Pagājušā vasarā mēnesi pirms Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem portāls "DELFI" rakstīja: "Sludinājumu portālā "ss.lv" biļetes uz Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem tiek pārdotas pat par 25 eiro, kaut arī svētku biļešu cena bija no diviem līdz 20 eiro. Lielākā daļa biļešu maksāja divus, četrus un sešus eiro." Līdzīgi notiek pirms visiem mūsu Dziesmu svētkiem, pēdējā laikā analoģiska tendence - spekulēšana ar ieejas biļetēm otrreizējā tirgū - parādījusies arī saistībā ar, piemēram, teātra izrādēm. Pērn rudenī Jaunais Rīgas teātris nāca klajā ar publisku nosodījumu biļešu spekulantiem, kuri ieejas kartes uz izrādi "Brodskis/Barišņikovs", kas teātra kasē maksā no 15 līdz 90 eiro, vēlāk internetā centās pārdot pat par 350 eiro. No vienas puses, šāda negatīva blakne liecina par gaidāmā pasākuma nozīmību, ja reiz cilvēki ir gatavi par to apmeklēšanu maksāt tādas naudas starpniekiem, bet no otras puses, tas gan kropļo tirgu, gan baro pa vidu esošo parazītu slāni. Latvijas mērogā pasākumu, uz kuriem šādā veidā tiktu tirgotas biļetes, nav ļoti daudz, tas drīzāk ir "pašnodarbināto spekulantu" rūpals, savukārt pasaulē ieejas biļešu melnais tirgus tajā apgrozāmo līdzekļu ziņā jau drīzāk līdzinās narkotiku vai prostitūcijas industrijai.
APIET VIRTUĀLO RINDU
Ziņa, ka kāda mākslinieka koncerttūre ir izpārdota dažu minūšu laikā, mūsdienās vairs nespēj pārsteigt nevienu. Tas ir normāli, jo cilvēki grib redzēt savus elkus. Būtu labi, ja šīs biļetes oficiālajā to tirgošanas vietā nopirktu fani, kuri no galvas zina visām dziesmām vārdus. Viņi labprāt nopirktu, bet ir naskāki ļaudis, kuri spēj apiet arī virtuālās rindas, un biļetes iegādājas, lai tās pārdotu tiem, ko paši šajā rindā apgājuši. Protams, par vismaz pāris reižu augstāku cenu. Tas tiek paveikts, programmētājiem radot īpašu kodu, kurš ļauj virtuālajā rindā apiet visus pārējos. Tā ir vesela industrija. Koncertu biļešu otrreizējai tirdzniecībai pat ir izveidotas speciālas vietnes, piemēram, "StubHub", "TicketNetwork" vai "Vivid Seats".
Fani par šo situāciju, protams, nav sajūsmā. Maigi izsakoties. Par to tiek daudz spriests, runāts, pārdzīvots. Pēdējais skaļākais gadījums bija Brūsa Springstīna gaidāmā "The River" tūre, kuras biļešu tirdzniecība tika izsludināta pērn 4.decembrī, un jau tajā pašā dienā viss bija izpārdots, bet pievakārē "StubHub" šīs pašas biļetes jau tika tirgotas par desmitkārtīgu cenu.
Šis ir izaicinājums biļešu tirgotājiem. Tante biļešu kasē varbūt arī var piefiksēt, kurš jau desmito reizi "izstāvējis rindu", bet virtuālajām biļešu kasēm šis jautājums jārisina, dodot tehnoloģijās balstītu pretsitienu tik pat tehnoloģiski advancētiem spekulantiem. "Mēs nedodam iespēju [biļešu spekulantiem] nevienā no mūsu mājaslapām," žurnālam "Billboard" stāsta biļešu tirdzniecības uzņēmuma "Ticketmaster" Ziemeļamerikas prezidents Džareds Smits. Viņš saka - biļešu tirgotāji ir pilnībā fanu pusē un iegulda "milzīgas investīcijas", lai tehnoloģiju līmenī cīnītos ar šo problēmu. "Tikai Adeles [jaunās koncerttūres biļešu] pārdošanā vien mūsu datu zinātnieku komanda novērsa vairāk kā miljonu [rindas apiešanas] mēģinājumu." Lieki piebilst, ka pirmreizējā tirgū Adeles Ziemeļamerikas tūre tika izpārdota dažās minūtēs.
CĪNĀS PAŠI
Rokas nenolaiž arī paši mākslinieki. Fīldings Logans, populārā amerikāņu kantrīmūziķa Ērika Čērča menedžmenta pārstāvis, žurnālam "Billboard" atklāj, ka viņi paši nolēmuši cīnīties ar šo problēmu. "Kāds [biļešu] pārdevējs no Ziemeļkarolīnas caur savu sindikātu kopš 2012.gada ir nopircis 20 tūkstošus biļešu uz Čērča koncertiem," viņš atklāj. "2014.gada tūres "Outsider" [biļešu tirdzniecības] laikā mēs atcēlām visus viņa un ar viņu saistīto kontu pirkumus. Kas notika tālāk? Viņš pārstāja pirkt biļetes uz Ērika Čērča koncertiem." Cits paņēmiens, kā apkarot nelegālo biļešu tirgu, ir jau dažos festivālos ieviestā prakse, ka biļetes tiek pārdotas, katru no tām sinhronizējot ar konkrētas personas datiem (piemēram ID kartes numuru, vārdu un uzvārdu), kurus pie ieejas kopā ar uzrādīto biļeti saskaņo apsardzes sistēma.
Tas, ka šāds nelegālo biļešu tirgus ir spējīgs pastāvēt, turklāt investēt lielas summas tehnoloģijās, liecina ne tikai par milzu pieprasījumu, bet arī ieejas biļešu cenu politiku. Var jau, protams, šausmināties par oficiālajām 200-300 eiro biļetēm uz "U2" koncertu, taču, jo mazāks ir koridors starp biļetes starta cenu un iespējamo pārdošanas cenu otrreizējā tirgū, jo mazāk brīvu roku spekulantiem. To ņēma vērā "The Rolling Stones" menedžments, organizējot roka vectētiņu 2015.gada "Zip Code" tūri. Viņi nevis noteica vienādas cenas visiem tūres koncertiem, bet izpētīja katras koncerta norises vietas situāciju - tirgus pieprasījumu, tendences, demogrāfiskos rādītājus - un noteica diferencētas biļešu cenas katram koncertam. Rezultātā "The Rolling Stones" 2015.gadu beidza kā līderi viena koncerta ieņēmumu ziņā - $7,3 miljoni.
BIĻEŠU CENAS AUGS
Kopš ierakstu tirdzniecība vairs neienes lauvas tiesu mūziķu turības (to ienes ieņēmumi no koncertiem), cīņa ar nelegālo biļešu tirgu tikai pastiprināsies. Tomēr visā šajā drūmajā stāstā ir arī kāds cerību stariņš. Proti, tas vien, ka fani ir gatavi maksāt par ieejas karti vairākkārt lielāku summu nekā nomināls, ir ziņa mūziķiem, ka zināma biļešu cenas rezerve šobrīd tomēr pastāv. Un, iespējams, saprātīgāk to būtu izmantot pašam, nevis atdot biļešu spekulantam. Tā kā skaidrs ir viens - biļešu cenas augs! Un, iespējams, cerību stariņš tas ir ne tikai mūziķiem, bet arī faniem.
Foto raksta ievadā no telegraph.co.uk.
2016, www.musicstories.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru