"You Can't Win, Charlie Brown" - "Chromatic" (albuma prezentācija, video), "You Can't Win, Charlie Brown" (pilns albums, audio)

Kādam Čārlijam Braunam nav iespējams vinnēt, apgalvoja trīs portugāļu puikas Afonso Kabrals, Salvadors Meneses un Luiss Kosta, 2009.gadā nodibinot trio "You Can't Win, Charlie Brown", kurš visai drīz kļuva par sekstetu. Gadu vēlāk tapa viņu savā vārdā nosauktā debijas singlplate, bet šogad maijā iznāca pilns debijas albums "Chromatic".

"You Can't Win, Charlie Brown" spēlē mūziku, kurā sajaukta "Portugāles skumju sajūta ar britu/amerikāņu mūzikas estētiku". "Grizzly Bear", Niks Dreiks un Sufjans Stīvens ir pašu šo portugāļu elki mūzikā. Gan debijas singlpate, gan albums ir saņēmis daudz cildinošu atsauksmju. Jāpiezīmē, ka īpašu šarmu rada veids, kādā "You Can't Win, Charlie Brown" ieraksta savas dziesmas - uz veclaicīgiem instrumentiem. Un debijas singlpates sešas dziesmas ar šiem instrumentiem ierakstītas mājas apstākļos.

Visiem "Fleet Foxes" faniem! Jums patiks! Un arī pārējie var ievērtēt albuma "Chromatic" video prezentāciju un visu debijas singlplati "You Can't Win, Charlie Brown" šeit zem raksta. Atklāts tik paliek jautājums, kas ir Čārlijs Brauns? Vai tas ir slavenais multfilmu varonis?





Papildus resursi:
http://youcantwincharliebrown.tumblr.com
http://www.myspace.com/youcantwincharlieb
http://pt-br.facebook.com/Youcantwincharliebrown

Foto raksta ievadā no "You Can't Win, Charlie Brown" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Sleepy Age" - "Cat Face", "Décor" (video), "Self Titled LP" (pilns albums, audio)

Kad viņi 2009.gadā sāka, savādākas bija divas lietas. Pirmkārt, grupā "Sleepy Age" spēlēja četri dalībnieki un, otrkārt, viņu stils bija vairāk uz ģitārām bakstīts. Šobrīd viņi ir tikai trīs, un tas, ko viņi spēlē, jau vairāk līdzinās sintipopam. Savā "MySpace" profilā (kad to vēl varēja apskatīt), viņiem bijis ieraksts, ka grupa spēlē, ietekmējoties no "Radiohead" un "The Pixies" un viņiem liekoties, ka "Sleepy Age" izklausoties gluži kā Mailija Sairusa. Lai saprastu, acīmredzot, joku, še būs šīs mākslinieces oriģinālais nosaukums - Miley Cyrus. Un tagad visi kopā smejamies - ha ha ha!

Skaidrs, ka ar humora izjūtu "Sleepy Age" līderim Džošam Bārdžesam un viņa kolēģiem nav paveicies. Toties spēcīgāka puse izrādījusies muzicēšana. Jaunzēlandiešu trio "Sleepy Age", kas sastāv no Bārdžeša, kurš spēlē ģitāru, sintezatoru un dzied; Džoša Bleka, kurš atbildīgs par basģitāru; Matiasa Doula, kurš grupā ir bungu pavēlnieks (iesākumā bija vēl arī ceturtais - ģitārists Vils Edmonds), savu debijas singlplati izdeva 2010.gada rudenī. Tajā bija četras dziesmas ar izteikti "ģitārisku" ievirzi un dažbrīd nepieklājīgiem un pat agresīviem dziesmu vārdiem ("Fuck Yr Friends" (Lai tavi draugi iet palasīt sēnes un apēd tās ar baltiem bumbulīšiem un sarkanās micītes! - tulkojumā no angļu valodas)). Viņu muzicēšanu pielīdzināja labākajām Britpopa tradīcijām.

Tomēr šogad iznākušais singls "Décor" daudzus "Sleepy Age" fanus un pazinējus pārsteidza - viņi savu skanējumu ir pārlikuši no ģitārām uz sintezatoru! Vai tas ir tikai eksperiments vai tāds būs viņu skanējums turpmāk, rādīs laiks un nākamās "Sleepy Age" plates. Bet skaidrs ir viens - zēni skan jestri! "Sleepy Age" debijas singlpati visā pilnībā var noklausīties še zemāk, bet pirms tās divi video - viens dziesmai "Cat Face", ar ko puikas piedalījās kādā konkursā 2009.gadā un jau izslavētais jaunākais singls "Décor".


Papildus resursi:
http://sleepyage.com
http://www.facebook.com/pages/Sleepy-Age

Foto raksta ievadā no www.robotpigeon.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"The Black Atlantic" - "Fragile Meadow" (video), "Reverence for Fallen Trees" (pilns albums, audio)

Kā pilnīgi nepazīstamai grupai pārdot 100 000 sava debijas albuma kopijas? Tas ir vienkārši! Tas jāļauj lejupielādēt bez maksas. Šo mūsdienu mūzikas klausītājiem, šķiet, tik loģisko lēmumu pieņēma Nīderlandes kvartets "The Black Atlantic".

Groningenā bāzētajam folkpopa kolektīvam ir lielas ambīcijas, tas grib izkļūt no dzimtās zemes šaurības un būt spēlētājs starptautiskajā mūzikas tirgū. Grupas līderis Gīrts Van der Velde ir bijis arī smagākas grupas "Shai Hulud" dibinātājs un redzamākais dalībnieks. Bet, vai nu uz vecumu plikais galvvidus vairs neļāva pie mikrofona izdarīties, kratot garas cirtas, vai vienkārši dzīvē bija nepieciešamas pārmaiņas, un radās kas stila ziņā pilnīgi pretējs - grupa "The Black Atlantic".

Viņu debijas plate "Reverence for Fallen Trees" klajā nāca 2009.gadā ar domu, kā jau bija minēts, ka to var lejupielādēt bez maksas. Albuma filozofiskais nosaukums "Godbijība pret kritušiem kokiem" ir veltījums Veldes vecvecākiem, trīs no kuriem plates ieraksta laikā aizgāja mūžībā. Albuma galvenās vadlīnijas - piemiņa, bēdas, ģimene, vilšanās, mīlestība - ir reālas emocijas izteiktas mūzikā.

Iespējams, dalīt plati bez maksas bija laba doma, bet varbūt arī nē, jo šobrīd "The Black Atlantic" vāc līdzekļus, lūdz fanu ziedojumus, lai jau 11.novembrī (11.11.11) izdotu četru dziesmu singlplati "Darkling, I listen". Pēc nosaukuma spriežot, tā noteikti nebūs plate par princesēm uz rozā ponijiem. Un, lai arī debijas plates tapšanu aptumšoja Veldem personīgi tik nomācošie pārdzīvojumi, plates mūzikā (tieši mūzikā!) ir rodama tāda brieduma pakāpe, kādu daži sasniedz, tikai pašiem esot jau vecvecākiem. Neviena no "Reverence for Fallen Trees" dziesmām nav radusies "tāpat vien", tai katrai apakšā ir savs reāls stāsts. Vismaz tā šķiet, plati klausoties. Zem šī raksta to iespējams izdarīt ikvienam. Pirms tam gan bija grūti atturēties neievietot "The Black Atlantic" dziesmas "Fragile Meadow" video, kurš noteikti pretendētu uz vienu no visu laiku tizlākā mūzikas video nosaukumu...:) Bet visādi citādi ir labi!





Papildus resursi:
http://www.theblackatlantic.com/
http://www.myspace.com/theblackatlantic

Foto raksta ievadā no "The Black Atlantic" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Snow Patrol" – "Called Out In The Dark" (jaunākie singli un albumi - 05.09.2011)

Kaut kad šī gada beigās, nākamā sākumā īru grupa "Snow Patrol" laidīs klājā savu sesto studijas plati "Fallen Empires". Kamēr tā vēl jāgaida, puikas palaiduši tautās pirmo vēstnesi no tās - singlu "Called Out In The Dark". Jauna "Snow Patrol" plate vienmēr ir notikums, tāpēc šis ir Nedēļas singla beņķīša īpašnieks šonedēļ.

"Foo Fighters", savukārt, "iesinglojuši", šķiet, spēcīgāko no sava jaunā albuma "Wasting Light" dziesmām "Arlandria", bet "Foster The People" radījuši video dziesmai "Helena Beat", kuru vardarbības dēļ, iespējams, daži TV kanāli cenzēs.

No šīs nedēļas jauno albumu jūras īpaši jāizceļ amerikāņu "Grouplove" un viņu debijas plati "Never Trust A Happy Song", kā arī "The Rapture" ar "In The Grace Of Your Love". Kas vismaz šos divus nenoklausās, tam lai dibenā izaug ķiršu koks!

NEDĒĻAS SINGLS! "Snow Patrol" – "Called Out In The Dark"


Bon Iver – "Holocene"


Jeff Bridges – "What A Little Love Can Do"


"Dev" – "In The Dark"


"Foo Fighters" – "Arlandria"


"Foster The People" – "Helena Beat"


Wynter Gordon – "Til Death"


"The Kooks" – "Is It Me"


Leona Lewis & Avici – "Collide"


Pixie Lott – "All About Tonight"


Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Airship" – "Stuck In This Ocean"
"Anathema" – "Falling Deeper"
"Big Deal" – "Lights Out"
"Dev" – "The Night The Sun Came Up"
"The Drums" – "Portamento"
"Example" – "Playing In The Shadows"
"Fool's Gold" – "Leave No Trace"
"Fruit Bats" – "Tripper"
Grace Jones – "Hurricane"
"Grouplove" – "Never Trust A Happy Song"
"The Horrible Crowes" – "Elsie"
"Ivyrise" – "Ivyrise"
Kittie – "I've Failed You"
Jeff Bridges – "Jeff Bridges"
"Little Roy" – "Battle For Seattle"
"Majesty" – "Own The Crown"
"Male Bonding" – "Endless Now"
Melanie C – "The Sea"
"Penguin Prison" – "Penguin Prison"
"The Rapture" – "In The Grace Of Your Love"
"Rise To Remain" – "City Of Vultures"
"The Treatment" - "This Might Hurt"
"Throwing Muses" – "Anthology"
Tom Morello: "The Nightwatchman" – "World Wide Rebel Songs"

Atskaņas no pagājušās nedēļas albumiem:

"Bombay Bicycle Club" – "A Different Kind Of Fix"

"Kaitinoši laba!" - tā šo plati nodēvē raidsabiedrības BBC mūzikas apskatnieki. Un ko tur liegties, ja jāliek atzīmes, angļu indie-roka apvienības trešais albums astoņas balles no desmit saņem pilnīgi noteikti.

"Cobra Starship" – "Night Shades"

Šis amerikāņu kvintets varētu uzstāties gan astoņdesmito gadu popmūzikas festivālā, gan uzvarēt Eirovīzijā - stilu sajaukums grupas "Cobra Starship" ceturtajā albumā ir grandiozs!

Hayley Westenra – "Paradiso"

Mūsdienās, kad bildei ir tikpat liela nozīme cik skaņai, Monsaratu Kabaljē vairs neizdodas tik labi pārdot. Bet daba nemīl tukšumu - kā lavīna arī popmūzikas klausītāju sirdis iekaro jauni, glīti klasiskās mūzikas izpildītāji. 24 gadus vecā jaunzēlandiete Heilija Vestenra pēdējo desmit gadu laikā izdevusi jau 12 (!!!) plates. Jaunākā no tām dod patiesu gandarījumu. Un arī laikam apziņu, ka kļūsti vecs, ja reiz tāds kaut kas iet pie dūšas.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Giorgio Tuma - "New Fabled Stories", "ML DB (Mary Louise Song)" (video), "In The Morning We’ll Meet" (pilns albums, audio)

Vasara beidzot nu ir pagājusi. Ardievu karstumā sasvīdušie pupi un odu sakostie cirkšņi! Klāt lapkritis, kad koku zaļās rotas pārvērtīsies daždažādās spilgtās krāsās, lai rudens izskaņā vāļātos kādā peļķē ielas malā. Un tādos brīžos jau gribās atcerēties siltāku un gaišāku laiku - sajust novembrī jūliju, piemēram! Dabā to izdarīt ir grūti. Bet iztēlē nē. Sevišķi, ja kāds piepalīdz. Un viens tāds līdzētājs ir - itālis Džordžio Tuma.

"Dažreiz, pašā vasaras viducī, salda melodija, kas atmiņās atgriež atpakaļ pie Braiena Vilsona vai "Stereolab" un sešdesmito gadu ekstravagantās itāļu filmu mūzikas (piemēram, Piccioni, Rota, Umiliani), ir tieši tas, kas vajadzīgs," velkot paralēles ar Tumas daiļradi, apgalvo itāļu mūzikas portāls "Polaroid". Un tiešām - vieglums, kurā savas dziesmas indie un jazz manieru krustojumā izspēlē Tuma, staro, apžilbinot pat caur vistumšākajām saulesbrillēm.

Savu debijas plati "Uncolored (Swing'n'Pop Around Rose)" duets (vēl viņiem ierakstos un koncertos izpalīdz seši citi mūziķi), kurā bez Tumas darbojas arī Alise Rosa, izdeva 2005.gadā. Viņu otro plati "My Vocalese Fun Fair" pēc tās ieraksta materiāla noklausīšanās bez vārda runām izdeva mūzikas izdevniecība "Elefant Records". Nupat tās paspārnē iznācis arī Tumas trešais albums "In The Morning We'll Meet".

Tumas bērnības lielā mīlestība bija grupa "The Clash". Kā tad tā, jautās kāds izbrīnījies klausītājs, nesaskatos itāļa daiļradē pat ne mazāko līdzību ar angļu pankroka leģendas ietekmēm. Nu kaut kā tā ir sanācis, ka otrais flangs, par kuru fanoja Ruma, bija Niks Dreiks, Tims Baklijs, Markos Valle, Mārvins Gejs un... Brodvejas mūzikli. Lūk, atbilde izbrīnītajiem!

"Ļoti ambiciozs, parādot lielu 60.to gadu mūzikas mīlestību, viegls roks un eleganti vienkārši klausāms - perfekts papildinājums klusam vasaras vakaram," par Džordžio Tumas daiļradi gluži vai noelšas mūzikas portāls "Popjunkietv". Nu ko? Lai tad iet arī visa jaunā plate "In The Morning We'll Meet", bet pirms tās divas video versijas - dziesmai "New Fabled Stories" no aktuālākā albuma un "ML DB (Mary Louise Song)" no "My Vocalese Fun Fair".







Papildus resursi:
http://www.elefant.com/bands/giorgio-tuma
http://www.myspace.com/giorgiotuma
http://it-it.facebook.com/pages/Giorgio-Tuma

Foto raksta ievadā no popjunkietv.posterous.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Eric Clapton - "Clapton" (2010, albuma apskats)

Ērika Kleptona vārds komentārus neprasa. Dzīva leģenda, kas visu savu dzīvi veltījis mūzikai, gājis caur elli un liesmām, bet, spītējot visām veselības problēmām, joprojām dzied un spēlē. Pagājuša gada septembrī Kleptons izdeva savu divdesmito studijas plati "Clapton". Tā vien izskatās, ka vecais, labais Kleptons cenšas nokārtot visus rēķinus - pēc iepriekšējās plates ar zīmīgo nosaukumu "Back Home" (2005) viņš nodevās rakstniecībai, dokumentējot savu dzīvi autobiogrāfijā "Kleptons", tagad viņš laiž klajā albumu, ari nosaucot to savā vārdā. 1970.gadā Kleptons izdeva savu debijas solo plati "Eric Clapton". Vai šeit būtu jāskata kādi zemteksti?



Albums "Clapton" ir kārtējais veltījumu albums. Veltījums mūzikai, kas izveidojis Kleptonu par to, kas viņš ir šobrīd. No plates četrpadsmit dziesmām tikai pie vienas tapšanas roku pielicis pats ģitārmūzikas ģēnijs. Visas pārējās ir klasika, kā, piemēram, augstāk skatāmā "Rocking Chair", kuru 1929.gadā sarakstīja populārais amerikāņu komponists Hougijs Kārmišels, uz kura "sirdsapziņas" ir vēl arī tādas pērles kā "Stardust" un "Georgia On My Mind".

Kleptons mūzikā ir gājis savu ceļu, izmetot nelielus līkumus. Viņa pamatu pamats bērnības iespaidā ir bijis blūzs. Mazs zēns būdams, viņš sastinga, radio aparātā izdzirdot "The Dorsey Brothers", Čaku Beriju vai operas klasiku "Nessun Dorma"; viņa gaume bija gana plaša, tomēr blūzs un vēlāk roks bija pāri visam. Deviņdesmito gadu beigās un šā gadsimta sākumā Kleptons nedaudz paniekojās ar popu - viņa 1998. gada "Pilgrim" to pierādīja ar dziesmas "My Father's Eyes" viesošanos daudzu valstu topu tabulās. Tomēr pēc tam maz pamazām Kleptons ir "atgriezies mājās" - pie mūzikas, kas ir viņa pamatu pamats.

"Clapton", kā uzskata mūzikas kritiķi, ir ļoti intīms albums. Tas noskaņas ziņā tiek pielīdzināts Kleptona visu laiku komerciāli veiksmīgākajam 1992.gada koncertalbumam "Unplugged". Savā autobiogrāfijā Kleptons raksta, ka albums tika ierakstīts eksperimenta kārtā, lai fani varētu mājās baudīt neliela koncerta atmosfēru; paši mūziķi nemaz ļoti neesot pievērsuši uzmanību šim ierakstam. Tomēr plate uzkāpa daudzu valstu topu virsotnē un tās pārdošanas rādītāji bija fantastiski - ASV vien tas tika pārdots desmit miljonos kopiju! Un varbūt tā lai ir mācība visiem - viss ģeniālais ir vienkāršs!



Ērika Kleptona jaunā plate ir ne tikai veltījumu plate, tā ir arī iespēju plate. Tā dod iespēju iepazīt un klausīties pagājušajā gadsimta pirmajā pusē tapušu mūziku mūsdienīgā skanējumā. Mūsu izlutinātās ausis, kam vajag tīru skaņu, basģitāru dunoņu un teju ģeniālu aranžēšanu, diez vai labpatikā spētu paciest stundu garu ierakstu veco laiku skaņuplatēs, kur skaļāk par pašu mūziku čerkst plate. Kleptons dod šo iespēju - izbaudīt vecu mūziku jaunās skaņās. Vai Kleptons ar šo plati atvadās? Nekas tāds nav dzirdēts. Viņam gan ir nopietnas problēmas ar dzirdi, bet viņš ir stingri pateicis, ka nekādus auss aparātus nelietos, jo tie nespējot līdz viņam novadīt reālo skaņu pasauli bez visādiem blakus trokšņiem. Tāpēc viņš dziedās, kamēr pats kaut cik dzirdēs. Un varbūt arī nebūtu vietā kalt plānus Kleptona vietā tikai tāpēc, ka viņš izdevis savas bērnības dziesmu albumu; ja paskatāmies, Kleptons allaž ar ļoti lielu pietāti un godu attiecies pret saviem elkiem mūzikā un viņu dziesmu versijas savā manierē iespēlējis un piedāvājis ļoti bieži. Sešdesmit seši gadi vēl nav vecums, kad mest plinti (ģitāru) krūmos.





Albuma vērtējums: 7/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 4,5/5
Los Angeles Times: 3,5/4
Rolling Stone: 4/5

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Little Green Cars" - "The John Wayne", "Glass Case" u.c. (dziesmu liste, audio)

Laikā, kamēr mūsu tautieši Īrijā ravē kāpostus, strādā par šīberu iznēsātājiem psihoneiroloģiskajās slimnīcās vai vienkārši dzīvo uz citas valsts nodokļu maksātāju rēķina, saņemot pabalstus, pašiem īriem vairāk paliek laika nodoties savām sirdslietām. Pieci jauni cilvēki no Dublinas - četri puikas un viena meitene - izvēlējušies apvienoties grupā un dziedāt.

"Little Green Cars" dalībnieku vidējais vecums ir ap 18 gadiem. Viņu debijas singls "The John Wayne" šajā vasarā apstulbināja daudzus. Vai tiešām pasaulei vēlreiz ir dota iespēja piedzīvot ko līdzīgu "The Mamas & The Papas" fenomenam? Vai tiešām mūsu priekšā stāv kaut kas, kas varētu rasties, sakrustojot "Arcade Fire" ar "Fleetwood Mac"? Izskatās, tieši tā!

Grupas vokālists Stīvijs Eplbajs reiz devās meklēt laimi Amerikā. Tas viņam neizdevās; viņš atgriezās un uzrakstīja par to dziesmu. Šāds ir stāsts par "The John Wayne" tapšanu. Savukārt dziesma "My Love Took Me Down To The River (To Silence Me)", kas pēc nosaukuma liekas balāde par neveiksmīgu mīlestību, patiesībā ir tik harmoniska un iedvesmojoša, ka, šķiet, dzīvot ar salauztu sirdi ir gatavā bauda.

"Little Green Cars" ir atbilde uz daudzu lūgšanām aizmēzt mēslainē visu to, ko šodien bāž virsū radiostacijas, un dot patiesu un īstu mūziku. Šiem zēniem un meitenēm ir tikai astoņpadsmit, un viņi jau šobrīd, nepakļaujoties savu vienaudžu vidū dominējošai mūzikas gaumei, rada ko šādu. Atliek vien cerēt, ka tik braši sākuši, viņi tā arī turpinās. Nu vismaz vienu albumu, lūdzu, vajadzētu! Pēc tam varat precēties, šķirties, taisīt bērnus un klausīties "Eiropas pirstāko dziesmu radio". Viss vienalga - jo mums būs vismaz viena plate, ko mēnesi drillēt no sākuma līdz beigām un atpakaļ.

Latest tracks by littlegreencars

Papildus resursi:
http://www.myspace.com/littlegreencars
http://www.facebook.com/pages/Little-Green-Cars

Foto raksta ievadā no musicforthosewholisten.blogspot.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Beirut" - "East Harlem" (video), "The Rip Tide" (pilns albums, audio)

Beidzot ilgi gaidītais amerikāņu indie-folka apvienības "Beirut" trešais studijas albums ir klāt! Zeks (vai Zečs) Kondons pie jaunās plates strādājis ļoti skrupulozi, studijā ierakstīto materiālu mājās vēl un vēlreiz pārklausoties un novedot ierakstu līdz pilnībai. Un šis process ilga veselus divus gadus.

"Tas ir iespaidīgi, ka tikai piecu gadu laikā Kondons izaudzis par tik labu komponistu un dziesmu aranžētāju," klausoties jauno plati, secina mūzikas portāls "Pitchfork". "Vērojot viņu pieaugam (debijas plates "Gulag Orkestar" izdošanas brīdī Kondonam bija tikai 19 gadu), mums ir bijusi iespēja izsekot viņa bagātīgās un spožās balss nobriešanai." Daži apskatnieki norāda, ka "The Rip Tide" ir pirmais "Beirut" albums, kurā kādu dziesmu var nosaukt par hitu, piemēram, pirmo singlu "East Harlem" vai "Santa Fe".

To, ka "Beirut" jaunajā platē ir ļoti mainījusies, atzīst arī britu "The Guardian", gan norādot, ka korekcijas skanējumā nav uz sliktāko pusi un jaunajā platē "joprojām ir daudz vecā "beirutisma"." Bet raidsabiedrības "BBC" mūzikas komentētājs Džeims Skiners piebiedrojas to pulkam, kas uzskata, ka Kondons ir caur un caur atdevies popam, un šajā platē nav nekā no "Beirut" iepriekšējās daiļrades dziesmām "Elephant Gun" vai "Nantes".

Cik cilvēku, tik viedokļu. Tomēr, jāatzīst, šī ir viena no spēcīgākajām platēm, kas izdota 2011.gadā. Varbūt ir nedaudz izdabāts komercijai un radiostaciju standartiem, tomēr plate ir galvastiesu pārāka par iepriekšējiem "Beirut" albumiem. Iespējams, šis būtu pirmais šā gada albums, kuru, ja vajadzētu novērtēt desmit baļļu sistēmā, varētu atalgot ar augstāko punktu skaitu. Vienkārši izbaudi to!





Papildus resursi:
http://beirutband.com/
http://www.myspace.com/beruit

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Valdimar" - "Brotlentur hjá Loga" (video), "Undraland" (pilns albums, audio)

Viņdien avīzē redzēju reklāmu, ka pa 400 latiem var mierīgi aizlidot un pāris dienas padzīvoties pa Īslandi. Esmu jau sācis krāt naudu. Bet, kamēr mans ceļojuma uzkrājums vēl ir tikai Ls 1,28, Īslandes zemes burvība jābauda mūzikā, kas no tās nāk. Viens kārtējais apliecinājums, ka šajā vulkānu zemē talantu netrūkst, ir Valdimars Gudmundsons - padrukns vīrs, kurš dzied gan lēnīgas balādes, gan skarbāku roku. Viņa vārdā nosauktais kolektīvs "Valdimar" ir sekstets, un viņi spēlē īsteni īslandisku mūziku.

Kas mūziku padara īslandisku? Tas ir bagātīgais skanējums, ko tai piedod daudzie instrumenti un teksti, no kuriem neko nevar saprast. Ja kādreiz īslandes "standarts" bija jukusī Bjorka, tad šobrīd jau droši var teikt, ka jaunā šīs zemes mūziķu paaudze spēlē Eiropas vidējā klausītāja ausij daudz patīkamākā manierē. Bagātīgie instrumentālie un vokālie aranžējumi, grupa, kuras sastāvā ir vismaz seši septiņi dalībnieki - šķiet, šie ir šā brīža Īslandes mūzikas raksturīgākie rādītāji. Vai lai atceramies "Útidúr"!

"Valdimar" savās mājās ir pazīstami. Viņi ir tikuši nominēti Īslandes Mūzikas Balvai kā "Gada Spīdošākā cerība". Un pērnā gada nogalē viņi izdeva arī savu debijas plati "Undraland". To tad arī iespējams šeit noklausīties, pirms tam iemetot aci video dziesmai "Brotlentur hjá Loga", kurā pats Valdimars redzams visā savā krāšņumā.





Papildus resursi:
http://www.myspace.com/valdimarband
http://is-is.facebook.com/valdimarband

Foto raksta ievadā no grupas "Valdimar" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"soft.nerd" - "Take Me To The Beach" (video), "Sound Sound Sound" (pilns albums, audio)

Astoņdesmitajos viņus nepamanītu. Jo viņiem iztrūkst daudzu tā laika vizuālo atribūtu - Dītera Bolena lauvas krēpju frizūra, iespējami spilgtākas krāsas bikses, kam šaurie apakšējie stari sniedzas knapi līdz potītēm. Beigu galā viņiem nav tādu hitu, ar kuriem fonogrammas pavadībā varētu pelnīt naudu, uzstājoties krievu miljardieru ballītēs vai "Jaunā viļņa" pretīgi glamūrīgajos pasākumos. Bet astoņdesmitie viņos mīt. Viņu mūzikā.

"soft.nerd" ir vācu puika Kristians Bečmens, kas mūziku rada pārsvarā savā guļamistabā, ierakstu studijā vai virtuvē - viss vienalga. Galvenais, lai tā uzrunā viņu pašu. Viņam pievienojās Mihaels Noibers un Mārtins Vakerbauers, un trio "soft.nerd" bija gatavs.

Lai arī viņu mūzika tiek pielīdzināta astoņdesmito gadu sintipopam, tomēr tik vienkārši viss tur nav. Bez saprogrammētiem sintezatoriem un datoriem "soft.nerd" dziesmās izmanto arī bungas un ģitāras. Viņu jaunākā albuma "Sound Sound Sound" dziesma "Where Do You Go" tik pat labi varētu būt kādas "U2" dziesmas kovervresija - brīžiem šķiet, ka tur savā neatkārtojamā stilā ģitāru spēlē skotu supergrupas virtuozs Edžs.

"Viņš [Bečmens] ir iztrūkstošā saite starp Hosē Gonzālesu un "LCD Soundsystem," vēl tālajos grupas pirmssākumos 2008.gadā bija teikts "soft.nerd" profilā mūzikas portālā "last.fm". Šā gada vasarā trio izdeva savu otro studijas plati - jau pieminēto "Sound Sound Sound" (to visā pilnībā var noklausīties zem šī raksta), kas sekoja debijas albumam "Some Keys Are Brighter Than Others" (2009) un singlpatei "All The Same" (2010). "Tā ["soft.nerd" mūzika] ir kā nebeidzams virpulis starp dejošanu un sapņošanu. Izklausās dīvaini? Bet jums tas patiks!" Tad nu katrs var pārliecināties, vai "last.fm" nemuldās.





Papildus resursi:
http://softnerd.net
http://www.myspace.com/softnerdrocks
http://de-de.facebook.com/pages/softnerd

Foto raksta ievadā no "soft.nerd" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Theme Park" – "A Mountain We Love" (jaunākie singli un albumi - 29.08.2011)

"Talking Heads" klons. Tā tiek dēvēts Londonas alternatīvās mūzikas kvartets "Theme Park". Viņu debijas singls "A Mountain We Love" ir kā svaiga elpa pārdrazotajā mūsdienu mūzikas atmosfērā - tas dod cerību, ka cilvēki vēl rada tiešām labu mūziku.

No vasaras miega pamodusies visa mūzikas industrija. Tuvojoties rudenim, savas jaunās plates izdod viens pēc otra gan lielie smagsvari, gan debitanti, gan tie, kas pa vidu. Skaidrs, ka šīs nedēļas skaļākais vārds jauno albumu tabulā ir "Red Hot Chili Peppers" jaunā plate "I'm With You". Nenoliedozt savu veco perdelību, tomēr gribu apgalvot, ka tā nebūt nav nedēļas spicākā manta. Daudz vairāk saista Zeks Kondons un viņa Ņumeksikas apvienība "Beirut", par kuras balkāniskajiem ritmiem jau reiz bijis ieskats - viņu trešais albums "The Rip Trade", varu likt savu krāniņu ķīlā, neliks vilties. Un vēl divi stila ziņā pilnīgi pretēji albumi - amerikāņu roķeru "Young The Giant" debijas plate un Jaunzēlandes klasiskās mūzikas dziedātājās Heilijas Vesternas jau divpadsmitais albums "Paradiso" - arī šie vienkārši IR jānoklausās!

NEDĒĻAS SINGLS! "Theme Park" – "A Mountain We Love"


"Cults" – "Go Outside"


Jessie J – "Who's Laughing Now"


"Kaiser Chiefs" – "Man On Mars"


Katy B – "Witches Brew"


Bruno Mars – "Marry You"


"Owl City" – "Deer In The Headlights"


"Panic! At The Disco" – "Let's Kill Tonight"


Nicole Scherzinger – "Wet"


Ed Sheeran - "You Need Me, I Don't Need You"


"Taking Back Sunday" - "You Got Me"


Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Anterior" – "Echoes Of The Fallen"
"Beirut" – "The Rip Tide"
"Bombay Bicycle Club" – "A Different Kind Of Fix"
"Braid" – "Closer To Closed"
"Chimaira" – "The Age Of Hell"
"Cobra Starship" – "Night Shades"
"Cymbals Eat Guitars" – "Lense Alien"
David Guetta – "Nothing But The Beat"
Lil Wayne - "Tha Carter IV"
"Male Bonding" – "Endless Now"
"Parade" – "Parade"
Dolly Parton – "Better Day"
"Red Hot Chili Peppers" – "I'm With You"
"Tinariwen" – "Tassili"
"Butch Walker And The Black Widows" – "The Spade"
Hayley Westenra – "Paradiso"
"Work Of Art" – "In Progress"
"Young The Giant" – "Young The Giant"

Atskaņas no pagājušās nedēļas albumiem:

"Fleshgod Apocalypse" – "Agony"

It kā jau esmu pietiekamā vecumā, lai saprastu - ja albumam uz vāciņa ir ķēdēs sapinies monstrs, nekādas mīlas balādes, visticamāk, tajā atrodamas nav. Līdz trešajai dziesmai mati no rokām pacēlās uz krūtīm - kas par klasiskās mūzikas savienojumu ar roku! Un tad tie džeki sāka "dziedāt". Jeb, precīzāk, vemt pie mikrofona. Un mati nolaidās savās vietās. Skumīgi.

"Hard-Fi" – "Killer Sounds"

Angļu "Hard-Fi" ar savas trešās plates skaņu tiešām beidz nost! Tā nobeidz jebkuru vēlmi atrauties no šī piedzīvojuma, kas aizved tajos laikos, kad "New Order", likās, mainīs pasauli. Diemžēl tā nenotika. Tagad to mēģina "Hard-Fi".

Stephen Malkmus – "Mirror Traffic"

"The Beatles", "Arctic Monkeys", Lenijs Kravics. Tie ir tikai daži vārdi, kuri izsprūk, klausoties leģendārās amerikāņu rokgrupas "Pavement" dalībnieka Stīvena Malkmusa un grupas "The Jicks" plati "Mirror Traffic". Īstenībā "Pavement" daiļrade man ir kas pilnīgi jauns, tāpēc šis ir tas gadījums, kurš liks iepazīt to, ko daudzi visā pasaulē jau dēvē par kulta grupu.


2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Hold Your Horses!" - "70 Million" (video), "Hold Your Horses" (pilns albums, audio)

Čārlzs spēlē ģitāru, dzied. Florence spēlē bungas, ģitāru un dzied. Viņa lieto alkoholu kā dulla un sapņi "frangliski". Robins spēlē basģitāru, viņam patīk "The Beatles" un "Motorhead", un viņš izskatās pēc Kurta Kobeina. Gregorijs dažreiz spēlē bungas. Dažreiz dzied kā Džeina Birkina. Džils spēlē vijoli. Reiz, kad viņš bija uzdejojis kādās mājas viesībās, viņu savā sastāvā uzņēma kāda populāra īru folkmūzikas grupa. Saimons spēlē čellu, bet Igors atrodas "vēju sekcijā" - trompete, klarnete un tuba ir viņa darbarīki.

Šī nav modernizēta Brāļu Grimmu pasakas "Brēmenes muzikanti" versija. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, šie, atšķirībā no saviem cekulainajiem, četrkājainajiem un astainajiem vācu kolēģiem, ir septiņi. Un, otrkārt, viņi nāk no Francijas. Un tā tev nav nekāda Vācija, kur visi tikai dzer alu un ēd desas. Francijā visi tikai bučojās, skaistuma nolūkos bāž ausīs melnās olīves un, ja publiskā tualetē gadījies pēdējās piles uzpilināt sev uz biksēm citiem redzamā vietā, trīs reizes skaļi saplaukšķina rociņas un iesaucas: "Olalāā!".

"Hold Your Horses!" nāk no mīlētāju pilsētas Parīzes. Viņi spēlē ne gluži tādu mūziku, kas rosinātu, svecēm degot un vīnam burbuļojot, sēdēt romantiskās vakariņās kāda smalkā restorānā. Drīzāk tā vedina tos, kam nav izdevies sameklēt sev šādu vakariņu biedru, parīvēties gar Eifeļa torni, kamēr, to vērojot, orgasms iestājas torņa ieejas uzraugam. "Hold Your Horses!" ir makten jautra kompānija - viņu dziesmas pa drusciņai atgādina īru tautas mūziku, pa drusciņai kamerorķestra mēģinājumu pēc jautras iepriekšējā vakara ballītes. Instrumentāli bagātīgas, asprātīgas un lipīgas ir franču debijas singlpates "Hold Your Horses!" (2008) dziesmas. Ne ar ko neatšķiras arī nupat maijā klajā nākušā singlplate "Sorry! Household". Dziesmu no tās "70 Million" ekselentā video versijā (īpaši daži kadri no 1:43) iespējams noskatīties zem šī raksta, bet tūlīt pēc tam visa debijas singlplate "Hold Your Horses!"





Papildus resursi:
http://www.myspace.com/holdyourhorsesparis
http://www.facebook.com/holdyourhorsesparis

Foto raksta ievadā kadrs no grupas "Hold Your Horses!" video dziesmai "70 Million" (eternallycool.net).

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Queen" - "News Of The World" (1977, albuma apskats)

Jāatzīst, ir diezgan muļķīgi saukt par apskatu albuma, kurš iznācis 34 gadus atpakaļ, pastiprinātu klausīšanos. Un tomēr - lai saprastu rītdienu, ir labi zināt vakardienu. Bļin, es takš esmu gatavais filozofs... Lai nu kā, nav slikti laiku pa laikam paklausīties ko "iestāvējušu" un tieši tāpēc varbūt pat labāku kā visu mūsdienīgo. Šī plate manās rokās nonāca nejauši, ejot ne to legālāko ceļu. To sapratu, kad gribēju palasīties diska brošūriņu - tā bija japāņu valodā. Bet pati "Queen" mūzika savu vērtību nezaudē nevienā pasaules malā.



"News Of The World" ir "Queen" sestā studijas plate un nosacīti sadalās divās daļās - pirmās divas dziesmas "We Will Rock You" un "We Are The Champions", un visas pārējās. Jo šīs pirmās ir gana zināmas un nodrillētas dziesmas, bet pārējās ne tik ļoti. Būtībā lielākā daļa auditorijas, domājams, šo albumu varētu arī klausīties kā kaut ko jaunu, īpaši tie, kas "Queen" zina tikai no viņu "Best of" izlasēm.

Pēdējos gados apzināti esmu centies iegūt iespējami vairāk "Queen" plašu, jo ir bijusi vēlme paklausīties dziesma, kuras stāv aiz pieminētajām labāko dziesmu izlasēm. Viena no pirmajām kasetēm, ko bērnībā/jaunībā nopirku, bija "Queen" 1991.gada albums "Innuendo". Īstenībā pirku "Nazareth" albumu, kas bija kasetes otrajā pusē, bet līdz tai lāga nemaz netiku. "Innunendo" man likās kā pilnība mūzikā, pati tituldziesma - kā mākslas darbs! Tāpēc vēlāk, šķirstot "Queen" labāko dziesmu izlases, nebeidzu brīnīties, kāpēc no šīs plates tajās iekļautas tikai "These Are the Days of Our Lives" un "The Show Must Go On". Tas bija iemesls secināt, ka patiesībā "Queen" albumos ir daudz vairāk "odziņu", nekā mums uzspiež ļaunie mūzikas industrijas onkuļi. Viena no tādām albuma "News Of The World" gadījumā ir dziesma "Spread Your Wings".



Gadu iepriekš, 1976.gadā, "Queen" bija izdevusi plati "A Day At The Races", ko pilnībā bija veidojuši paši bez nekādiem radošajiem un izpildproducentiem. Saņēmuši kritiku, ka šis albums ir garlaicīgs, Fredijs Merkūrijs kopā ar saviem puikām Braienu Meju, Rodžeru Teiloru un Džonu Dīkonu nolēma radīt ko "ne tik garlaicīgu" - plati "News Of The World". Bet baidos, ka grupai nebija iemesla ko tādu darīt, jo nosaukt par garlaicīgu plati, no kuras nāk tādi "Queen" šedevri kā "Love of My Life", "Bohemian Rhapsody" un "You're My Best Friend", var tikai kāds aptaurēts disko fans ar mikrofonam līdzīgu frizūru.



"Get Down, Make Love" ir viena no seksuāli vistiešākajām "Queen" dziesmām, kaut arī Merkūrijs uz skatuves ar savām neviennozīmīgajām kustībām par tādu varēja padarīt jebkuru skaņdarbu. "News Of The World" varbūt arī nav labākā "Queen" plate, taču, domājams, tiem laikiem tā bija gana progresīva un izaicinoša. Šī bija arī pirmā plate, kurā tika iekļautas vairāk abu pārējo dalībnieku - Teilora un Dīkona - komponētās dziesmas, pretstatā iepriekš dominējošajam tandēmam - Merkūrijs un Mejs. Baidos, ka šī plate neparādīsies pasaules rokmūzikas ietekmīgāko plašu topos, bet varbūt kāds, to šodien noklausoties, pēc 34 gadiem atradīs tajā to, ko nespēj rast mūsdienu mūzikā?





Albuma vērtējums: 6/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 3,5/5
Q: 3/5
Rolling Stone: 2,5/5

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Astrid Swan - "As Long As It´s Not You" (video), "Better Than Wages" (pilns albums, audio)

Astrīda Svāna ir dzimusi Somijā, taču, jau agri izrādījusi lielu interesi par angļu valodu, to apguvusi perfekti un arī dzied tajā, kas, protams, viņai pavēris ceļus klausītāju sirdīm daudzās pasaules valstīs. "Astrīdai Svānai vajadzētu saukties par somu popmūzikas princesi, taču viņa vienmēr bijusi pārāk spītīga, lai pieņemtu kaut kādus rāmjus un nosaukumus, ko uzliek mūzikas bizness," par jauno mākslinieci saka somu mūzikas portāls "Glue".

Jau agri, sešu gadu vecumā, Svāna iemācījās spēlēt klavieres; savu pirmo grupu viņa nodibināja piecpadsmit gados. Astrīda bija talantīga, to nenoliedza neviens, tāpēc bija tikai loģiski, ka, vēl nesasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, viņa jau uzstājās uz lielajām skatuvēm. Kādu laiku padziedājusi fona vokālu grupā "Treeball", Svāna izlēma pievērsties solo karjerai. Viņas debijas plate "Poverina" klajā nāca 2007.gadā. Kritiķi albumu salīdzināja ar Rufus Vainraita un Keitas Bušas labākajiem sniegumiem. "Harizmātiska dziedātāja," rezumēja portāls "Allmusic". Uz šī viļņa gadu vēlāk iznāca Svānas otrā plate "Spartan Picnic". Vēl pēc gada viņai pievienojās pavadošā grupa "The Drunk Lovers" un tapa plate "Better Then Wages"; šajā platē Svānas ģitārpopa skaņas jau pārmāc iepriekšējo albumu "indie" noskaņu.

Dažas nedēļas atpakaļ Svāna laida klajā īpašu albumu - amerikāņu astoņdesmito un deviņdesmito gadu grupas "Pavement" dziesmu koverversiju plati "Hits (Pavement For Girls)". ""Pavement" vienmēr bijusi mana mīļākā grupa, taču dažiem maniem vīriešu kārtas draugiem šī grupa bija viss!" intervijā mūzikas žurnālam "Spin" saka Svāna. "Man bija tendence tomēr nedaudz no šīs viņu apsēstības novirzīties. Bet viss mainījās 2010.gada maijā, kad kopā ar šiem fanātiķiem devos uz "Pavement" koncertu Anglijā. Tad es sapratu, ka man jāieraksta vesels koverversiju albums, lai sev atbildētu, ko man nozīmē "Pavement"."

Jauno plati šeit pielikt vēl nevaru, bet dziesmas "As Long As It´s Not You" (no plates "Spartan Picnic") video un visu albumu "Better Than Wages" gan.





Papildus resursi:
http://astridswan.blogspot.com
http://www.myspace.com/astridswan
http://www.facebook.com/pages/Astrid-Swan

Foto raksta ievadā no soundcloud.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Guerre" - "Darker My Love" (pilns albums, audio)

Tuvojas rudens. Kā uztverot aizvien mazāk spīdošos saules starus, mežā zem tumši zaļām sūnām savu ceļu pretī debesīm sāk bekas un nedaudz vēlāk arī cūcenes; pat tajās mītošie tārpiņi sajūt tuvojošos gadalaiku maiņu. Lācis pilniem vaigiem ēd, lai uzkrātu taukus gaidāmajai ziemas guļai; viņš ēdot meža veltes, tās speciāli negremo kārtīgi, lai vairāk un labāk uzkrātos tauki; viņam tos vajadzēs, kad mēnešiem apkakājies gulēs alā, līdz atkal saule pamazām atgriezīsies savā vasaras orbītā, sildot visu dzīvo dabu. Vispirms sāks pilēt lāstekas, tad "fakuci" saviem speķa barotājiem parādīs zīlītes un dosies barības meklējumos pašas. Visbeidzot kāšos no siltajām zemēm atgriezīsies gājputni; bet lauku ļaudis kāsi ievilks plaušās un dosies laukā art zemi, lai zeltainās rudzu vārpas rudenī atkal nestu maizīti visam nākamajam gadam.

Šis nav fragments no Edvarta Virzas "Straumēniem". Šīs ir vīzijas, halicunācijas - ja gribat, kas rodas, klausoties austrāļu ambientās elektroniskās mūzikas projekta "Guerre" debijas singlplati "Darker My Love". Nekādas biogrāfijas, nekādi albumu uzskaitījumi - tikai mūzika dvēselei un prāta atbrīvošanai!



Papildus resursi:
http://guerreguerre.tumblr.com/
http://www.myspace.com/ripityripity

Foto raksta ievadā no "Guerre" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Ryan Adams - "Lucky Now" (audio)

Jau pavisam drīz, 11.oktobrī, savu trīspadsmito studijas plati "Ashes & Fire" piedzīvos savā dzimtenē ASV un ārpus tām jau gluži kulta muzikanta tēlā iedzīvojušais Raiens Ādams. Īpašs jaunais albums droši vien būs ar to, ka dažām dziesmām otro balsi iedziedājusi Nora Džounsa. Lai arī stilistiski, šķiet, nekas īpaši nav mainījies, nevienam neskādēs jau šobrīd ielūkoties pirmajā vēstnesī no jaunās plates dziesmā "Lucky Now".

Lucky Now by ryanadams

Foto raksta ievadā no www.aquariumdrunkard.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Laika" - "Corazón", "Brújula" (audio)

Ir tik labi dažreiz tikai klausīties, nesaprotot neko no dziedātā. Man kā sliktam svešvalodu skoniekam tas nozīmē, ka es varu baudīt pilnīgi visu pasaules mūziku, izņemot "Raudāja māte, raudāja meita" un "Es uzkritīšu tev uz dzīslām" vai kā tur Laurītis dzied. Jo tajās es vismaz aptuveni saprotu, par ko ir runa. Bet mūziku daudz vieglāk ir baudīt, ja nav ne jausmas, par ko mākslinieks dzied.

Šeit būs viens tāds variants - grupa "Laika" no Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas. Tas ir kvartets ar Letīciju Mongi priekšgalā, kas spēlē un dzied argentīniešu poproku. Cik noprotams no informācijas spāņu valodā (kas man ir kā otrā dzimtā valoda tūlīt aiz gruzīnu), tad grupa radusies jau tālajā 2002.gadā, bet tikai piecus gadus vēlāk klajā nākusi tās debijas singlplate. Pavisam nesen "Laika" laida klajā pilno debijas plati, nosauktu savā vārdā. Nu ko, nav par skādi ieskatīties arī Argentīnas mūzikas dzīvē; cik te var ņemties ar tiem skandināviem, britiem un amerikāņiem. Divas no debijas albuma dziesmām "Corazón" un "Brújula" šeit zem raksta; tās iespējams arī lejupielādēt, ja nu gadījumā iepatīkas, bet, sekojot resursu norādēm, iespējams "nopumpāt" vēl daudz vairāk no mūsu jauno argentīniešu draugu radošā veikuma.

Corazón (disculpen las molestias) - Laika by Laikarock

Brújula - Laika by Laikarock

Papildus resursi:
http://www.espaciolaika.com/
http://www.myspace.com/laikarock
http://www.facebook.com/perralaika
http://soundcloud.com/laikarock

Foto raksta ievadā no grupas "Laika" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Katie Herzig - "Hey Na Na" (video), "Apple Tree" (pilns albums, audio)

Līdz vidusskolas pēdējām klasēm Keitijas Hercigas dzīvē viss ritēja gluži kā pārējiem klasesbiedriem - mācības, kāda izklaide, pabučāšanās ar skolas futbola komandas kapteini (kā bieži rāda filmās). Bet tad tētis savai mīlulei uzdāvināja akustisko ģitāru. Un Keitijas dzīve izmanījās.

Kalifornijā (ASV) dzimusī un gada vecumā uz Kolorādo pārcēlusies Herciga kopš liktenīgā dāvinājuma savu dzīvi ir pārvērtusi par vienu dziesmu mūža garumā. 1997.gadā viņa kopā ar draugiem nodibināja savu pirmo grupu "Newcomers Home", kas iesākuma ievirzi - folkmūziku - pamazām nomainīja uz popu. Sākusi kā grupas bundziniece un fona dziedātāja, Herciga ātri izvirzījās skatuves priekšplānā, grupas beigu periodā kļūstot par tās līderi. Bet kaut kā tā sanāca, ka kolektīvs 2006.gadā pajuka.

Tomēr Hercigai jau, acīmredzot, bija zināma nojauta, ka dzīvē jāsāk apgūt jauni apvāršņi; viņa jau 2004.gadā uzsāka savu solo karjeru, izdodot debijas plati "Watch Them Fall". Tā iepatikās TV producentiem; divas dziesmas no albuma tika izmantotas TV šovu un filmu vajadzībām. Bet pašai Hercigai bija skaidrs, ka viņa izvēlējusies pareizo ceļu un turpināja ar jaunu plati "Weightless" (2006). Lai spodrinātu un veicinātu savu karjeru, pēc šī albuma Herziga pārcēlās uz Amerikas mūzikas Meku Nešvilu. Tālākais jau ir rutīnas darbs - festivāli, koncerti, intervijas.

Hercigas mūzikai piemīt kas bērnišķīgi tīrs. Dažas dziesmas, piemēram, "Forevermore", pilnīgi mierīgi varētu būt "Teletūbiju" galvenā muzikālā tēma. Netrūkst arī smeldzes; dziesma "I Hurt Too", domājams, ar asiņojošu sirdi liktu gaudot līdzi pat visnemuzikālākajam lauku krancim. Īsteni amerikāniska - tā varētu divos vārdos raksturot Herzigas mūziku. Tajā saklausāma neiztrūkstošā kantrī ietekme, bet principā dziedātāja ir atdevies vienam kārtīgam popam.

Pavisam drīz, 20.septembrī, klajā nāks jaunais Keitijas Herzigas albums "The Walking Sleep", ko, pavisam droši, varēs noklausīties šajā vietnē; taču šobrīd aicinu ieskatīties mākslinieces iepriekšējā daiļradē. Turpinājumā video dziesmai "Hey Na Na" no gaidāmās plates, kā arī viss 2008.gada albums "Apple Tree".





Papildus resursi:
http://www.katieherzig.com
http://www.myspace.com/katieherzig
http://www.facebook.com/pages/Katie-Herzig

Foto raksta ievadā no Keitijas Hercigas profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Tribes" – "Sappho" (jaunākie singli un albumi - 22.08.2011)

"Tur ir spēks, taču tas ir surogāts, otrreizējs materiāls," skarbs par britu kvarteta "Tribes" muzikālo vērtību ir "The Guardian" jauno grupu apskatnieks Pols Lesters. Protams, nekādi Bēthovena un Einšteina krustojums viņi nav; protams, ir daudz līdzīgā stilā spēlējošo grupu, bet, protams, lielākā daļa no tām ir mācējusi vairāk izcelt savu garlaicīgumu, nevis kā "Tribes" dziesmas "Sappho" video, pārvēršot kārtējo "indie-roka" vienu no miljona dziesmām par, ja ne baudījumu, tad jautru brīdi noteikti. Viņiem šonedēļ Nedēļas singla ķeblītis.

Noels Galahers, šķiet, beidzis brūķēt muti un ķēries pie kārtīgas muzicēšanas. Un, lai arī dirsējs, atvainojos, viņš ir pamatīgs, projekta "Noel Gallagher's High Flying Birds" debijas plates dziesmas "The Death Of You And Me" video ir mākslas darbs. Par to Noelam viens polšs! Visbeidzot, šķiet, "My Chemical Romance" būs beigusi dzīvot uz veciem lauriem, no plates "Danger Days: The True Lives of the Fabulous Killjoys" izmetot jau sesto singlu "The Only Hope For Me Is You". Tas labi - būs iemesls sākt strādāt pie nākamās plates.

Liela diena šodien Lenijas Kravicam - devītā plate "Black and White America" iziet tautās. Un, izrādās, arī tāds pirms desmit gadiem uzausis puisis Vils Jangs vēl turas pie mikrofona; arī viņam šonedēļ jauna plate. Ja galīgi nav, ko darīt, var paklausīties.

NEDĒĻAS SINGLS! "Tribes" – "Sappho"


"Black Veil Brides" – "Rebel Love Song"


"Bombay Bicycle Club" – "Shuffle"


"Deftones" – "Beauty School"


"Fountains Of Wayne" – "Someone's Gonna Break Your Heart"


Selena Gomez & "The Scene" – "Love You Like A Love Song"


Calvin Harris – "Feel So Close"


"My Chemical Romance" – "The Only Hope For Me Is You"


"Noel Gallagher's High Flying Birds" – "The Death Of You And Me"


Nerina Pallot – "Turn Me On Again"


"Rival Schools" – "Eyes Wide Open"


"The Vaccines" – "Norgaard"


Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Black Tide" – "Post Mortem"
"CSS" – "La Liberación"
"Fleshgod Apocalypse" – "Agony"
"Ghost Brigade" – "Until Fear No Longer Defines Us"
"Hard-Fi" – "Killer Sounds"
Lenny Kravitz – "Black And White America"
Stephen Malkmus – "Mirror Traffic"
"Mirror Mirror" – "Interiors"
"The Game" – "The R.E.D Album"
"The War On Drugs" – "Slave Ambient"
"Toddla T" – "Watch Me Dance"
Will Young – "Echoes"
"Wretch 32" – "Black And White"

Atskaņas no pagājušās nedēļas albumiem:

"Gazelle Twin" – "The Entire City"

Eksperimentālās britu dziesminieces Elizabetes Vollingas projekts iesākumā ieved tādā kā transā; šķiet, debesis virs galvas apstājas, pulkstenis vairs netikšķ un visapkārt iestājies miers. Tomēr jau pēc 20 minūtēm saproti, ka, klausoties plati, vienkārši esi aizmidzis. Ļoti laba plate noskaņai vēlā vakara stundā, bet Ceļu Satiksmes drošības direkcijai jaunajos ceļu satiksmes noteikumos būtu jāiekļauj norma, ka šo plati, braucot pie stūres, autovadītājs klausīties nedrīkst.

"Horse Feathers" – "House With No Name"

Portlandā (ASV) bāzētais "indie-popa" kvartets izdevis plati, kurā to vārdu "pops" var likt otrajā vietā, jo izteikti dominē tautas mūzika un instrumenti; ne jau latviešu, protams. Atceros, bērnībā Valdis Muktupāvels, uzlicis prievīti, pa televizoru iepazīstināja bērnus ar kokli, stabulītēm un citām tautiskām uzpariktēm. "Horse Feathers" varētu būt Muktupāvela amerikāņu versija, tiesa, bez prievītēm.


2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Charlie Simpson - "Down Down Down" (video), "Young Pilgrim" (pilns albums, audio)

"Man ir bijis tik traks ceļojums!" tā par savu jau desmit gadus ilgo mūziķa karjeru saka pats tikai 26 gadus vecais britu dziedātājs un komponists Čārlijs Simpsons. Un tiesa, savā pat vēl ne brieduma vecumā viņš ir paspējis gūt panākumus gan grupā "Busted", kas, starp citu, ieguvusi Britu Lielo mūzikas balvu, kā arī bijis galvenais balss vīrs alternatīva roka grupā "Fightstar". Tagad tam visam pievienojusies solo karjera - šīs nedēļas sākumā klajā nāca Simpsona debijas solo plate "Young Pilgrim".

Zinot, ka tīņa gados Simpsons aizrāvās ar tādām grupām kā "Sepultura" un "Deftones", liktos, arī viņa daiļradei vajadzētu balansēt uz "skaņu kakafoniju" (lai ko tas arī nozīmētu) savienotu ar vemšanai līdzīgiem akordiem piedziedājumos. Tomēr "Young Pilgrim" ir kaut kas pavisam pretējs; tā ir, kā to mēdz saukt mūzikas katalogos, "adult contemporary" mūzika jeb mūzika nobriedušiem, pieaugušiem cilvēkiem. ""Young Pilgrim" ir Čārlija Simpsona līdzšinējās karjeras augstākais punkts," pat tuvu patosam ir alternatīvās mūzikas portāla "Absolute Park" mūzikas apskatnieks Brodens Terijs. Šajās albuma divpadsmit dziesmās Simpsons ir apvienojis folku, akustisko un popmūziku vienā kokteilī, papildinot to ar bagātīgām harmonijām un pārdomātiem dziesmu tekstiem.

Kritika savu darbu ir izdarījusi - gan nopeļot, gan uzslavējot Simpsona pirmo solo veikumu, tagad savs vārds jāsaka klausītājiem. Tuvu ne ģeniāls, bet, šķiet, visnotaļ labs ir albums "Young Pilgrim"; iespējams, ar to patiešām sākas Čārlija Simpsona svētceļojums pretī savām mūziķa visaugstākajām virsotnēm. Plate zem šī raksta, bet pirms tam vēl video albuma ievadošajai dziesmai "Down Down Down".






Papildus resursi:
http://charliesimpsonmusic.com
http://www.myspace.com/charliesimpsonworldwide

Foto raksta ievadā no charliesimpsonmusic.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Arctic Monkeys" - "Suck It and See" (2011, albuma apskats)

Viena no lielākajām pārvērtībām pēdējā laikā; progress vai regress; piekāpšanās tirgus prasībām vai savai sirdsapziņai? Šie ir tikai daži jautājumi, kas nāk galvā, domājot par britu kvarteta "Arctic Monkeys" jauno plati "Suck It and See".



2002.gadā dibinātais kolektīvs "Arctic Monkeys" jau no paša sākuma bijis alternatīvā roka piekritēju teju vai ikona. Viņu debijas albumu "Whatever People Say I Am, That's What I'm Not" (2006) daudzi fani nolika savās guļamistabās svētbildes vietā; par viņiem rakstīja un runāja visi; "Allmucis", "The Guardian", "NME" - visi šie ietekmīgie mūzikas mediji albumu novērtēja ar maksimālo punktu skaitu. "Arctic Monkeys" bija gluži kā kults, kuru, pateicoties publicitātei, iepazina aizvien vairāk un vairāk ļaužu visā pasaulē.

"Suck It and See" ir grupas ceturtā studijas plate, un te jau viss vairs nav tik vienkārši. Arī es ieskaitos tajā auditorijas daļā, kura iepazina britus vispārējās psihozes rezultātā. Atklāti sakot - bez īpašām emocijām. Debijas albums neuzrunāja, tas likās pārāk vienmuļš un bez satura. Pēc gada iznākusī plate "Favourite Worst Nightmare" patika jau daudz labāk - dziesmas "Teddy Picker" un "Fluorescent Adolescent" lika neviennozīmīgo vērtējumu par grupu kaut kā ievirzīt gluži pozitīvās emocijās. Jaunā plate liek gluži vai starot laimē.



Šķiet, Artis Volfs žurnālā "Ir", aprakstot šo plati, teica, ka grupas līderis Alekss Tērners ar kolēģiem atgriezušies no sarežģītas mūzicēšanas uz vienkāršu - tas gan par pašam dziesmām, gan instrumentālajām partijām (īpaši ģitāru). Un ir grūti nesaskatīt fundamentālu atšķirību ar iepriekšējiem albumiem - lielākā daļa "Suck It and See" dziesmu ir hiti! Reāli radio hiti! Ja nezinātu, šķistu, ka klausies kaut ko pa vidu starp "Oasis", "Suede" un "Manic Street Preachers"; visu, tikai ne agrāk tik ekstrēmi alternatīvos "Arctic Monkeys".

Un atkal redzamā tendence - jo labāks albums, jo kritika novērtē zemāk. Bet labākais novērtējums ir nevis resnu onkuļu brillēs saliktās zvaigznītes, bet klausītāju balsojums ar savu maciņu. "Suck It and See" tikai dažās valstīs neiekļuva pārdotāko albumu labāko trijniekā. Debijas platei i ne tuvu tik labi negāja. Un šeit rodas tas jautājums - vai "Arcitic Monkeys", gluži tāpat kā "My Chemical Romance", ir gājuši pavadā ierakstu kompāniju un tirgus prasībām vai mainījušies, kā teiktu Šlesers, "no iekšām"? Domājams, pirmais. Un jo labāk. Jo "Suck It and See" jau nedēļu klausos "repeat" režīmā un nemaz negribās šajā ziņā ko mainīt. Albuma dziesma "Black Treacle" ir vienkārši šedevrs. Un visas pārējās - ideāls roks!





Albuma vērtējums: 9/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 3,5/5
The Guardian: 4/5
NME: 9/10
Pitchfork Media: 7,5/10
Q: 4/5

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet