Roberts Pīters Viljams jeb Robijs Viljamss, kā viņu vairāk pazīst visa Zemeslode, ir arī tas smaguma centrs, ap kuru nākamajā gadā rotēs mūzikas dzīve Baltijas valstīs. 20.augustā Tallinas Dziesmusvētku estrāde varēs sev un citiem pierādīt, cik tad īsti daudz cilvēku tajā var satilpt, jo pirmo reizi šajā reģionā Viljamss stāsies uz skatuves kā dzīvs. Var šķobīties, ņurdēt, bet noliegt nevar - šis būs nozīmīgākais koncerts Baltijas valstīs nākamajā gadā, ja vien, protams, līdz tam šeit neatbrauks "U2" vai "Coldplay". Būdams viens no leģendārās grupas "Take That", Viljamss jau piecpadsmit gadus ir pats par sevi - viņam izdevusies visveiksmīgākā karjera no visiem saviem grupas biedriem, kaut to pamēģināja, šķiet, gandrīz visi no pieciem "Take That" puikām. Grupas ziedu laikos Viljamss ne ar ko īpašu neatšķīrās no pārējiem - tāds pats glīti safrizēts un sapucēts dejoja vienotā solī ar pārējiem, un visa pasaule juka prātā. Kad viņš jau bija uzsācis solo karjeru un "Take That" nolēma atkal apvienoties, Viljamsam savs "sliktā zēna" imidžs bija tā iepaticies, ka savus iepriekšējos grupas biedrus pasūtīja vismaz māju tālāk, sakot, ka Robijs Viljamss un "Take That" vairs nekad nebūs jēdzieni, kas apzīmēs vienu veselumu. Taču gudra paruna vēsta: "Nekad nesaki nekad."...
MĀŽOŠANĀS AR MODERNO
Nupat novembra sakumā iznākusī Viljamsa plate "Take the Crown" ir viņa devītais solo albums, kas seko pēc ne īpaši veiksmīgajiem "Rudebox" (2006) un "Reality Killed the Video Star" (2009), kuros, un jo īpaši "Rudebox", Viljamss nedaudz pārcentās ar modernizēto skanējumu. Varbūt vecums tāds, ka kādam vai, visticamāk, sev kas jāpierāda, tāpēc savu līdz tam perfekto klasisko popmūzikas albumu kolekciju Viljamss nolēma papildināt ar "laikmetīgiem" aranžējumiem un tehnoloģiskajiem risinājumiem, kam rezultāts bija - nekāds (līdzīgu māžošanas gadus atpakaļ veica mūsu pašu "Prāta Vetra", izdodot albumu "Tur Kaut Kam Ir Jābūt" (2008)). Viljamsa 2005.gada plate "Intensive Care" bija viņa augstākā pilotāža - gan satura, gan pārdošanas rādītāju ziņā (visā pasaulē tika pārdotas 6,2 miljoni kopijas). Kad plate iznāca, nevilšus radās jautājums: "'Šis ir perfekts Viljamsa stila popmūzikas albums; ko viņš darīs tālāk, kā pārlēks šai savai augstajai latiņai?" Ne gluži pārlēkt, bet pietuvoties tai viņš ir spējis - ar savu jauno plati "Take the Crown".
Pa šiem pēdējiem gadiem Viljamsa dzīvē notikušas lielas pārmaiņas. Viņš ir apprecējies un... atkal dzied korī "Take That". Kamēr vien Viljamss baudīja pilnvērtīgas un neapstrīdamas popzvaigznes statusu ar visām no tām izrietošajām sekām, viņam "tie memļaki baltajos uzvalkos" nebija vajadzīgi. Kad nu paša karjera pāris ne visai izdevušos albumu dēļ sāka šķobīties, taustāmie labumi no "Take That" pilnvērtīgās apvienošanās (pārējie četri jau kādu laiku bija atsākuši grupas darbību, klajā laižot pat dažus patiesībā atzīstamus albumus) kļuva aizvien vilinošāki. Pārpārdoti atkalapvieošanās koncerti, tikai Lielbritānijā vien 2,8 milj. albuma "Progress" kopiju pārdošana - tās ir tikai dažas redzamākās sekas, kas sekoja Viljamsa lēmumam atkal pievienoties "Take That". Lieku reizi varēja pārliecināties, ka tieši Viljamss grupā ienes kādu asumiņu, jo "Progress" ir visai roķīga plate, salīdzinot ar abām iepriekšējām pēcapvienošanās "Take That" platēm "Beautiful World" (2006) un "The Circus" (2008), kurās galveno toni noteica Gerijs Bārlovs. Jau izsenis zināms, ka viņam vairāk tīk melodiskas mīlas balādes...
ZELTA VĪRS
Šis padziļinātais ekskurss "Take That" vēsturē bija nepieciešams, lai pamatotu secinājumu, ka "Take the Crow", droši vien lielā mērā pateicoties sadarbībai ar vecajiem kolēģiem, atkal noliek Viljamsu vecajā plauktiņā blakus viņa platēm "Intensive Care" un "Escapology" (2002). Šis albums ir labas popmūzikas pārpildīts. Bet ne pārspīlēti. Tajā ir rasts balanss starp liriskām balādēm ("Into the Silence" noteikti ir pēdējā laika labākā Viljamsa dziesma), bezmaz bērnu skaitāmpantiņiem ("Candy") un izciliem duetiem (sadarbībai ar amerikāņu folkmūziķi Elizabeti Maurus jeb Līziju nav nedz ko pielikt, nedz atņemt). Viljamsam patīk dueti ar dāmām - kaut pieminami kopdarbi ar Kailiju Minogu ("Kids") vai Nikolu Kidmenu ("Somethin' Stupid") -, arī šajā gadījumā Viljamss un plates producents Džeknaivs Lī ir atraduši ideālu izvēlētās dziesmas un dueta partneres kombināciju.
Uz "Take the Crown" vāciņa Viljamss ir attēlots atliets zeltā. Varbūt kādam tas šķitis pārmēru pašslavinoši. Bet nevar noliegt, ka savā vecuma kategorijā (ap 40) nav tādu spēlētāju, kas spētu Viljamsam turēt līdzi popularitātē - viņš viennozīmīgi ir zelta vērtē savai ierakstu kompānijai "Island" un miljoniem fanu visā pasaulē. Un, lai arī daudziem no viņiem iespēja, ka Viljamss varētu viņam kaut reizi pievērst uzmanību, šķiet kā neaizsniedzama pasaka, iespējams, tā nebūt nav. Kā nesen kādam dzeltenās preses izdevumam tapis zināms, Viljamsa sieva turku izcelsmes amerikāņu aktrise Aida Fīlda ar vīru pastāvīgi strīdoties par to, ka viņš pārāk daudz laika pavada "Youtube" portālā, kurā seko līdzi komentāriem, kas parādās zem visiem viņa video. Tā kā - uz priekšu!
Albuma vērtējums: 9/10
Papildus resursi:
2012, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru