Viena no 2012.gada iedvesmojošākajām platēm neapšaubāmi ir Bila Feja "Life is People". Tiesa, ietekmīgāko mūzikas mediju 2012.gada apskatos, ja šis albums arī parādās, tad, labākajā gadījumā, vietās otrā trešā desmitnieka robežās. Jau šķita, ka konkurences Fejam nebūs, līdz uzpeldēja šis - 36 gadus vecais amerikāņu dziesminieks Simons Feliss. Viņus ar Feju šķir iespaidīga gadu starpība, bet briedumā abi šķiet pilnīgi līdzīgi. Kas ir Felisa noslēpums?
Patiesībā nekāda noslēpuma nav. Viņš ir viens no tiem, kam dzīvē nācies iziet smagus ceļus medicīnisku likstu dēļ. Divpadsmit gadu vecumā Feliss piedzīvoja klīnisko nāvi. Pēc smadzeņu operācijas viņam divus mēnešus nācās pavadīt intensīvās terapijas apstākļos un mācīties no jauna daudzas prasmes, piemēram, lasīt un rakstīt. Bērni un pusaudži, kas daudz laika pavadījuši ārstniecības iestādēs, ir citādi. Ja arī pie viņiem pielaiž vecākus, citus ģimenes locekļus, draugus, tas, ko sauc par atveseļošanos, prāta līmenī ir vienatnē ejams ceļš. Apkārtējie var rūpēties, lutināt, atbalstīt, taču tikai un vienīgi pats vājinieks, sakārtojot domas, spējīgs uz atveseļošanos. Tāpēc šie bērni pieaugot kļūst atšķirīgi. Viņi domā savādāk, uztver dzīvi ne kā citi. Miglainā dzīvības un nāves robeža, gar kuru viņi reiz staigājuši vai pat kā Feliss pārkāpuši, no saprāta nepazūd nekad! Daži pieaugot turpina dzīvot ar domu, ka visi viņiem ir kaut ko parādā. Savukārt citi izsaka šo baiso pieredzi mūzikā, mākslā. Feliss ir otrais variants. Pirms diviem gadiem viņš saņēma nākamo likteņa triecienu - iedzimtu problēmu dēļ viņam nācās operēt sirds vārstuli.
Kā ūdens pilieni, gadiem pilot, var sašķaidīt akmeni, tā arī Feliss, lai arī dažādās grupiņās spēlē jau kopš 15 gadu vecuma, tikai tagad, 2012.gadā, ir izdevis savu pirmo solo albumu. Ļoti personisku. Paša vārdā nodēvētā plate tapusi, atveseļojoties pēc sirds operācijas un pavadot laiku ar savu toreiz nesen dzimušo meitiņu Pērlu. Desmit albuma dziesmas tapa aptuveni gada laikā, un tās ietver stāstus un noskaņas, kuras tiem, kas paši nav izgājušo šo ceļu, vēsta vairāk nevis to, kas "tajā brīdī" notika, bet gan to, kādu pasauli "pēc tam" redz cilvēks, kurš gājis tam cauri. Un nevajag Felisu žēlot - šiem cilvēkiem tas nepatīk. Daudz labprātāk viņi vēlas, lai pārējie tos vienkārši pieņem, kādi viņi ir. Tas pats attiecas arī uz albumu "Simone Felice" - nevis jāmeklē tajā gaudas un žēlabas, bet jāpieņem kā viena konkrēta cilvēka dzīves pieredzes izklāsts muzikālā stāstā. Stāstā, kurš uzrunā.
Papildus resursi:
Foto raksta ievadā no kilkennyevents.ie.
2012, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru