīgi, tā teikt.

1. "Modern Way" ("Employment", 2005)


2. "Little Shocks" ("The Future Is Medieval", 2011)


3. "Ruby" ("Yours Truly, Angry Mob", 2007)


4. "Tomato In The Rain" ("Off with Their Heads", 2008)


5. "I Predict A Riot" ("Employment", 2005)


6. "Heat Dies Down" ("Yours Truly, Angry Mob", 2007)


7. "You Can Have It All" ("Employment", 2005)


8. "Good Days Bad Days" ("Off with Their Heads", 2008)


9. "Man On Mars" ("The Future Is Medieval", 2011)


10. "Everything Is Average Nowadays" ("Yours Truly, Angry Mob", 2007)




Papildus resursi:
http://www.kaiserchiefs.com/
http://www.positivus.com/news/index.php?id=23364

Saistītie raksti:
"Guillemots" – "I Must Be A Lover" (jaunākie singli un albumi - 04.07.2011)

Foto raksta ievadā no www.thebrief.info.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Bruce Springsteen - "The Promise" (2010, albuma apskats)

1975.gadā Brūss Springstīns izdeva savu pirmo komerciāli veiksmīgo plati "Born to Run", kas šobrīd jau leģendārā mūziķa mājās ASV pārdotāko albumu topā uzkāpa līdz trešajai vietai. Esot uz tik liela panākuma un atzinības viļņa, Springstīns gatavoja savu jauno plati "Darkness on the Edge of Town", kas iznāca 1978.gadā. Šiem diviem albumiem pa vidu radās dziesmas, kurām bija jāiznāk albumā pirms gandrīz trīsdesmit gadiem, bet neiznāca. "The Promise" jeb "The Lost Sessions: Darkness on the Edge of Town" ir šo neiznākušo dziesmu apkopojums jaunās skaņās.



"Tas, ko jūs turat savās rokās, ir jauns/vecs ieraksts, pazudusī mūzikas [ierakstu] sesija, kura varētu būt/vajadzētu būt iznākušai pēc albuma "Born to Run" un pirms dziesmu kolekcijas "Darkness on the Edge of Town"," albuma brošūriņā stāsta Springstīns. "Pagājušā vasarā, kad veidoju šo izlasi, es atgriezos pie mūzikas, ko biju pametis trīsdesmit gadus atpakaļ. Tas bija kā apciemot vecu draugu, kurš tevi gaida, lai piepildītu sapni, kurš reiz ir ticis pārtraukts."



"The Promise" ir Springstīna septiņpadsmitais studijas albums, kurus viņš kopš 1973.gada izdod ar apbrīnojamu regulatitāti - vienu divos līdz četros gados! Pēc "Born to Run" Springstīns joprojām bija savas jaunības dienu popmūzikas elku varā - Elviss Preslijs, Bobs Dilans, Rojs Orbisons - šie visi ietekmēja to, ko darīja un rakstīja jaunais Springstīns. Viņš jau nekad nav komponējis operas, bet piecdesmito un sešdesmito gadu popmūzikas vēsmas "The Promise" dziesmās ir acīmredzamas.



Sākot ar 1980.gada plati "The River", Springstīns vienmēr ir bijis Nr.1 kādā no mūzikas lielvalstīm. Absolūts rekords ir 2009.gada "Working on a Dream" - visur Nr.1, izņemot Austrāliju, kur plate uzkāpa tikai līdz trešajai vietai. Kāpēc daudz un plaši runāt par citām platēm, ja apskata šo "The Promise"? Tāpēc, ka Springstīna mūzika ir kā kvalitātes zīmogs un būtu lieki analizēt katra viņa albuma pienesumu. Nedaudz viņš paeksperimentēja ar 2006.gada plati "We Shall Overcome: The Seeger Sessions", kuru, sadarbībā ar Pītu Sīdžeru, pilnībā veltīja folmūzikai. Tomēr jau ar pēc gada sekojošo "Magic" Springstīns ir atpakaļ savā plauktiņā. "The Promise" ir tikai vēl viens apliecinājums Springstīna nezūdošajai enerģijai (viņam ir jau 62!) un, protams, viņš papildina to leģendāro mūziķu pulciņu, kas pēdējā gada laikā izdevuši "atmiņu albumus". Šīs ir Springstīna atmiņas, kurās tagad var ielūkoties katrs.





Albuma vērtējums: 6/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 4,5/5
The Guardian: 5/5
Los Angeles Times: 4/4
Mojo: 5/5
Q: 4/5

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tim Neuhaus - "As Life Found You" (video), "The Cabinet" (pilns albums, audio)

Vācietis Tims Noihauss ir diplomēts perkusionists, kurš savulaik bijis daļa no zilgaivaino vīru projekta "Blue Man Group", bet nu jau gadiem raksta pats savas dziesmas un izdevis jau sešas plates, aktuālākā no kurām ir šā gada lolojums albums "The Cabinet".

Neskatoties uz savu visnotaļ ražīgo darbošanos, Noihauss nav zaudējis svaigumu nedz savā mūzikā, nedz balsī. Tā joprojām ir nomierinoša, organiski saplūst ar paša komponēto mūziku, kas, neapšaubāmi, noved pie melanholiska noskaņojuma. Rutīna nav sastopama arī viņa dziesmās - no lēnām, veselīgu miegu uzdzenošām dziesmām līdz deju grīdām piemērotiem skaņdarbiem; tāds ir Noihauss. Novitātes šajā mūzikā meklēt nevajag, bet izbaudīt labu "indie" - kāpēc ne?

Turpinājumā video aktuālākā albuma "The Cabinet" dziesmai "As Life Found You", kā arī viss albums pilnībā.





Papildus resursi:
http://www.tim-neuhaus.de/
http://www.myspace.com/timneuhausmusic

Foto raksta ievadā no Tima Noihausa profila portālā "MySpace" (Noihauss ir pirmais no kreisās).

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

John Grant - "I Wanna Go To Marz" (video), "Queen Of Denmark" (pilns albums, audio)

Apcerīgais rudens laiks ir klāt. Šajā laikā ik katrai nokritušajai kļavas lapai ir savs sakāmais pasaulei, izstāstāms stāsts, ko tā piedzīvojusi sava mūža vienīgajā vasarā. Arī cilvēks rudeņos pēc visiem lielajiem vasaras darbiem apcer iepriekšējos laikus, dzīvi vispār. Rudens tāds filozofisks laiks. Un šādām apcerēm allaž noder labs muzikālais fons; varbūt pat ne fons, varbūt ierosme apcerei rodas tieši no dziesmas?

Džons Grānts šim nolūkam laipni piedāvā savu debijas albumu "Queen Of Denmark". Bijušais grupas "The Czars" līderis atgriežas ar īstenu pārdomu mūziku. Piedaloties amerikāņu folkroka grupai "Midlake", Grānts ir radījis plati, pie kuras skudriņas pār muguru skries britu "The Divine Comedy" faniem; varbūt arī Deivida Bovija cienītāji piesēdīs iepriekšējiem blakus skudru pūznī.

"Queen Of Denmark" ir dziļi personīga plate. Grānts tajā stāsta par savu dzīvi; pagātni, kurā bijis jāspēkojas ar alkohola un narkotiku atkarībām, arī jāsadzīvo ar domu, ka ir gejs. Šī atklātība, papildināta ar brīnišķīgu mūziku labākajās "adult contemporary" tradīcijās nesa platei atzinību - britu mūzikas izdevums "Mojo" to nodēvēja par 2010.gada labāko albumu. Un, lai pirmais met ar cauru zeķi tas, kurš ir pretējās domās!





Papildus resursi:
http://www.johngrantmusic.com/
http://www.myspace.com/johnwilliamgrant

Foto raksta ievadā no musicassociation.blogspot.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Elephant Stone" - "I Am Blind" (video), "Love The Sinner, Hate The Sin" (audio)

1988.gadā angļu alternatīvā roka vienība "The Stone Roses" laida klājā savu trešo singlu "Elephant Stone". Šis nosaukums, acīmredzot, iepatikās daudziem, jo tagad ir gan tāda paša nosaukuma ierakstu kompānija, gan arī grupa no Kanādas, un tieši par viņiem būs šis stāsts.

Riši Dīrs savulaik dibināja Monreālas "pop/psyche" muzikālo kolektīvu "High Dials"; viņš pieprot gana daudzu instrumentu spēli un "Elephant Stone" ir tieši viņa prāta, domu un iedvesmas auglis. Vēlāk viņam pievienojās vēl četri dalībnieki.

2009.gadā grupa laida klajā savu debijas singlplati "The Seven Seas" (ko var noklausīties zem šī raksta), gadu vēlāk tam sekoja otrs mini albums "The Glass Box". "Elephant Stone" mūzika ir interesanta sintēze no britpopa, "indie", psihedēlijas un dažu tautu etniskās mūzikas komponentiem. Lai arī grupa nāk no Kanādas; lai arī tā pārsvarā spēlē Vecajam kontinentam labi uztveramu mūziku, piemēram, debijas singlplates skaņdarbs "The Straight Line" aiznes klausītāju sazin kur, tikai ne uz Eiropu vai Kanādu; uz Indiju gan! Šo britu popa un Indijas tautas mūzikas kokteili savā recenzijā par "Elephant Stone" debijas plati pamanījis arī "Montreal Gazette" žurnālists Džordans Zivits, iepriekš teikto papildinot arī ar domu, ka no Dīra kolektīva daiļrades pārpārēm plūst "miera, cerību un mīlestības vēstījumi".

Šā gada vasarā "Elephant Stone" izlaida pāris jaunus singlus - "Love The Sinner, Hate The Sin" un "The Sea of Your Mind", pirmais no kuriem tiek nodēvēts par "12-stīgu ģitāru simfoniju", bet otrais par "psiholoģisku opusu". Šie singli arī turpinājumā. Tūlīt aiz video dziesmai "I Am Blind" no kanādiešu debijas singlplates "The Seven Seas", un arī pati šī plate visā pilnībā.







Papildus resursi:
http://www.elephantstonemusic.com/
http://www.myspace.com/elephantstoneonline

Foto raksta ievadā no "Elephant Stone" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Jens Lekman - "You Are The Light" (video), "An Argument with Myself" (pilns albums, audio)

Zviedrs Jens Mārtins Lekmans savu debijas plati "When I Said I Wanted to Be Your Dog" izdeva 2004.gadā, pēc tam 2007. gadā sekoja "Night Falls Over Kortedala", un vēl viņam ir vesels lērums singlplašu, jaunākā no kurām "An Argument with Myself" klajā nāca šā gada pavasarī.

Lekmanam patīk grupa "Belle & Sebastian", viņš ir septiņdesmitajos gados dibinātās un joprojām spēlējošās amerikāņu grupas "The Modern Lovers" līdera Džonatana Ričmana fans. Pats saka, ka tieši šie viņu iedvesmo darīt mūzikā to, ko viņš pašreiz dara. Lekmans komponē un izpilda izteikti vitālu un aizraujošu mūziku. Viņš rada ne tikai dzīvespriecīgus skaņdarbus, bet papildina tos arī ar stīgu instrumentu partijām, kas Lekmana mūziku brīžiem padara arī gaisīgu. Bet, piemēram, dziesma "Friday Night at the Drive-In Bingo" no Lekmana otrās plates pilnīgi droši varētu būt rīta rosmes dziesma kādā vecu ļaužu namā, kuru jaunība pagāja dejojot tvistu. Savukārt tituldziesma no pēdējās singlpates "An Argument with Myself" ir pa pusei pops, pa pusei regejs. Latviešiem bija tāda grupa "Hospitāļu iela". Lūk, pēc šiem izklausās plate. Labi, ka ne visa.

Bet nav jau tā, ka visi vai ģībst no Lekmana mūzikas. Komentējot jaunāko singlpati "An Argument with Myself", mūzikas portāls "Tiny Mix Tapes" to nodēvējis par "pārlieku samākslotu". Vai tā ir, katrs pats var pārliecināties, zem šī raksta noklausoties šo plati pilnībā. Pirms tam video dziesmai "You Are The Light" no tāda paša nosaukuma 2004.gadā iznākušas singlplates.





Papildus resursi:
http://www.jenslekman.com
http://www.myspace.com/jenslekmanmusic

Foto raksta ievadā no Jensa Lekmana profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Marina And The Diamonds" – "Radioactive" (jaunākie singli un albumi - 03.10.2011)

Pirms aptuveni gada pasauli pāršalca toreiz 24 gadus vecās britu dziedātājas Marinas Daimandis īpašā gotiskā balss, kas netraucēja viņai aizpildīt pasaules popmūzikas dziesmu topu virsotnes. Viņas grupas "Marina and the Diamonds" debijas plate "The Family Jewels" dzimtajās britu salās uzskāpa līdz pārdotāko albumu topa 5.vietai. Bet mūzikas kritiķiem beidzot pēc ilgāka laika bija radies iemesls paslavēt popmūziku. Nu viņa atgriežas. Nākamgad gaidāma otrā plate "Electra Heart", pirmais singls no kuras saucās "Radioactive". Tas tad šonedēļ goda vietā.

Jauno albumu sadaļā, domājams, ausi nebūtu par skādi uzmest jaunajam Pola Makartnija simfoniskās mūzikas albumam "Oceans Kingdom". Turpinot "bītlisko" noskaņu, savu aktuālāko plati "Everything Changes" piedāvā arī Džona Lenona pirmais puika Džulians. Un, visbeidzot, Bens Hovards, pilnīgi droši, dāvās lieliskus brīžus savā platē "Every Kingdom".

NEDĒĻAS SINGLS! "Marina And The Diamonds" – "Radioactive"


"Delilah" – "Go"


"Evanescence" – "What You Want"


Imelda May – "Road Runner"


"LMFAO" – "Sexy And I Know It"


Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"The Answer" – "Revival"
"Aqua" – "Megalomania"
Ben Howard - "Every Kingdom"
"Blessthefall" – "Awakening"
Bonnie Prince Billy – "Wolfboy Goes To Town"
"Deus" – "Keep You Close"
"DJ Shadow" – "The Less You Know The Better"
Eminem – "Double Take"
"Erasure" – "Tomorrow's World"
"Feist" – "Metals"
"Jack's Mannequin" – "People & Things"
Katherine Jenkins – "One Fine Day"
"La Dispute" – "Wildlife"
"Lady Antelbellum" – "Own The Night"
Julian Lennon – "Everything Changes"
"Mayday Parade" – "Mayday Parade"
"Modeselektor" – "Monkey Town"
"New Found Glory" – "Radiosurgery"
Paul McCartney – "Oceans Kingdom"
"Phonte" - "Charity Starts At Home"
"Puddle Of Mudd" – "Re:discovered"
Roots Manuva – "4everevolution"
"The Union" – "Siren's Song"
"We Were Promised Jetpacks" – "In The Pit Of The Stomach"
"You Me At Six" – "Sinners Never Sleep"
"Zun Zun Egui" – "Katang"

Atskaņas no pagājušās nedēļas albumiem:

"Nirvana" – "Nevermind" (pārizdota versija)

Pavisam godīgi - no pagājušās nedēļas jaunajām platēm tikai šī "Nirvanas" leģendārā plate spēja noturēt uzmanību ilgāk kā pāris dziesmas. "Nevermind" atsauca atmiņā laikus, kad skolā literatūras stundas laikā spēlējām klases pēdējā solā zolīti, neliekoties ne zinis par skolotājas aizrādījumiem; par vecu "Sony" kaseti, ko pārrakstīja viens no otra, līdz pēc kādas divdesmitās kopēšanas reizes vairāk bija dzirdami lentes fona troksnis, nevis Kobeina izbļautais "Smells Like Teen Spirit" piedziedājums. Šis ir pierādījums tam, ka pastāv tomēr dažas mūžīgas lietas. Nosacīti mūžīgas, protams.

Foto raksta ievadā Marina Daimandis no www.quintessentially.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

10 dziesmas: atceroties grupu "R.E.M." (1980 - 2011)

Pēc trīsdesmit viena gada pastāvēšanas šā gada 21.septembrī amerikāņi "R.E.M." paziņoja par savas darbības beigām. Piecpadsmit studijas plates, neskaitāmi Zelta un Platīna diski neskaitāmās valstīs, koncerti, no kuriem publika devās prom uzlādēta kā kādā spiritisma seansā pabijuši. Divas reizes viesojušies arī Latvijā, pēdējo reizi 2008.gadā, jāatzīst, diezgan pašķidri apmeklētā koncertā arēnā "Rīga". Bet tieši šis "šķidrums" ļāva piekļūt Maiklam Staipam tik tuvu, ka pilnīgi mierīgi varēja viņu papliķēt pa pliko paurīti.

Vai "R.E.M." izjukšana bija negaidīta? Nē, jo jau pēc 2004.gada plates "Around The Sun" grupas dalībnieki bija vīlušies savā varēšanā un nolēma, ka ja arī nākamā plate būs, viņuprāt, tik neizteiksmīga, bodīti ar nosaukumu "R.E.M." taisīs ciet. 2008.gada "Accelerate" puišiem šķita labāks un, kā izrādās - uz laiku, lēmums par "izklīšanu" tika atlikts. Kas notika tālāk? Šogad, 7.martā "R.E.M." izdeva savu nu jau pēdējo albumu "Collapse into Now", un tas, šķiet, ir arī viss. Lai arī ne negaidīts pavērsiens, cerības, ka nepiepildīsies vissliktākais scenārijs, bija daudziem. Tās šoreiz pievīla. "Tas nebija viegls lēmums," paziņojumā presei sacīja Staips. Kāds bija patiesais grupas izjukšanas iemesls, var tikai minēt. Un, starp citu, "Around The Sun", ir lielisks albums! Kaut kādā ziņā pat labāks par "Accelerate".

Bet "R.E.M" nav tikai divi albumi, tas ir vesels laikmets mūzikā. Turpinājumā desmit zīmīgas dziesmas, kas nekad neļaus norietēt atmiņām par to, ko paveica šie vīri - Maikls Staips, Bils Berijs, Pīters Baks un Maiks Mills.

1. "(Don't Go Back To) Rockville" ("Reckoning", 1984)


2. "Everybody Hurts" ("Automatic for the People", 1992)


3. "It's the End of the World as We Know It (And I Feel Fine)" ("Document", 1987)


4. "Losing My Religion" ("Out of Time", 1991)


5. "Imitation of Life" ("Reveal", 2001)


6. "Stand" ("Green", 1988)


7. "Supernatural Superserious" ("Accelerate", 2008)


8. "Bad Day" ("In Time: The Best of R.E.M. 1988–2003", 2003)


9. "Leaving New York" ("Around the Sun", 2004)


10. "Man on the Moon" ("Automatic for the People", 1992)




Saistītie raksti:
Mana 2008.gada vasara mūzikā (1.sērija)

Foto raksta ievadā no www.zgshop.net.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Brian Eno - "Drums Between The Bells" (2011, albuma apskats)

Ne visiem ir lemts lidot kosmosā. Tas prasa daudz pūļu, izturības un vēlmi ēst belašus no tūbiņām, tāpēc skatīt klātienē Zemi no visuma puses ir vien reto privilēģija. Tomēr vieglu bezsvara un pat transa stāvokli var iemantot vai ik katrs arī šeit uz zemes dzīvojošais. Atliek vienīgi izvēlēties no diviem to panākšanas veidiem - iebāzt rozetē slapjus pirkstus vai noklausīties Braina Īno jauno plati "Drums Between The Bells".



Brains Īno savu mūziķa karjeru uzsāka 1971.gadā grupā "Roxy Music" kopā ar tās līderi Braienu Feriju, taču pēc otrās plates iznākšanas abi vīri vairs nevarēja rast kopīgu valodu un šķirās. Tālākais ceļš Īno veda solo karjerā, kuras laikā viņš spēlēja nozīmīgu lomu arī citu grupu un mākslinieku daiļradē - viņu aicināja līdzproducēt plates tādas grupas kā "U2", "Talking Heads", "Ultravox", Deivids Bovijs un daudzi citi. Starp citu, tieši Īno, šķiet, ienesa īru supergrupas "U2" skanējumā to neatkārtojamo kosmisko ģitārskaņu, kas dzirdama vai visās viņu platēs - augstākstāvošā dziesma "Glitch" brīžiem taču atgādina slavenos īrus kaut vai viņu 1993.gada platē "Zooropa"? Bet tagad lidojam kosmosā!



"Drums Between The Bells" ir Īno kopdarbs ar dzejdari Riku Holandu. Uzskaitīt, kura plate pēc kārtas šī ir, britu talanta devumā ir grūti. Neskaitāmas izlases, solo albumi un ambientās mūzikas apkopojumi kā sārtas rudens lapas no kokiem sabirst lielajā Braina Īno diskogrāfijas maisā.

Aprakstīt Īno mūziku ir neiespējami. Tas būtu tāpat kā noskaidrot, kā garšo migla! Tā vienkārši ir, aizmiglo acis, liek justies pavisam savādi, bet tai nav ne garšas, ne smakas. Arī "Drums Between The Bells" ir migla, kas apņem un aizrauj varbūt tieši tāpēc, ka zinām - jebkurā brīdī varēsim no tās iziet un atkal nostāties uz abām kājām. Ja šādas pārliecības nav, labāk Īno plati nemaz nesākt klausīties.



Albuma vērtējums: 7/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 4/5
The Guardian: 3/5
Pitchfork Media: 6,6/10
Rolling Stone: 3/5

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Oh Minnows" - "Everyday" (video), "For Shadows" (pilns albums, audio)

Londonietis Kriss Stīls-Nikolsons iepriekš spēlēja "indie" trio "Semifinalists" sastāvā, bet nu izpaužas savas virsvadības projektā "Oh Minnows". Tam nesen klajā nāca debijas plate "For Shadows", kas ir 80.to sintezatormūzikas un šodienas "indie" sajaukums. Pēc "Semifinalists" izjukšanas Nikolsons iemēģināja spēkus filmu veidošanā, tomēr mūzika izrādījās stiprāka.

Arī "For Shadows" var skatīties kā filmu. Albums rada noskaņu, it kā virs galvas lidotu labais pūķis Baisulis, zobos nesdams skaistajai princesei nozagto apakšveļu, kuru pielaikot pašam nedaudz vēlāk. Ja nedaudz piefantazē, plate aiznes arī uz laikiem, kad uz zemes saimniekoja lielas ķirzakas, kas pārtika no "Selgas" vafelēm ar pārāk lielu transtaukskābju saturu un tāpēc izmira. Bet daudz mazāk fantāzijas vajag, lai, klausoties "Oh Minnows" debijas plati, atgrieztos astoņdesmitajos. Tāds kārtīgs "New Order", tikai ne tik elektriski ritmisks un vairāk romantiski emocionāls - Londonas trio seko līdzi laika garam.

Turpinājumā "Oh Minnovs" daiļrades iepazīšanai visa viņu debijas plate "For Shadows" un arī video dziesmai no tās - "Everyday".





Papildus resursi:
http://ohminnows.com
http://www.myspace.com/ohminnows
http://www.facebook.com/pages/Oh-Minnows
http://ohminnows.blogspot.com

Foto raksta ievadā kadrs no video klipa grupas "Oh Minnows" dziesmai "You'll Never Know Us" (www.promonews.tv).

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"48V" - "South II" (pilns albums, audio)

Ķīnieši vispār ir baigie ziķeri! Ne velti tieši viņi tiek uzskatīti par daudzu mūsdienās joprojām lietojamu uzparikšu un lietu izgudrotājiem - papīrs vien ir ko vērts! Var i avīzi palasīties, i staigāt tīru dibenu. Ķīnieši, nenoliedzami, ir arī attapīgi. Bez šīs īpašības viņi nebūtu ne to pašu papīru izgudrojuši, ne uzbūvējuši savu Lielo mūri, kuru, star citu, nevarot redzēt no kosmosa, kā ticis apgalvots iepriekš. Bet attapību šie jaukie ļaudis nav zaudējuši arī šodien. Nu lūk, piemēram, četri ķīniešu puikas ir sariktējuši post-roka kolektīvu "48V" un, atšķirībā no daudziem citiem saviem tautiešiem, kuri neprātīgi vēlas iekarot pasaules mūzikas skatuves, šie to mierīgi var darīt - viņi tikai spēlē un nedzied dzimtajā valodā, līdz ar to izpaliek skaņas, kas līdzinātos nodīrāta kaķa elsām.

Neko daudz par viņiem jau nezinām. 2006.gadā izdeva savu debijas plati "South", bet šogad tam sekoja turpinājums "South II". Ak jā, vel zinami grupas dalībnieku vārdi: 丘勇胜/杨尚武/苏哲维/黄雨/樊斌. Domājams, tulkojums nav nepieciešams.

Ne tik bieži nākas ielūkoties šīs pasaules daļas mūzikas daiļradē - visādi stereotipi un tā. Bet "48V" ne ar ko neatšķiras no līdzīgiem post-roka kolektīviem citviet pasaulē. Viņu mūzika tiešām ik brīdi gluži kā ar 48 voltu strāvu sadod pa pirkstiem un pakutina nervu galiņus. Un tas, ka šāda mūzika nāk no valsts, kurā ražots gandrīz pilnīgi viss, kas atrodams mūsu mājās, darbā un mugurā, iespaido. "South II" pilnā skanējumā še turpinājumā.



Papildus resursi:
http://www.myspace.com/48vodka
http://www.facebook.com/band48v

Foto raksta ievadā no grupas "48V" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Apparat Organ Quartet" - "Babbage", "Konami" u.c. (dziesmu izlase, audio)

Kādreiz Padomju Savienībā tik populārās filmas "Viešņa no nākotnes" viens no pozitīvajiem varoņiem robots Verters par vienu no iecienītākajām nodarbēm atzina robotu-ģitāristu sacensības. Kā tādas izskatās robotu pasaulē, grūti teikt, bet var pieņemt, ka īslandiešu kvintets "Apparat Organ Quartet" Vertera lāga sirdij liktu priekā iemirdzēties visos diskobumbas toņos, kaut tajā nav neviena ģitārista. Četri sintezatoristi un viens bundzinieks - tāds ir šīs grupas sastāvs.

"Apparat Organ Quartet" radās 2002.gadā, kad to nodibināja Johans Johansons, tajā pašā gadā izlaižot arī debijas plati, nosauktu grupas vārdā. Viņus salīdzina ar "Kraftwerk" un "Daft Punk", no pirmajiem paņemot muzicēšanas manieri, bet no otrajiem - "robototās" balsis. Jāpiezīmē, ka puiši pilnīgi visus instrumentus spēlē manuāli - tur nav pielikts datora visuresošais pirksts. Un spēlē viņi ne uz tiem modernākajiem sintezatoriem - kā grupa atzīst savā mājaslapā, viņu koncertu un ierakstu instrumentu sarakstā ir arī "Jūraslaikmeta vecuma" Krievijā ražots sintezators.

Lai arī "Apparat Organ Quartet" mūzika, protams, ir specifiska, tā domāta ne tikai "Kraftwerk" publikai. Tas no personīgās pieredzes. Jo īslandieši tomēr ir gājuši uz priekšu, viņu sniegums nav tik monotons kā vācu kolēģiem, bez tam dziesmās dzirdamas ne tikai "robotu balsis", bet dažbrīd pat tīri cilvēciskas. Pagājušā gadā grupai iznāca jauna plate "Pólýfónía", kas pašmājās tika nominēta kā viens no 2010.gada Īslandes labākajiem albumiem, bet tā noformējums tika atzīts par aizvadītā gada labāko Īslandes mūzikas albumu dizainu.

Ieskatam dzīvā "Apparat Organ Quartet" uzstāšanās kādā TV šovā, bet pēc tam vēl dažas dziesmas no plates "Pólýfónía". Nu tad aiziet robotu-sintezatoristu konkurss!





Papildus resursi:
http://www.apparatorganquartet.com
http://www.myspace.com/apparatorganquartet
http://www.facebook.com/ApparatOrganQuartet

Foto raksta ievadā no grupas "Apparat Organ Quartet" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"SuperHeavy" - "Miracle Worker" (video), "SuperHeavy" (pilns albums, audio)

Viendien, klausoties pagājušā nedēļā iznākušas jaunās plates, radās pamatīgs mulsums. Regejs, R'n'B, indiešu mūzikas motīvi un tam visam pa vidu ik pa laikam iedziedās kāds vīrs, kurš pilnīgi identiski prot atdarināt "The Rolling Stones" līdera Mika Džegera balsi. Vēl pēc brīža šo "popielu" papildināja dāma, kurs balss, sit nost, atgādināja Džosu Stounu. Pēc plates trešās dziesmas miera vairs nebija un nācās parakāties mammas Gūgles annālēs. Un skat ko, - izrādās teiciens "Acis darba izbijās, ausis par to nemaz negribēja dzirdēt" nav patiess; ausis šoreiz nemeloja!

"SuperHeavy" ir muzikāls projekts, ko izveidojuši gan pieminētie Džegers un Stouna, gan indiešu producents, komponists un dziedātājs Allahs Raka Rāmans un Jamaikas regeja meistars, visu laiku slavenākā regeja karaļa Boba Mārleja dēls Demiens Mārlejs, gan, visbeidzot, kādreiz slavenā dueta "Eurythmics" dalībnieks un lielisks komponists Deivs Stjuarts. "Mēs vēlējāmies apvienot dažādus mūzikas stilus. Mēs vienmēr spēlējam, apvienojot dažādus stilus, bet šis tomēr ir kās īpaši atšķirīgs," žurnālam "Rolling Stones" atzinis viens no projekta veidotājiem Miks Džegers.

Līdz šī gada maijam informācija par šādu savdabīgu veidojumu bija noslēpums. To izveidot bija Stjuarta ideja. Viņu un Džegeru ļoti aizrāvusi Indijas un Jamaikas mūzika, tāpēc loģisks lēmums bija pieaicināt šo jomu pārzinējus - Rāmanu un Mārleju. Visi pieci pirmo reizi ierakstu studijā sāka eksperimentēt jau 2009.gadā, "mēģinot rakstīt dziesmas, kam varētu būt kāda nozīme," presei vēlāk atzinies Rāmans. Desmit dienās tika ierakstītas 29 dziesmas...

Nu šī, tomēr jāatzīst - dīvainā projekta, debijas plate "SuperHeavy" ir nākusi tautās. Albuma divpadsmit dziesmās Džegers dominē - gan kā komponists, gan vokālists. Vispār muļķīgi bija sākumā iedomāties Džegeru pat mēģināt sajaukt ar kādu citu. Viņa ierūsējušu eņģu skaņām līdzīgā balss sevi nodos jebkuros apstākļos. Un tā vien izskatās, ka tieši Džegeram šis viss iet pie dūšas vislabāk. Vai projektam "SuperHeavy" būs vēl turpinājums?...





Papildus resursi:
http://www.facebook.com/SuperHeavy
http://www.rollingstone.com/music/albumreviews/superheavy-20110920

Foto raksta ievadā no davestewart.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Skylar Grey – "Invisible" (jaunākie singli un albumi - 26.09.2011)

Hollija Brūka Hafermane savos divdesmit piecos ir iemēģinājusi roku dažādos radošos arodos - dziedājusi, komponējusi, spēlējusi un producējusi. Kaut kad nākamajā gadā viņa laidīs klajā savu otro studijas plati "Invinsible", tituldziesma no kuras šajā nedēļā ir galvenā mūsu dziesma. Bet laikam mūzikas industrija šajā nedēļā sēņo vai dara ko citu, ja pat aiz jaunu singlu trūkuma jāliek Pupumarijas Dženiferes Lopesas neeenooormaaali "advancētais" video...

Jaunajai "Blink-182" platei droši vien gan būšu par vecu, bet nu jau pajukušās britu grupas "Suede" līderis Brets Andersons ar savu jauno plati "Black Rainbows" gan kārdina pat manā sirmajā vecumā. Gluži kā Džeims Morisons - jau iepriekšējā nedēļā iepazinām singlu no šīs plates "I Won't Let You Go"; skaidrs, ka jaunā plate būs bez pārsteigumiem (labā nozīmē, protams). Un, visbeidzot, atceroties tālos gadus, kad vidusskolā staigājām ar Dītera Bolena frizūrām, šonedēļ varam grimt atmiņās par tiem laikiem, kad pirmo reizi izdzirdējām "Nirvanas" "Smells Like A Teen Spirit". Ar mani tas notika Zviedrijā, dzīvojot mācītāja mājā pie viņa dēla apmaiņas brauciena laikā - noklausījies dziesmu, draudzes gana atvase nopirka visu manis kontrabandā līdzi atvesto šņabi. Labi nopelnīju.

NEDĒĻAS SINGLS! Skylar Grey – "Invisible"


"All The Young" – "Quiet Night In"


Jennifer Lopez – "Papi"


"Viva Brother" – "Time Machine"


"You Me At Six" – "Loverboy"


Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Beth Hart and Joe Bonamassa" – "Don't Explain"
"Blink-182" – "Neighborhoods"
Brett Anderson – "Black Rainbows"
"Death In Vegas" – "Trans-Love Energies"
"Dum Dum Girls" – "Only In Dreams"
"Evile" – "Five Serpent's Teeth"
"Frankmusik" – "Do It In The Am"
James Morrison – "The Awakening"
Jason Derulo – "Future History"
J.Cole – "The Cole World: The Sideline Story"
"Kai Fish" - "Life In Monochrome"
LeAnn Rimes – "Lady And Gentleman"
"Machine Head" – "Unto The Locust"
Marcus Foster – "Nameless Path"
"Mastodon" – "The Hunter"
"Misfits" – "Devil's Rain"
Nicola Roberts – "Cinderella's Eyes"
"Nirvana" – "Nevermind" (pārizdota versija)
"Switchfoot" – "Vice Verses"
"Wilco" – "The Whole Love"
"Zola Jesus" – "Conatus"

Atskaņas no pagājušās nedēļas albumiem:

"Kasabian" – "Velociraptor!"

Šis laikam ir tas gadījums, kad beidzot pielec. Nekad iepriekš nebiju izpratis "Kasabian" mūziku, vairākkārt piespiežot sevi klausīties viņu 2006.gada plati "Empire". Ar "Velociraptor!" tas nāca bez piespiešanās - viegli un aizraujoši.

"The Silver Seas" – "Chateau Revenge"

Ja 60.to gadu megagrupa "The Beach Boys" vēl būtu pie daudz maz labas veselības un radošā noskaņojumā, šķiet, viņi, nedaudz adaptējoties "indie" mūzikas lauciņā, skanētu gluži kā Nešvilas (ASV) trio "The Silver Seas". Mazliet vecmodīgi, mazliet moderni. Vidējais novērtējums - piecas balles!

"SuperHeavy" – "SuperHeavy"

Šis bija savā ziņā pārsteigums - vienā projektā apvienojušās rokmūzikas un popmūzikas megazvaigznes kopā ar regeja un indiešu mūzikas "speciem". Par šo projektu šeit varēs palasīties rīt, tāpat kā noklausīties visu jauno plati!

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

10 dziesmas: sagaidot Rīgā Džeimsu Blantu

30.septembrī Rīgā atgriezīsies smeldzīgo dziesmu meistars Džeims Blants, lai ar savu uzstāšanos atklātu jauno koncertzāli "Palladium", kas izbūvēta tāda paša nosaukuma bijušajā kinoteātrī. Blants ir viens no tiem māksliniekiem, kura patikšanu daudzi cenšas noliegt: "Nu, viņš jau tikai ņaud tās saldās balādes", "Tikai mīkstie klausās tādu mūziku" vai "Man labāk patīk kārtīgs roks", bet paklusām lielākā daļa šo teicēju reizi pa reizei palien zem segas ar saviem mazajiem radioaparātiņiem vai iPodiem un ļaujas asaru straumei, "You`re Beautiful" kulminācijas akordiem izskanot. Šeit būs 10 Džeimsa Blanta dziesmas, ne sagrupētas pēc kādiem topu vai "kura labāk patīk" principiem. Vienkārši 10 dziesmas kā veltījums šim koncerta faktam.

1. "Carry You Home"

James Blunt 'Carry You Home'. from Madeleine Herrington on Vimeo.

2. "1973"

[Kara+Vsub YANST] 1973 - James Blunt from PHuc on Vimeo.

3. "I’ll Be Your Man"


4. "You’re Beautiful"

James Blunt. You're Beautiful from Goldies on Vimeo.

5. "High"


6. "Love, Love, Love"

James Blunt - Love, Love, Love from James Hatt on Vimeo.

7. "So Long Jimmy"


8. "I Really Want You"

James Blunt 'I Really Want You' from Sarah Jenneson on Vimeo.

9. "Same Mistake"

SAME MISTAKE (Live) - James Blunt from Smart RichMedia on Vimeo.

10. "Goodbye My Lover"




Papildus resursi:
http://www.positivus.com/news/index.php?id=23288

Foto raksta ievadā no newyork.diarystar.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Bryan Adams - "Bare Bones" (2010, albuma apskats)

Viņa debijas albums iznāca tālajā 1980.gadā, nosacītu atzinību iegūstot tikai dzimtajā Kanādā. Bet vienpadsmit gadus vēlāk, 1991.gadā, viņa sestā plate "Waking Up the Neighbours" ar karjeras visu laiku lielāko grāvēju "(Everything I Do) I Do It for You" pirmo vietu albumu topos neieguva tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmās valstīs. Viņš, protams, ir kanādiešu lakstīgals Braiens Adams, kurš pagājušā gadā izdeva koncertalbumu "Bare Bones".



Kā jau redzams albuma video prezentācijā, šī plate ir ļoti vienkārša. Gan izpildījumā, gan dziesmu atlasē. "The Bare Bones" tūre 2008.gadā sākās kā eksperiments. Pēc 1996.gada MTV "Unplugged" albuma ierakstīšanas Adamam jau labu laiku gribējās koncertēt bez visa tā lēruma ar aparatūrām, instrumentiem un vadu kilometriem; viņš gribēja izdziedāt savas visu laiku populārākās dziesmas intīmāk. Viņa kolēģi, piemēram, Stings un citi problēmu "atrisināja", koncertējot ar simfonisko orķestri, bet Adamam tas likās pārāk māksloti. Tāpēc viņš izveidoja koncertprogrammu, kurā uz skatuves ir tikai viņš un vēl Gerijs Breids pie klavierēm. Un viss!



Starp citu, vai iepriekšēja dziesmā Adams nav simtsprocentīga Brūsa Springstīna balss kopoja?... Un nu atpakaļ pie albuma. Par saturu. Kā minēts, arī tā izvēle ir vienkārša, vadoties pēc tūres koncepcijas - dziesmām jābūt tādām, ko publika var dziedāt līdzi un plaukšķināt rociņas, tādējādi aizstājot kādu no iztrūkstošajiem instrumentiem. Platē ir gan "Here I Am", "Lets Make A Night To Remember", gan "(Everything I Do) I Do It for You" un "All For Love". Vārdu sakot - vienam kārtīgam Adama fanam neko vairāk nemaz nevajag!



Dziesmām mijoties ar Adama komentāriem un jociņiem, gluži nemanot paiet stunda un piecpadsmit minūtes un tu attopies šodienā pēc ceļojuma, kas tevi aiznesa uz laikiem, kad šīs dziesmas dzirdēji pirmo reizi. Liels plus šai platei ir tas, ka tā nav veco dziesmu oriģinālo ierakstu kompilācija, šis ir Braiens Adams tāds, kāds viņš ir tagad; viņa skatījums uz savu daiļradi šodienas acīm. "Es ceru, jūs izbaudīsiet šo mūziku tikpat ļoti, cik es izbaudīju, to izpildot," albumā novēlējumu klausītājiem izsaka Braiens Adams. Katram mūzikas kolekcionāram plauktiņā "Dzīvā vēsture" šim albumam būtu jābūt. Ja tur nepietiek vietas, droši var izmest kādu no vecajām Adama "Best of" izlasēm, šo ieliekot vietā.





Albuma vērtējums: 6/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 4/5

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Christina Perri - "Jar of Hearts" (video), "Lovestrong" (pilns albums, audio)

2010.gada jūlijā visa dzīve Kristīnai Peri sagriezās kājām gaisā - ASV TV kanāls "Fox" viņu uzaicināja izpildīt savu dziesmu "Jar of Hearts" šovā "So You Think You Can Dance", kas, visticamāk, ir kas līdzīgs mūsu "Tirinies ar zvaigzni" murgiem. Kopš šīs jūlija dienas Peri dzīvē viss ir mainījies - viņu uzreiz ievēroja attiecīgi cilvēki un, skat, debijas plate "Lovestrong" nupat ir nākusi pie klausītājiem visā pasaulē.

Divdesmit piecus gadus vecā māksliniece dzimusi Filadelfijā (ASV), bet ģitārspēli apguvusi, ierakstā no mūzikas kanāla "VH1" skatoties, kā to (ģitāru) spēlē grupas "Blind Melon" dalībnieks Šenons Hūns. Peri debijas plate "Lovestrong" ASV iznāca šā gada maijā, pie mums Eiropā - šonedēļ. Amerikā to uzņēma ar dalītām jūtām. Mūzikas izdevusm "Rolling Stones" to novērtēja tikai ar 2/5, bet "USA Today" albumam pretī pielika vērtējumu "Nelabvēlīgs".

Bet Peri dzied un spēlē ne labāku un ne sliktāku popu kā puse pasaules. Viņas debijas plates divpadsmit dziesmas ir paraugstunda popdziesmu komponistiem un izpildītājiem - tajā ir dažādu (un ar vārdu "dažāds" tik tiešām domāts DAŽĀDS) ritmu, noskaņu un emociju dziesmas. Un, kas mūsdienās ir ļoti pozitīvi, - visas albuma dziesmas ir komponējusi pati Peri. Un galvenais - nevajag iespringt, meklējot Peri dziesmās kādus Sokrāta vai Plutona gara lidojuma domugraudus. Kristina Peri ir dzīvs cilvēks ar dzīvām emocijām un tieši tās arī ir rodamas viņas dziesmās, un tieši tāpēc viņa ir palēkusies tik augstu, ka varam viņu saskatīt arī mēs.

"Lovestrong" slavenākās dziesmas "Jar Of Hearts" video un visa plate pilnībā šeit un tagad!





Papildus resursi:
http://www.christinaperri.com
http://www.myspace.com/christinaperri
http://www.facebook.com/ChristinaPerriMusic

Foto raksta ievadā no www.christinaperri.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Hunt" - "Ashes Of A Secret Heart" (pilns albums, audio)

Nereti cilvēki uzdod sev jautājumu: "Vai ir dzīve pēc nāves?" Atbildi jau pārsvarā neviens nesaņem. Bet visi cer, ka tomēr pēc nāves ir kas vairāk nekā gulēšana un tusēšana ar tārpiem. Citi domā, ka sēdēs uz mākoņa maliņām un līdz vēmienam klausīsies eņģeļu arfu spēlē, vēl citiem liekas, ka viņi pārdzims par kādu taurenīti vai žāvētu voblu. Kā ir patiesībā - to laikam katrs uzzinās pats. Es savu atbildi gan esmu atradis. Esmu vairāk kā pārliecināts, ka tieši tā, kā dzied Suzanna Brendina - tieši tā dzied radījumi, kas sagaida ļaužu dvēseles tur augšā.

Zviedrijas pilsētā Gēteborgā dzīvojošā Brendina sava projekta "Hunt" ietvaros pirms kāda laiciņa izdeva debijas singlplati "Ashes Of A Secret Heart". Tās piecas dziesmas, kas ieturētas visos klasiskajos "post-rock" rāmjos, ir kā vēsts no citurienes. Brendinas vokāls un dziesmu instrumentālie aranžējumi brīžiem rada mulsu sirrealitātes sajūtu, un tas noteikti jānoklausās un jāizjūt.



Papildus resursi:
http://www.myspace.com/wintertookhislife

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Revival Hymns" - "Feathers" (pilns albums, audio)

Ir pirmdienas rīts. Pusastoņi. Ļaudis steidzās uz darbu. Burzmai pa vidu iet kāds vīrs. Pusmūžā. Ar hūti galvā. Viņš zem šīs galvassegas jūtās drošs. Drošs par to, ka neviens apkārt pat nejojauš, ka šorīt viņš uzģērbis sieviešu apakšveļu. Tā mazliet niez un berzējas, bet tomēr viņš to beidzot ir izdarījis - iet uz darbu krūšturī un hūtē. Viņam garām paiet kāda sirma kundze. Jau pa gabalu redzams, ka viņa ir no laukiem, visticamāk, iebraukusi no Medzes nopirkt rupjmaizes ķieģelīti. Viņas lauku darbos nosmērētais izejamais mētelītis rudens vējā purinās, gumijas zābaki smagnēji skar pilsētas bruģi. Tā viņi paiet viens otram garām un uz brīdi saskatās. Viņi saprot, ka vairs nekad mūžā neredzēs viens otru, tāpēc sieviņa uzsmaida vīram, bet tas laipni pasniedz viņai savu vizītkarti, kurā norādīta viņa profesija: "Zobārsts - protezētājs". Un viņi tiešām vairs nekad nesatikās...

Šis ir lielbudžeta filmas scenārijs par vītu hūtē un veco lauku sieviņu, ko nupat sāku un pabeidzu. Domāju, Holivuda to ņems pretī atplestām rokām. Bet man būs viens nosacījums - filmas skaņu celiņam noteikti jāizmanto somu grupas "Revival Hymns" debijas albuma "Feathers" dziesmas. Jo filmas scenārijs radās, klausoties tieši tās.

Pieci Somijas pilsētas Tamperes puikas 2010.gadā nodibināja šo apvienību, kas spēlē dažnedažādu mūzikas stilu kokteili - "indie/alternative/post rock/shoegazing", kā minēts viņu mājas lapā. Kaut kas sirreāli depresīvs un tajā pašā laikā emocionāli pacēlošs ir "Revival Hymns" dziesmās. Vienu brīdi, liekas, dzied mūžīgo celibātu nosolījušos mūku koris, citā brīdī nevilšus liekas, ka mūkus cellē aizdzinis un savu zvaigžņu laiku solo spēlē "Guns'n'Roses" ģitārists Slešs. "Good stuff," saka mans labs draugs, kurš nemaz pats nezina, ka viņš man tāds ir, Pīters Krogholms no "All Scandinavian" mūzikas portāla. Ko tur vairs piebilst - tā "Revival Hymns" debijas plate "Feathers" tiešām ir laba manta! Tūlīt zem šī raksta - plate visā pilnībā, bet grupas mājaslapā tā pieejama bezmaksas lejupielādei.



Papildus resursi:
http://www.revivalhymns.com
http://www.facebook.com/revivalhymns

Foto raksta ievadā no www.missthestars.com (attēlā redzamās govis nav grupas dalībnieces, iespējams, tikai skatuves strādnieces).

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Einar Stray - "Chiaroscuro" (pilns albums, audio)

Kādu laiciņu atpakaļ, klausoties Īslandes talanta Olafura Arnalda garadarbus, no sajūsmas aiz manis palika slapja svītra, gluži kā aiz gliemeža. Nu šīs sajūtas atkal ir atgriezušās, tikai vaininieks pavisam cits - norvēģis Einars Strejs.

Sācis ar debijas singlpati "Favors & Fields" 2008.gadā, šā gada sākumā Strejs izdeva savu pilno debijas plati "Chiaroscuro", kas sastāv vien no astoņām dziesmām, bet kādām! Šī plate ir no tām, kas ļauj ceļot laikā un telpā bez papildus psihotropo vielu lietošanas; dziesmas ieaijā iedomu ceļojuma miegā ar bagātīgu stīgu instrumentu un klavieru piedevu. Bet vispār tur nav daudz ko iespringt un runāt: te bus visa plate!



Papildus resursi:
http://www.einarstray.no
http://www.myspace.com/einarstraymusic
http://www.facebook.com/einarstraymusic

Foto raksta ievadā no www.einarstray.no.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

James Morrison – "I Won't Let You Go" (jaunākie singli un albumi - 19.09.2011)

Džeims Morisons vienmēr iepriecina. Tu paklausies viņa dziesmās un pazūd visas raizes un gluži nevilšus tev sāk gribēties nodarboties ar mākslas vingrošanu ar lentu. Noklausījos divreiz Morisona jauno singlu "I Won't Let You Go" no viņa jaunās plates "The Awakening", kas, starp citu, iznāks šīs nedēļas beigās, un nu jau arī izpildu vingrinājumus ar riņķi baletdejotāju biksēs. Skaista dziesma! Un tāpēc tā šīs nedēļas galvenā! Pārējās gan - tādas aiz kūšu galiem pavilktas.

Pirms nedēļas paslapināju biksēs par "Kasabian" jaunāko dziesmu - šajā nedēļā klāt viņu ceturtā plate "Velociraptor!". Nomierināties nevar vecais kārumnieks Tonijs Benets - niezēja nagi un izdeva duetu otro plati. It kā kāds būtu klausījies pirmo... Visbeidzot trešais svaigums lai iet "The Waterboys" - savulaik kopā ar mūsu pastāvīgo Uzvaras pieminekļa apdziedātāju Mielavu jau izdziedājās, nu japaskata, uz ko džeki vēl ir spējīgi.

NEDĒĻAS SINGLS! James Morrison – "I Won't Let You Go"


"Emmy The Great" – "Paper Forest (In The Afterglow Of Rapture)"


"Frankmusik" – "No ID"


Miles Kane – "Come Closer"


Lady Gaga – "You And I"


Nicola Roberts – "Lucky Day"


Alex Winston – "Velvet Elvis"


Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Boots Electric" – "Honkey Kong"
Christina Perri – "Lovestrong"
"The Duke Spirit" – "Bruiser"
"Kasabian" – "Velociraptor!"
"Kill It Kid" – "Fall Feet Heavy"
"Lanterns On The Lake" – "Gracious Tide, Take Me Home"
"Opeth" – "Heritage"
"Pearl Jam" – "Pearl Jam Twenty"
"The Rifles" - "Freedom Run"
"The Silver Seas" – "Chateau Revenge"
"SoundGirl" – "Something To Dream About"
"The Subways" – "Money And Celebrity"
"SuperHeavy" – "SuperHeavy"
Tony Bennett – "Duets II"
Tori Amos – "Night Of Hunters"
"Thrice" – "Major/Minus"
"The Waterboys" – "An Appointment With Mr Yeats"
"The Whip" – "Wired Together"
"White Wizzard" – "Flying Tigers"

Atskaņas no pagājušās nedēļas albumiem:

"A Winged Victory For The Sullen" - "A Winged Victory For The Sullen"

Amerikāņu duets ir radījis plati, kas saspiež dvēseli kā ar smagu presi, bet nenobeidz to. Ja man piederētu apbedīšanas birojs, es šo plati noteikti spēlētu klientu bēru ceremonijās, tādējādi ietaupot samaksu vietējiem džindžalistiem, kas pat, zārku laižot zemē, paspēj uzspēlēt "Raudāja māte, raudāja meita" un "Sikspārņa Fledermauša dziesmu". "A Winged Victory For The Sullen" liek dvēselei raudāt, lai tā pēc tam ar dubultu spēku celtos augšā.

Alice Cooper - "Welcome 2 My Nightmare"

Vai tur dzied Džegers vai Morisons no "The Doors"? Dzied visi, tikai ne vecais, "labais" Eliss Kūpers - no viņa palikusi vairs tikai vietumis iestarpinātā ķērkšana. Viņu pat var sajaukt ar Billiju Džoelu! Kauns, Eliss! :) Bet vispār šī plate varētu būt arī leļļu šova "Muppet Show" "soundtraks". Vāji! Otro reizi pat ar mietu nepiespiestu noklausīties.

"Bush" - "The Sea Of Memories"

Tā arī nesapratu, kāpēc Geivins Rosdeils pāris gadus atpakaļ uzsāka savu solo karjeru, ja reiz viņa sniegums iekš kolektīva "Bush" ir pilnīgi identisks. Bet tas ir labs!

www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet