Ieraudzīt "Delfi" portāla pirmajās ziņās Ērika Kleptona fotogrāfiju nozīmē ļoti lielu iespēju iedzīvoties sirdstriekā. Ir skaidrs, ka zem šī foto ir kāda neticama ziņa, ja reiz tā izlikta pie pašām pirmajām. Tā nav labi, bet, goda vārds, pirmais, kas ienāca prātā, ka vecais, labais Ēriks devies pie tēviem (tpu, tpu tpu!). Pilnīgi vai sirds stājās, lasot šo ziņu. Un tā izrādījās vēl neticamāka kā pirmā versija (vēlreiz tpu, tpu tpu!) - Ēriks Kleptons uzstāsies Rīgā! Vajadzēja vismaz divas reizes pārlasīt virsrakstu, lai pārliecinātos, ka tā ir taisnība. Bet tā ir!
Patiesībā nav vārdiem vietas, lai aprakstītu, ko īstenam rokmūzikas cienītājam nozīmē šāds fakts. Biļešu cenas uz 2013.gada 5.jūnija koncertu būs, sākot ar 25 latiem, ko jau daži šī paša "Delfi" ņerkstekļi nosauca par "ārprātīgi augstām". Paskatījos - koncertu "Lauris Reiniks Ziemassvētkos" tiek piedāvāts apmeklēt pat par 20 latiem. Ei, beidziet taču ņerkstēt! Ir pilnīgi skaidrs, ka biļetes uz koncertu pa lielam būs izpārdotas jau pēc mēneša, un tāpat pilnīgi ir skaidrs, ka šī, visticamāk, būs mūsu pēdējā iespēja redzēt un dzirdēt šo leģendu dzīvajā. Tāpēc, vismaz nobriestot biļetes iegādei (būsim godīgi, nav neviena paša iemesla to nenopirkt), turpinājumā desmit Ērika Kleptona dziesmas, kuras gribētos dzirdēt koncertā. Taču, ja kāda arī tajā neskanēs, tās jebkurā gadījumā būs dziesmas, kas nekad neizkritīs no rokmūzikas klasikas labāko dziesmu izlasēm.
1. "Knockin' On Heaven's Door" (EP, 1976)
Šī varētu būt otrā "viskaverētākā" Boba Dilana dziesma aiz "Blowin' In the Wind". Savas versijas šai 1973.gada Dilana jau divpadsmitās plates "Pat Garrett & Billy the Kid" dziesmai bez Kleptona radījušas arī tādas grupas un mākslinieki kā "Guns N'Roses", Artūrs Luiss, Braians Ferijs un daudzi citi. Kleptons šo dziesmu pārvērta saulainā regejā, un šī viņa versija varētu būt mentāli vistuvākā paša Dilana izpildījumam.
2. "Tears In Heaven" ("Rush", 1992)
Traģiskais šīs dziesmas tapšanas stāsts pārsvarā visiem ir zināms - 1991.gada 20.martā, izkrītot pa Kleptona 53.stāva dzīvokļa logu, bojā gāja viņa četrgadīgais dēlēns Konors. "Ap pulksten 11 piezvanīja [bērna māte] Lori. Viņa bija histērijā un kliedza, ka Konors ir miris. Es nodomāju: "Smieklīgi. Kā gan viņš var būt miris?" un muļķīgi apjautājos: "Tu esi pārliecināta?" Lori pateica, ka viņš izkritis pa logu. Nevaldīdama pār sevi, viņa kliedza pilnā balsī," traģiskos notikumus savā autobiogrāfijā apraksta Kleptons. "Lai kā viņa ķermenis bija cietis, man ierodoties [morgā uz atpazīšanu], tas bija daudzmaz savests kārtībā. Lūkojoties uz šo skaisto, mierā dusošo seju, es domāju: "Tas nav mans dēls. Tas drusku viņam līdzinās, taču viņš ir aizgājis." Otrreiz Konoru apraudzīju apbedīšanas birojā, kur no viņa atvadījos un atvainojos par to, ka neesmu bijis labāks tēvs." Tiesa, Rīgas koncertā šo dziesmu diez vai būs lemts dzirdēt, jo kopš 2004.gada Kleptons to vairs uz skatuves neizpilda. "Es vairs neizjūtu šos zaudējumus tik ļoti, bet tie bija liela daļa no šo dziesmu izpildījuma [runa iet arī par dziesmu "My Father's Eyes", kas veltīta Kleptona 1985.gadā mirušajam tēvam, kuru viņš tā arī nesatika]. Kad šīs dziesmas rakstīju, es patiešām savienojos ar tām sajūtām, kas man toreiz bija. Kaut kādā līmenī tās ir aizgājušas, un es īpaši nevēlos, lai tās nāk atpakaļ," vienā no savām intervijām atklāja Kleptons.
3. "Lonely Stranger" ("Unplugged", 1992)
Aicinājums ierakstīt MTV "Unplugged" albumu Kleptonam savā ziņā nāca kā iespēja atgūties no depresijas, kas viņu joprojām nebija atstājusi pēc Konora nāves. "Nebiju par to [albuma "Unplugged" ideju] sajūsmā - lai arī man patika šīs dziesmas spēlēt, nedomāju, ka tās ir viegli klausāmas. Taču tas kļuva par visvairāk pārdoto albumu visā manā karjerā, apliecinot manu mārketinga izpratni. Turklāt tam bija vismazākās producēšanas izmaksas un tas prasīja vismazāk sagatavošanās un darba," vēsta Kleptona atmiņu grāmata. Pāris lappuses tālāk viņš turpat atzīst, ka "Unplugged" ir viņa "atgriešanās pie savas īstenās muzikālās gaumes". Ne velti šis albums joprojām ir Kleptona pārdotākais - tajā ir visas viņa populārākās dziesmas, un to vidū arī viena, kas, gribētos apgalvot, līdz šim ir pārāk zemu novērtēta - popsīgais blūzs "Lonely Stranger".
4. "Layla" ("Derek and the Dominos" - "Layla and Other Assorted Love Songs", 1971)
Visticamāk, Kleptonam vajadzētu būt simtkājim, lai uz rociņu un kājiņu pirkstiņiem saskaitītu sava mūža sievietes. Mīlestību, protams, bija mazāk, un viena no nozīmīgākajām saucās Petija Boida. Viss jau būtu kārtībā, ja vien šī Petija nebūtu bītla Džordža Harisona sieva. Harisons savukārt bija Kleptona labs draugs un reizēm partneris uz skatuves. Kleptons uz Boidu bija kā apmāts. Lai piekļūtu savai izredzētai, viņš pat "samīlējās" Petijas 17 gadīgajā māsā Paulā, kas "mīlnieku" patrieca brīdī, kad izdzirdēja Kleptona nupat sacerēto dziesmu "Layla" - viņa tajā saklausīja kaut kur ilgi zemapziņā briedušu iedomu, ka Kleptons to izmanto tikai, lai aizstātu neiegūstamo otro māsu Petiju. Un vai Ērikam bija kādi pretargumenti? Nekādi! Aptuveni 3:11 (studijas ierakstā) dziesmā "Layla" sākās tās ģenialitātes visskaidrākā izpausme.
5. "Promises" ("Backless", 1978)
Dziesmu "Promises" droši vien var pieskaitīt pie Kleptona vieglajiem šlāgerīšiem. Viņš ir liels daudzveidību meistars mūzikā - no fundamentāliem, par roka klasiku kļuvušiem skaņdarbiem, caur sirdi plosošām balādēm Kleptons nonāk pie kā absolūti viegla. "Promises" ir ļoti tipisks šāda apgalvojuma pamatojums - kad šī dziesma skan, liekas, tu puķainā kleitiņā skraidi pa pieneņu pūkām apsnigušu lauku un plūc puķītes vienu, otru, trešo... Nu jā, pieejamais dziesmas video arī ir pa rubli!
6. "Bell Bottom Blues" ("Derek and the Dominos" - "Layla and Other Assorted Love Songs", 1971)
Kārtējā Kleptona mīlas balāde. Veltījums kādai, kuras dēļ viņš ir gatavs rāpot pa grīdu, lūgties, lai ņem viņu atpakaļ, lai tikai atrastos viņas tuvumā. Un nav pat svarīgi, kam tieši Kleptons šo dziesmu veltījis. Svarīgi ir tas, ka šī ir sasodīti laba dziesma, kaut arī neviens no lielajiem topiem toreiz, kad tā iznāca, adekvāti nereaģēja. Nu i lai - vismaz "Bell Bottom Blues" nav kļuvusi par "nodrāztu" dziesmu. "Nodrāzta" mīlas balāde - tas gan skanētu burvīgi!
7. "Love Don't Love Nobody" ("Back Home", 2005)
Dzīves līkloču un likteņa pavērsienu nomocīts, dažādus eksperimentus izmēģinājis, Ēriks Kleptons nu ir atgriezies mājās. Par mājām šajā gadījumā nosaucot mierīgu viņa mūzikas un ģimenes dzīves līdzās pastāvēšanu. Pēc deviņdesmitajos gados pamīdītās popmūzikas taciņas šajā tūkstošgadē Kleptons atgriežas pie savām saknēm - blūzs ir viņa mūža mīlestība. 2005.gada "Back Home" simbolizē šo Kleptona ceļu atpakaļ pie mūzikas, pateicoties kurai viņš pats ir kļuvis par vienu no visu laiku varenākajiem mūziķiem. "Love Don't Love Nobody" ir leģendārās amerikāņu soulmūzikas vokālās grupas "The Spinners" dziesmas versija. "The Spinners", kuri kopš 1954.gada joprojām pastāv, ir vieni no mūziķiem, kam Kleptons saka paldies par "saulaino bērnību".
8. "River Of Tears" ("Pilgrim", 1998)
Šis ir mans pirmais Kleptona albums. Tiesa, pubertātes vecumā bija vēl arī kāds koncertieraksts, bet tas bija kasetē, kurā diezgan neveiksmīgi šis Kleptona koncerts tika "uzrakstīts virsū" Veras Singajevskas bērnu dziesmiņām. Lai arī šo mākslinieci patiesi cienu, duets no viņiem abiem nu galīgi nesanāk... "Pilgrim" bija pirmais. Un, lai arī toreiz radiostacijas kā trakas "nodrāza" dziesmu "My Father's Eyes", tieši "River Of Tears" bija dziesma, kas tajā dzīves periodā lika domām lidot mākoņos. Kādreiz ciest nevarēju garas dziesmas, garākas par četrām minūtēm jau nebija izturamas, bet Kleptonam vienmēr šo netikumu esmu varējis piedod, jo viņš prot! Astoņu minūšu dziesma aizplūst kā pārdesmit sekundes. "Pilgrim" arī var ieteikt, lai novērtētu Kleptona koķetēšanu ar popmūziku. Un arī tas viņam padevās brīnišķīgi!
9. "Wonderful Tonight" ("Slowhand", 1978)
""Paklau, tu izskaties brīniškīgi. Lūdzu, nepārģērbies vēlreiz. Mums jāiet, vai arī būsim ļoti vēlu." Ikdienišķa mājas situācija - es biju gatavs, viņa ne. Atkal nokāpis lejā, paņēmu ģitāru, un vārdi pie manis atnāca paši un vienā mirklī," tā dziesmas "Wonderful Tonight" dzimšanu atceras Kleptons. "Viņa" bija Kleptona tā brīža draudzene Nella. "Pats par šo dziesmu nebiju nekādā sajūsmā. Manā uztverē tā bija tikai parasta dziesmiņa, no kuras es viegli būtu varējis atteikties." Tomēr viņš neatteicās, un ieguva savu vispopulārāko dziesmu. Un ļoti universālu dziesmu, jo to viņš kā mīlestības apliecinājumu no skatuves ir veltījis arī Petijai Boidai.
10. "How Deep Is The Ocean" ("Clapton", 2010)
Šī ir pagaidām aktuālākā Kleptona plate. Kleptona sirdsmūzika. Blūzs. Un izskatās, viņš vairs nedomā staigāt citu ceļu - jau ir pietiekami izstaigājies. " Šobrīd, kad rakstu šīs rindas, esmu sešdesmit divus gadus vecs, jau divdesmit gadus nedzeru un esmu aizņemtāks nekā jebkad.(..) Būdams gandrīz kurls, atsakos nēsāt dzirdes aparātu, jo man patīk dabiskas skaņas, pat ja tās saklausu ar grūtībām," savā autobiogrāfijā raksta Kleptons. Zinot šīs mākslinieka veselības likstas, klausīties albumu "Clapton" ir īpaši aizraujoši, jo visu laiku neatstāj doma: "Kā viņš to visu joprojām spēj?!" "How Deep Is The Ocean" ir brīnišķīga dziesma no šīs brīnišķīgās plates.
Katram ceļš uz Savu Kleptonu ir savādāks, manējais bija šāds, bet mums visiem kopā nenāktu par skādi atcerēties Ērika Kleptona vārdus: ""Mūzika vienmēmr zinās ceļu pie mums, vienalga - ar vai bez biznesa, politikas, reliģijas vai citām pievienotām muļķībām."
Šeit (+/-) visas Ērika Kleptona autobiogrāfijā minētās dziesmas:
Foto raksta ievadā no iancarstairs.wordpress.com.
2012, www.musicstories.lv
Tweet
Tweet to @MusicstoriesLV
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru