Ziemassvētki sūkā pakaļu! To komerciālā izpausme. Paši svētki jau droši vien domāti labi, kaut arī, bez šaubām, ir baznīcas mārketinga triks. Un veiksmīgs triks. Jo gadu tūkstošiem reizi gadā stāstot, kā šie svētki jāsvin, kādas paražas jāievēro, saprotams, ikviens cilvēks sāk pieņemt zināmus rituālus un lietas, ar ko tam visu dzīvi saistās Ziemassvētki: karstvīns, piparkūkas, mandarīni, nu jā, un vēl tam džekam tā dzimene. Pamēģini jūlija vidū ieraut karstvīnu! Pat neskatoties uz to, ka ārā +30 grādu, karstvīna aromāts atgādinās tieši par Ziemassvētkiem. Tāpat ar Ziemassvētku dziesmām - ja maija beigās netīšam sanāk paklausīties "Kluso nakti" (parasti tas notiek, kad iTunes "šuflē" repertuāru pēc sava prāta), asociācijas ar mandarīniem un Santaklausu ir neizbēgamas! Bet ir arī tādas dziesmas, kas nav Ziemassvētku dziesmas, bet tādas izklausās - nu tās ir tādas bezbēdīgas, varbūt konkrētajā brīdī kādas skaistas atmiņas atsaucošas, kaut arī "ne pēc teksta, ne struktūras" nav domātas skandēšanai pie pilsētas centrāli izpušķotās egles.
Angļu, jau varētu teikt, veterāns Klaivs Gregsons ir viens no Ziemassvētku vecīša palīgiem (laikam rūķīšiem) šajā noskaņu uzburšanas mākslā. Viņa jaunākais solo albums "This Is Now" ir, varētu teikt, mandarīns un karstvīns vienlaikus, jo apzināti vai nē, bet plates dziesmas ir sacerētas gluži kā roku rokā ejamām rotaļām ap izpušķotu eglīti. Goda vārds ir grūti noticēt, ka Gregsons savulaik spēlējis kopā ar tādiem nopietniem vīriem kā Ričards Tompsons un bijis britu "kulta grupas" (citāts no Gregsona mājaslapas) "Any Trouble" līderis. "This Is Now" mums māca divas lietas. Pirmkārt, ir reizes, kad viss jātver vienkārši - gan klausītājam, gan (dziesmas) radītājam. Un, ja tie abi savā vienkāršībā kaut kur satiekas, emocijas var arī eksplodēt. Un, otrkārt, tajā sūda svētvakarā nevis piestūķējies ar cūkas cepeti un aiz dāvanu kalna meklē, kur tavi tā saucamie "mīļie", bet aizbrauc uz mežu, aplaimo tur kāda augoša eglēna zarus ar burkāniem, āboliem, lai kādai stirnai un meža kuilim arī prieks... Fak, klausoties šito "This Is Now" jau pats, šķiet, sāku jūgties nost... Vārdu sakot, spraudiet tos burkānus un āboļus, kur vien gribat, bet nezodziet citiem Ziemassvētku brīnumu... Nu, ba, aizvāks no manis prom kāds šito plati vai nē?!
Ja patīk, noklausies arī šos:
"Barenaked Ladies" - "Gordon" (1992)
Kanādiešu jautrās grupas debijas albums, kurā divas iekļautās dziesmas - "If I Had $1000000" un "Be My Yako Ono" - arī palikušas teju kvarteta visu laiku populārākās. Ja citplanētieši ierakstu studijā nozagtu "lēdiju" vokālistu Džimu Krīganu un viņa vietā noliktu Gregsonu, marsiešu nedarbu neviens pat nepamanītu.
Boo Hewerdine - "God Bless The Pretty Things" (2009)
Bū Hjuverdīns ir grupas "The Bible" līderis, kas Gregsonam deviņdesmitajos rakstīja dziesmas. Viņi abi pat devās koncerttūrē (labi, koncertēja viņi kā trio kopā ar toreiz jau pajukušās popgrupas "Fairground Attraction" dalībnieku Edi Rīderu). Hjuverdīns izklausās mūzikā rāmāks kā Gregsons. Bet kopīgā ir vairāk.
Steve Tilston - "Ziggurat" (2008)
Kā viens (Gregsons), tā otrs (Tilstons) ar savu dziedājumu var pat akmeni saraudināt! Starp citu, 1971.gadā, izlasījis interviju ar Tilstonu žurnālā "ZigZag", Džons Lenons viņam uzrakstīja vēstuli. Bet kaut kā nesanāca nosūtīt, tāpēc par tādas esamību pasaule uzzināja tikai 2010.gadā...
2013, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru